Starptautiskās caurredzamības iniciatīvas ietvaros «Kaspersky Lab» pielāgo infrastruktūru, lai vairākus pamatprocesus pārceltu no Krievijas uz Šveici. Lai nodrošinātu pilnīgu caurredzamību un godīgumu, «Kaspersky Lab» organizē šīs darbības uzraudzību, ko veiks neatkarīga trešā puse, kas arī atrodas Šveicē.

Kiberdrošībā uzticēšanās ir pilnīgi nepieciešama, un «Kaspersky Lab» saprot, ka tā nerodas pati no sevis, tā ir nepārtraukti jānopelna ar caurredzamību un izsekojamību, teikts «Kaspersky Lab» paziņojumā.

Jaunie pasākumi ietver vairāku reģionu datu uzglabāšanas un apstrādes pārcelšanu, programmatūras salikšanas pārvietošanu un pirmā Caurredzamības centra atvēršanu.

Līdz 2019. gada beigām «Kaspersky Lab» būs izveidojis datu centru Cīrihē un tajā glabās un apstrādās visu informāciju lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā un Dienvidkorejā, kam vēlāk pievienosies vēl citas vietas.

«Kaspersky Lab» pārcels uz Cīrihi «programmatūras būves konveijeru» — programmēšanas rīku komplektu, kas tiek izmantots, lai no pirmkoda saliktu lietošanai gatavu programmatūru. Vēl šogad pirms izplatīšanas klientiem visā pasaulē tiks uzsākta «Kaspersky Lab» izstrādājumu un apdraudējumu noteikšanas noteikumu datubāzu (antivīrusu datubāzu) salikšana un parakstīšana ar ciparparakstu Šveicē. Pārcelšana nodrošinās, ka neatkarīga organizācija var pārbaudīt visu jaunizveidoto programmatūru, un parādīs, ka klientu saņemtie programmatūras būvējumi un atjauninājumi atbilst pirmkodam, kas iesniegts auditam, informē «Kaspersky Lab».

Krievijas uzņēmums "Kaspersky Lab" aiziet no ASV tirgus pēc tam, kad ASV prezidenta Džo Baidena administrācija aizliedza kompānijas programmatūras pārdošanu un izplatīšanu.

"Kaspersky Lab" britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC paziņoja, ka ir pieņemts "skumjš un sarežģīts lēmums" aiziet no ASV tirgus, jo "biznesa iespējas valstī vairs nav dzīvotspējīgas".

ASV tirdzniecības ministre Džina Raimondo pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Maskavas ietekme uz kompāniju būtiski apdraud ASV infrastruktūru un pakalpojumus. "Kaspersky", kas ASV strādājusi divdesmit gadu, tādas aizdomas ir noraidījusi.

"No 2024.gada 20.jūlija "Kaspersky" pakāpeniski izbeigs savu darbību ASV un likvidēs ASV bāzētās darbavietas," informēja uzņēmumā.

Kompānijas vietnē ASV vairs nav iespējams iegādāties antivīrusa un kiberdrošības programmatūras. Vietnē publicēts paziņojums, ka "Klientiem ASV pirkums nav iespējams".

Pēdējā gada laikā kiberdrošības kompānija Kaspersky Lab ir dabūjusi trūkties, jo, baidoties, ka tās antivīrusa programmu Krievija izmanto spiegošanai, tā tika aizliegta vispirms ASV, tad Lietuvā, Lielbritānijā, un maija vidū par to paziņoja arī Nīderlande. Nesenā sarunā ar DB (08.03.) Kaspersky ģenerālmenedžeris Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifs Jensens komentēja, ka kompānija ļoti labprāt redzētu pierādījumus amerikāņu apsūdzībai, kas radījusi šo ķēdes reakciju, bet tādus neviens neuzrāda.

Kompānija ir tikusi skaidrībā vien tik tālu, ka amerikāņu drošībnieku bažas un rīcība ir balstījusies avīzēs lasāmajā. Žurnālistiem to avoti savukārt nav jāuzrāda, un The New York Times un The Wall Street Journal attiecīgajās publikācijās, kā Krievijas izlūkdienesti izmanto Kaspersky antivīrusu, lai caur to meklētu citu izlūkdienestu klātbūtni tīmeklī, norādes uz informācijas avotiem bija ļoti aizplīvurotas.

L. Jensens DB argumentēja, ka kompānija ar Bug Bounty Programm p at i zaicina k iberdrošības a ktīvistus meklēt un uzrādīt Kaspersky programmā nepilnības un caurumus, ikvienam par to apsolot 100 tūkstošus dolāru. Pagaidām ir klusums.

Lai gan valdības veido nelielu Kaspersky klientūras daļu, to atteikšanās no kompānijas pakalpojumiem grauj tās tēlu, kas acīmredzot ir iemesls, kāpēc kompānija maija vidū ir paziņojusi, ka no Krievijas pārceļas uz Šveici. Līdz 2019. gada beigām Kaspersky savā datu centrā Cīrihē būs pilnībā pārcēlis informāciju par lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā, Dienvidkorejā u.c.

Neseno Kaspersky programmatūras aizliegumu Lietuvas valdības iestādēs, kas notika līdztekus šādam aizliegumam ASV, kompānija skaidro ar politiķu apjukumu jaunajā kiberdraudu situācijā, kad neko nedarīt nevar, un vienkāršākais ir atrast grēkāzi.

Šī saruna ar Kaspersky Lab ģenerālmenedžeri Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifu Jensenu (Leif Jensen) notika kompānijas rīkotajā seminārā klientiem Rīgā.

Sāksim ar skandalozo. Kā jūs ir ietekmējis kompānijas produktu aizliegums ASV valdībā?

Tas mūs ietekmēja galvenokārt no PR un tēla puses. Amerika ir no Eiropas ļoti atšķirīga mentalitāte un politiskā sistēma. Piemēram, Teksasā ir likums, kas nosaka, kad lietum līt ir pretlikumīgi. Tas ir tik atšķirīgi no Eiropas, ka dažkārt mēs nemaz nevaram saprast, kas īsti tur notiek.

Tiešām?

Jā, varat pārbaudīt Google. Kalifornijā ir aizliegts no automašīnas medīt zivis, ja vien tas nav valis.

Divi Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) drošības eksperti izteikuši minējumus, ka, saasinoties Krievijas un rietumvalstu attiecībām, ir iespējams, ka krievu uzņēmēja Jevgēnija Kasperska kiberdrošības kompānija Kaspersky Lab varētu kļūt par draudu informācijas sistēmu drošībai. Pats uzņēmums noraida ekspertu spekulācijas un sola saglabāt objektivitāti, neskatoties uz izmaiņām politikā.

Krievu datorzinātnieka Kasperska dibinātais IT drošības uzņēmums Kaspersky Lab, kas visā pasaulē pazīstams ar savu antivīrusu programmatūru, varētu kļūt par riska faktoru. Kompānijas dibinātājs nekad nav slēpis, ka studējis augstskolā, ko daļēji finansējusi Krievijas Aizsardzības ministrija, kā arī tagadējā Federālā drošības dienesta (FDD) priekšteči - Valsts drošības komiteja (VDK). Pēc studiju beigšanas Kasperskis kādu laiku arī strādājis Krievijas aizsardzības struktūrās, kā arī pēcāk jau kopā ar Kaspersky Lab sniedzis valsts iestādēm palīdzību cīņā ar kibernoziedzību.

Kā norādīja IT drošības eksperts Agris Krusts, risks, ka Kaspersky Lab varētu ļaunprātīgi izmantot klientu uzticēšanos, lai īstenotu Krievijas intereses, esot paaugstinājies, bet tāpat esot tikai spekulāciju līmenī. Katram cilvēkam pašam esot jāizspriež, cik interesants viņš būtu šādam uzbrukumam un arī attiecīgi izsargāties.

ASV ceturtdien aizliedza Krievijas uzņēmumam "Kaspersky Lab" izplatīt Savienotajās Valstīs savus pretvīrusu programmatūras produktus, pavēstīja ASV Tirdzniecības ministrija.

""Kaspersky" (..) vairs nevarēs (..) pārdot savu programmatūru Amerikas Savienotajās Valstīs vai nodrošināt atjauninājumus programmatūrai, kas jau tiek izmantota," teikts paziņojumā.

"Krievija ir vairākkārt demonstrējusi, ka tai ir spējas un nodomi izmantot Krievijas uzņēmumus, tādus kā "Kaspersky Lab", lai vāktu sensitīvu ASV informāciju un izmantotu to kā ieroci", norādīja ASV tirdzniecības ministre Džina Raimondo.

Tirdzniecības ministrija ar šiem pasākumiem parāda ASV pretiniekiem, ka tā nevilcināsies rīkoties, ja "viņu tehnoloģijas rada apdraudējumu Savienotajām Valstīm un to pilsoņiem", viņa piebilda.

"Kaspersky Lab" galvenā mītne atrodas Maskavā, uzņēmumam ir biroji 31 pasaules valstī un tā programmatūrai ir vairāk nekā 400 miljoni lietotāju visā pasaulē, informē Tirdzniecības ministrija.

2017. gada 1. pusgadā kiberdraudiem visvairāk bija pakļauti ražošanas uzņēmumi - aptuveni trešdaļa visu uzbrukumu bija vērsti pret to rūpniecisko vadības sistēmu datoriem, liecina Kaspersky Lab pārskats «Rūpniecisko automatizācijas sistēmu apdraudējumu vide 2017. gada 1. pusgadā».

Maksimālā uzbrucēju aktivitāte tika reģistrēta martā, bet pēc tam no aprīļa līdz jūnijam uzbrukumiem pakļauto datoru skaits pakāpeniski samazinājās.

Gada pirmajos sešos mēnešos Kaspersky Lab izstrādājumi ir bloķējuši uzbrukumu mēģinājumus 37,6% rūpniecisko vadības sistēmu datoru, no kuriem saņemta anonimizēta informācija. Kopumā tas ir vairāki desmiti tūkstošu datoru. Šis skaitlis gandrīz nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu — tas ir par 1,6 procentpunktiem mazāks nekā 2016. gada otrajā pusē. Lielākā daļa no tiem atradās ražošanas uzņēmumos, kas izgatavo dažādus materiālus, iekārtas un preces. Citas uzbrukumiem sevišķi pakļautas nozares ir inženierpakalpojumi, izglītība, kā arī pārtikas un dzērienu ražošana. Enerģētikas uzņēmumu rūpniecisko vadības sistēmu datori bija pakļauti gandrīz 5 % visu uzbrukumu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild virtuālās vides drošības risinājumu izstrādātāja Kaspersky Lab vadītājs Baltijas valstīs Andis Šteinmanis. Kaspersky Lab darbojas vairāk nekā 200 valstīs, tā aizsardzību izmanto 400 miljoni lietotāju visā pasaulē, 1/3 no uzņēmuma darbiniekiem ir nodarbināti izpētē un produktu izstrādē.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kaspersky Lab ir relatīvi jauns uzņēmums – šogad atzīmējām 18. dzimšanas dienu. Tieši tāda arī ir gaisotne uzņēmuma iekšienē – jauneklīga un enerģiska. Man patīk apzināties, ka esmu šādā komandā, protams kā papildu faktors ir tas, ka ik dienu ar mums ir uzņēmuma dibinātājs un zīmols – Jevgēņijs Kasperskis, kuru pazīstu personīgi.

Mobilās platformas Android lietotāji trīsreiz biežāk saskaras ar kiberdraudiem, kuru mērķis ir viņu nauda, secinājuši Kaspersky Lab eksperti, izvērtējot 2014. gadā konstatētos finansiālos draudus.

Visa pagājušā gada laikā uzņēmuma izstrādājumi ir bloķējuši vairāk nekā divus miljonus finansiālo kiberuzbrukumu Android lietotājiem — tas ir 3,25 reizes vairāk nekā 2013. gadā. Vienlaikus 3,64 reizes ir audzis arī uzbrukumiem pakļauto šīs platformas mobilo ierīču īpašnieku skaits, informē Kaspersky Lab pārstāve Olga Kazaka.

Draudu nopietnību apliecina arī fakts, ka 48% Android paredzēto ļaunprogrammatūru ir banku vai īsziņu Trojas zirgi, un tieši tie medī lietotāju konfidenciālos datus, kas paver kibernoziedzniekiem tiešu piekļuvi naudai. Turklāt paaugstināta riska zonā atrodas lietotāji Krievijā, jo vislielākais incidentu skaits ar šādu ļaunprogrammatūru iesaisti ir konstatēts tieši Krievijā — 64% no pasaules kopējā rādītāja.

Aizejošajā gadā netrūka sensacionālu incidentu, turklāt aiz dažiem no tiem var saskatīt kibernoziedzības pasaules jaunās tendences. Izanalizējuši ļaundaru uzbrukumus 2014. gadā, Kaspersky Lab speciālisti sagatavoja prognozi nākamajam gadam, norādot galvenās hakeru grupu uzvedības un prioritāšu pārmaiņas.

Eksperti informē, ka pašlaik lielāko daļu kibernoziedznieku interesē nauda, un šī prioritāte nemainīsies. Saglabāsies uzbrukumi, lai iegūtu piekļuvi internetbanku kontiem un aizvietotu maksājumu rekvizītus, taču šis «tirgus» vairs nav tik ienesīgs kā agrāk - tajā ir novērojams uzbrucēju pārdaudzums, savukārt daudzi lietotāji un pakalpojumi ir iemācījušies nodrošināt darījumu aizsardzību. Tādējādi saskaņā ar Kaspersky Lab prognozēm vienkāršie kibernoziedznieki pārņems sarežģītus mērķuzbrukumus izpildošo hakeru grupējumu pieredzi. Turklāt galveno uzmanību viņi pievērsīs nevis lietotājiem, bet gan pašām finanšu organizācijām. Piemēram, ja izdodas sekmīgs uzbrukums bankai, viņi var iegūt daudz vairāk nekā saņem no parastiem lietotājiem: hakeri varēs attālināti vadīt naudas izsniegšanu no bankas automātiem, veikt naudas pārskaitījumus un nemanāmi manipulēt ar internetbankas sistēmu.

ASV Senāta izstrādātajā Aizsardzības ministrijas budžeta noteikumu projektā iekļauts nosacījums, kas varētu bloķēt Krievijā bāzētā kiberdrošības uzņēmuma Kaspersky Lab produktus, ņemot vērā bažas, ka uzņēmums «var tikt pakļauts Krievijas valdības ietekmei».

Lēmums par Kaspersky Lab produktu aizliegšanu pieņemts neilgi pēc tam, kad Federālais Izmeklēšanas birojs (FIB) bija mājās apmeklējis vismaz desmit Kaspersky Lab darbiniekus.

Tiesa gan, FIB pagaidām ar uzņēmumu nav sazinājies.

Kaut arī Kaspersky Lab ir bāzēts Krievijā, uzņēmuma izpētes centri atrodas daudzviet pasaulē, arī ASV.

«Kaspersky Lab kā privātam uzņēmumam nav saites ne ar vienu valdību, un uzņēmums nekad nav palīdzējis un nepalīdzēs nevienai pasaules valdībai to kiberizlūkošanas centienos,» teikts atkārtoti izplatītajā uzņēmuma paziņojumā.

«Ir pilnīgi nepieņemami, ka uzņēmums netaisni tiek apsūdzēts bez nopietnām liecībām, kas pamatotu šos nepatiesos apgalvojumus.»

Kaspersky Lab speciālisti ir konstatējuši īsziņu Trojas zirgu Podec, kas zog Android pārvaldītu ierīču īpašnieku naudu, slepeni abonējot maksas pakalpojumus, un spēj apiet šo pakalpojumu CAPTCHA mehānismu, informē uzņēmumā Kaspersky Lab.

Pētījumā noskaidrots, ka šis Trojas zirgs galvenokārt izplatās sociālajā tīklā «VKontakte». Jaunā ļaunprogrammatūra ir ievērojama ar savām funkcijām: tā var nosūtīt paziņojumus uz īsajiem numuriem, turklāt pareizi atbildot uz pakalpojuma apmaksas apstiprinājuma pieprasījumiem, kā arī upura vietā abonēt maksas pakalpojumus, apejot CAPTCHA mehānismu, kas ir paredzēts īsta lietotāja atšķiršanai no robota. Šādas iespējas līdz šim nav bijušas sastopamas nevienā Kaspersky Lab zināmā Android Trojas zirgā.

Pēc palaišanas Podec pieprasa administratora tiesības, lai iesakņotos ierīcē un novērstu iespēju, ka lietotājs vai drošības risinājums to izdzēš. Saņemot atteikumu, Trojas zirgs atkārto pieprasījumu tik ilgi, līdz panāk vēlamo — normālas darbības ar ierīci šajā laikā gandrīz nav iespējamas. Ieguvusi tiesības, ļaunprogrammatūra atkarībā no iestatījumiem konfigurācijas datnē var rīkoties saskaņā ar kādu no kaitīgajiem skriptiem, piemēram, sākt vienkāršu DDoS uzbrukumu vai bez ierīces īpašnieka ziņas abonēt maksas pakalpojumus. Pēdējie samērā sekmīgi līdz šim izmantoja CAPTCHA mehānismu, lai filtrētu programmatūru pieprasījumus, bet Podec apiet šo šķērsli. Analīze parādīja, ka Trojas zirga autori izmanto pakalpojumu Antigate.com — manuālu teksta pazīšanu attēlos. Nosūtījuši attēlu ar burtiem, viņi pēc dažām sekundēm saņem Antigate.com darbinieka pazīto tekstu — tādējādi upuris, pašam nezinot, ir kļuvis par maksas pakalpojuma abonentu, par ko uzzina tikai pēc naudas norakstīšanas no konta.

"Kaspersky" automatizētās noteikšanas tehnoloģijas ir atradušas "Windows" nulles dienas ievainojamību.

Mūķis (exploit), kas izmantoja šo ievainojamību, ļāva uzbrucējiem iegūt augstākas privilēģijas uzbrukumam pakļautajās ierīcēs un izvairīties no pārlūka "Google Chrome" aizsardzības mehānismiem. Jaunatklātais mūķis tika izmantots ļaunprātīgā operācijā "WizardOpium".

Nulles dienas ievainojamības ir iepriekš nezināmas kļūdas programmatūrā. Ja noziedznieki tās atrod pirmie, viņi var ilgi rīkoties nepamanīti, nodarot nopietnu un negaidītu kaitējumu. Parasti drošības risinājumi nespēj ne pazīt sistēmas infekciju, ne aizsargāt lietotājus no vēl nepazīstamiem apdraudējumiem.

"Windows" jauno ievainojamību "Kaspersky" pētniekiem ļāva atklāt kāds nulles dienas mūķis. 2019. gada novembrī Kaspersky mūķu profilakses tehnoloģijai, kas ir iebūvēta lielākajā daļā uzņēmuma risinājumu, izdevās pamanīt nulles dienas mūķi pārlūkā "Google Chrome". Šis mūķis ļāva uzbrucējiem izpildīt patvaļīgu kodu upuru datoros. Turpinot pētīt šo operāciju, ko eksperti nodēvēja par "WizardOpium", tika konstatēta vēl viena ievainojamība — šoreiz operētājsistēmā "Windows".

Nezināmi kibernoziedznieki piecus gadus ilgā laika posmā zaguši Eiropas Savienības (ES) un NATO dokumentus, atklājuši datu drošības kompānijas Kaspersky Lab speciālisti. Uzbrukumi veikti arī Latvijā.

Ļaundaru darbības mērķis bijis iegūt konfidenciālu informāciju, datus, kas nodrošina piekļuvi datorsistēmām, personiskajām mobilajām ierīcēm un korporatīvajiem tīkliem, kā arī ģeopolitiska rakstura ziņu vākšana. Uzbrucēji pievērsuši uzmanību galvenokārt bijušās PSRS, Austrumeiropas valstīm, kā arī vairākām Vidusāzijas valstīm.

Aizvadītā gada oktobrī Kaspersky Lab eksperti sākuši izmeklēt uzbrukumu sērijas starptautisko diplomātisko pārstāvniecību datortīkliem. Pētot šos incidentus, speciālisti atklāja plašu kiberspiegošanas tīklu. Pēc tā analīzes kompānijas eksperti secināja, ka operācija ar kodētu nosaukumu «Sarkanais oktobris» ir uzsākta jau 2007. gadā un turpinās joprojām.

Kopš Lietuvas valdība nolēmusi ierobežot Krievijas kiberdrošības uzņēmuma «Kaspersky Lab» izstrādāto programmatūru, tirgū pieaugusi interese par kiberdrošības risinājumiem, raksta biznesa avīze «Verslo žinios», atsaucoties uz vienu no šīs kompānijas konkurentiem.

Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē Lietuvas valdība atzina, ka «Kaspersky Lab» programmatūra rada potenciālu apdraudējumu Lietuvas drošībai. Kā tobrīd uzsvēra Lietuvas Aizsardzības ministrija, tas nozīmē, ka īpaši svarīgas informācijas infrastruktūras un valsts informācijas resursu operatoriem tuvākajā laikā tā būs jānomaina pret citu, drošu programmatūru.

Lai gan lēmums attiecas tikai uz kritiski svarīgās infrastruktūras - enerģētikas, finanšu, transporta un citu nozaru - un publiskā sektora operatoriem, bet iespējamie riski būtu jāizvērtē arī privātuzņēmējiem, norādīja ministrija.

«Sākoties 2018.gadam, ievērojām, ka aktīvāk interesēties par kiberdrošības risinājumiem sākuši tieši informācijas resursu pārvaldītāji. Tuvākajā laikā šī tendence varētu vēl pastiprināties, jo uzņēmumiem un iestādēm, kas pārvalda kritiski svarīgo informācijas infrastruktūru, pārmaiņas jāīsteno līdz marta beigām, bet citiem - Nacionālā kiberdrošības centra noteiktajā laikā,» laikrakstam norādījis Kiberdrošības kompānijas ESET inženieris Ramūns Ļuberts.

Pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk nekā trīs reizes ir palielinājies mobilo ierīču lietotājus apdraudošo ļaunprogrammatūru apjoms.

Visbīstamākie apdraudējumi 2015. gadā bija izspiedējvīrusi, kas prot iegūt neierobežotas tiesības inficētajā ierīcē, un datu zagļi, tostarp finanšu ļaunprogrammatūras. Šie ir galvenie atzinumi, kas pausti Kaspersky Lab Pretļaunprogrammatūru pētniecības grupas sagatavotajā gadskārtējā mobilās virusoloģijas pārskatā.

Pērn Kaspersky Lab atklāja 884 774 jaunas ļaunprogrammatūras — tas ir trīskāršs pieaugums salīdzinājumā ar 2014. gadu (295 539).

Jaunu mobilo banku Trojas zirgu skaits ir samazinājies līdz 7030 no 16 586 2014. gadā. Mobilo ierīču izspiedējvīrusi ir uzbrukuši 94 344 unikāliem lietotājiem — tas ir pieckāršs pieaugums salīdzinājumā ar 2014. gadu (18 478).

Pēdējā laikā popularitāti ieguvušie vingruma skaitītāji, kas vāc informāciju par lietotāja fizisko aktivitāti, var pārsūtīt datus ne tikai tieši savam īpašniekam, informē Kaspersky Lab.

Uzņēmums atklāja šo sporta aproču īpatnību, pētot to mijiedarbības veidus ar viedtālruņiem.

Tika noskaidrots, ka vairākās populārās vingruma aprocēs īstenotā pievienojamās ierīces autentifikācijas metode dod iespēju citām personām nemanāmi izveidot savienojumu ar viedtālruni, izpildīt vairākas komandas un pat iegūt ierīcē saglabātos datus. Tas viss ir iespējams, ja viedtālruni pārvalda 4,3 vai jaunākas versijas operētājsistēma Android un tajā ir instalēta neatļauta lietotne sinhronizācijai ar aktivitātes aproci.

Kā zināms, lai izveidotu vingruma skaitītāja un viedtālruņa savienojumu, lietotājam šī darbība ir jāapstiprina, piespiežot atbilstošu aproces pogu. Taču pašlaik lielākajai daļai šo ierīču nav ekrāna, tāpēc ļaundari var viegli apiet šo obligāto noteikumu, jo tad, kad vingruma aproce vibrē, pieprasot apstiprināt savienojumu ar viedtālruni, lietotājs nevar zināt, vai ir runa par viņa paša vai par kādu citu tālruni.

Kiberdrošības uzņēmums Kaspersky Lab ir paziņojis par sava pirmā Eiropas pētniecības un izstrādes centra atvēršanu Dublinā, Īrijā. Atrašanās vieta izvēlēta, «ņemot vērā Dublinas augošo Eiropas galvenā tehnoloģiju centra reputāciju, kas nodrošina piekļuvi augsti kvalificētu IT talantu fondam un spēcīgam inovatīvo tehnoloģiju uzņēmumu tīklam».

Ar sākotnējo ieguldījumu gandrīz 5 milj. USD apmērā Kaspersky Lab plāno nākamajos trijos gados Dublinā izveidot 50 jaunas darbvietas.

Jaunais birojs galveno uzmanību veltīs datu analīzes un mašīnmācīšanās tehnoloģiju izstrādei uzņēmuma risinājumu piedāvājumam lielajiem uzņēmumiem. Šī grupa būs atbildīga par pamatdaļām Kaspersky Lab risinājumos, kas ir paredzēti mērķuzbrukumu atklāšanai un izmeklēšanai.

Kaspersky Lab pētniecības un izstrādes direktors Ņikita Švecovs skaidro: «Dublina bija acīmredzama izvēle uzņēmuma pirmajam pētniecības un izstrādes birojam Eiropā tehnoloģiju talantu kvalitātes un kvantitātes dēļ un, protams, pilsētas dinamisko un pievilcīgo dzīves apstākļu dēļ. Biroja izvietošana Dublinā ir lieliska iespēja paplašināt mūsu sadarbību ar citiem starptautiskajiem IT uzņēmumiem, jo īpaši tāpēc, ka pilsēta arvien biežāk tiek dēvēta par Eiropas Silīcija ieleju.»

No ļaunprogrammatūru mērķuzbrukumiem cietušas vairāk nekā 20 viesnīcas Latīņamerikā, Eiropā un Āzijā, apliecina "Kaspersky" veiktais kampaņas "RevengeHotels", kas vērsta pret viesmīlības nozari, pētījums.

Visā pasaulē var būt skarts pat vēl vairāk viesnīcu. Ceļotāju kredītkaršu dati, kas glabājas viesnīcu administrēšanas sistēmā, tostarp dati, kas saņemti no interneta tūrisma aģentūrām, var tikt nozagti un pārdoti noziedzniekiem visā pasaulē. "RevengeHotels" ir kampaņa, kas aptver vairākas grupas, kuras izmanto parastus attālas piekļuves Trojas zirgus, lai inficētu uzņēmumus viesmīlības nozarē. Kampaņa ir aktīva kopš 2015. gada, taču 2019. gadā tās klātbūtne ir paplašinājusies. Tika konstatēts, ka kampaņā piedalās vismaz divas grupas --"RevengeHotels" un "ProCC" --, taču domājams, ka ir iesaistīts vairāk kibernoziedznieku grupu.

Galvenais uzbrukuma vektors šajā kampaņā ir e-vēstules ar ļaunprātīgiem "Word", "Excel" vai PDF dokumentiem pielikumā. Daži no tiem izmanto CVE-2017-0199, ko ielādē, izmantojot VBS un "PowerShell" skriptus, un tad instalē upura datorā dažādu attālas piekļuves Trojas zirgu pielāgotas versijas un citas pielāgotas ļaunprogrammatūras, piemēram, "ProCC," kas vēlāk var izpildīt komandas un iestatīt attālu piekļuvi inficētajām sistēmām. Katra mērķpikšķerēšanas e-vēstule bija izstrādāta, pievēršot īpašu uzmanību sīkumiem, un, pasūtot viltus rezervējumu lielai grupai, autori parasti uzdevās par reālām personām no īstām organizācijām.

Izanalizējot 2015. gada pirmajā ceturksnī atklātos kiberdraudus, Kaspersky Lab eksperti konstatējuši krasu finansiālo uzbrukumu skaita pieaugumu - salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni lietotāju skaits, kuri ir saskārušies ar mēģinājumiem nozagt naudu no banku tiešsaistes kontiem, šā gada pirmajos trijos mēnešos ir pieaudzis par 64%.

Kopumā laikposmā no janvāra līdz martam Kaspersky Lab risinājumi ir bloķējuši vairāk nekā piecus miljonus mēģinājumu inficēt lietotāju datorus ar ļaunprogrammatūrām, kas ir paredzētas kontu iztukšošanai tiešsaistes banku sistēmās.

Pēdējā laikā uzbrucēji īpaši aktīvi cenšas ar visiem iespējamajiem līdzekļiem jebkurā ļaunprogrammatūrā ieviest konfidenciālās informācijas pārtveršanas funkcijas piekļuvei banku kontiem un maksājumu sistēmām. Īpaši spilgti šī tendence ir izpaudusies mobilo ierīču draudu vidū.

Tiek modificēts arvien vairāk īsziņu un spiegošanas Trojas zirgu, tos apgādājot ar instrumentiem, kas ir piemēroti uzbrukumiem lietotāju banku kontiem. Piemēram, uzbrucēju vidū populārais īsziņu Trojas zirgs Opfake, kas pirms diviem gadiem zaga naudu tikai no mobilo tālruņu kontiem, tagad prot uzbrukt aptuveni 30 banku un finansiālajām lietojumprogrammām. Turklāt daži īsziņu Trojas zirgi sāk uzvesties kā izspiedējprogrammas. Iespējams, lielā mērā tieši tāpēc pirmajā ceturksnī ir ievērojami krities «tīro» banku Trojas zirgu skaits — to īpatsvars salīdzinājumā ar iepriekšējo atbilstošo periodu ir samazinājies vairāk nekā četras reizes un veido tikai 1,1%. Vienlaikus īsziņu Trojas zirgu īpatsvars vien ir sasniedzis 21%.

Saskaņā ar Kaspersky Lab vērtējumu 2015. gadā ļaunprogrammatūru tirgus ir piesātinājies. Kopš pagājušā gada uzņēmuma ik dienu atklāto jauno ļaundabīgo datņu skaits ir samazinājies par 15 000 vienībām — no 325 000 līdz 310 000. Eksperti uzskata, ka šī krituma galvenais iemesls ir jaunu ļaunprogrammatūru izstrādes ekonomiskā nelietderība.

Uzbrucējiem daudz lētāk izmaksā leģitīmu ciparparakstu zādzība vai izveide, kurus viņi piešķir ļaunprogrammatūrām, tādējādi uzdodot tās par nekaitīgām lietotnēm. Turklāt vienlaikus ietaupīt uz izstrādi un pelnīt naudu viņiem ļauj uzmācīgā reklāmprogrammatūra, kuras īpatsvars kibernoziedznieku arsenālā nemitīgi pieaug.

Straujš jaunu ļaundabīgo datņu skaita pieaugums tika novērots aptuveni pirms trim gadiem. Piemēram, 2012. gadā Kaspersky Lab ik dienu apstrādāja 200 000 jaunu datņu, bet 2013. gadā — jau 315 000. Pieauguma palēnināšanās notika 2014. gadā, kad uzņēmuma katru dienu atklāto jauno ļaunprogrammatūru skaits palielinājās tikai par 10 000, sasniedzot 325 000. Savukārt šā gada beigās šis rādītājs ir mazāks nekā pirms divpadsmit mēnešiem.

Kaspersky Lab un Londonas policija (City of London Police) ir nolēmuši sadarboties cīņā ar kiberkrāpšanu un finanšu noziegumiem internetā, informē Kaspersky Lab sabiedrisko attiecību konsultante Latvijā Irīna Borovaja.

Londonas policijas darbinieku apmācības gaitā Kaspersky Lab eksperti stāstīs par savu datorincidentu izmeklēšanas metodiku, kas ietver tīkla datplūsmas un cietā diska attēla analīzi, kā arī ļaunprogrammatūru dekompilāciju. Kompānija atzīmē, ka mācību mērķis ir pievērst uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar cietušo interneta lietotāju un organizāciju savlaicīgu ziņošanu par kiberuzbrukumiem, jo tas palīdzēs policijai iegūt skaidrāku priekšstatu par pašreizējo situāciju kiberkrāpšanas jomā.

Pabeiguši īpašās mācības Londonas policisti spēs atklāt un novērst gan sporādiskus uzbrukumus, kuru mērķis ir nozagt atsevišķa interneta lietotāja finanšu datus, gan pārdomātas krāpšanas shēmas, kas ir izveidotas, lai iegūtu lielu uzņēmumu naudu.

Pieaugot tiešsaistes finansiālo apdraudējumu daudzveidībai un skaitam, 48 % patērētāju ir uzbrukuši krāpnieki, lai noziedzīgas iedzīvošanās nolūkā ar maldināšanu izvilinātu no viņiem konfidenciālu un finansiālu informāciju. 11 % patērētāju uzbrukuma tiešsaistē dēļ ir zaudējuši naudu, liecina Kaspersky Lab un B2B International pētījums.

Apsekotajā 12 mēnešu periodā gandrīz puse interneta lietotāju ir saskārusies ar finansiāliem apdraudējumiem. Apdraudējumi ietvēra aizdomīgu e-pasta vēstuļu saņemšanu, kuras it kā sūtījusi banka (22 %) vai mazumtirdzniecības vietne (15 %), un aizdomīgas mājaslapas, kas pieprasa finanšu datus (11 %).

Arī Latvijā interneta lietotāji kļūst par upuriem krāpnieciskām darbībām tīmeklī vai kibernoziedznieku mēģinājumiem iegūt piekļuvi viņu kontiem. Saskaņā ar Latvijas interneta lietotāju aptauju, 8 % respondentu ir saskārušies ar situāciju, kad it kā banka lūdza sniegt tai viņu bankas un lietotāja kontu pieejas un paroles. Turklāt 7% ir saņēmuši šādus lūgumus ar sociālo tīklu un internetveikalu starpniecību.

Nevēlamu sūtījumu īpatsvara samazināšanās e-pasta datu plūsmā izrādījusies par vienu no pēdējo divpadsmit mēnešu tendencēm, un kopumā pērn surogātpasta apjomi samazinājušies par astoņiem procentpunktiem, novērojuši Kaspersky Lab eksperti.

Lai arī nevēlamo sūtījumu apjoms ir sarucis, Kaspersky Lab pārstāvji norāda, ka kaitīgus pielikumus saturošu e-pastu apjoms samazinājies nedaudz un pašlaik veido vidēji 3,4% no kopējās datu plūsmas, kas uzskatāms par augstu rādītāju. Turklāt šajos skaitļos nav ietvertas mēstules, kas satur kaitīgu vietņu saites. Visbiežāk surogātpasta ar kaitīgu vietņu saitēm sūtītāji tajās izvietoja kaitīgas programmas, kas paredzētas lietotāju dažādu tīmekļa kontu lietotājvārdu un paroļu zagšanai.

«Aizvadītajā gadā ir novērota pozitīva surogātpasta daudzuma samazināšanās tendence. To ir veicinājuši vairāki faktori, tostarp pretsurogātpasta aizsardzības līmeņa paaugstināšana, e-pasta pakalpojumu sniedzēju ciparparaksta prasība domēna, no kura nosūtīta vēstule, apliecināšanai. Tādējādi liekpasta izsūtīšana kļūst neefektīva, kas liek surogātpasta izplatītājiem pārcelties uz citām platformām,» komentē Kaspersky Lab Satura analītiķu nodaļas vadītāja Darja Gudkova.

Kaspersky Lab speciālisti atklājuši uzņēmuma Apple operētājsistēmu OS X un iOS ievainojamību, informēja uzņēmumā.

Uzbrucējs var attālināti izmantot drošības caurumu, kas ļauj tikai ar vienu īpaši sagatavotu tīkla paketi sekmīgi īstenot DoS uzbrukumu un sabojāt upura datoru vai viedtālruni. Šie draudi ir aktuāli sistēmas versijām OS X 10.10 un iOS 8 bez jaunākajiem atjauninājumiem.

Šo ievainojamību izraisa nepietiekams bufera apjoms operētājsistēmas kodolā, kas nespēj uzņemt ģenerēto paketi, tāpēc operētājsistēma beidz darbu avārijas režīmā.

Sākotnēji šis drauds tika konstatēts operētājsistēmā OS X 10.10. Turpmākie pētījumi atklāja, ka ievainojamība ir atrodama arī balstoties uz 64 bitu platformu strādājošajā iOS 8 - šāda kombinācija ir sastopama viedtālruņos iPhone, sākot no 5s paaudzes, kā arī planšetdatoros iPad Air un jaunākos un otrās un nākamo paaudžu iPad mini. Lai gan dažkārt tālsakaru iekārtas un ugunsmūri nelaiž cauri tīkla paketes ar nederīgiem atribūtiem, Kaspersky Lab speciālistiem eksperimenta ietvaros viegli izdevās veikt uzbrukumu caur populāru modeļu maršrutētājiem.