Starptautiskās caurredzamības iniciatīvas ietvaros «Kaspersky Lab» pielāgo infrastruktūru, lai vairākus pamatprocesus pārceltu no Krievijas uz Šveici. Lai nodrošinātu pilnīgu caurredzamību un godīgumu, «Kaspersky Lab» organizē šīs darbības uzraudzību, ko veiks neatkarīga trešā puse, kas arī atrodas Šveicē.

Kiberdrošībā uzticēšanās ir pilnīgi nepieciešama, un «Kaspersky Lab» saprot, ka tā nerodas pati no sevis, tā ir nepārtraukti jānopelna ar caurredzamību un izsekojamību, teikts «Kaspersky Lab» paziņojumā.

Jaunie pasākumi ietver vairāku reģionu datu uzglabāšanas un apstrādes pārcelšanu, programmatūras salikšanas pārvietošanu un pirmā Caurredzamības centra atvēršanu.

Līdz 2019. gada beigām «Kaspersky Lab» būs izveidojis datu centru Cīrihē un tajā glabās un apstrādās visu informāciju lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā un Dienvidkorejā, kam vēlāk pievienosies vēl citas vietas.

«Kaspersky Lab» pārcels uz Cīrihi «programmatūras būves konveijeru» — programmēšanas rīku komplektu, kas tiek izmantots, lai no pirmkoda saliktu lietošanai gatavu programmatūru. Vēl šogad pirms izplatīšanas klientiem visā pasaulē tiks uzsākta «Kaspersky Lab» izstrādājumu un apdraudējumu noteikšanas noteikumu datubāzu (antivīrusu datubāzu) salikšana un parakstīšana ar ciparparakstu Šveicē. Pārcelšana nodrošinās, ka neatkarīga organizācija var pārbaudīt visu jaunizveidoto programmatūru, un parādīs, ka klientu saņemtie programmatūras būvējumi un atjauninājumi atbilst pirmkodam, kas iesniegts auditam, informē «Kaspersky Lab».

Krievijas uzņēmums "Kaspersky Lab" aiziet no ASV tirgus pēc tam, kad ASV prezidenta Džo Baidena administrācija aizliedza kompānijas programmatūras pārdošanu un izplatīšanu.

"Kaspersky Lab" britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC paziņoja, ka ir pieņemts "skumjš un sarežģīts lēmums" aiziet no ASV tirgus, jo "biznesa iespējas valstī vairs nav dzīvotspējīgas".

ASV tirdzniecības ministre Džina Raimondo pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Maskavas ietekme uz kompāniju būtiski apdraud ASV infrastruktūru un pakalpojumus. "Kaspersky", kas ASV strādājusi divdesmit gadu, tādas aizdomas ir noraidījusi.

"No 2024.gada 20.jūlija "Kaspersky" pakāpeniski izbeigs savu darbību ASV un likvidēs ASV bāzētās darbavietas," informēja uzņēmumā.

Kompānijas vietnē ASV vairs nav iespējams iegādāties antivīrusa un kiberdrošības programmatūras. Vietnē publicēts paziņojums, ka "Klientiem ASV pirkums nav iespējams".

Pēdējā gada laikā kiberdrošības kompānija Kaspersky Lab ir dabūjusi trūkties, jo, baidoties, ka tās antivīrusa programmu Krievija izmanto spiegošanai, tā tika aizliegta vispirms ASV, tad Lietuvā, Lielbritānijā, un maija vidū par to paziņoja arī Nīderlande. Nesenā sarunā ar DB (08.03.) Kaspersky ģenerālmenedžeris Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifs Jensens komentēja, ka kompānija ļoti labprāt redzētu pierādījumus amerikāņu apsūdzībai, kas radījusi šo ķēdes reakciju, bet tādus neviens neuzrāda.

Kompānija ir tikusi skaidrībā vien tik tālu, ka amerikāņu drošībnieku bažas un rīcība ir balstījusies avīzēs lasāmajā. Žurnālistiem to avoti savukārt nav jāuzrāda, un The New York Times un The Wall Street Journal attiecīgajās publikācijās, kā Krievijas izlūkdienesti izmanto Kaspersky antivīrusu, lai caur to meklētu citu izlūkdienestu klātbūtni tīmeklī, norādes uz informācijas avotiem bija ļoti aizplīvurotas.

L. Jensens DB argumentēja, ka kompānija ar Bug Bounty Programm p at i zaicina k iberdrošības a ktīvistus meklēt un uzrādīt Kaspersky programmā nepilnības un caurumus, ikvienam par to apsolot 100 tūkstošus dolāru. Pagaidām ir klusums.

Lai gan valdības veido nelielu Kaspersky klientūras daļu, to atteikšanās no kompānijas pakalpojumiem grauj tās tēlu, kas acīmredzot ir iemesls, kāpēc kompānija maija vidū ir paziņojusi, ka no Krievijas pārceļas uz Šveici. Līdz 2019. gada beigām Kaspersky savā datu centrā Cīrihē būs pilnībā pārcēlis informāciju par lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā, Dienvidkorejā u.c.

Neseno Kaspersky programmatūras aizliegumu Lietuvas valdības iestādēs, kas notika līdztekus šādam aizliegumam ASV, kompānija skaidro ar politiķu apjukumu jaunajā kiberdraudu situācijā, kad neko nedarīt nevar, un vienkāršākais ir atrast grēkāzi.

Šī saruna ar Kaspersky Lab ģenerālmenedžeri Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifu Jensenu (Leif Jensen) notika kompānijas rīkotajā seminārā klientiem Rīgā.

Sāksim ar skandalozo. Kā jūs ir ietekmējis kompānijas produktu aizliegums ASV valdībā?

Tas mūs ietekmēja galvenokārt no PR un tēla puses. Amerika ir no Eiropas ļoti atšķirīga mentalitāte un politiskā sistēma. Piemēram, Teksasā ir likums, kas nosaka, kad lietum līt ir pretlikumīgi. Tas ir tik atšķirīgi no Eiropas, ka dažkārt mēs nemaz nevaram saprast, kas īsti tur notiek.

Tiešām?

Jā, varat pārbaudīt Google. Kalifornijā ir aizliegts no automašīnas medīt zivis, ja vien tas nav valis.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild virtuālās vides drošības risinājumu izstrādātāja Kaspersky Lab vadītājs Baltijas valstīs Andis Šteinmanis. Kaspersky Lab darbojas vairāk nekā 200 valstīs, tā aizsardzību izmanto 400 miljoni lietotāju visā pasaulē, 1/3 no uzņēmuma darbiniekiem ir nodarbināti izpētē un produktu izstrādē.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kaspersky Lab ir relatīvi jauns uzņēmums – šogad atzīmējām 18. dzimšanas dienu. Tieši tāda arī ir gaisotne uzņēmuma iekšienē – jauneklīga un enerģiska. Man patīk apzināties, ka esmu šādā komandā, protams kā papildu faktors ir tas, ka ik dienu ar mums ir uzņēmuma dibinātājs un zīmols – Jevgēņijs Kasperskis, kuru pazīstu personīgi.

ASV ceturtdien aizliedza Krievijas uzņēmumam "Kaspersky Lab" izplatīt Savienotajās Valstīs savus pretvīrusu programmatūras produktus, pavēstīja ASV Tirdzniecības ministrija.

""Kaspersky" (..) vairs nevarēs (..) pārdot savu programmatūru Amerikas Savienotajās Valstīs vai nodrošināt atjauninājumus programmatūrai, kas jau tiek izmantota," teikts paziņojumā.

"Krievija ir vairākkārt demonstrējusi, ka tai ir spējas un nodomi izmantot Krievijas uzņēmumus, tādus kā "Kaspersky Lab", lai vāktu sensitīvu ASV informāciju un izmantotu to kā ieroci", norādīja ASV tirdzniecības ministre Džina Raimondo.

Tirdzniecības ministrija ar šiem pasākumiem parāda ASV pretiniekiem, ka tā nevilcināsies rīkoties, ja "viņu tehnoloģijas rada apdraudējumu Savienotajām Valstīm un to pilsoņiem", viņa piebilda.

"Kaspersky Lab" galvenā mītne atrodas Maskavā, uzņēmumam ir biroji 31 pasaules valstī un tā programmatūrai ir vairāk nekā 400 miljoni lietotāju visā pasaulē, informē Tirdzniecības ministrija.

2017. gada 1. pusgadā kiberdraudiem visvairāk bija pakļauti ražošanas uzņēmumi - aptuveni trešdaļa visu uzbrukumu bija vērsti pret to rūpniecisko vadības sistēmu datoriem, liecina Kaspersky Lab pārskats «Rūpniecisko automatizācijas sistēmu apdraudējumu vide 2017. gada 1. pusgadā».

Maksimālā uzbrucēju aktivitāte tika reģistrēta martā, bet pēc tam no aprīļa līdz jūnijam uzbrukumiem pakļauto datoru skaits pakāpeniski samazinājās.

Gada pirmajos sešos mēnešos Kaspersky Lab izstrādājumi ir bloķējuši uzbrukumu mēģinājumus 37,6% rūpniecisko vadības sistēmu datoru, no kuriem saņemta anonimizēta informācija. Kopumā tas ir vairāki desmiti tūkstošu datoru. Šis skaitlis gandrīz nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu — tas ir par 1,6 procentpunktiem mazāks nekā 2016. gada otrajā pusē. Lielākā daļa no tiem atradās ražošanas uzņēmumos, kas izgatavo dažādus materiālus, iekārtas un preces. Citas uzbrukumiem sevišķi pakļautas nozares ir inženierpakalpojumi, izglītība, kā arī pārtikas un dzērienu ražošana. Enerģētikas uzņēmumu rūpniecisko vadības sistēmu datori bija pakļauti gandrīz 5 % visu uzbrukumu.

ASV Senāta izstrādātajā Aizsardzības ministrijas budžeta noteikumu projektā iekļauts nosacījums, kas varētu bloķēt Krievijā bāzētā kiberdrošības uzņēmuma Kaspersky Lab produktus, ņemot vērā bažas, ka uzņēmums «var tikt pakļauts Krievijas valdības ietekmei».

Lēmums par Kaspersky Lab produktu aizliegšanu pieņemts neilgi pēc tam, kad Federālais Izmeklēšanas birojs (FIB) bija mājās apmeklējis vismaz desmit Kaspersky Lab darbiniekus.

Tiesa gan, FIB pagaidām ar uzņēmumu nav sazinājies.

Kaut arī Kaspersky Lab ir bāzēts Krievijā, uzņēmuma izpētes centri atrodas daudzviet pasaulē, arī ASV.

«Kaspersky Lab kā privātam uzņēmumam nav saites ne ar vienu valdību, un uzņēmums nekad nav palīdzējis un nepalīdzēs nevienai pasaules valdībai to kiberizlūkošanas centienos,» teikts atkārtoti izplatītajā uzņēmuma paziņojumā.

«Ir pilnīgi nepieņemami, ka uzņēmums netaisni tiek apsūdzēts bez nopietnām liecībām, kas pamatotu šos nepatiesos apgalvojumus.»

Kopš Lietuvas valdība nolēmusi ierobežot Krievijas kiberdrošības uzņēmuma «Kaspersky Lab» izstrādāto programmatūru, tirgū pieaugusi interese par kiberdrošības risinājumiem, raksta biznesa avīze «Verslo žinios», atsaucoties uz vienu no šīs kompānijas konkurentiem.

Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē Lietuvas valdība atzina, ka «Kaspersky Lab» programmatūra rada potenciālu apdraudējumu Lietuvas drošībai. Kā tobrīd uzsvēra Lietuvas Aizsardzības ministrija, tas nozīmē, ka īpaši svarīgas informācijas infrastruktūras un valsts informācijas resursu operatoriem tuvākajā laikā tā būs jānomaina pret citu, drošu programmatūru.

Lai gan lēmums attiecas tikai uz kritiski svarīgās infrastruktūras - enerģētikas, finanšu, transporta un citu nozaru - un publiskā sektora operatoriem, bet iespējamie riski būtu jāizvērtē arī privātuzņēmējiem, norādīja ministrija.

«Sākoties 2018.gadam, ievērojām, ka aktīvāk interesēties par kiberdrošības risinājumiem sākuši tieši informācijas resursu pārvaldītāji. Tuvākajā laikā šī tendence varētu vēl pastiprināties, jo uzņēmumiem un iestādēm, kas pārvalda kritiski svarīgo informācijas infrastruktūru, pārmaiņas jāīsteno līdz marta beigām, bet citiem - Nacionālā kiberdrošības centra noteiktajā laikā,» laikrakstam norādījis Kiberdrošības kompānijas ESET inženieris Ramūns Ļuberts.

"Kaspersky" automatizētās noteikšanas tehnoloģijas ir atradušas "Windows" nulles dienas ievainojamību.

Mūķis (exploit), kas izmantoja šo ievainojamību, ļāva uzbrucējiem iegūt augstākas privilēģijas uzbrukumam pakļautajās ierīcēs un izvairīties no pārlūka "Google Chrome" aizsardzības mehānismiem. Jaunatklātais mūķis tika izmantots ļaunprātīgā operācijā "WizardOpium".

Nulles dienas ievainojamības ir iepriekš nezināmas kļūdas programmatūrā. Ja noziedznieki tās atrod pirmie, viņi var ilgi rīkoties nepamanīti, nodarot nopietnu un negaidītu kaitējumu. Parasti drošības risinājumi nespēj ne pazīt sistēmas infekciju, ne aizsargāt lietotājus no vēl nepazīstamiem apdraudējumiem.

"Windows" jauno ievainojamību "Kaspersky" pētniekiem ļāva atklāt kāds nulles dienas mūķis. 2019. gada novembrī Kaspersky mūķu profilakses tehnoloģijai, kas ir iebūvēta lielākajā daļā uzņēmuma risinājumu, izdevās pamanīt nulles dienas mūķi pārlūkā "Google Chrome". Šis mūķis ļāva uzbrucējiem izpildīt patvaļīgu kodu upuru datoros. Turpinot pētīt šo operāciju, ko eksperti nodēvēja par "WizardOpium", tika konstatēta vēl viena ievainojamība — šoreiz operētājsistēmā "Windows".

Pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk nekā trīs reizes ir palielinājies mobilo ierīču lietotājus apdraudošo ļaunprogrammatūru apjoms.

Visbīstamākie apdraudējumi 2015. gadā bija izspiedējvīrusi, kas prot iegūt neierobežotas tiesības inficētajā ierīcē, un datu zagļi, tostarp finanšu ļaunprogrammatūras. Šie ir galvenie atzinumi, kas pausti Kaspersky Lab Pretļaunprogrammatūru pētniecības grupas sagatavotajā gadskārtējā mobilās virusoloģijas pārskatā.

Pērn Kaspersky Lab atklāja 884 774 jaunas ļaunprogrammatūras — tas ir trīskāršs pieaugums salīdzinājumā ar 2014. gadu (295 539).

Jaunu mobilo banku Trojas zirgu skaits ir samazinājies līdz 7030 no 16 586 2014. gadā. Mobilo ierīču izspiedējvīrusi ir uzbrukuši 94 344 unikāliem lietotājiem — tas ir pieckāršs pieaugums salīdzinājumā ar 2014. gadu (18 478).

Kiberdrošības uzņēmums Kaspersky Lab ir paziņojis par sava pirmā Eiropas pētniecības un izstrādes centra atvēršanu Dublinā, Īrijā. Atrašanās vieta izvēlēta, «ņemot vērā Dublinas augošo Eiropas galvenā tehnoloģiju centra reputāciju, kas nodrošina piekļuvi augsti kvalificētu IT talantu fondam un spēcīgam inovatīvo tehnoloģiju uzņēmumu tīklam».

Ar sākotnējo ieguldījumu gandrīz 5 milj. USD apmērā Kaspersky Lab plāno nākamajos trijos gados Dublinā izveidot 50 jaunas darbvietas.

Jaunais birojs galveno uzmanību veltīs datu analīzes un mašīnmācīšanās tehnoloģiju izstrādei uzņēmuma risinājumu piedāvājumam lielajiem uzņēmumiem. Šī grupa būs atbildīga par pamatdaļām Kaspersky Lab risinājumos, kas ir paredzēti mērķuzbrukumu atklāšanai un izmeklēšanai.

Kaspersky Lab pētniecības un izstrādes direktors Ņikita Švecovs skaidro: «Dublina bija acīmredzama izvēle uzņēmuma pirmajam pētniecības un izstrādes birojam Eiropā tehnoloģiju talantu kvalitātes un kvantitātes dēļ un, protams, pilsētas dinamisko un pievilcīgo dzīves apstākļu dēļ. Biroja izvietošana Dublinā ir lieliska iespēja paplašināt mūsu sadarbību ar citiem starptautiskajiem IT uzņēmumiem, jo īpaši tāpēc, ka pilsēta arvien biežāk tiek dēvēta par Eiropas Silīcija ieleju.»

No ļaunprogrammatūru mērķuzbrukumiem cietušas vairāk nekā 20 viesnīcas Latīņamerikā, Eiropā un Āzijā, apliecina "Kaspersky" veiktais kampaņas "RevengeHotels", kas vērsta pret viesmīlības nozari, pētījums.

Visā pasaulē var būt skarts pat vēl vairāk viesnīcu. Ceļotāju kredītkaršu dati, kas glabājas viesnīcu administrēšanas sistēmā, tostarp dati, kas saņemti no interneta tūrisma aģentūrām, var tikt nozagti un pārdoti noziedzniekiem visā pasaulē. "RevengeHotels" ir kampaņa, kas aptver vairākas grupas, kuras izmanto parastus attālas piekļuves Trojas zirgus, lai inficētu uzņēmumus viesmīlības nozarē. Kampaņa ir aktīva kopš 2015. gada, taču 2019. gadā tās klātbūtne ir paplašinājusies. Tika konstatēts, ka kampaņā piedalās vismaz divas grupas --"RevengeHotels" un "ProCC" --, taču domājams, ka ir iesaistīts vairāk kibernoziedznieku grupu.

Galvenais uzbrukuma vektors šajā kampaņā ir e-vēstules ar ļaunprātīgiem "Word", "Excel" vai PDF dokumentiem pielikumā. Daži no tiem izmanto CVE-2017-0199, ko ielādē, izmantojot VBS un "PowerShell" skriptus, un tad instalē upura datorā dažādu attālas piekļuves Trojas zirgu pielāgotas versijas un citas pielāgotas ļaunprogrammatūras, piemēram, "ProCC," kas vēlāk var izpildīt komandas un iestatīt attālu piekļuvi inficētajām sistēmām. Katra mērķpikšķerēšanas e-vēstule bija izstrādāta, pievēršot īpašu uzmanību sīkumiem, un, pasūtot viltus rezervējumu lielai grupai, autori parasti uzdevās par reālām personām no īstām organizācijām.

Pieaugot tiešsaistes finansiālo apdraudējumu daudzveidībai un skaitam, 48 % patērētāju ir uzbrukuši krāpnieki, lai noziedzīgas iedzīvošanās nolūkā ar maldināšanu izvilinātu no viņiem konfidenciālu un finansiālu informāciju. 11 % patērētāju uzbrukuma tiešsaistē dēļ ir zaudējuši naudu, liecina Kaspersky Lab un B2B International pētījums.

Apsekotajā 12 mēnešu periodā gandrīz puse interneta lietotāju ir saskārusies ar finansiāliem apdraudējumiem. Apdraudējumi ietvēra aizdomīgu e-pasta vēstuļu saņemšanu, kuras it kā sūtījusi banka (22 %) vai mazumtirdzniecības vietne (15 %), un aizdomīgas mājaslapas, kas pieprasa finanšu datus (11 %).

Arī Latvijā interneta lietotāji kļūst par upuriem krāpnieciskām darbībām tīmeklī vai kibernoziedznieku mēģinājumiem iegūt piekļuvi viņu kontiem. Saskaņā ar Latvijas interneta lietotāju aptauju, 8 % respondentu ir saskārušies ar situāciju, kad it kā banka lūdza sniegt tai viņu bankas un lietotāja kontu pieejas un paroles. Turklāt 7% ir saņēmuši šādus lūgumus ar sociālo tīklu un internetveikalu starpniecību.

Uzvarētājs ir noskaidrots. Biznesa portāls www.db.lv paziņo, ka 2 biļetes uz KASPERSKY LAB RIGA OPEN 2015 - EUROPEAN SNOOKER TOUR ir ieguvis Rolands Žīgurs.

Viņš uz Arēnu Rīga kopā ar pavadoni varēs doties svētdien, 02.08.15, plkst 10. Ar uzvarētāju sazināsimies personīgi.

Tiem, kuri gribēja iegūt biļetes, bija jāatbild, no kuras www.db.lv raksta galerijas ņemta norādītā fotogrāfija, kā arī bija jābūt www.db.lv profila sekotājiem sociālajā vietnē Facebook (https://www.facebook.com/DienasBizness). Pareizā atbilde ir: no raksta Renault rūpnīca, kur ražo R240 elektrodzinējus - fotogrāfijās (http://www.db.lv/foto-video/foto/renault-rupnica-kur-razo-r240-elektrodzinejus-fotografijas-435574).

Paldies visiem, kuri piedalījās! Apsveicam uzvarētāju!

Otro reizi Latvijā notiks viens no Pasaules Profesionālās Biljarda un Snūkera Asociācijas (WPBSA) rīkotajiem reitinga turnīriem profesionāļiem.

Pēdējās dienās līdz ar WannaCry izspiedējvīrusa globālo plosīšanos upuru datoros un ziņu virsrakstos ir aktualizējies jautājums, kā pretoties šai sērgai, kas tur gūstā sevišķi daudzus no mazā un vidējā biznesa, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ievērojamu daļu no atbildes šai sarunā sniedz kiberdrošības kompānijas Kaspersky globālās izpētes komandas eksperts Jornts van der Vīls (Jornt van der Wiel). Rīgā viņš bija ieradies tikties ar kiberizspiešanas apkarošanas platformas No More Ransom partneriem. Kā sarunā norāda eksperts, šī sadarbība ir principiāli nekomerciāla, un tās sekmīgums un kopējais mērķis – sagraut kiberizspiešanas biznesa modeli – ir tieši saistīts ar sadarbības plašumu.

Fragments no intervijas

Kāds ir jūsu ieteikums izspiedējvīrusa upuriem?

No More Ransom mājaslapa darbojas nedaudz mazāk par gadu, un caur mums savus failus bez maksas ir atguvuši apmēram desmit tūkstoši cilvēku. Tā ir liela nauda, kas nav tikusi noziedzniekiem, kas to būtu izmantojuši tālākiem noziegumiem. Šā pastiprinošā iemesla dēļ mēs neiesakām maksāt izpirkuma maksu, jo tā šai sērgai ļauj izplesties.

Facebook vēlas sadarboties ar bankām, lai Facebook Messenger varētu kļūt par tādu kā saskarni starp lietotāju un banku, stāsta Kaspersky Lab eksperti.

Kad to komentē bankas, kas ir piekritušas sadarboties ar Facebook, vai pats Facebook, ideja izklausās diezgan pievilcīgi, tad Jūsu Facebook Messenger kontaktpersonu vidū būs ar mākslīgo intelektu apveltīts tērzēšanas robots, kas atbildēs uz jautājumiem, piemēram, kāds ir mana konta atlikums vai kādi ir mani neapstiprinātie darījumi, kā arī sūtīs brīdinājumus par krāpšanu un informāciju par darījumiem. Šie ir jautājumi, uz kuriem bankas atbild visai bieži, un tērzēšanas robots, kas uz tiem atbild atbalsta dienesta vietā, var ietaupīt laiku Jums un daudz naudas bankai.

Piemēram, American Express jau ir tērzēšanas robots Facebook Messenger, kas darbojas tieši tādā veidā. Un Facebook notiek pārrunas ar vairākām bankām, piemēram, JP Morgan Chase, Wells Fargo, Citigroup, U. S. Bancorp un citām, lai izveidotu vairāk šādu partnerību. Varbūt Facebook var pat iet tālāk un mēģināt izveidot PayPal līdzīgu digitālo finanšu pakalpojumu, kas balstās uz kādas bankas platformu. Tas jau dažās valstīs ir ieviesis naudas pārskaitījumus starp lietotājiem, izmantojot Messenger.

Lai aizsargātu savu privāto dzīvi, paranoiski lietotāji izmanto visdažādākos paņēmienus personīgo datu aizsardzībai no ziņkārīgo acīm interneta vidē, tostarp slēpj datoru. Tomēr vairāki Kaspersky Lab pētījumi liecina, ka nepietiekami daudz lietotāju ir informēti par riskiem un tie, kuri ir, izmanto nepiemērotus paņēmienus drošības saglabāšanai internetā.

Pētījums liecina, ka interneta lietotāji izmanto visdažādākās metodes, lai rūpētos par konfidencialitāti. Piektdaļa (20 %) atzīst, ka, mēģinot aizsargāt privāto dzīvi, viņi aizklāj tīmekļa kameru. Lai gan tas ir noderīgi, ir svarīgi apzināties, ka tīmekļa kameras aizklāšana nevar novērst skaņas pārtveršanu un pasargāt lietotājus no hakeru vai ļaunprātīgu grupu veiktas noklausīšanās.

Vairāk nekā ceturtdaļa interneta lietotāju (28 %) glabā konfidenciālo informāciju ierīcēs, kas nav saistītas ar internetu, kļūdaini domājot, ka tas garantēs viņu datu drošību. Lai gan šī teorija ir loģiski pamatota un ir svarīgi nodrošināt rezerves kopijas pret izspiedējvīrusu uzbrukuma sekām, pat bez interneta pieslēguma ir iespējams inficēt ierīci, pievienojot tai viedtālruni vai USB atmiņu.

Pasaulē lielākās privātās datu drošības kompānijas Kaspersky Lab dibinātājs un vadītājs Jevgeņijs Kasperskis Rīgā viesojās kompānijas sponsorētā Kaspersky Riga Masters snūkera turnīra laikā.

Fragments no DB sarunas ar J. Kasperski:

Jūsu industrijā bieži negadās, ka aiz produkta ir reāls cilvēks ar tādu pašu vārdu kā zīmols. Kā jūs tā pamanījāties?

Pirms gadiem 20 aiz vairuma šādu produktu bija konkrēti cilvēki, bet, industrijai nobriestot, kompānijas tika pirktas, pārdotas, integrētas un mainījās. Iznākumā autorprojekti izzuda vai pārauga par kaut ko citu. Symantec nopirka, šķiet, gatavu Izraēlas izstrādājumu, kam Pīters Nortons uzlika tikai savu vārdu, bet tam ar viņu nav sakara. Džons Makafijs gan reāli kopā ar citu programmētāju izstrādāja savu antivīrusu, bet tas jau pieder Intel.

Tad kas esat jūs – statistikas kļūda?

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa ir apmierinājusi antivīrusu izstrādātāja «Kaspersky Lab» prasību pret 13.Saeimas deputātu Krišjāni Feldmanu (JKP) par neslavas celšanu un viltus apgalvojumiem, liekot Feldmanam izmaksāt 2000 eiro kompensāciju uzņēmumam, kā arī segt tiesāšanas izdevumus, apstiprināja tiesā.

Uzņēmuma izplatītajā preses paziņojumā norādīts, ka Feldmanam būs jāsedz tiesāšanas izdevumi, kas sasniedza 6045 eiro. Tāpat politiķim būs jāpublicē savas publikācijas atsaukšana, kā arī atvainošanās uzņēmumam.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā.

Feldmans norādīja, ka līdz paredzētajam termiņam aprīļa sākumā pārsūdzēs tiesas lēmumu. Deputāts apgalvoja, ka lieta saistīta ar to, ka «Krievijas oligarhs Jevgēnijs Kasperskis esot izdevis pilnvaru vērsties pret mani kā politiķi». Feldmans pauda, ka pilnvarojumu par viņa pārstāvēšanu esot uzrādījis Kasperska pārstāvētais advokātu birojs Latvijā.

Politiķis skaidroja, ka iesniegtā prasība pret viņu tika «samudžināta» un nepatiesi ticis norādīts, ka daudzi cilvēki iepazīstas ar attiecīgā emuāra saturu. Parlamentārietim šāds spriedums ir bijis pārsteigums, jo deputāts neuzskata, ka būtu jāsoda par šāda viedokļa paušanu, ņemot vērā arī, ka viņš ir izteicies par daudziem ar ģeopolitiku saistītiem jautājumiem. Feldmanu arī darot uzmanīgu situācija, kad Latvijas tiesa liek pārskaitīt naudu «uz Maskavu [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina oligarha uzņēmumam».

Šā gada otrajā ceturksnī ir parādījušies 291,8 tūkstoši jaunu mobilo ierīču ļaunprogrammatūru, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā 1. ceturksnī, liecina jaunākais Kaspersky Lab pārskats par kiberdraudiem šā gada 2. ceturksnī.

Otrajā ceturksnī ir konstatēts miljons mobilo ierīču ļaunprogrammatūru instalācijas pakešu, un tas ir septiņas reizes vairāk nekā 1. ceturksnī.

Banku pakalpojumi mobilajās ierīcēs joprojām ir kibernoziedznieku galvenais mērķis. Kaspersky Lab 2015. gada 1. ceturkšņa pārskatā minēts Trojan-SMS.AndroidOS.OpFake.cc, kas ir uzbrucis vismaz 29 banku un finanšu lietojumprogrammām. Šī Trojas zirga jaunākā modifikācija, kas parādījās 2. ceturksnī, spēj uzbrukt 114 banku un finanšu lietojumprogrammām. Tās galvenais mērķis ir nozagt lietotāja akreditācijas datus, ko cita starpā var izmantot, lai uzbruktu dažām populārām lietotnēm e-pastā.

Kad jūs gaidāt draugu, kolēģi vai pat pieņemšanu pie ārsta, kā jūs domājat, cik daudz laika paiet, līdz jūs sākat pārbaudīt tālruni — divas minūtes? Trīs? Vircburgas un Notingemas Trentas universitātes pēc Kaspersky Lab pasūtījuma veiktais eksperiments atklāja, ka vidēji pagāja 44 sekundes, pirms dalībnieki, kas vieni paši ir atstāti uzgaidāmajā telpā, ķērās pie viedtālruņa. Vīrieši pat neizturēja pusi no šī laika, nogaidot vidēji tikai 21 sekundi salīdzinājumā ar sieviešu 57 sekundēm.

Lai vairāk iedziļinātos mūsu draudzīgajās attiecībās ar digitālajām ierīcēm, pēc desmit minūtēm dalībniekiem tika uzdots jautājums, kā viņiem šķiet, cik daudz laika pagāja, pirms viņi sniedzās pēc tālruņa. Vairums atbildēja, ka divas trīs minūtes, uzsverot ievērojamo neatbilstību starp uztveri un faktisko rīcību.

Komentējot šos rezultātus, Jenss Binders no Notingemas Trentas universitātes sacīja: «Eksperiments parāda, ka ļaudis ir daudz vairāk pieķērušies šim ierīcēm nekā paši apzinās un par otro dabu ir kļuvusi pievēršanās savam viedtālrunim, kad esam atstāti vienatnē ar to. Mēs vairs vienkārši negaidām. Mūsu viedierīču tūlītējā informācijas un mijiedarbības piegāde padara tās daudz lielākā mērā par digitālo kompanjonu un saikni ar ārpasauli, nevis tehnoloģiju kopumu.»

Nīderlandes policija ir apcietinājusi divus 18 un 22 gadus vecus Amersfortas iedzīvotājus, kas tiek turēti aizdomās par kiberuzbrukumiem ar izspiedējvīrusa CoinVault izmantošanu, par kuru upuriem kopš 2014. gada maija ir kļuvuši lietotāji vairāk nekā 20 valstīs, informē Kaspersky Lab eksperti.

Kibernoziedznieki centās inficēt ar izspiedējvīrusu CoinVault desmitiem tūkstošu datoru visā pasaulē. Visvairāk cietušo lietotāju ir Nīderlandē, Vācijā, ASV, Francijā un Apvienotajā Karalistē. Uzbrucējiem izdevās nobloķēt vismaz 1500 operētājsistēmas Windows pārvaldītu datoru, pieprasot izpirkuma maksu par datu atjaunošanu kriptovalūtā Bitcoin.

Vīrusu rakstītāji vairākkārt modificēja ļaunprogrammatūru, lai palielinātu upuru skaitu. Pirmais izspiedējvīrusa paraugs tika atklāts 2014. gada novembrī.

Lai izvairītos no datora inficēšanas, Nīderlandes policija un Kaspersky Lab iesaka lietotājiem pārliecināties, ka ierīcē instalētā programmatūra un antivīrusu programmas tiek regulāri atjauninātas. Turklāt ir regulāri jāveido svarīgu datņu rezerves kopijas un tās jāsaglabā ierīcē bez piekļuves internetam. Un nekādā ziņā nevajag maksāt izpirkuma maksu, jo, pirmkārt, tās saņemšana stimulē uzbrucējus turpināt noziedzīgo darbību un, otrkārt, tas nekādi negarantē piekļuves datnēm atgūšanu.

Krievijas Federālais antimonopola dienests otrdien ASV informācijas tehnoloģiju gigantam "Apple Inc." piemērojis 12,1 miljona dolāru (desmit miljonu eiro) naudassodu par ļaunprātīgu tirgus dominējošā stāvokļa izmantošanu.

Dienests šādu lēmumu pieņēmis pēc kiberdrošības uzņēmuma "Kaspersky Lab" sūdzības saņemšanas.

"Apple" šādam dienesta lēmumam nepiekrīt un iesniegs pret to apelāciju.

Dienests norāda, ka uzņēmums "iOS" programmatūrā sniedzis priekšrocības paša izstrādātām lietojumprogrammām.

Kā ziņots, Krievijā 1.aprīlī stājās spēkā likums, kas paredz, ka valstī pārdotos viedtelefonos, planšetdatoros un datoros jābūt iepriekš uzstādītai vietējā ražojuma programmatūrai un lietotnēm.

Šāds likums ieviests, lai atbalstītu Krievijas tehnoloģiju uzņēmumus, taču kritiķu uzskata, ka tas ir kārtējais Maskavas mēģinājums ciešāk kontrolēt Krievijas digitālo telpu.

Likums pieprasa visas valstī pārdotās ierīces ar interneta savienojumu neatkarīgi no tā, vai tās ražotas iekšzemē vai ārvalstīs, aprīkot ar nepieciešamo programmatūru, pretējā gadījumā no jūlija var tikt piemēroti naudassodi.