Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Šonedēļ Valsts policija aizturēja trīs vīriešus, kuri tiek turēti aizdomās par vismaz 20 šajā vasarā izdarītām zādzībām no Sarkandaugavas un Vecmīlgrāvja dzīvokļiem, ofisiem, darbnīcām un kāpņu telpām laika posmā no 2017. gada jūnija līdz augustam, informē Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.

Veicot vairākas kratīšanas vīriešu dzīvesvietās un pārbaudot lombardus, policisti ir atguvuši daļu no nozagtajām mantām. Saistībā ar notikušo uzsākti vairāki kriminālprocesi un šobrīd policija skaidro katra aizturētā vīrieša lomu minētajos noziegumos un citus notikušā apstākļus. Arī kopējā zaudējumu summa tiek apzināta.

G. Gžibovska skaidro, ka šā gada jūnija beigās VP tika saņemta informācija par dzīvokļa apzagšanas gadījumu Rīgā, Sarkandaugavā. Izmeklējot šo noziegumu, VP Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa policisti sadarbībā ar Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes amatpersonām noskaidroja, ka ar šo noziegumu, iespējams, saistīti trīs vīrieši.

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

SEB bankas klienti, kuriem ir tālrunis ar Android operētājsistēmu, par pirkumiem un pakalpojumiem tagad var norēķināties arī ar savu mobilo tālruni, informē bankā.

Ar mobilo tālruni var veikt maksājumus līdz 150 eiro Latvijā un ārzemēs - tirdzniecības vietās, kurās pieejami bezkontakta norēķini.

Lai norēķiniem varētu izmantot viedtālruni, vispirms SEB bankas mobilajā lietotnē jāizveido bankas kartes digitālā versija. Jaunā funkcija pieejama visām Mastercard norēķinu kartēm un kredītkartēm, ieskaitot tās, kurām nav bezkontakta norēķinu funkcija. Lai aktivizētu karti mobilajā tālrunī, tam ir nepieciešama NFC (near field communication) bezvadu datu pārraides tehnoloģija.

"Klientu vēlme ikdienas bankas pakalpojumiem un norēķiniem izmantot digitālos un mobilos kanālus arvien pieaug, tāpēc esam gandarīti, ka varam spert nākamo soli digitālajā attīstībā un mūsu klientiem Latvijā un Igaunijā piedāvāt iespēju norēķināties ar savu mobilo tālruni. Klienti, kuri jauno iespēju jau ir izmēģinājuši, visvairāk novērtē tās ērtumu. Nenoliedzami mūsu ikdienas paradumi mainās - arvien mazāk līdzi ikdienā nēsājam maku, taču vairumam mobilais tālrunis vienmēr ir rokas stiepiena attālumā. Līdz ar to, aktivizējot bankas karti mobilajā tālrunī, arī finanses vienmēr būs rokas stiepiena attālumā. Jāuzsver, ka maksājumu veikšana ar mobilo tālruni vēl ir testa režīmā, tāpēc aicinām klientus to izmēģināt, novērtēt un ziņot mums, ja ir vērojamas kādas nepilnības un nepieciešami uzlabojumi," uzsver SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Ieviests jauns tālruņa numurs - 8303, uz kuru turpmāk varēs zvanīt pacienti, lai pieteiktos valsts apmaksātu "Covid-19" analīžu veikšanai, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).

Uz šo tālruni jāzvana tiem cilvēkiem, kuri ir atgriezušies no ārzemēm un kuriem 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi (paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums), kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu noteiktajām kontaktpersonām, kuras atrodas karantīnā un kurām 14 dienu laikā ir parādījušies saslimšanas simptomi.

Tāpat kā līdz šim, uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana tajos gadījumos, kad slimības simptomi ir smagi (ļoti augsta temperatūra, elpas trūkums).

Tālruņa darbību nodrošinās NMPD.

Atsevišķs tālruņa numurs ieviests, lai nenoslogotu NMPD ārkārtas tālruni 113 un novērstu risku, ka to nevar sazvanīt cilvēki dzīvībai kritiskās situācijās.

Huawei šā gada flagmaņa «vieglā» versija ir kā radīta visiem tiem, kuri par tālruni nevēlas maksāt teju tūkstoti eiro

Iekārojamāko viedtelefonu sēriju «vieglo» versiju radīšana kļuvusi par diezgan populāru pēdējo gadu tendenci. Ar tiem ražotāji dod iespēju pragmatiskākajiem patērētājiem dzīvot ar domu, ka viņi tikuši pie flagmaņa, kas gan bieži vien pārmantojis tikai vārdu un dažas raksturīgākas iezīmes, taču neko vairāk. Toties vieglā versija ir teju uz pusi lētāka. Šajā lauciņā roku iesituši arī Huawei, kas šogad līdz ar jauno P10 laida klajā arī P10 Lite. Palūkosimies, cik plaša plaisa šķir šos abus modeļus.

Dizains

P10 Lite āriene ir pavisam klasiska un vienkārša. Skatoties ar acīm, tas nekādas īpašās emocijas neizraisa un pavisam noteikti nerosina vēlēšanos par katru cenu tālruni iegādāties. Sajūtas uz labo pusi mainās, paņemot tālruni rokās. Noslīpētā metāla līste starp divām aizsargstikla plāksnēm ne vien padara korpusu stingru, bet arī sūta smadzenēm signālu, ka šeit ir darīšana ar respektablu iekārtu, nevis kādu lētas plastmasas veidojumu. Individualitāti tālrunim piešķir vīles virsmas reljefs uz ieslēgšanas pogas, taču kopumā ierīce stipri atgādina Huawei otra zīmola Honor tālruņus.

SEB banka ir ieviesusi jaunu iespēju – klientu attālināto identificēšanu pa tālruni ar Smart-ID aplikācijas vai kodu kalkulatora palīdzību. Tagad klienti, kas sazinās ar banku pa tālruni un vēlas iegūt ar savām finansēm saistīto informāciju, var apliecināt savu identitāti attālināti, ievadot viedtālrunī nepieciešamos datus.

«Līdz šim vienīgā iespēja klientiem identificēties, sazinoties ar banku pa tālruni, bija nosaukt savu paroli, ko klients izvēlējies, atverot savu kontu. Taču daudzos gadījumos ar to ir problēmas, jo klienti šo paroli mēdz piemirst. Tādēļ viedtālruņu aplikācija Smart-ID ir alternatīva, kas ļauj klientiem identificēties ērti – viedtālrunī ievadot savu personas kodu un Smart-ID PIN1 kodu. Savukārt tie, kas izmanto kodu kalkulatoru jeb Digipass, tagad arī var izmantot šo ierīci, lai identificētos attālināti,» skaidro SEB bankas Klientu centra vadītāja Inga Šeninga.

Sazvanot bankas Klientu centru, klients (gan privātpersona, gan juridiskā persona) var identificēties ar Smart-ID aplikāciju, izvēloties attiecīgo tālruņa klaviatūras taustiņu, līdzīgi tam, kā klienti parasti izvēlas sarunas tēmu. To izdarot, klienta viedtālrunī tiks aktivizēts Smart-ID, aicinot ievadīt savu personas kodu un PIN1 kodu. Pēc to ievadīšanas klients tiks savienots ar bankas konsultantu, kas varēs atbildēt uz klienta jautājumiem un sniegt nepieciešamo atbalstu. Līdzīgi identificēties pa tālruni varēs arī kodu kalkulatoru lietotāji – izvēloties iespēju autorizēties ar Digipass, klientiem būs jāievada personas kods un kods no kalkulatora.

SIA Kalve Coffee ieguldījusi aptuveni 75 000 eiro, lai galvaspilsētas ielas papildinātu ar vēl vienu kafejnīcu - KALVE Espresso Room Nr. 3, kas atrodas Miera ielā, informē uzņēmumā.

Gatis Zēmanis, uzņēmuma līdzdibinātājs, atklāj, ka no šīs apkaimes iedzīvotājiem saņēmis lielu skaitu vēstuļu, kurās pausta vēlme redzēt KALVE kafejnīcu šajā rajonā. Vadoties pēc KALVE vērtībām, uzņēmums pieņēma lēmumu atsaukties apkaimes iedzīvotāju vēlmei un atklāt jaunu kafejnīcu Miera ielā. Ar KALVE Espresso Room Nr. 3, KALVE ne tikai turpina iet veiksmīgu ilgtspējīgas uzņēmējdarbības ceļu, bet arī ar prieku kļūst pieejami Mieras ielas republikai. Tas ir kā žests kopienas atbalstam un kvalitatīva dizaina baudīšanai caur gardu kafiju.

Miera ielas KALVE Espresso Room produktu un servisa piedāvājums neatšķirsies. Savukārt Miera ielas kafejnīcas interjers var šķist krāsaināks nekā ierasts, tas tāpēc, ka KALVE ne tikai novērtē augstvērtīgus produktus un interjera priekšmetus, bet arī izturas ar cieņu pret vidi sev apkārt, integrējot apkārt esošo ēku un to stāstu dzīves savā interjerā.

Nākotnes Latvijā vīriešu tikpat kā nebūs skolotāju, farmācijas speciālistu un ārstu profesijās, bet sievietes tiks pilnībā izstumtas no enerģētikas, metālapstrādes un kokapstrādes.

Eiropas Parlaments 22. novembrī pieņēma direktīvu Par sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs. Direktīva pieprasa, lai līdz 2026. gada jūnijam visi uzņēmumi, kuros strādā vairāk nekā 250 darbinieku, reformētu uzņēmumu pārvaldi, nosakot sieviešu obligātās kvotas - valdē vai vadībā vismaz 33 % no visiem direktoriem vai valžu locekļiem jābūt sievietēm.

Kamēr Eiropas pārvaldes un globālo mediju diskursā tiek iezīmēta problēma ar sieviešu diskrimināciju lielo uzņēmumu valdēs, Latvijā parādās jauna, iespējams, tikai Latvijai raksturīga problēma - Latvijā desmitiem gadus tiek īstenota totāla vīriešu diskriminācija, tos izspiežot no izglītības un medicīnas, kā arī no citām profesijām.

Laikraksta Dienas bizness abonenti kopā ar laikrakstu saņēmuši žurnāla Dzīves garša šā gada otro numuru.

Dzīves garša šoreiz pievērsusies sievietēm, kuras cenšas nemanīt sabiedrībā vietumis vēl gruzdošos, dzimumus dažādās kategorijās dalošos stereotipus vai vienkārši ir par tiem augstākas.

Latvijā situācija nav tik dramatiska kā citviet, bet tas nenozīmē, ka problēmas pie mums vispār neeksistē. Dažāda izmēra problēmu netrūkst. Ar daudzām no tām viņas iemācījušās sadzīvot – smaidīt, ignorēt, apiet, raustīt plecus, izmantot savā labā un pažēloties tikai draudzeņu kompānijā. Ja parēķina, cik daudz mentālās enerģijas tas prasa, vairāk varētu sasniegt, ja nebūtu jācīnās ar aizspriedumu un stereotipu vējdzirnavām.

Pārāka par šiem aizspriedumiem ir Svetlana Afanasjeva, kura nu jau vairāk nekā 20 gadus veiksmīgi strādā tradicionāli par vīriešu pasauli dēvētajā būvniecības nozarē un vada būvniecības uzņēmumu BMGS. «Domāju, ka pats jēdziens «biznesa sieviete» ir stereotips. Es biznesa vidē neredzu un nejūtu starpību starp vīrieti un sievieti, starp dažādiem vecumiem. Izšķirošais ir tas, cik tu kā vadītājs esi spējīgs, nevis tas, kāds tev ir dzimums un kāds ir tavs vecums.»

"Huawei P40 Pro" sarūpējis vēl labāku kameru, bet tālruņa panākumi tirgū būs atkarīgi no lietotņu veikala piepildīšanas tempa.

Sazvērestību teoriju cienītājiem būtu, kur izvērsties, šķetinot Ķīnas lielākā viedtelefonu ražotāja "Huawei" pēdējā gada likteņa pavērsienus. Pēc ASV sankciju ietekmē klusi prezentētā "Mate 30 Pro" modeļa ķīnieši plānoja atgūt sabiedrības interesi ar vērienīgu "P40" sērijas pieteikšanu marta nogalē Parīzē, taču šo ieceri «nopļāva» koronavīrusa izsauktie pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi. Taisnības labad jāsaka, ka līdzīgi cieta ikviens ražotājs, kura plānos bija prezentācijas pasākumi kopš Mobilās pasaules kongresa Barselonā.

Zīmola cienītājiem labākā ziņa ir tāda, ka "P40" sērija, atšķirībā no "Mate 30", ir sasniegusi arī Latviju un nopērkami veseli trīs modeļi – "P40 Lite", "P40" un "P40 Pro".

Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.

Tikmēr Londonas biržas indekss FTSE 100 pieaudzis par 1,2%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pakāpies par 3,5%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājies par 3,1%.

Savukārt Krievijas rubļa kurss pieaudzis par 10% līdz 85,42 rubļiem par ASV dolāru.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

ASV prezidents Donalds Tramps, nododot atklātībai savu sengaidīto Tuvo Austrumu miera plānu, otrdien paziņojis, ka Izraēla esot spērusi "lielu soli miera virzienā".

"Šodien Izraēla sper lielu soli miera virzienā," kopīgā preses konferencē Baltajā namā ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu paziņoja Tramps.

Neskatoties uz to, ka palestīnieši jau pirms tā publiskošanas plānu ir noraidījuši, Baltā nama saimnieks norādīja, ka tā esot palestīniešiem "vēsturiska iespēja" sasnieg savas neatkarīgas valsts izveidošanu.

Vienlaikus viņš brīdināja, ka tā var izrādīties arī palestīniešu "pēdējā iespēja, kas tiem jebkad tiks dota".

"Palestīnieši slīgst nabadzībā un vardarbībā, viņus ekspluatē tie, kas nolūkā veicināt terorismu un ekstrēmismu cenšas tos padarīt par bandiniekiem," uzsvēra Tramps. "Viņi pelnījuši daudz labāku dzīvi."

Ņemot vērā novirzes tilta tehniskā stāvokļa atzinumā, uz nenoteiktu laiku tiks slēgta sabiedriskā transporta pār Brasas tiltu. Līdz ar to 11.tramvaja kustība ir slēgta un tā vietā izveidots 11T autobuss, kurš kursēs pār tiltam līdzās izveidoto pārbrauktuvi, noskaidroja aģentūra LETA.

Uz Brasas tilta jau ilgstoši notiek remontdarbi un pēdējos mēnešus kustību pār to bija atļauta tikai sabiedriskajam transportam un operatīvajiem transportlīdzekļiem.

Tomēr, kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā, veicot tilta tehniskā stāvokļa monitoringu, fiksēti "nobīdījumi tehniskajos mērījumos", un saskaņā ar līgumu tilts tiks slēgts līdz padziļinātas informācijas noskaidrošanai.

11T autobusa maršruts būs "Ausekļa iela - Mežaparks". Izmaiņas noteiktas arī 9.autobusa maršrutā.

11T maršruta autobuss kursēs no tramvaja pieturvietas "Ausekļa iela", tālāk pa Ausekļa ielu, Elizabetes ielu, Kronvalda bulvāri, Krišjāņa Valdemāra ielu, Raiņa bulvāri, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu, Cēsu ielu, Tallinas ielu, Miera ielu, Kluso ielu, pāri pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvei pie Brasas dzelzceļa stacijas, Gaujas ielu, Kokneses prospektu, Meža prospektu līdz 9.maršruta autobusa galapunktam "Mežaparks".

Latvijas uzņēmuma Evelatus miniatūro tālruni var paņemt līdzi, ja kabatā nepietiek vietas viedtelefonam

Pagājušās desmitgades pirmajā pusē mobilo telefonu evolūcija bija uzņēmusi kursu uz pēc iespējas mazāku izmēru. Jo mazāks tālrunis bija kabatā, jo respektablāks šķita tā nēsātājs. Ražotāji šajā «bruņošanās sacensībā» aizdzīvojās līdz diezgan absurdiem izmēriem – tik niecīgiem, ka dažos Nokia un Siemens modeļos ciparnīcas pogas varēja nospiest vien ar mazāko pirkstu vai pat bija jāņem talkā pildspalvas gals.

Nez, kur šī virzība būtu aizvedusi, ja vien lielāku lomu neiegūtu krāsains ekrāns, kas drīz vien kļuva skārienjutīgs, aizsākot pilnīgi pretēju tendenci. Kad jau šķita, ka sīkie telefoni ir zuduši nebūtībā uz mūžiem, vietējais mobilo telefonu izplatītājs Evelatus šoruden prezentēja savu jaunāko modeli Mini, kas modina atmiņā pusotru desmitgadi tālu pagātni. Tirgotājs to pozicionē kā lētu izvēli bērniem vai kā džinsu bikšu mazajā sānu kabatā ieliekamu rezerves ierīci viedtelefonu īpašniekiem. Taču vai tādam vispār ir vieta mūsdienu cilvēka ikdienā?

Lielākā daļa iedzīvotāju un uzņēmēju uzskata, ka Čaka ielas velojoslu izveides eksperiments Rīgā rada sarežģījumus, liecina Rīgas domes Satiksmes departamenta sagatavotā informācija Satiksmes un transporta lietu komitejai.

65% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka velojoslu izveides eksperiments rada sarežģījumus, bet 35% uzskata, ka tas ir ieguvums.

Uzņēmēji ir vēl negatīvāk noskaņoti pret velojoslu izveidi. 68% procenti uzņēmēju uzskata, ka velojoslu izveide rada sarežģījumus, bet 24% - ka tas ir ieguvums. 8% uzņēmēju uzskata, ka šis eksperiments neko nemainīs.

Kā norāda departaments, kopumā viena trešā daļa aptaujāto iedzīvotāju atbalsta velojoslu izveidi Čaka ielā, kamēr divas trešdaļas ir drīzāk pret.

Gan aptauju dati, gan sociālajos medijos paustais liecinot, ka velojoslu izveidi atbalsta mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki, kamēr kritiskāki ir autobraucēji un sabiedriskā transporta pasažieri.

Piektdaļa (21%) autovadītāju tuvākā gada laikā plāno iegādāties automašīnu, pārsvarā (17%) apsverot lietota auto iegādi, liecina Swedbank aptaujas dati.

Zīmīgi, ka trešdaļa jeb 31% no potenciālajiem auto pircējiem plāno iegadāties savu pirmo auto. Savukārt pārējiem būtiskākais apsvērums jau esoša auto nomaiņai ir tā vecums – 28% iedzīvotāju, kas apsver auto iegādi tuvākā gada laikā, vēlas to darīt, jo esošajam auto ir jau vairāk nekā 10 gadi. Tāpat par sava spēkrata nomaiņu vēl liek domāt esošās automašīnas tehniskie defekti (16%), liels nobraukums (12%) vai vēlme mainīt auto vismaz reizi trīs līdz piecos gados (12%). Par automašīnas iegādi visbiežāk domā jaunie autovadītāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem (49%), kuriem lielākajai daļai plānotais pirkums būtu sava sapņa īstenošana par pirmo auto. Lai arī jaunie autovadītāji biežāk nekā citi sapņo par pilnīgi jauna auto iegādi, tomēr iecerējuši pirkt spēkratu, kas vecāks par pieciem gadiem.

Prezentēts eksperiments, veicot koka un keramzītbloku māju ugunsizturības pārbaudi. Eksperimentā pēc vienas stundas ilgas degšanas koka māja uzrādījusi pārliecinošus ugunsizturības rezultātus.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«90 % no koka būvkonstrukcijām, ko saražojam, izmanto ārzemēs. Tādēļ rodas jautājums, kāpēc mēs turpinām ticēt aplamiem stereotipiem par koku un tā uguns nenoturību, lai arī apkārtējās valstīs jau sen ir pierādījies, ka koks ir drošs, kā arī efektīvs būvniecības materiāls,» norāda Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs. «Tādēļ arī tika veikts eksperiments, lai pierādītu, ka, pareizi izmantojot koku, tas ir ne tikai līdzvērtīgs citiem materiāliem, bet noteiktās pozīcijās – arī pārāks.»

Eksperiments šā gada jūlijā norisinājās Raunā, uzņēmuma Pavasars Housing Constructions teritorijā. Tā ietvaros tika uzbūvētas divas vienāda izmēra un tipa mājas – no koka un no keramzīta blokiem. Koka mājas būvkonstrukcijā tika izmantota koka sija, kā arī ielikti koka logi. Keramzīta bloku mājā sija bija no metāla, savukārt logi – plastmasas. Abas mājas tika vienādi iekārtotas, kā arī abu jumti tika noslogoti ar 2 tonnu svaru.

Ar S Pen irbuli pazīstamā Samsung viedtelefonu sērija Note savā 10.jubilejā pircējiem sarūpējusi iespaidīgu trīs fotokameru bloku.

Jau desmito gadu pēc kārtas rudens cēlienu tehnoloģiju pasaulē iezvana Dienvidkorejas uzņēmuma Samsung prezentācija, kurā potenciālajiem pircējiem un vienkārši interesentiem tiek izrādīts kārtējais Galaxy Note modelis. Jā, augusta sākumā izrādītais Note 20 pārstāv jau desmito šīs sērijas paaudzi.

Tāpat kā priekšgājēji, arī jaunākais veikums iemieso āziešu pragmatisko un konservatīvo pieeju biznesam – sniegt klientiem viņu iecienīto produktu, ik gadu to nedaudz pilnveidojot. Tas vienlaikus arī nozīmē, ka vienas sērijas ietvaros radikālas izmaiņas nav gaidāmas, lai cik ļoti to vēlētos atsevišķi tehnoloģiju baumotāji, kuri gada sākumā spekulēja par Note un atlokāmā Fold sēriju saplūšanu.

Veicot auto iegādi kredītā, populārākā marka ir BMW, otro vietu ieņem Audi, bet trešajā vietā ir Volvo, liecina Elizings.lv pētījumi par auto marku izvēli un kredītu ņemšanu.

Statistikas dati rāda, ka no visiem izsniegtajiem kredītiem 43% saistīti ar ikdienas vajadzībām, tajās iekļaujot arī transportlīdzekļus. Šos kredītus biežāk ņem vīrieši, veidojot 55%. Kredītu ņemšanas ziņā sievietes ir apzinātākas – krietni lielāki procenti, pretstatot vīriešiem, kas ņemti izglītības vajadzībā, un medicīnas pakalpojumiem. Savukārt, ja runa tieši par kredītu, ņemtu auto iegādei, tad 68% kredītu ņēmēju šai precei ir vīrieši, kas arī lielākoties ir auto vadītāji.

SIA “Elizings” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Šmatčenko norāda, ka “BMW” ir izteikts favorīts tieši jauniešu vidū – marka ir populārāka kā vīriešiem, tā sievietēm vecumā līdz 30 gadiem. Taču nobriestot cilvēkiem, mainās arī tas, kādus auto viņi vēlas. Piemēram, sievietes, sasniedzot 45 gadu vecumu, biežāk izvēlas “Volvo”. Taču šo marku šajā vecumā posmā izvēlas arī vīrieši, jaunībā tik ļoti iecienīto “BMW” atstājot vien trešajā vietā.

Lietuvas modes zīmola Julia Janus dizainere Jūlija Janulaitīte (Julija Janulaitytė) nākotni saskata e-komercijā un iespējā sev tīkamu apģērbu iegādāties jebkuram neatkarīgi no tā, kādu apģērba izmēru nēsā

Dizainere Jūlija Janulaitīte uzskata, ka modes pasaules radītā ilūzija par to, kā cilvēkam jāizskatās, neatbilst realitātei, tāpēc Julia Janus apģērbu zīmola izmēru skalā ir apģērbi arī lielāka auguma cilvēkiem. Viņas koncepcijai ir panākumi.

Fragments no intervijas:

Pirms pusotra gada jūs sākāt piedāvāt arī apģērbus vīriešiem. Kā izlēmāt par šādu soli?

Ideja par to bija jau no zīmola pirmsākumiem – es domāju par nobeigtu zīmola identitāti, veidojot apģērbu sievietēm un vīriešiem virs 30 gadiem. Pēdējo desmit gadu laikā vīriešu mode ir daudzējādā ziņā mainījusies. Vīriešiem vairs gandrīz nav vajadzīgs formālais apģērbs – uzvalks. Tos vairs nēsā tikai baņķieri un politiķi – cik daudz tādus cilvēkus mēs katrs zinām? Manā kontaktu tīklā tādu nav daudz. Tā vietā vīriešiem vajag ikdienas apģērbu (smart casual), kas nav sporta apģērbs. Vīrieši ir daudz konservatīvāki nekā sievietes. Es domāju, ka mans darbs ar vīriešu kolekciju ir arī viņu izglītošana. Vīrieši ģērbjas tik līdzīgi! Mēģināt iegūt vīriešu uzmanību ir tiešām liels izaicinājums. Joprojām ir daudz vīrieši, kuri nezina par mums, jo nav sasniedzami, neseko modei. Ir liels izaicinājums, kā veidot mārketingu vīriešiem vecumā virs 30 gadiem, lai viņi atpazītu mūsu zīmolu. Tagad tā ir organiska reklāma. Sievietes pamana mūsu apģērbus vīriešiem un rāda saviem draugiem vai pērk viņiem dāvanas. Vīrieši mūs pēta un ar lielu pārsteigumu secina, ka šīs drēbes viņiem der un ir ērtas. Viņi atgriežas. Pirmais solis, kāpēc es sāku šo biznesu, bija manas dusmas – es biju kļuvusi dusmīga. Pirms izveidoju savu zīmolu, es strādāju šajā biznesā 15 gadus. Es biju strādājusi citiem zīmoliem kā ārštata dizainere, un man bija savs ateljē, kur šuvu apģērbu klientiem pēc individuāla pasūtījuma. Tiekoties ar klientiem, es sapratu, ka mēs visi esam tik dažādi un atšķirību mērogs ir milzīgs. Ir ļoti grūti standartizēt cilvēkus. Modes pasaule mēģina radīt skaistums noteikumus, kā cilvēkam jāizskatās – cik tievam vai jaunam jābūt. Tā ir absolūta «buļļa kaka». Tā ir ilūzija, kas reālajā pasaulē neeksistē. Oficiālā mode rādīja un 97% gadījumu reklāmās joprojām rāda jaunus un tievus pusaudžu ķermeņus. Pieaugušajam, kuri ir beiguši augt, kam mainās vielmaiņa, un sievietēm, kuras ir dzemdējušas, nav iespējams tā izskatīties. Mode pārdod bailes kļūt vecam. Protams, ir lētāk ražot trīs četrus izmērus, nevis 10. Es nolēmu veidot šo zīmolu, piedāvājot daudzus izmērus un progresīvu stilu. Mēs strādājam pēc britu izmēriem un mazākais ir 6., kas atbilst eiropiešu 34. izmēram, un lielākais ir 26., kas atbilst eiropiešu 54. Mums ir arī seši vīriešu izmēri.

Jau devīto gadu Rīgā norisināsies starptautiskais bārmeņu konkurss Olybet Flairmania. Starp 60 dalībniekiem no 20 dažādām pasaules valstīm būs arī trīs Latvijas pārstāvji un ir lielas cerības uz uzvaru. «Mēs esam maz, bet kvalitatīvi. Latvijā, ja kaut ko dara, tad pamatīgi un līdz galam,» biznesa portālam db.lv teic viens no konkursa organizatoriem Ivars Rutkovskis.

Sacensības 2010.gadā Latvijā aizsākās kā maza iniciatīva ar niecīgu budžetu un balstījās pamatā uz entuziasmu. Tagad tās izaugušas par pasaules līmeņa pasākumu. Par sākumu I.Rutkovskis stāsta: «Pirmkārt, gribējās parādīt Rīgu un Latviju. Otrkārt, bija vēlme sarīkot tādu konkursu, kurā pašiem gribētos piedalīties. Ar otru organizatoru Mārtiņu Rozenvaldu bijām piedalījušies daudzos konkursos un ņēmām vērā savu pieredzi. Vēlējāmies uzrīkot tādu konkursu, kurā katrs, kas ir atbraucis, ir «rokzvaigzne», nevis tikai pirmie desmit, kuriem visi skrien pakaļ, uķinās un klanās. Mēs nekoncentrējamies uz līderiem. Tas ir tāpat kā Olimpiskajās spēlēs - tajās piedalās daudzi, ne tikai Useins Bolts, kurš noskrien, uzstāda rekordu un saņem medaļu. Tas ir liela mēroga pasākums, uz kuru visi vēlas tikt.»

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Cilvēks vienā dienā patērē tiešsaistes saturu aptuveni 90 metru garumā, saskaroties ar dažādām reklāmām. Tāpat reklāmas redzam arī TV, radio un drukātajos medijos. Tā kā reklāmas veido sabiedrības uzskatus un attieksmi, tās ir iespējams izmantot kā platformu ne vien produktu un pakalpojumu prezentēšanai, bet arī svarīgu vēstījumu izplatīšanai, kas var palīdzēt lauzt stereotipus.

Lai gan pēdējā desmitgadē uzņēmumi ir panākuši ievērojamu progresu reklāmas jomā, šajā ziņā vēl ir, kur aug. Arī “Mars” kā globāls uzņēmums un viens no lielākajiem reklāmdevējiem laika gaitā ir guvis dažādas atziņas.

Jau vairākus gadus uzņēmumiem un reklāmas industrijai sagādā grūtības reklāmās proporcionāli un reālistiski attēlot kā sievietes, tā vīriešus. Mēs joprojām redzam, ka sievietes un vīrieši reklāmās tiek attēloti vecmodīgos un pat nepieņemamos veidos, nemaz nerunājot par grūtībām atspoguļot etnisko daudzveidību, LGBTQIA+ kopienu un vēl daudzus citus dažādības aspektus.

Manuprāt, tā ir uzņēmumu atbildība nodrošināt, ka reklāmai ir pozitīva, nevis negatīva ietekme, tā pārstāvētu un veicinātu vienlīdzību un normalizētu dažādību sabiedrībā. Reklāmām var būt ļoti spēcīga ietekme, ne vien radot negatīvu ietekmi uz sabiedrību, tās empātiju un iekļaujošu vidi, bet arī radot negatīvu ietekmi uz zīmola reputāciju.

Krīze ir īstais laiks, kas nostāties aci pret aci ar saviem tēriņiem, atteikties no liekā un beidzot sākt uzkrāt.

Šobrīd daudzi ir attapušies krietni citādā ikdienā un apziņā, ka vairs nevar dzīvot tāpat, kā iepriekš.

"Nekrīzes laikā jau nevienam negribas darīt ķēpīgos darbus, analizējot savus tēriņus. Šis noteikti ir lielisks laiks, lai apsēstos un paskatītos acīs savam konta izrakstam un saprastu, vai tas, kam mēs tērējam, atbilst mūsu dzīves vērtībām un vai tas ir tik ļoti nepieciešams, lai saglabātu savu laimi un līdzsvaru. Apzinoties, kam tērējam, var saprast, ka no daudziem izdevumiem var atvadīties un tas nesagādā lielas sāpes," saka Karīna Kulberga, sieviešu finansiālās neatkarības veicināšanas platformas "She Owns" dibinātāja.

Par finansiālo neatkarību viņa runā savā "Instagram" profilā @sheowns_by_k, kur gada laikā sapulcējusi vairāk nekā divarpus tūkstošus sekotāju.