Latvijas uzņēmuma Evelatus miniatūro tālruni var paņemt līdzi, ja kabatā nepietiek vietas viedtelefonam
Pagājušās desmitgades pirmajā pusē mobilo telefonu evolūcija bija uzņēmusi kursu uz pēc iespējas mazāku izmēru. Jo mazāks tālrunis bija kabatā, jo respektablāks šķita tā nēsātājs. Ražotāji šajā «bruņošanās sacensībā» aizdzīvojās līdz diezgan absurdiem izmēriem – tik niecīgiem, ka dažos Nokia un Siemens modeļos ciparnīcas pogas varēja nospiest vien ar mazāko pirkstu vai pat bija jāņem talkā pildspalvas gals.
Nez, kur šī virzība būtu aizvedusi, ja vien lielāku lomu neiegūtu krāsains ekrāns, kas drīz vien kļuva skārienjutīgs, aizsākot pilnīgi pretēju tendenci. Kad jau šķita, ka sīkie telefoni ir zuduši nebūtībā uz mūžiem, vietējais mobilo telefonu izplatītājs Evelatus šoruden prezentēja savu jaunāko modeli Mini, kas modina atmiņā pusotru desmitgadi tālu pagātni. Tirgotājs to pozicionē kā lētu izvēli bērniem vai kā džinsu bikšu mazajā sānu kabatā ieliekamu rezerves ierīci viedtelefonu īpašniekiem. Taču vai tādam vispār ir vieta mūsdienu cilvēka ikdienā?
Dizains
Paņemot rokās šo tālruni, sajūtas nudien ir dīvainas. Vizuāli tas ieturēts labākajās gandrīz 20 gadu senu «nokiju» tradīcijās – 12 fiziski taustiņi ciparnīcā, vēl pa pogai zvana pieņemšanai, noraidīšanai un izvēlnēm un kursorpoga starp tām. Citu taustiņu uz korpusa nav. Ne ieslēgšanai, ne skaļuma regulēšanai, ne fotografēšanai. Korpusa rāmis ir veidots no metāla, bet noņemamais aizmugurējais vāks - no plastmasas. Lai arī ražotājs ir centies tos «salaist kopā», tik gludi kā viengabala korpusos nav izdevies, šur tur starp detaļām redzamas spraugas. Arī taustiņi mazliet «staigā» un ļogās, taču tas nav tik ievērojami, lai baidītos, ka ierīcē iekļūs netīrumi vai ka tā trieciena brīdī izšķīdīs.
Runājot par ārieni, vispārsteidzošākā lieta noteikti ir izmērs. Tik mazu ierīci reti gadījies redzēt pat tālruņu sarukšanas ziedu laikos. Evelatus Mini var pilnībā aizklāt, uzliekot virsū divus garākos rokas pirkstus. Skaitliskā izteiksmē tas ir nepilnus 9 centimetrus garš, trīsarpus plats un astoņus milimetrus biezs un sver 52 gramus. Turēt to pie auss ir ārkārtīgi dīvaini, jo sīkā ierīce drīzāk asociējas ar prāvu brīvroku sistēmu, nevis īstu telefonu. Ja ziemas cepure ciešāka, tad tālruni var pabāzt zem tās un runāt, neturot ar roku.
Lietošana
Izmēģinājumu laikā Mini piespieda atjaunot daudzas piemirstas iemaņas un atsaukt atmiņā lietas, kas bija pavisam pagaisušas no prāta. Pirmā atskārsme nāca, cenšoties vienā no divām SIM ligzdām ievietot karti. Mini vajadzīga lielā standarta karte, un tas nekādi negribēja ņemt pretī pārveidotājā ievietotu nano SIM. Problēma tika atrisināta, vien sameklējot iepriekšējās paaudzes relikviju.
Viedtelefonu lietotājiem būs jāsatopas arī ar specifisko ekrāna atbloķēšanu, nospiežot pēc kārtas divas pogas, un īsziņu rakstīšanu, trīs un pat četras reizes spiežot vienu taustiņu, lai tiktu līdz vajadzīgajam burtam. Diez vai kādam patiks sīkais, briesmīgi graudainais, bet krāsainais 1,44 collu ekrāns, kurā pat bez lupas var saskaitīt pilnīgi visus attēlu veidojošus kvadrātiņus. Tieši tā, kvadrātiņus, jo par punktiņiem tos nekādi nevar nosaukt. Un par fotografēšanu ar iebūvēto kameru nevajadzētu pieļaut pat domu, jo rezultātā sanāks vien miglaini objektu apveidi, gluži kā ar pašām pirmajām telefonu kamerām. Toties ir iespēja klausīties FM radio un atskaņot mūziku no līdz pat 32GB lielas microSD kartes.
Visi minētie trūkumi bija gaidāmi un būtu pieciešamai, ja vien telefons nodrošinātu to, par ko sērojam kopš viedtelefonu ēras sākuma. Proti, par iespēju lādēt telefonu vienu, divas reizes nedēļā, kas ap gadsimtu miju bija pilnīgi normāla parādība. Diemžēl pašā svarīgākajā lauciņā Mini pieviļ. Pat tikpat kā nezvanot un nerunājot, 300 miliampērstundu akumulators pamanās izlādēties divās dienās. Savukārt, ja dienā sanāk pavadīt pāris stundas sarunās, tad ierīce bez īpaša brīdinājuma izslēdzas jau dienas beigās. Kas gan tas par rezerves tālruni, ja kalpo tikpat ilgi kā viedtelefons?
Secinājums
Evelatus ideja par rezerves tālruni neapšaubāmi ir interesanta un savā ziņā pat veiksmīga. Piemēram, dodoties skriet vai slidot, labāk kabatā iesviest šādu nepilnu pussimt eiro vērtu nieciņu, ko pat krītot nav tik viegli sasist, nekā nēsāt līdzi dārgu viedtelefonu. Diemžēl vārgais akumulators pamatīgi iedragā koncepciju, padarot Mini par aizstājēju uz pavisam īsiem brīžiem, kamēr tieši konkurenti savu darbu spēj darīt trīs, četras un pat piecas dienas.
Evelatus Mini
Plusi
+ Aizņem ļoti maz vietas
+ Iebūvēts FM radio un mūzikas atskaņotājs
+ Var izmantot divas SIM kartes
Mīnusi
– Pārlieku vārgs akumulators
– Ļoti graudains ekrāns
– Faktiski nelietojama fotokamera
Cena 39 eiro
Sadarbībā ar Lattelecom
#2/4
Nokia 105 Dual
Mazliet lielāks, bet funkcionāli ļoti līdzīgs tālrunis. Tas ir 10,9x4,6 centimetrus liels un sver 70 gramus. Ir 1,4 collu ekrāns ar 128x128 pikseļu izšķirtspēju, iebūvēts FM radio un iespēja ievietot divas SIM kartes, taču nav fotokameras. Akumulators ir ievērojami ietilpīgāks – 800 mAh, un cena ap 23 eiro.
#3/4
Samsung B310E Dual
Arī šis korejiešu tālrunis ar divām SIM kartēm ir konceptuāli līdzīgs, bet lielāks -11,3x4,6 centimetri un 75 grami. Tam ir 2 collu 128x160 pikseļu ekrāns, iebūvēta 16GB atmiņa un radio, bet nav fotokameras. 800 mAh akumulators ļauj runāt līdz 11 stundām no vietas. Cena ap 43 eiro.