Starptautiskās caurredzamības iniciatīvas ietvaros «Kaspersky Lab» pielāgo infrastruktūru, lai vairākus pamatprocesus pārceltu no Krievijas uz Šveici. Lai nodrošinātu pilnīgu caurredzamību un godīgumu, «Kaspersky Lab» organizē šīs darbības uzraudzību, ko veiks neatkarīga trešā puse, kas arī atrodas Šveicē.

Kiberdrošībā uzticēšanās ir pilnīgi nepieciešama, un «Kaspersky Lab» saprot, ka tā nerodas pati no sevis, tā ir nepārtraukti jānopelna ar caurredzamību un izsekojamību, teikts «Kaspersky Lab» paziņojumā.

Jaunie pasākumi ietver vairāku reģionu datu uzglabāšanas un apstrādes pārcelšanu, programmatūras salikšanas pārvietošanu un pirmā Caurredzamības centra atvēršanu.

Līdz 2019. gada beigām «Kaspersky Lab» būs izveidojis datu centru Cīrihē un tajā glabās un apstrādās visu informāciju lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā un Dienvidkorejā, kam vēlāk pievienosies vēl citas vietas.

«Kaspersky Lab» pārcels uz Cīrihi «programmatūras būves konveijeru» — programmēšanas rīku komplektu, kas tiek izmantots, lai no pirmkoda saliktu lietošanai gatavu programmatūru. Vēl šogad pirms izplatīšanas klientiem visā pasaulē tiks uzsākta «Kaspersky Lab» izstrādājumu un apdraudējumu noteikšanas noteikumu datubāzu (antivīrusu datubāzu) salikšana un parakstīšana ar ciparparakstu Šveicē. Pārcelšana nodrošinās, ka neatkarīga organizācija var pārbaudīt visu jaunizveidoto programmatūru, un parādīs, ka klientu saņemtie programmatūras būvējumi un atjauninājumi atbilst pirmkodam, kas iesniegts auditam, informē «Kaspersky Lab».

Krievijas uzņēmums "Kaspersky Lab" aiziet no ASV tirgus pēc tam, kad ASV prezidenta Džo Baidena administrācija aizliedza kompānijas programmatūras pārdošanu un izplatīšanu.

"Kaspersky Lab" britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC paziņoja, ka ir pieņemts "skumjš un sarežģīts lēmums" aiziet no ASV tirgus, jo "biznesa iespējas valstī vairs nav dzīvotspējīgas".

ASV tirdzniecības ministre Džina Raimondo pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Maskavas ietekme uz kompāniju būtiski apdraud ASV infrastruktūru un pakalpojumus. "Kaspersky", kas ASV strādājusi divdesmit gadu, tādas aizdomas ir noraidījusi.

"No 2024.gada 20.jūlija "Kaspersky" pakāpeniski izbeigs savu darbību ASV un likvidēs ASV bāzētās darbavietas," informēja uzņēmumā.

Kompānijas vietnē ASV vairs nav iespējams iegādāties antivīrusa un kiberdrošības programmatūras. Vietnē publicēts paziņojums, ka "Klientiem ASV pirkums nav iespējams".

Pēdējā gada laikā kiberdrošības kompānija Kaspersky Lab ir dabūjusi trūkties, jo, baidoties, ka tās antivīrusa programmu Krievija izmanto spiegošanai, tā tika aizliegta vispirms ASV, tad Lietuvā, Lielbritānijā, un maija vidū par to paziņoja arī Nīderlande. Nesenā sarunā ar DB (08.03.) Kaspersky ģenerālmenedžeris Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifs Jensens komentēja, ka kompānija ļoti labprāt redzētu pierādījumus amerikāņu apsūdzībai, kas radījusi šo ķēdes reakciju, bet tādus neviens neuzrāda.

Kompānija ir tikusi skaidrībā vien tik tālu, ka amerikāņu drošībnieku bažas un rīcība ir balstījusies avīzēs lasāmajā. Žurnālistiem to avoti savukārt nav jāuzrāda, un The New York Times un The Wall Street Journal attiecīgajās publikācijās, kā Krievijas izlūkdienesti izmanto Kaspersky antivīrusu, lai caur to meklētu citu izlūkdienestu klātbūtni tīmeklī, norādes uz informācijas avotiem bija ļoti aizplīvurotas.

L. Jensens DB argumentēja, ka kompānija ar Bug Bounty Programm p at i zaicina k iberdrošības a ktīvistus meklēt un uzrādīt Kaspersky programmā nepilnības un caurumus, ikvienam par to apsolot 100 tūkstošus dolāru. Pagaidām ir klusums.

Lai gan valdības veido nelielu Kaspersky klientūras daļu, to atteikšanās no kompānijas pakalpojumiem grauj tās tēlu, kas acīmredzot ir iemesls, kāpēc kompānija maija vidū ir paziņojusi, ka no Krievijas pārceļas uz Šveici. Līdz 2019. gada beigām Kaspersky savā datu centrā Cīrihē būs pilnībā pārcēlis informāciju par lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā, Dienvidkorejā u.c.

Neseno Kaspersky programmatūras aizliegumu Lietuvas valdības iestādēs, kas notika līdztekus šādam aizliegumam ASV, kompānija skaidro ar politiķu apjukumu jaunajā kiberdraudu situācijā, kad neko nedarīt nevar, un vienkāršākais ir atrast grēkāzi.

Šī saruna ar Kaspersky Lab ģenerālmenedžeri Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifu Jensenu (Leif Jensen) notika kompānijas rīkotajā seminārā klientiem Rīgā.

Sāksim ar skandalozo. Kā jūs ir ietekmējis kompānijas produktu aizliegums ASV valdībā?

Tas mūs ietekmēja galvenokārt no PR un tēla puses. Amerika ir no Eiropas ļoti atšķirīga mentalitāte un politiskā sistēma. Piemēram, Teksasā ir likums, kas nosaka, kad lietum līt ir pretlikumīgi. Tas ir tik atšķirīgi no Eiropas, ka dažkārt mēs nemaz nevaram saprast, kas īsti tur notiek.

Tiešām?

Jā, varat pārbaudīt Google. Kalifornijā ir aizliegts no automašīnas medīt zivis, ja vien tas nav valis.

Latvijā vadošais pasākumu aproču, reklāmas silikona aproču un biznesa kakla lenšu piegādātājs Prowristbands gadu sāk ar ziņām, kas pozitīvi ietekmēs pasākumu organizatorus, reklāmas aģentūras un visus citus, kurus interesē reklāmas produktu iegāde.

No 2017. gada sākuma Prowristbands piedāvā express piegādes uz apdrukātām pasākumu aprocēm. Visi drukas darbi tiek veikti uz vietas un tagad steidzamiem pasūtījumiem

pasākumu aproču piegāde

aizņems tikai 24 stundas

no darba apstiprināšanai līdz pabeigta pasūtījuma piegādei. Jauns digitālās drukas aprīkojums ļauj piedāvāt labāku, ātrāku un lētāku risinājumu, salīdzinot ne tikai ar vietējiem aproču tirgotājiem, bet arī ar vadošajiem Eiropas aproču ražotājiem. Pateicoties sasniegtajiem mērķiem Prowristbands regulāri nodrošina apjomīgas piegādes ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā un Skandināvijā. Tāpat piedāvājumā pieejami krāsaini drukas risinājumi, kuri līdz šim Latvijas tirgū nebija pieejami. Mūsu sortimentā pieejamas arī auduma un vinila aproces, kurām ir līdzvērtīgi ātri izgatavošanas laiki.

ASV ceturtdien aizliedza Krievijas uzņēmumam "Kaspersky Lab" izplatīt Savienotajās Valstīs savus pretvīrusu programmatūras produktus, pavēstīja ASV Tirdzniecības ministrija.

""Kaspersky" (..) vairs nevarēs (..) pārdot savu programmatūru Amerikas Savienotajās Valstīs vai nodrošināt atjauninājumus programmatūrai, kas jau tiek izmantota," teikts paziņojumā.

"Krievija ir vairākkārt demonstrējusi, ka tai ir spējas un nodomi izmantot Krievijas uzņēmumus, tādus kā "Kaspersky Lab", lai vāktu sensitīvu ASV informāciju un izmantotu to kā ieroci", norādīja ASV tirdzniecības ministre Džina Raimondo.

Tirdzniecības ministrija ar šiem pasākumiem parāda ASV pretiniekiem, ka tā nevilcināsies rīkoties, ja "viņu tehnoloģijas rada apdraudējumu Savienotajām Valstīm un to pilsoņiem", viņa piebilda.

"Kaspersky Lab" galvenā mītne atrodas Maskavā, uzņēmumam ir biroji 31 pasaules valstī un tā programmatūrai ir vairāk nekā 400 miljoni lietotāju visā pasaulē, informē Tirdzniecības ministrija.

2017. gada 1. pusgadā kiberdraudiem visvairāk bija pakļauti ražošanas uzņēmumi - aptuveni trešdaļa visu uzbrukumu bija vērsti pret to rūpniecisko vadības sistēmu datoriem, liecina Kaspersky Lab pārskats «Rūpniecisko automatizācijas sistēmu apdraudējumu vide 2017. gada 1. pusgadā».

Maksimālā uzbrucēju aktivitāte tika reģistrēta martā, bet pēc tam no aprīļa līdz jūnijam uzbrukumiem pakļauto datoru skaits pakāpeniski samazinājās.

Gada pirmajos sešos mēnešos Kaspersky Lab izstrādājumi ir bloķējuši uzbrukumu mēģinājumus 37,6% rūpniecisko vadības sistēmu datoru, no kuriem saņemta anonimizēta informācija. Kopumā tas ir vairāki desmiti tūkstošu datoru. Šis skaitlis gandrīz nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu — tas ir par 1,6 procentpunktiem mazāks nekā 2016. gada otrajā pusē. Lielākā daļa no tiem atradās ražošanas uzņēmumos, kas izgatavo dažādus materiālus, iekārtas un preces. Citas uzbrukumiem sevišķi pakļautas nozares ir inženierpakalpojumi, izglītība, kā arī pārtikas un dzērienu ražošana. Enerģētikas uzņēmumu rūpniecisko vadības sistēmu datori bija pakļauti gandrīz 5 % visu uzbrukumu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild virtuālās vides drošības risinājumu izstrādātāja Kaspersky Lab vadītājs Baltijas valstīs Andis Šteinmanis. Kaspersky Lab darbojas vairāk nekā 200 valstīs, tā aizsardzību izmanto 400 miljoni lietotāju visā pasaulē, 1/3 no uzņēmuma darbiniekiem ir nodarbināti izpētē un produktu izstrādē.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kaspersky Lab ir relatīvi jauns uzņēmums – šogad atzīmējām 18. dzimšanas dienu. Tieši tāda arī ir gaisotne uzņēmuma iekšienē – jauneklīga un enerģiska. Man patīk apzināties, ka esmu šādā komandā, protams kā papildu faktors ir tas, ka ik dienu ar mums ir uzņēmuma dibinātājs un zīmols – Jevgēņijs Kasperskis, kuru pazīstu personīgi.

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

Līdzīgi kā aksesuāros izmanto dārgakmeņus, tajos var pielietot arī koku – kā dekoru ar savu stāstu un vēsturi

Volfwood piedāvā sieviešu un vīriešu aksesuārus no koka un ar rokaspulksteņu mehānismiem. «Sākās viss ar to, ka manam vīram Oskaram patika vilkt kreklus ar aproču pogām un viņš pats sāka sev izgatavot aproču pogas, jo neredzēja veikalos tādas, kādas vēlētos nēsāt,» stāsta Kristīne Volfa, aksesuāru zīmola Volfwood līdzautore. Viņas vīrs Oskars Volfs aptvēra, ka izgatavot koka aproču pogas nav nemaz tik sarežģīti. Sākumā tās uztaisīja sev, tad uzdāvināja draugiem, kuri mudināja, ka jānodarbojas ar to nopietnāk. Sākumā visi viņa darinātie aksesuāri bijuši no koka, tostarp aproču pogas, auskari, matu sprādzes, gredzeni. Savukārt šobrīd populārāka ir kāda cita zīmola veidota aksesuāru līnija – rotas ar rokaspulksteņu mehānismiem. Pirms kāda laika Oskara rokās nonāca vesela kaste ar veciem pulksteņiem. Mest tos atkritumos viņam bija žēl – Oskars sāka pulksteņus jaukt ārā un no mehānisma uztaisīja aproču pogas. «Patika, kā izskatās,» viņš saka. Kad pašu krājumi bija beigušies, Oskars apstaigāja visus zināmos pulksteņmeistarus un no viņiem iepirka mehānismus. Pamazām sortimentu papildināja arī sieviešu auskari un kaklarotas. Tagad šīs rotas ar pulksteņu mehānismiem pērk vairāk nekā aksesuārus no koka. «Pulksteņa mehānisms piesaista cilvēku uzmanību, turklāt vēl tā ir lietu otrreizēja izmantošana. Sabojātus pulksteņus nekā citādi nevar izmantot, kā vien izmest atkritumos vai līdzīgi, kā mēs tos tagad izmantojam rotās,» saka Oskars.

Mobilās platformas Android lietotāji trīsreiz biežāk saskaras ar kiberdraudiem, kuru mērķis ir viņu nauda, secinājuši Kaspersky Lab eksperti, izvērtējot 2014. gadā konstatētos finansiālos draudus.

Visa pagājušā gada laikā uzņēmuma izstrādājumi ir bloķējuši vairāk nekā divus miljonus finansiālo kiberuzbrukumu Android lietotājiem — tas ir 3,25 reizes vairāk nekā 2013. gadā. Vienlaikus 3,64 reizes ir audzis arī uzbrukumiem pakļauto šīs platformas mobilo ierīču īpašnieku skaits, informē Kaspersky Lab pārstāve Olga Kazaka.

Draudu nopietnību apliecina arī fakts, ka 48% Android paredzēto ļaunprogrammatūru ir banku vai īsziņu Trojas zirgi, un tieši tie medī lietotāju konfidenciālos datus, kas paver kibernoziedzniekiem tiešu piekļuvi naudai. Turklāt paaugstināta riska zonā atrodas lietotāji Krievijā, jo vislielākais incidentu skaits ar šādu ļaunprogrammatūru iesaisti ir konstatēts tieši Krievijā — 64% no pasaules kopējā rādītāja.

Aizejošajā gadā netrūka sensacionālu incidentu, turklāt aiz dažiem no tiem var saskatīt kibernoziedzības pasaules jaunās tendences. Izanalizējuši ļaundaru uzbrukumus 2014. gadā, Kaspersky Lab speciālisti sagatavoja prognozi nākamajam gadam, norādot galvenās hakeru grupu uzvedības un prioritāšu pārmaiņas.

Eksperti informē, ka pašlaik lielāko daļu kibernoziedznieku interesē nauda, un šī prioritāte nemainīsies. Saglabāsies uzbrukumi, lai iegūtu piekļuvi internetbanku kontiem un aizvietotu maksājumu rekvizītus, taču šis «tirgus» vairs nav tik ienesīgs kā agrāk - tajā ir novērojams uzbrucēju pārdaudzums, savukārt daudzi lietotāji un pakalpojumi ir iemācījušies nodrošināt darījumu aizsardzību. Tādējādi saskaņā ar Kaspersky Lab prognozēm vienkāršie kibernoziedznieki pārņems sarežģītus mērķuzbrukumus izpildošo hakeru grupējumu pieredzi. Turklāt galveno uzmanību viņi pievērsīs nevis lietotājiem, bet gan pašām finanšu organizācijām. Piemēram, ja izdodas sekmīgs uzbrukums bankai, viņi var iegūt daudz vairāk nekā saņem no parastiem lietotājiem: hakeri varēs attālināti vadīt naudas izsniegšanu no bankas automātiem, veikt naudas pārskaitījumus un nemanāmi manipulēt ar internetbankas sistēmu.

ASV Senāta izstrādātajā Aizsardzības ministrijas budžeta noteikumu projektā iekļauts nosacījums, kas varētu bloķēt Krievijā bāzētā kiberdrošības uzņēmuma Kaspersky Lab produktus, ņemot vērā bažas, ka uzņēmums «var tikt pakļauts Krievijas valdības ietekmei».

Lēmums par Kaspersky Lab produktu aizliegšanu pieņemts neilgi pēc tam, kad Federālais Izmeklēšanas birojs (FIB) bija mājās apmeklējis vismaz desmit Kaspersky Lab darbiniekus.

Tiesa gan, FIB pagaidām ar uzņēmumu nav sazinājies.

Kaut arī Kaspersky Lab ir bāzēts Krievijā, uzņēmuma izpētes centri atrodas daudzviet pasaulē, arī ASV.

«Kaspersky Lab kā privātam uzņēmumam nav saites ne ar vienu valdību, un uzņēmums nekad nav palīdzējis un nepalīdzēs nevienai pasaules valdībai to kiberizlūkošanas centienos,» teikts atkārtoti izplatītajā uzņēmuma paziņojumā.

«Ir pilnīgi nepieņemami, ka uzņēmums netaisni tiek apsūdzēts bez nopietnām liecībām, kas pamatotu šos nepatiesos apgalvojumus.»

Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un sludinājumu portāla ss.lv konfliktu kārtējo reizi ir aktualizējies jautājums par personas datu aizsardzību.

Jāņem vērā, ka šī joma līdz ar tehnoloģiju attīstību un pakalpojumu digitalizāciju iegūst lielāku lomu ikdienā, jo personas dati tiek izmantoti arvien lielākā apjomā. Līdz ar to gan komersantiem un fiziskām personām, gan valsts institūcijām ir jārēķinās ar arvien biežākām problēmsituācijām, kas ikdienā var rasties tieši saistībā ar personas datu izmantošanu, uzglabāšanu vai nodošanu citām personām. Jāuzsver, ka pēc nepilna gada ikvienam komersantam, organizācijai un iestādei būs jāievēro arī jaunā Vispārīgā datu aizsardzības regula, kura paredz daudzus jaunus pienākumus. Laikus neveicot atbilstošus priekšdarbus, daudzi komersanti un organizācijas potenciāli riskē nokļūt sev nepatīkamās konfliktsituācijās gan ar valsts institūcijām, gan klientiem un sadarbības partneriem.

"Kaspersky" automatizētās noteikšanas tehnoloģijas ir atradušas "Windows" nulles dienas ievainojamību.

Mūķis (exploit), kas izmantoja šo ievainojamību, ļāva uzbrucējiem iegūt augstākas privilēģijas uzbrukumam pakļautajās ierīcēs un izvairīties no pārlūka "Google Chrome" aizsardzības mehānismiem. Jaunatklātais mūķis tika izmantots ļaunprātīgā operācijā "WizardOpium".

Nulles dienas ievainojamības ir iepriekš nezināmas kļūdas programmatūrā. Ja noziedznieki tās atrod pirmie, viņi var ilgi rīkoties nepamanīti, nodarot nopietnu un negaidītu kaitējumu. Parasti drošības risinājumi nespēj ne pazīt sistēmas infekciju, ne aizsargāt lietotājus no vēl nepazīstamiem apdraudējumiem.

"Windows" jauno ievainojamību "Kaspersky" pētniekiem ļāva atklāt kāds nulles dienas mūķis. 2019. gada novembrī Kaspersky mūķu profilakses tehnoloģijai, kas ir iebūvēta lielākajā daļā uzņēmuma risinājumu, izdevās pamanīt nulles dienas mūķi pārlūkā "Google Chrome". Šis mūķis ļāva uzbrucējiem izpildīt patvaļīgu kodu upuru datoros. Turpinot pētīt šo operāciju, ko eksperti nodēvēja par "WizardOpium", tika konstatēta vēl viena ievainojamība — šoreiz operētājsistēmā "Windows".

No ļaunprogrammatūru mērķuzbrukumiem cietušas vairāk nekā 20 viesnīcas Latīņamerikā, Eiropā un Āzijā, apliecina "Kaspersky" veiktais kampaņas "RevengeHotels", kas vērsta pret viesmīlības nozari, pētījums.

Visā pasaulē var būt skarts pat vēl vairāk viesnīcu. Ceļotāju kredītkaršu dati, kas glabājas viesnīcu administrēšanas sistēmā, tostarp dati, kas saņemti no interneta tūrisma aģentūrām, var tikt nozagti un pārdoti noziedzniekiem visā pasaulē. "RevengeHotels" ir kampaņa, kas aptver vairākas grupas, kuras izmanto parastus attālas piekļuves Trojas zirgus, lai inficētu uzņēmumus viesmīlības nozarē. Kampaņa ir aktīva kopš 2015. gada, taču 2019. gadā tās klātbūtne ir paplašinājusies. Tika konstatēts, ka kampaņā piedalās vismaz divas grupas --"RevengeHotels" un "ProCC" --, taču domājams, ka ir iesaistīts vairāk kibernoziedznieku grupu.

Galvenais uzbrukuma vektors šajā kampaņā ir e-vēstules ar ļaunprātīgiem "Word", "Excel" vai PDF dokumentiem pielikumā. Daži no tiem izmanto CVE-2017-0199, ko ielādē, izmantojot VBS un "PowerShell" skriptus, un tad instalē upura datorā dažādu attālas piekļuves Trojas zirgu pielāgotas versijas un citas pielāgotas ļaunprogrammatūras, piemēram, "ProCC," kas vēlāk var izpildīt komandas un iestatīt attālu piekļuvi inficētajām sistēmām. Katra mērķpikšķerēšanas e-vēstule bija izstrādāta, pievēršot īpašu uzmanību sīkumiem, un, pasūtot viltus rezervējumu lielai grupai, autori parasti uzdevās par reālām personām no īstām organizācijām.

Kaspersky Lab speciālisti ir konstatējuši īsziņu Trojas zirgu Podec, kas zog Android pārvaldītu ierīču īpašnieku naudu, slepeni abonējot maksas pakalpojumus, un spēj apiet šo pakalpojumu CAPTCHA mehānismu, informē uzņēmumā Kaspersky Lab.

Pētījumā noskaidrots, ka šis Trojas zirgs galvenokārt izplatās sociālajā tīklā «VKontakte». Jaunā ļaunprogrammatūra ir ievērojama ar savām funkcijām: tā var nosūtīt paziņojumus uz īsajiem numuriem, turklāt pareizi atbildot uz pakalpojuma apmaksas apstiprinājuma pieprasījumiem, kā arī upura vietā abonēt maksas pakalpojumus, apejot CAPTCHA mehānismu, kas ir paredzēts īsta lietotāja atšķiršanai no robota. Šādas iespējas līdz šim nav bijušas sastopamas nevienā Kaspersky Lab zināmā Android Trojas zirgā.

Pēc palaišanas Podec pieprasa administratora tiesības, lai iesakņotos ierīcē un novērstu iespēju, ka lietotājs vai drošības risinājums to izdzēš. Saņemot atteikumu, Trojas zirgs atkārto pieprasījumu tik ilgi, līdz panāk vēlamo — normālas darbības ar ierīci šajā laikā gandrīz nav iespējamas. Ieguvusi tiesības, ļaunprogrammatūra atkarībā no iestatījumiem konfigurācijas datnē var rīkoties saskaņā ar kādu no kaitīgajiem skriptiem, piemēram, sākt vienkāršu DDoS uzbrukumu vai bez ierīces īpašnieka ziņas abonēt maksas pakalpojumus. Pēdējie samērā sekmīgi līdz šim izmantoja CAPTCHA mehānismu, lai filtrētu programmatūru pieprasījumus, bet Podec apiet šo šķērsli. Analīze parādīja, ka Trojas zirga autori izmanto pakalpojumu Antigate.com — manuālu teksta pazīšanu attēlos. Nosūtījuši attēlu ar burtiem, viņi pēc dažām sekundēm saņem Antigate.com darbinieka pazīto tekstu — tādējādi upuris, pašam nezinot, ir kļuvis par maksas pakalpojuma abonentu, par ko uzzina tikai pēc naudas norakstīšanas no konta.

Kopš Lietuvas valdība nolēmusi ierobežot Krievijas kiberdrošības uzņēmuma «Kaspersky Lab» izstrādāto programmatūru, tirgū pieaugusi interese par kiberdrošības risinājumiem, raksta biznesa avīze «Verslo žinios», atsaucoties uz vienu no šīs kompānijas konkurentiem.

Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē Lietuvas valdība atzina, ka «Kaspersky Lab» programmatūra rada potenciālu apdraudējumu Lietuvas drošībai. Kā tobrīd uzsvēra Lietuvas Aizsardzības ministrija, tas nozīmē, ka īpaši svarīgas informācijas infrastruktūras un valsts informācijas resursu operatoriem tuvākajā laikā tā būs jānomaina pret citu, drošu programmatūru.

Lai gan lēmums attiecas tikai uz kritiski svarīgās infrastruktūras - enerģētikas, finanšu, transporta un citu nozaru - un publiskā sektora operatoriem, bet iespējamie riski būtu jāizvērtē arī privātuzņēmējiem, norādīja ministrija.

«Sākoties 2018.gadam, ievērojām, ka aktīvāk interesēties par kiberdrošības risinājumiem sākuši tieši informācijas resursu pārvaldītāji. Tuvākajā laikā šī tendence varētu vēl pastiprināties, jo uzņēmumiem un iestādēm, kas pārvalda kritiski svarīgo informācijas infrastruktūru, pārmaiņas jāīsteno līdz marta beigām, bet citiem - Nacionālā kiberdrošības centra noteiktajā laikā,» laikrakstam norādījis Kiberdrošības kompānijas ESET inženieris Ramūns Ļuberts.

Pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk nekā trīs reizes ir palielinājies mobilo ierīču lietotājus apdraudošo ļaunprogrammatūru apjoms.

Visbīstamākie apdraudējumi 2015. gadā bija izspiedējvīrusi, kas prot iegūt neierobežotas tiesības inficētajā ierīcē, un datu zagļi, tostarp finanšu ļaunprogrammatūras. Šie ir galvenie atzinumi, kas pausti Kaspersky Lab Pretļaunprogrammatūru pētniecības grupas sagatavotajā gadskārtējā mobilās virusoloģijas pārskatā.

Pērn Kaspersky Lab atklāja 884 774 jaunas ļaunprogrammatūras — tas ir trīskāršs pieaugums salīdzinājumā ar 2014. gadu (295 539).

Jaunu mobilo banku Trojas zirgu skaits ir samazinājies līdz 7030 no 16 586 2014. gadā. Mobilo ierīču izspiedējvīrusi ir uzbrukuši 94 344 unikāliem lietotājiem — tas ir pieckāršs pieaugums salīdzinājumā ar 2014. gadu (18 478).

Izanalizējot 2015. gada pirmajā ceturksnī atklātos kiberdraudus, Kaspersky Lab eksperti konstatējuši krasu finansiālo uzbrukumu skaita pieaugumu - salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni lietotāju skaits, kuri ir saskārušies ar mēģinājumiem nozagt naudu no banku tiešsaistes kontiem, šā gada pirmajos trijos mēnešos ir pieaudzis par 64%.

Kopumā laikposmā no janvāra līdz martam Kaspersky Lab risinājumi ir bloķējuši vairāk nekā piecus miljonus mēģinājumu inficēt lietotāju datorus ar ļaunprogrammatūrām, kas ir paredzētas kontu iztukšošanai tiešsaistes banku sistēmās.

Pēdējā laikā uzbrucēji īpaši aktīvi cenšas ar visiem iespējamajiem līdzekļiem jebkurā ļaunprogrammatūrā ieviest konfidenciālās informācijas pārtveršanas funkcijas piekļuvei banku kontiem un maksājumu sistēmām. Īpaši spilgti šī tendence ir izpaudusies mobilo ierīču draudu vidū.

Tiek modificēts arvien vairāk īsziņu un spiegošanas Trojas zirgu, tos apgādājot ar instrumentiem, kas ir piemēroti uzbrukumiem lietotāju banku kontiem. Piemēram, uzbrucēju vidū populārais īsziņu Trojas zirgs Opfake, kas pirms diviem gadiem zaga naudu tikai no mobilo tālruņu kontiem, tagad prot uzbrukt aptuveni 30 banku un finansiālajām lietojumprogrammām. Turklāt daži īsziņu Trojas zirgi sāk uzvesties kā izspiedējprogrammas. Iespējams, lielā mērā tieši tāpēc pirmajā ceturksnī ir ievērojami krities «tīro» banku Trojas zirgu skaits — to īpatsvars salīdzinājumā ar iepriekšējo atbilstošo periodu ir samazinājies vairāk nekā četras reizes un veido tikai 1,1%. Vienlaikus īsziņu Trojas zirgu īpatsvars vien ir sasniedzis 21%.

Jau kādu brīdi katrs no mums laiku pa laikam saņem ziņu no kāda telefonā ierakstīta kontakta – Sveiks! Es nepiekrītu WhatsApp jaunajai datu apstrādes politikai, tāpēc turpmāk to nelietošu. Mani var sastapt Viber, Skype, Telegram…

Šai ziņas monētai ir divas puses – cilvēki ir sākuši uztraukties par savu privātumu, taču nākas secināt, ka uztraukums pagaidām nav jēgpilns.

Personas dati

Personas dati ir jēdziens, kas pēdējā laikā lietots pār mēru – vietā un nevietā. Piekritīsiet, ka esam no šī temata noguruši. Tomēr personas datu un privātuma temats atgriežas mūsu dienaskārtībā atkal un atkal – caur dažādām sabiedrības vajadzībām, procesiem un aktualitātēm. Cilvēki iebilst, ka viņu datus apstrādā medicīnas personāls vai darba devējs, tajā pašā laikā personīgajā digitālajā vidē lejupielādē arvien jaunas aplikācijas un piekrīt aplikāciju izstrādātāju līguma un datu privātuma noteikumiem, tos pat nelasot. Nebūs pārspīlēts teikt, ka katrs no mums ir lejupielādējis tālruņa aparātā neskaitāmas aplikācijas, kamēr atradis to, vienīgo, kas der mūs interesējošajam nolūkam. Kad mērķis sasniegts, par visām tālrunī ielādētajām aplikācijām jau ir piemirsies, kur nu vēl atcerēties, ka katru no tām nepieciešams izdzēst.

Ikdienā savus personas datus izmantojam bieži – lietojot interneta banku, iegādājoties preces vai pakalpojumus, piesakoties lojalitātes programmām un citviet. Informācijas pieejamība un prasība norādīt personas datus ir kļuvusi par pašsaprotamu lietu. Gan internetā, gan ārpus tā, nododot savu personīgo informāciju tālākai lietošanai, jārīkojas atbildīgi.

Likums paredz, ka uzņēmumiem, kuri strādā ar klientu personas datiem, tie ir atbisltoši jāsargā un informāciju par klientu bez viņa atļaujas nedrīkst izpaust trešām pusēm. Nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja AS 4finance Juridiskās daļas vadītājs Roberts Molotanovs, kuram datu aizsardzības juridiskie aspekti ir daļa no ikdienas darba, skaidro, kā pasargāt sevi no krāpšanas: «Līdzīgi kā Tev ir saraksts ar draugu, radu un paziņu kontaktiem, arī ikvienam uzņēmumam ir sava klientu datubāze. Protams, uzņēmumiem datus jāuzglabā droši, lai trešajām pusēm tiem nebūtu piekļuves – tad klienti var nesatraukties. Tomēr, tāpat kā ikdienā mēs katrs sargājam savu maku, mobilo telefonu un citas personiskās mantas, mēs paši sargājam arī savus personas datus un varam kontrolēt, cik daudz informācijas par sevi izplatām. Tev vienmēr jābūt pārliecinātam, kur, cik bieži un kādiem nolūkiem uzņēmums vai kāda cita persona šos datus izmantos. Ja tas rada bažas, sazinies ar, piemēram, uzņēmuma Klientu apkalpošanas daļu, lai šo jautājumu precizētu.»

Tehnoloģiju attīstība sniedz neiedomājamas iespējas visiem, kas tās prot izmantot, diemžēl tās arī saasina aizvien pieaugošo problēmu – personas datu izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos.

Lielākā problēma šādos gadījumos ir tā, ka krāpniekus ir ļoti sarežģīti identificēt un izkrāptos datus vai līdzekļus – atgūt. Krāpnieku izmantotās metodes kļuvušas izsmalcinātākas, pārdomātākas, tiek pielietoti daudzveidīgi un efektīvi paņēmieni, kā rezultātā vairums cilvēku iekrīt ļaundaru izliktajās lamatās.

“Ņemot vērā krāpnieku aktivitāti un shēmošanas metodes, lai izkrāptu no cilvēkiem naudu, arī mēs, “4finance”, vēlamies pasargāt un informēt mūsu klientus, lai viņi nenonāktu krāpnieku nagos. Ceram, ka klienti arvien vairāk pievērsīs uzmanību brīdinājumiem un paziņojumiem, kuri tiek plaši atspoguļoti medijos, sociālajos tīklos, uzņēmumu mājas lapās. Mēs uzņēmumā esam izstrādājuši iekšējo procedūru krāpniecisku gadījumu novēršanai, kā arī veicam ikdienas monitoringu aizdevumu pieteikumiem, un, ja, izvērtējot riskus (ņemot vērā uzņēmuma iekšējos nosacījumus), klienta pieteikums nonāk statusā “aizdomīgs”, papildus veicam biometrisko datu un identifikācijas datu pārbaudi,” pieredzē dalās un ieteikumus personīgo datu pasargāšanai sniedz Agnese Masa, “4finance” klientu apkalpošanas daļas vadītāja.

Kiberdrošības uzņēmums Kaspersky Lab ir paziņojis par sava pirmā Eiropas pētniecības un izstrādes centra atvēršanu Dublinā, Īrijā. Atrašanās vieta izvēlēta, «ņemot vērā Dublinas augošo Eiropas galvenā tehnoloģiju centra reputāciju, kas nodrošina piekļuvi augsti kvalificētu IT talantu fondam un spēcīgam inovatīvo tehnoloģiju uzņēmumu tīklam».

Ar sākotnējo ieguldījumu gandrīz 5 milj. USD apmērā Kaspersky Lab plāno nākamajos trijos gados Dublinā izveidot 50 jaunas darbvietas.

Jaunais birojs galveno uzmanību veltīs datu analīzes un mašīnmācīšanās tehnoloģiju izstrādei uzņēmuma risinājumu piedāvājumam lielajiem uzņēmumiem. Šī grupa būs atbildīga par pamatdaļām Kaspersky Lab risinājumos, kas ir paredzēti mērķuzbrukumu atklāšanai un izmeklēšanai.

Kaspersky Lab pētniecības un izstrādes direktors Ņikita Švecovs skaidro: «Dublina bija acīmredzama izvēle uzņēmuma pirmajam pētniecības un izstrādes birojam Eiropā tehnoloģiju talantu kvalitātes un kvantitātes dēļ un, protams, pilsētas dinamisko un pievilcīgo dzīves apstākļu dēļ. Biroja izvietošana Dublinā ir lieliska iespēja paplašināt mūsu sadarbību ar citiem starptautiskajiem IT uzņēmumiem, jo īpaši tāpēc, ka pilsēta arvien biežāk tiek dēvēta par Eiropas Silīcija ieleju.»

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.