Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un sludinājumu portāla ss.lv konfliktu kārtējo reizi ir aktualizējies jautājums par personas datu aizsardzību.
Jāņem vērā, ka šī joma līdz ar tehnoloģiju attīstību un pakalpojumu digitalizāciju iegūst lielāku lomu ikdienā, jo personas dati tiek izmantoti arvien lielākā apjomā. Līdz ar to gan komersantiem un fiziskām personām, gan valsts institūcijām ir jārēķinās ar arvien biežākām problēmsituācijām, kas ikdienā var rasties tieši saistībā ar personas datu izmantošanu, uzglabāšanu vai nodošanu citām personām. Jāuzsver, ka pēc nepilna gada ikvienam komersantam, organizācijai un iestādei būs jāievēro arī jaunā Vispārīgā datu aizsardzības regula, kura paredz daudzus jaunus pienākumus. Laikus neveicot atbilstošus priekšdarbus, daudzi komersanti un organizācijas potenciāli riskē nokļūt sev nepatīkamās konfliktsituācijās gan ar valsts institūcijām, gan klientiem un sadarbības partneriem.
Saistībā ar VID un ss.lv lietu arī citiem komersantiem svarīgi ir saprast, kā rīkoties, ja valsts iestāde pieprasa no tiem darbinieku vai klientu personas datus, lai nepārkāptu likumu, nepamatoti izsniedzot personas datus.
Valsts iestādes ir tiesīgas saņemt komersantu rīcībā esošos personas datus tikai likumā noteiktos gadījumos. Komersants ir atbildīgs par tā rīcībā esošo personas datu aizsardzību, izmantošanu un izsniegšanu saskaņā ar likumu. Pašlaik Latvijā līdz Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanai 2018. gada 25. maijā ir spēkā un ir jāievēro Fizisko personu datu aizsardzības likums (Likums). Saskaņā ar Likumu pārzinim (juridiskā vai fiziskā persona, kuras pārziņā un atbildībā dati tiek izmantoti) ir pienākums likumā noteiktajos gadījumos izpaust personas datus valsts un pašvaldību amatpersonām, pamatojoties uz rakstveida iesniegumu vai vienošanos, tajā norādot pieprasāmo personas datu apjomu un datu izmantošanas mērķi, ja likumā nav noteikts citādi.
Līdz ar to ikviens komersants, kurš ir atzīstams par pārzini Likuma izpratnē, ir tiesīgs nodot fizisko personu datus valsts iestādei, piemēram, VID, tiesai, Valsts policijai, tikai tad, ja šai iestādei attiecīgajā likuma pantā ir tieši paredzētas tiesības vai pienākums pieprasītos personas datus saņemt. Ja pieprasījumā šāda atsauce uz likuma pantu nav norādīta, tad komersantam ir jālūdz, lai valsts iestāde pieprasījumu papildina un norāda attiecīgo likuma pantu. Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka šādai likuma normai ir jābūt pietiekami skaidri formulētai, lai persona varētu izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas. Piemēram, ja norādītajā likuma pantā ir paredzētas iestādes tiesības saņemt informāciju, tas var nedot tiesības saņemt personas datus. Tāpat tiesības veikt pārbaudi nedod tiesības saņemt pārbaudes veikšanai nepieciešamos personas datus, kā arī tiesības saņemt personas datus nedod neapšaubāmas tiesības saņemt visus komersanta rīcībā esošos personas datus. Būtiski, lai viss pieprasītais datu apjoms būtu nepieciešams valsts iestādei konkrētajā gadījumā, lai datu nodošana neradītu nesamērīgu iejaukšanos tiesībās uz privātumu un lai likumdevējs skaidri būtu paredzējis likumā tiesības valsts iestādei saņemt personas datus konkrētajā gadījumā un apjomā.
VID un ss.lv lietā publiski pieejamā informācija liecina, ka VID informāciju par sludinājumu ievietotājiem pieprasīja, pamatojoties uz likuma normu, kura paredz, ka interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojuma sniedzējam pēc VID pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri, izmantojot interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojumus, izvietojuši sludinājumus, un par to izvietotajiem sludinājumiem.
Šo normu ietverot likumā Par nodokļiem un nodevām, likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka informācijas apjoms, ko saņems VID, nebūs lielāks, nekā nepieciešams leģitīma mērķa sasniegšanai. Informācija, kas tiks saņemta no interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojumu sniedzējiem, būs tāda, kas nepieciešama saimnieciskās darbības veicēja identificēšanai.
Līdz ar to, vērtējot VID pieprasījuma pamatotību, būs jārod atbilde uz jautājumu, vai VID pieprasīja tikai tos personas datus, kuri attiecas uz nodokļu maksātājiem vai ir nepieciešami saimnieciskās darbības veicēju identificēšanai, ņemot vērā, ka ne visi sludinājumu ievietotāji ir atzīstami par saimnieciskās darbības veicējiem un ne visi darījumi, par kuriem ir ievietoti sludinājumi, ir ar nodokli apliekami darījumi.
Jaunā Vispārīgā datu aizsardzības regula nemainīs šos datu aizsardzības principus, tomēr tā noteiks krietni lielākus sodus par šo principu un citu datu aizsardzības noteikumu neievērošanu. Līdz ar to mūsdienu komercdarbības vidē, kurā personas dati tiek izmantoti arvien biežāk, būtiski ir saprast un nodrošināt prasību ievērošanu.