Bēgot no vilka, neuzskrieniet virsū lācim. Eirozonas valstu parādu krīze ir izraisījusi lielas bailes par eiro valūtas pastāvēšanas nākotni un likusi investoriem meklēt drošību finanšu instrumentos, kuri ir emitēti citās valstīs un izteikti citās valūtās. Steigā pārdodot savus ieguldījumus eiro valūtā, ir noteikti vērtīgi iedziļināties, kādus jaunus riskus ir jāuzņemas to vietā un kā tie var ietekmēt sagaidāmo ienesīgumu.
Runājot par ieguldījumiem eiro valūtā, eirozonas valstu krīze šobrīd liek izvērtēt trīs atšķirīgus investīciju riskus, kuri bieži tiek sajaukti kopā:
1. Kredītrisks. Tas ir risks, ka parāda instrumenta emitents nespēs pildīt savas eiro valūtā uzņemtās kredītsaistības. Grieķijas valsts parāda restrukturizācija un daļēja norakstīšana šā gada sākumā ir viens labs piemērs.
Izvērtējot kredītrisku, ir jāpievērš uzmanība esošajam emitenta (valsts vai uzņēmuma) kredītreitingam un tā nākotnes izredžu vērtējumam (stabils, negatīvs, pozitīvs).
2. Valūtas risks. Ar valūtas risku saprotam to, ka eiro valūtas kurss pazeminās pret citu valstu valūtām. Piemēram, EUR/USD kurss turpina samazināties un noslīd no pašreizējā 1.23 līmeņa uz 1.1.
Valūtas var uzskatīt par tādu pašu riskantu aktīvu klasi, kā obligācijas, akcijas, nekustamo īpašumu vai izejvielas. Piemēram, pēdējo trīs gadu kursa svārstības (risks) tādiem valūtu pāriem kā EUR/NOK, EUR/SEK vai EUR/USD pārsniedz uzņēmumu obligāciju indeksa (Barclays Capital Corporate Bond Index ) svārstības. Valūtu riska uzņemšanās pieprasa no investora vismaz vidēju riska toleranci. Savukārt, ja riska apetīte ir zema, jācenšas ieguldīt tajā valūtā, kādā uzkrājumus tērēs nākotnē (Latvijas investora gadījumā EUR vai LVL).
3. Pārdenominācijas risks. Šis ir risks, ka eiro noteiktā valstī tiek aizstāts ar citu maksāšanas līdzekli. Piemēram, Grieķija aizstāj eiro ar drahmām. Visi vietējie aktīvi un saistības šajā valstī tad tiek pārvērsti un turpmāk izteikti jaunajā valūtā. Ja pārdenominācijas risks realizējas, investors nekavējoties piedzīvos valūtas riska iestāšanos. Šis ir risks, kuru šobrīd nav iespējams novērtēt un var tikai spekulēt par tā iestāšanās varbūtībām. Investoram būtu pēc iespējas jāizvairās no to valstu finanšu instrumentiem, kurās ir vislielākais izstāšanās no Eirozonas risks. Kredītriska izvērtēšana (skatīt 1. punktu) var palīdzēt noorientēties.
Pirms pieņemt jebkuru investīciju lēmumu, izvērtējot eirokrīzes ietekmi, ir jāapsver visi trīs riski kopumā. Piemēram, bailēs par pārdenominācijas risku finanšu instrumentiem Grieķijā un, tādēļ, pārkonvertējot EUR depozītu uz USD vai NOK valūtu savā bankā Latvijā, investors ļoti neskaidra riska vietā (pārdenominācija notiktu Grieķijā, ne Latvijā) ir uzņēmies ļoti konkrētu EUR/USD vai EUR/NOK valūtas risku.