Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Ventspilī uzsākti Kurzemes rajona tiesas ēkas paplašināšanas un modernizēšanas darbi, lai izveidotu mūsdienu prasībām un tehnoloģijām atbilstošas tiesu sēžu zāles, nodalot tiesnešu darba zonu no publiski pieejamās zonas. Būvniecības darbus plānots pabeigt nākamā gada pavasarī, bet būvniecības kopējās izmaksas lēšamas aptuveni 2,4 milj. eiro apmērā.

Pēc esošo telpu pārbūves un jaunas ēkas būvniecības kopējā tiesas vajadzībām paredzētā platība palielināsies no aptuveni 650 m2 līdz pat 1422 m2. Jaunajā piebūvē atradīsies sešas tiesu sēžu zāles un darba kabineti sešiem tiesnešu sastāviem.

Arī konvojēšanas process tiks nodrošināts ar atsevišķu ieeju un nodalītām telpām, lai uz tiesas zāli konvojētās personas tiktu nogādātas speciāli šim mērķim paredzētajās telpās, nenokļūstot publiskajā zonā. Esošā ēka pēc tās pārbūves un rekonstrukcijas tiks pielāgota tikai tiesu darbinieku un tiesnešu darba vajadzībām.

«Šobrīd Kurzemes rajona tiesa Ventspilī atrodas divos īpašumos, kuros nav nodrošināts nepieciešamais tiesas sēžu zāļu skaits un darba telpas tiesas darba nodrošināšanai,» atzīst tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Augstas inflācijas apstākļos ir svarīgi investēt uzkrātos finanšu līdzekļus, lai tie nezaudētu savu vērtību. Gan pasaulē, gan Latvijā investīcijas nekustamajā īpašumā vienmēr ir bijis viens no populārākiem ieguldījumu veidiem investoru vidū.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem nekustamā īpašuma cenas dalībvalstīs turpina augt, tajā skaitā arī Baltijas valstīs gada laikā jaunajos projektos tās augušas pat par 10-15%. No vienas puses šis ir piemērots brīdis, lai investētu augošā tirgū, no otras puses - ir salīdzinoši augstas Euribor likmes un aizdevumi ir kļuvuši dārgāki. Rodas jautājums, kā gudri investēt nekustamajā īpašumā, nepārmaksājot un to tieši nepērkot? Laba alternatīva ir ieguldījumi nekustamo īpašumu fondos.

Ilgtermiņā saglabājas nemainīga interese

Investīciju aktivitāti nekustamajā īpašumā nosaka dažādi faktori. “Trekno gadu” laikā pirms 15 gadiem, kad nekustamā īpašuma cenas pieauga katru mēnesi, ieguldījumu aktivitāte bija ļoti augsta, savukārt pērn, pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei, procentu likmēm un pasliktinoties ekonomikas apstākļiem pieprasījums samazinājās. Tomēr, lūkojoties ilgtermiņā, interese par investīcijām šajā aktīvu klasē vienmēr saglabāsies. Katrā pasaules ģeogrāfiskā reģionā ir savas nianses un īpatnības, kā tiek veiktas investīcijas nekustamajā īpašumā. Latvijā joprojām populārākais investīcijas veids ir tiešas investīcijas, proti, konkrēto objektu – dzīvokļu, māju, biroju utm. iegāde. Savukārt pasaulē turpina būt populāras arī netiešās investīcijas, pērkot nekustamo īpašumu fondu daļas.

Četru gadu laikā, neraugoties nedz uz Covid-19 pandēmiju, nedz karu Ukrainā, uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas (bilance ienākošās – izņemtās)uzņēmumu pamatkapitālos ir pieaugušas par 4,43 miljardiem eiro jeb 58%.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem. Tā 2020. gada 1. janvārī Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā akumulētās ārvalstu tiešās investīcijas veidoja 7,68 miljardus eiro, bet 2024. gada 18. jūlijā – 12,11 miljardus eiro. Lursoft dati liecina, ka šogad veikti darījumi ar 2578 Latvijas uzņēmumiem, šogad unikālais ārvalstnieku skaits, kas veikuši darījumus ar ieguldījumiem, – 3183. SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis skaidro, ka metodoloģija visus iepriekšējos 33 gadus ir bijusi nemainīga – tiešo uzkrāto investīciju pamatkapitālā Lursoft aprēķinos tiek uzskaitītas ne tikai ienākušās (reģistrētās) investīcijas, bet arī izejošās, un tiek pieņemts, ka gadījumos, ja uzņēmums tiek likvidēts vai ārvalstu daļas tiek pārdotas Latvijas rezidentiem, tiek samazināts ārvalstu investīciju apjoms.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā šodien apturēja tiesvedību krimināllietā, kurā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons ir apsūdzēti korupcijā, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā (EST) ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti, aģentūrai LETA apstiprināja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.

Attiecīgi tiesvedība apturēta līdz brīdim, kad tiks saņemts EST lēmums.

Makārova norādīja, ka EST tiks uzdoti pieci prejudiciālie jautājumi. Pilns tiesas nolēmums par vēršanos EST būs pieejams 23.decembrī.

Tāpat viņa norādīja, ka rezervētās tiesas sēdes 2020.gada janvāra un februāra mēnesī ir noņemtas no izskatīšanas.

Jau vēstīts, ka tiesnese Gundega Lapiņa šodien apmierināja prokurores Viorikas Jirgenas pieteikto noraidījumu Rimšēviča advokātam Normundam Duļevskim, kas tika pamatots ar aizstāvja interešu konfliktu procesā.

Skaidrojot savu lēmumu, tiesnese uzsvēra, ka, sniedzot juridisko palīdzību lieciniekam Jurim Apeinim pirmstiesas procesā, bet pēc tam realizējot Rimšēviča aizstāvību, Duļevskis ir nonācis interešu konflikta situācijā.

Jūrmalas aizsardzības biedrības un uzņēmēju konflikti par būvniecības projektu atbilstību normatīviem pilsētā saasinās.

Jūrmalas pilsētā jau daudzu gadu garumā vērojamas asas domstarpības starp Jūrmalas aizsardzības biedrību (JAB) un dažādiem nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem, un arī pašu pilsētas domi. Proti, JAB mēdz apstrīdēt nekustamā īpašuma projekta realizētājam izsniegtas būvatļaujas tiesiskumu, to pamatojot gan ar vides aizsardzības jautājumiem, gan arī ar aizdomām, ka sākotnējā projektā aprakstītais objekta izmantošanas mērķis ir maldināšana un to pēc pabeigšanas izmantos citiem nolūkiem.

Nereti pēc tam, kad JAB pirmo iebildumu par būvatļaujas izsniegšanu noraida pašvaldība, biedrība strīdu turpina tiesās, nereti izejot pat visas instances, mēģinot panākt savu taisnību. Līdzīgi strīdi JAB vērojami arī ar Jūrmalas pilsētas domi, kad JAB tiesā mēģina apstrīdēt pašvaldības apstiprinātos detālplānojumus, arī apelējot pie vides aizsardzības tēmas. Tomēr virkne tiesu spriedumu, ar kuriem DB iepazinās, liecina, ka pat vairāku instanču tiesas pēc būtības konstatējušas, ka JAB izmantotā argumentācija pašvaldības lēmumu atcelšanai neatbilst faktiskajai strīda būtībai, un biedrības prasību ir noraidījušas.

Būt uzņēmējam nereti nozīmē izvēlēties apzinātu risku, lai gūtu priekšroku pār konkurentiem vai iekarotu jaunus tirgus segmentus.

Tomēr pēdējā laikā nākas pamatoti domāt, ka būt uzņēmējam Latvijā ir tikpat riskanti kā nodarboties ar azartspēlēm. Lai gan pat tad, kad sēdies pie spēles galda, noteikumi ir skaidri visiem dalībniekiem. Latvijas uzņēmējdarbības vidē spēles noteikumi negaidīti var mainīties gājiena vidū, turklāt bez paskaidrojumiem, ko darīt tālāk.

Uzskatāms piemērs tam ir Satversmes tiesas lēmums atcelt noteikumus par jaunāku koku ciršanu, faktiski uzņemoties likumdevēja pilnvaras un regulējot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu Ministru kabinets, 2022. gadā pieņemot noteikumus par jaunāku koku ciršanu, nav pietiekami izvērtējis lēmuma sekas. Proti, neesot ievērots Satversmē iekļautais ilgtspējas princips, kas paredz, ka lēmumiem jābūt vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Nedaudz vienkāršojot – tiesa lēma, ka valdības pieņemtie noteikumi ir brāķis. Tomēr vai ir ņemts vērā, ka, balstoties uz šo “brāķi”, jau ir pieņemti lēmumi, veiktas investīcijas un, jā, uz spēles liktas gan cilvēku dzīves, gan biznesa plāni? Kur paliek ilgtspējas princips, tiesai pieņemot lēmumus?

AS "Nordeka" līdz marta beigām plāno pārsūdzēt Administratīvās tiesas spriedumu, ar kuru Autotransporta direkcijai (ATD) uzdots atkāpties no 200 miljonu eiro vērtiem valsts līgumiem ar uzņēmumu, norādīja "Nordeka" valdes priekšsēdētājs Genrihs Peršteins.

Viņš skaidroja, ka gan Covid-19 pandēmija, gan karš radīja pārrāvumu piegāžu ķēdēs, un īpaši tas skāra rūpniecību un mašīnbūvi. "Katrs, kurš pēdējos divos gados saskāries kaut vai ar vieglās automašīnas pirkumu, zina, ka piegāžu termiņi ir būtiski pagarinājušies. Liels komerctransporta pasūtījums nav izņēmums," norādīja Peršteins, piebilstot, ka ar šādu tiesas spriedumu var veidoties absurds - jauni autobusi ar zemiem izmešiem, pielāgoti visām vajadzībām un ērti pasažieriem stāvēs dīkā un nekalpos savam mērķim, kamēr tiesa turpinās spriest, vai uzņēmums varēja vai nevarēja paredzēt Covid-19 vai karu un abu faktoru ietekmi uz starptautiskajām piegāžu ķēdēm un ražošanu.

Būvniecības nozares izaugsmes straujais kritums pērn atstājis būtisku ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, samazinot valsts IKP pieauguma tempu uz pusi, tam sasniedzot vien aptuveni 1.5%, - norāda Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomists.

Nozares lejupslīdi veicinājusi ne tikai Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu samazināšanās, bet arī plānoto būvdarbu aizkavēšanās dažādu nepārdomātu birokrātisku procedūru dēļ, kas liegušas uzsākt būvdarbus iecerētajā laikā.

Būvniecības apjomu kritumu pērn labi ilustrē sarukušais darba vietu skaits šajā nozarē, tas samazinājies par 6 līdz pat 10 tūkstošiem, atkarībā no datu avota. Šo apjomīgo nodarbinātības samazinājumu sekmējis lielo sabiedrisko ēku celtniecības apjoma kritums un ES atbalsta ēku siltināšanas projektiem šūpošanās. Arī dzīvojamās ēkas pērn būvētas par 7.8% mazāk nekā 2015. gadā, bet noliktavu un ražotņu celtniecības apjoms sarucis par 10.3%, situāciju būvniecības nozarē pērn raksturo eksperts.

AS "Nordeka" līdz šim autobusu parka atjaunošanā ieguldījusi 12,5 miljonus eiro un tuvākajos mēnešos ieguldīs vēl 10 miljonus eiro, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Genrihs Peršteins.

Jauni autobusi ir paredzēti, lai apkalpotu pasažieru pārvadājumus maršruta tīkla daļās "Cēsis" un "Limbaži, Sigulda", kur "Nordeka" no 1.jūlijā gatavojās pilnā apjomā izpildīt uzņemtās saistības.

Par tiesībām veikt pasažieru pārvadājumus šajās divās maršruta tīkla daļās "Nordeka" gatava iestāties arī tiesā, un šobrīd gatavo kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senātam, lai pārsūdzētu Valmieras administratīvās tiesas lēmumu atcelt vienošanās par līgumu izpildes pagarināšanu reģionālo maršrutu tīkla daļā "Cēsis" un "Limbaži, Sigulda".

Peršteins norāda, ka martā un aprīlī kopā "Nordeka" saņem 17 ar dīzeļdegvielu darbināmus mikroautobusus "Mercedes Benz Sprinter", 10 bezizmešu autobusus "Universals OPP 907", kā arī 37 "Iveco Crossway Line", kas ir lielas ietilpības autobusi, 70% no uzskaitītajiem autobusiem ir īpaši pielāgoti personām ar kustību traucējumiem, kas ir būtisks papildinājums, jau reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem sagatavotajam autobusu parkam.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Latvijas maksājumu bilances tekošais konts 2017. gada 4. ceturksnī veidoja 113 milj. eiro (1.6% no iekšzemes kopprodukta (IKP)) pārpalikumu, bet 2017. gadā kopā 204 milj. eiro (0.8% no IKP) deficītu, informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Lai gan pasaules ekonomikas stiprināšanās un starptautiskās tirdzniecības aktivizēšanās bija labvēlīga Latvijas eksportētājiem, tekošā konta deficītu 2017. gadā noteica globālo cenu kāpums un iekšzemes ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās.

2017. gada 4. ceturksnī turpinājās preču eksporta straujš pieaugums, kas noteica tekošā konta pārpalikuma veidošanos. Eksporta pieaugumu jau visā pērnā gada garumā labvēlīgi ietekmēja ārējā pieprasījuma nostiprināšanās, kas savukārt veicināja arī globālo cenu pieaugumu. Tas sekmēja ne tikai Latvijas preču eksporta ienākumu kāpumu, bet arī importēto preču sadārdzināšanos.

Līdztekus arī būtisks iekšzemes ekonomiskās aktivitātes kāpums izraisīja importa apjomu pieaugumu. 4. ceturksnī preču importa pieaugums bija lēnāks nekā vidēji iepriekšējos ceturkšņos, tomēr gadā kopumā tas pieauga straujāk par eksportu. Lai arī investīciju atjaunošanās iekšzemē bija viens no preču tirdzniecības deficīta pieauguma iemesliem (7.1% no IKP 4. ceturksnī un 9.7% no IKP 2017. gadā), tomēr nākotnē tas rada iespēju palielināt eksporta konkurētspēju.

Kopš 2000. gada Latvija ir uzkrājusi ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) 14 miljardu eiro vērtībā, kas ir 54.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ĀTI Latvijā veido ap 6 tūkst. eiro, bet Eiropas Savienībā (ES) vidēji – aptuveni 23 tūkst. eiro, Lietuvā ap 4 tūkst. eiro un Igaunijā – ap 12 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju. Tātad Latvijā ĀTI līmenis uz vienu iedzīvotāju nav salīdzinoši liels, zinot ES vidējo un kaimiņvalsts Igaunijas rādītāju.

Straujš ĀTI pieaugums bija 2004.-2007. gadā, kad Latvija pievienojās ES. Savukārt ekonomikas krīzes posmā ĀTI atlikums saglabājās gandrīz nemainīgā līmenī. Tas vērtējams pat pozitīvi, jo grūtību apstākļos ĀTI neaizplūda.

Sākot ar 2011. gadu, ekonomikai atkopjoties, arī ĀTI ieplūdes turpinājās. ĀTI atlikums ik gadu palielinājās par vidēji 10%. Kā izņēmums minams pērnais gads, kad ĀTI atlikums, lai gan minimāli, bet, salīdzinot ar 2015. gadu, saruka par 0.6%. ĀTI pērn samazinājās galvenokārt finanšu sektora dēļ, kas saistīts ar AS «Swedbank» grupas kapitāla optimizāciju (citiem vārdiem sakot, darbības izmaksu samazināšanu).

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Latvijas tekošā konta deficīts 2023. gada 4. ceturksnī bija 1.6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ekonomikā no citu valstu rezidentiem ieplūstot par 176 miljoniem eiro mazāk, nekā tika samaksāts par darījumiem uz citām valstīm. 2023. gadā kopumā Latvijas tekošā konta deficīts bija 1.6 miljardu eiro apmērā jeb 4 % no IKP.

Tādējādi tekošajā kontā pēc lielāka deficīta 2022. gadā notikusi atgriešanās pie 2021. gadam līdzīga līmeņa.

Eiropā 2023. gads pavadīts stagnācijas zīmē – virkne Latvijai svarīgu tirdzniecības partneru piedzīvoja recesiju, īpaši nozīmīga ir Vācijas tautsaimniecības bremzēšanās. Ieilgušas ir arī Igaunijas ekonomikas nedienas, vājš sniegums bijis arī Zviedrijas un Lietuvas tautsaimniecībām. Tomēr pozitīvāku skatu uz 2024. gadu sniedz pagājušā gada nogale – Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pērn 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni pat nedaudz pieauga. Šī gada laikā Eiropa varētu sagaidīt straujāku ekonomikas atgūšanos – inflācijas savaldīšana veicinās patērētāju pirktspējas atgūšanos, savukārt gaidāmā procentu likmju samazināšana ļaus augt investīcijām, kopumā veicinot ārējā pieprasījuma atgūšanos.

Krimināllieta, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons tiks skatīta Rīgas rajona tiesā Rīgā, nevis Jūrmalā.

Rīgas rajona tiesas Rīgā priekšsēdētāja Inese Siliņeviča aģentūrai LETA skaidroja, ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Taču, iepazīstoties ar lietas materiāliem, Jūrmalas tiesas tiesnese secināja, ka minētais likumpārkāpums paveikts 2012.gadā, taču lietas materiālos ir daudzi pārkāpumi, kas paveikti arī vēlāk, tostarp kukuļošana. Attiecīgi tiesnese uzskatīja, ka lietu tiesai būtu jāpieņem, ja tā ir virzīta likumā paredzētajā kārtībā, bet, viņas ieskatā, bija pretrunas, tādēļ viņa lietu aizsūtīja atpakaļ uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu.

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Rīgas rajona tiesas tiesnese Inese Biteniece, kurai bija iedalīta krimināllieta, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, ir iesniegusi tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) iesniegumu, lūdzot viņu atbrīvot no amata pēc pašas vēlēšanās, pavēstīja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.

Viņa norādīja, ka no šā gada 13.septembra tiesnese atrodas prombūtnē darbnespējas dēļ, tādēļ Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājai Inesei Siliņevičai nav informācijas par tiesneses aiziešanas iemesliem.

Tiesas priekšsēdētāja risina jautājumu par Bitenieces lietvedībā esošo, aptuveni 30 krimināllietu nodošanu citiem tiesnešiem, tostarp lietu.

Jau zināms, ka elektroniskā lietu sadales sistēma šo krimināllietu iedalījusi tiesnesei Gundegai Lapiņai.

Siliņeviča arī norādījusi, ka vēl nav zināms, vai katrai lietai, tostarp Rimšēviča, būs iespējams saglabāt iepriekš nozīmēto datumu.

Sākotnēji lietu bija paredzēts sākt skatīt 4.novembrī.

Jau vēstīts ,ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

2021. gada 5. maijā “Dienas Bizness” publicēta numura tēma ar virsrakstu “Lielākajai daļai draud bankrots”. Tajā no atjaunojamās enerģijas ražotāju viedokļa aplūkoti Ekonomikas ministrijas plānotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas atbilstoši rakstā norādītajam varētu būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju.

Tajā arī uzsvērts, ka atjaunojamās enerģijas ražotāji ir gatavi vērsties ar prasībām gan Latvijas Republikas Satversmes tiesā, gan starptautiskajās tiesās, prasot atjaunojamās enerģijas ražošanā ieguldīto investīciju aizsardzību.

Lielākajai daļai "zaļo ražotāju" draud bankrots 

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos var būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju,...

Šī nebūs pirmā reize, kad Satversmes tiesa izskatīs ar obligāto iepirkumu saistītus jautājumus. Tādēļ šķita interesanti palūkoties, kādi ir tie apsvērumi un kritēriji, ko Satversmes tiesa izvirza un ņem vērā, izlemjot šāda veida lietas. Pirmo spriedumu saistībā ar atjaunojamās enerģijas ražošanai piešķirto atbalstu Satversmes tiesa taisīja jau 1997. gadā, kad konstatēja, ka Ministru kabinets ir pārkāpis savas pilnvaras un pretēji Saeimas konkrēti izteiktai gribai mainījis elektroenerģijas iepirkuma cenu tarifus koģenerācijas stacijām.

2010. gadā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, kurā uzsvēra, ka Ministru kabinets ar saviem noteikumiem nevar sašaurināt tās tiesiskās garantijas, kuras likumdevējs ir noteicis likumā. Citā lēmumā 2010. gadā Satversmes tiesa par izšķirošu atzina to, ka, lai arī konkrētajā periodā atbalsts tika samazināts, neizmaksātās atbalsta daļas izmaksa jeb "parāda atdošana" bija paredzēta nākotnē. 2015. gadā Satversmes tiesa jau konkrētāk vērtēja tieši atbalstu atjaunojamajai enerģijai un atzina, ka personas ekonomiskās intereses jeb komercdarbības veikšana ir vērtējama Satversmes 105. panta (tiesības uz īpašumu) ietvaros. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt radusies paļāvība.

Personas interese gūt tai vēlamā apmēra peļņu neietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā, tomēr ir jāņem vērā investīciju apmērs attiecīgajā koģenerācijas stacijā.

Citā spriedumā 2015. gadā Satversmes tiesa atzina, ka Subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanas rezultātā samazinās komersantu gūtie ienākumi, tādēļ tas ir vērtējams kā īpašuma tiesību ierobežojums. Satversmes tiesai šķita būtiski, ka Saeimā ir vērtēta regulējuma ietekme uz elektroenerģijas ražotāju maksātspēju. Tāpat Satversmes tiesas ieskatā bija svarīgi, lai ierobežojums pēc būtības nav konfiscējošs. Līdz šim pēdējais ar atjaunojamās enerģijas ražošanu saistītais spriedums Satversmes tiesā taisīts 2019. gada aprīlī. Šajā lietā Satversmes tiesa konstatēja, ka piešķirtais valsts atbalsts nav uzskatāms par nesamērīgu, jo tas palīdz sasniegt Valsts noteiktos atjaunojamās enerģijas ražošanas īpatsvara mērķus. Valsts atbalsts pēc būtības tiek sniegts sabiedrības interesēs.

Izpētot Satversmes tiesas praksi atjaunojamās enerģijas atbalsta jomā, konstatējami šādi būtiski nosacījumi, kas Ministru kabinetam jāņem vērā, izdarot izmaiņas atjaunojamās enerģijas ražošanas tiesiskajā regulējumā:

Gadījumā, ja Ministru kabinets neievēros minētos nosacījumus, pastāv liela iespēja, ka tā pieņemtās normas var tikt atceltas. Īpaši jāatzīmē, ka, ja kādas normas pieņemšana acīmredzami nozīmē lielas daļas attiecīgās nozares komersantu maksātnespēju, šī norma būtu atzīstama par nesamērīgu un tādēļ neatbilstošu Satversmei.

Rīgas rajona tiesas lēmums piespriest reālus un būtiskus cietumsodus par korupciju bijušajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam paliks Latvijas tiesu sistēmas vēsturē neatkarīgi no tā, kā risināsies tiesvedība apelācijas instancē.

Īpašs šis spriedums ir arī Dienai, kura par M. Martinsona centrālo lomu dažādās koruptīvas nokrāsas lietās rakstīja teju visu pēdējo desmitgadi, laikā, kad M. Martinsons pret šīm aizdomām vēl apņēmīgi cīnījās, cenšoties pierādīt godīga uzņēmēja un mecenāta slavu. To viņam palīdzēja uzturēt plaša spektra politiskā elite – uz viņa sponsorētiem pasākumiem bez sarkšanas vēl ne tik sen ieradās sabiedrības krējums, bet valdība aiz slēgtām durvīm uzskatīja par iespējamu izskatīt viņu starp pretendentiem uz bankas Citadele valstij piederošo daļu pirkšanu.

Šoks par spriedumu

Trešdien, spriežot pēc I. Rimšēviča un M. Martinsona ķermeņa valodas, abiem uzmanīgi un saspringti klausoties spriedumu, īpaši manieres, kādā bijušais LB prezidents pameta tiesas ēku – tukšām rokām, bez virsdrēbēm, stāvoklī, kas no malas atgādināja afektu –, spriedums savā bardzībā bija negaidīts abiem apsūdzētajiem. Pieredzējušu, ar saviem sakariem tiesībsargu vidū zināmu advokātu armija, intervijas vīriešu žurnāliem, centieni ar dažādiem sabiedrisko attiecību un juridiskās argumentācijas paņēmieniem sēt šaubas par apsūdzību pamatotību – tas viss atstāja vietu šaubām par gaidāmā sprieduma bardzību.

Beļģijas tiesa izdevusi rīkojumu Latvijas Trasta komercbankai ierasties tiesā saistībā ar līdzekļu zādzību Francijas un Beļģijas finanšu kompānijā Dexia 2008.-2009.gada finanšu krīzes laikā, vēsta laikraksts De Standaard.

Trasta komercbankai tiesas priekšā jāstājas kopā ar hakeriem un atbildīgajiem par līdzekļu zādzību.

Dexia kritusi par upuri krievu un ukraiņu noziedzniekiem. 2009.gada februārī bankas apdrošināšanas uzņēmums konstatēja aizdomīgu darījumu 300 000 eiro apmērā, kas veikts no biznesa klienta konta.

Dexia prokuratūrā iesniedza sūdzību, un tagad tiek uzskatīts, ka noziedznieku banda kopumā nozagusi 1,7 miljonus eiro.

Šie līdzekļi tika pārskaitīti uz Trasta komercbankas kontu. Beļģijas tiesas tiesnesis ieguvis pierādījumus, ka banka zinājusi par šo līdzekļu iegūšanu pretlikumīgā ceļā.

Tiesas prāvu paredzēts sākt nākamgad.