Jūrmalas aizsardzības biedrības un uzņēmēju konflikti par būvniecības projektu atbilstību normatīviem pilsētā saasinās.
Jūrmalas pilsētā jau daudzu gadu garumā vērojamas asas domstarpības starp Jūrmalas aizsardzības biedrību (JAB) un dažādiem nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem, un arī pašu pilsētas domi. Proti, JAB mēdz apstrīdēt nekustamā īpašuma projekta realizētājam izsniegtas būvatļaujas tiesiskumu, to pamatojot gan ar vides aizsardzības jautājumiem, gan arī ar aizdomām, ka sākotnējā projektā aprakstītais objekta izmantošanas mērķis ir maldināšana un to pēc pabeigšanas izmantos citiem nolūkiem.
Nereti pēc tam, kad JAB pirmo iebildumu par būvatļaujas izsniegšanu noraida pašvaldība, biedrība strīdu turpina tiesās, nereti izejot pat visas instances, mēģinot panākt savu taisnību. Līdzīgi strīdi JAB vērojami arī ar Jūrmalas pilsētas domi, kad JAB tiesā mēģina apstrīdēt pašvaldības apstiprinātos detālplānojumus, arī apelējot pie vides aizsardzības tēmas. Tomēr virkne tiesu spriedumu, ar kuriem DB iepazinās, liecina, ka pat vairāku instanču tiesas pēc būtības konstatējušas, ka JAB izmantotā argumentācija pašvaldības lēmumu atcelšanai neatbilst faktiskajai strīda būtībai, un biedrības prasību ir noraidījušas.
Biznesam zaudējumi
Lai gan JAB pārstāvji Uldis Kronblūms un Guntis Grūba sarunā ar DB daudzkārt kategoriski noraidīja jebkādas aizdomas par kādām slēptām biedrības interesēm, iebilstot pret nekustamā īpašuma projektu realizāciju, tomēr vairāki uzņēmēji un to pārstāvji uzsvēra, ka JAB darbības rada virkni jautājumu, tostarp par to, kādēļ biedrība pret atsevišķiem projektiem vēršas, bet citiem būtībā līdzīgiem projektiem nekādus iebildumus neizvirza un tādējādi nereti neievelk garās tiesvedībās, kuru laikā līdz galīgajam spriedumam projekta attīstīšana faktiski tiek apturēta, kas uzņēmējiem rada gan tiešus, gan netiešus zaudējumus, jo projekta uzsākšanā ieguldītie līdzekļi uz to laiku faktiski ir iesaldēti.
Turklāt arī savu interešu aizstāvēšana tiesā prasa finanšu līdzekļus. JAB pārstāvji šīs uzņēmēju aizdomas par kādām slēptām vai savtīgām biedrības interesēm noraida kā absolūti nepamatotas, norādot, ka JAB faktiski darbojas uz brīvprātības principa un tās rīcībā nav tik lielu resursu, lai savlaicīgi atklātu visus projektus, kur, viņuprāt, varētu būt pamats aizdomām par maldināšanu saistībā ar objekta patiesajiem izmantošanas mērķiem. Tāpēc biedrība apstrīd tos projektus, kurus pamana un kuros saskata iespējamas neatbilstības normatīviem. U. Kronblūms kā piemēru pārkāpumiem būvniecības jomā Jūrmalā min jau uzbūvēto ēku Dubultu prospektā 111.
"Tas ir viens no spilgtākajiem krāpšanās gadījumiem, kurus veic Jūrmalas dome. Šeit divu individuālo dzīvojamo māju vietā ir divas kopā savienotas daudzdzīvokļu ēkas. Katrā pa pieciem dzīvokļiem. (..) Ja mēs būtu pamanījuši, tad noteikti būtu apstrīdējuši, jo šajā zemesgabalā nav atļauta daudzdzīvokļu ēku būvniecība, un noteikti būtu uzvarējuši. Teritorijas plānošana ir tieši tā mērķa dēļ, lai konkrētos rajonos tiktu ievēroti zināmi apbūves principi. Par šo gadījumu iesniedzām iesniegumu prokuratūrai, kura to pārsūtīja policijai. Policija atteica, bet esam pārsūdzējuši prokuroram," pauda JAB pārstāvis.
U. Kronblūms arī noraida publiski paustās šaubas, vai JAB vispār ir biedri, izņemot oficiāli zināmos JAB valdes locekļus, jo informācija par biedriem nav publiski pieejama. Pēc viņa stāstītā, šobrīd JAB ir vairāk vai mazāk aktīvi ap 40 biedru.
Izvēlas mazāko ļaunumu
Saistībā ar JAB aktivitātēm uzņēmēji arī norādījuši uz virkni gadījumu, kad aktīvas tiesvedības procesā JAB ir bijusi gatava atsaukt savu prasību tiesā, ar apstrīdētā projekta īstenotāju noslēdzot mierizlīgumu. Par šādiem gadījumiem ir izteiktas versijas, ka par JAB atkāpšanos no savām prasībām uzņēmējs ir arī maksājis.
Kāds uzņēmējs, kurš Jūrmalā īstenojis vairākus projektus, bet kurš nevēlējās publiski atklāt savu vārdu, atzina, ka arī viņam ir bijuši divi reāli strīda gadījumi ar JAB, kur biedrības pretenzijām neesot bijis nekāda pamata. "Tiek iesniegta prasība tiesā ar kaut kādiem izdomātiem argumentiem. JAB vārdā savākti it kā kaimiņu paraksti, kuri atsevišķās niansēs varbūt arī piekrīt (JAB pretenzijām – red.). Un prasības būtība ir par kādām neatbilstībām normatīviem anulēt būvatļauju, kur atbildētājs pat neesam mēs, bet pilsēta. Un kas ir pats bēdīgākais – pilsētas būvvalde ieņem tādu pasīvu pozīciju, bet mēs tiesā neesam nekas, nevaram pat aizstāvēt savas tiesības un pierādīt savu taisnību," pauda uzņēmējs, savā ziņā pat apgāžot JAB uzskatu, ka Jūrmalas pilsētas dome šajos strīdos nereti vairāk aizstāv investoru, nevis pilsētas iedzīvotāju intereses.
"Un arī tiesas nereti pēc noklusējuma principa ir šādu sabiedrisko organizāciju pusē, kaut arī taisnības tur nav necik. Būtībā tā ir tāda izspiešana. Un mēs abas reizes pilnīgi oficiāli maksājām – slēdzām izlīgumu, maksājām naudu, turklāt projektā neko nemainot. Un kāda šeit ir morāle? Nekāda! Samaksā naudu, un tad arī pretenziju nav!" savā pieredzē dalījās uzņēmējs, piebilstot, ka nauda, kas mērāma tūkstošos eiro, samaksāta JAB.
"Protams, tā var nedarīt (nemaksāt – red.), bet tad tas vispār draud ar to, ka būvatļaujas tiek anulētas, projekti attiecīgi tiek iesaldēti un tas viss uzņēmējam beidzas vēl sliktāk. Protams, varbūt nevajag tā darīt, bet mums jau nav citu variantu," viņš pauž, piebilstot, ka nav saprotama pašvaldības visai pasīvā attieksme šādos strīdos – neaizstāvēt ne pašvaldības un tās iedzīvotāju, ne uzņēmēju intereses, kas gatavi pilsētā un tās attīstībā ieguldīt būtiskas investīcijas.
DB lūdza uzņēmēja stāstīto komentēt JAB valdes loceklim U. Kronblūmam, kurš pauda sekojošo: "Varu atbildēt, ka šādu jūsu minēto gadījumu nav bijis. JAB nekad un nekādā veidā mierizlīgumos nav saņēmusi jebkādu kompensāciju, atkāpšanās naudu vai tiem pielīdzināmus naudas līdzekļus. Mums mierizlīgumi ir bijuši tikai divās lietās. Viens lietā Nr. A420758910 ar SIA Avadsel un Zemkopības ministriju. Otrs lietā A420524912 ar SIA Zemes fonds, kur mierizlīgumā trešā puse bija arī pašvaldība."
Tiesas noraida virkni sūdzību
Lai gan DB sarunas biedrs norādīja par uzņēmējiem nelabvēlīgiem tiesu lēmumiem, tomēr vairāki DB analizētie spriedumi JAB iniciētajās tiesvedībās liecina, ka lielā daļā gadījumu tiesas tomēr noraidījušas biedrības prasību kā nepamatotu. Turklāt nevar nepamanīt, ka teju lielākajā daļā tiesvedību JAB kā galveno argumentu savām tiesībām apstrīdēt domes apstiprinātos detālplānojumus attiecīgām teritorijām un arī konkrētās būvatļaujas projektu īstenošanai piemin vides aizsardzības jomu, kas faktiski ir vienīgā biedrības iespēja iniciēt tiesvedību atbilstoši normatīviem, tomēr nereti šī prasība tiek atzīta kā iegansts tiesvedības iniciēšanai, kam nav nekāda sakara ar konkrētajiem faktiem.
Piemēram, Administratīvā apgabaltiesa savā spriedumā JAB prasībā atcelt Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes izdoto būvatļauju viesu nama būvniecībai Jūras ielā 32A cita starpā norāda: "Kaut arī apgabaltiesa izvērtēja vairākus pieteicēja (JAB – red.) argumentus pēc būtības, apgabaltiesai tomēr pastāv šaubas, vai pieteikuma patiesais mērķis ir vides tiesību aizsardzība. Lietā nav pierādījumu, bet lielā mērā var piekrist trešās personas (būvniecības projekta īstenotāja – red.) paskaidrojumā norādītajam, ka daudzi pieteicēja argumenti liecina par pieteicēja vēlmi novilcināt trešās personas tiesības izmantot ar būvatļauju tai piešķirtās apbūves tiesības." Tāpat apgabaltiesa spriedumā par pamatotām atzīst projekta īstenotāja aizdomas, ka konkrētajā lietā JAB savas tiesības vērsties pret projekta īstenošanu izmanto negodprātīgi, jo faktiski pieteikums nesatur argumentāciju par būtiskiem vides tiesību pārkāpumiem, jo pieteicēja argumenti būtībā balstās uz to, ka pārsniegti plānotās ēkas tehniskie rādītāji.
Tāpat tiesa secinājusi, ka nav pierādījumu JAB izvirzītajām aizdomām, ka projekta attīstītājs paredzētā viesu nama vietā plāno būvēt mazstāvu daudzdzīvokļu ēku. Līdzīgs secinājums lasāms arī Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2019. gada 16. aprīļa spriedumā JAB prasībā atcelt Jūrmalas pilsētas domes 2018. gada 26. aprīļa lēmumu par detālplānojumu zemesgabalam Jūrmalā pludmales nogabalam no 5. līnijas līdz 4. līnijai. JAB savu prasību argumentēja ar to, ka tas ir prettiesisks, jo pretēji vides tiesiskajam regulējumam atļauj apbūvi pludmalē un piekrastes joslā, un faktiskais lēmuma mērķis ir legalizēt sezonas apbūvi pludmalē un jūras piekrastes joslā, nosaucot to par īslaicīgas lietošanas būvi, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem. Pēc JAB domām, saistībā ar šo lēmumu ir saskatāmas iespējamas shēmošanas, ka katrus piecus gadus tiks saskaņota terases ekspluatācija līdz pilnīgai tās legalizēšanai. Vēl, JAB ieskatā, pastāv risks, ka pludmalē uzbūvētā terase tiks apdraudēta vētru laikā, radot vides piesārņojumu, kā arī norādīja uz vēl virkni iespējamu vides risku.
Tomēr tiesa secināja, ka detālplānojums atbilst normatīvu prasībām, kā arī konstatēja, ka lietā esošie materiāli neliecina par to, ka ar detālplānojumu tiktu pilnībā legalizēta apbūve pludmalē, kopumā secinot, ka JAB prasībā norādītie iebildumi attiecībā uz detālplānojuma saturu nav pamatoti. Rezultātā JAB prasība tika noraidīta līdzīgi kā virknē citu prasību gan par būvatļauju, gan detālplānojumu atcelšanu.
