Būt uzņēmējam nereti nozīmē izvēlēties apzinātu risku, lai gūtu priekšroku pār konkurentiem vai iekarotu jaunus tirgus segmentus.
Tomēr pēdējā laikā nākas pamatoti domāt, ka būt uzņēmējam Latvijā ir tikpat riskanti kā nodarboties ar azartspēlēm. Lai gan pat tad, kad sēdies pie spēles galda, noteikumi ir skaidri visiem dalībniekiem. Latvijas uzņēmējdarbības vidē spēles noteikumi negaidīti var mainīties gājiena vidū, turklāt bez paskaidrojumiem, ko darīt tālāk.
Uzskatāms piemērs tam ir Satversmes tiesas lēmums atcelt noteikumus par jaunāku koku ciršanu, faktiski uzņemoties likumdevēja pilnvaras un regulējot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu Ministru kabinets, 2022. gadā pieņemot noteikumus par jaunāku koku ciršanu, nav pietiekami izvērtējis lēmuma sekas. Proti, neesot ievērots Satversmē iekļautais ilgtspējas princips, kas paredz, ka lēmumiem jābūt vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Nedaudz vienkāršojot – tiesa lēma, ka valdības pieņemtie noteikumi ir brāķis. Tomēr vai ir ņemts vērā, ka, balstoties uz šo “brāķi”, jau ir pieņemti lēmumi, veiktas investīcijas un, jā, uz spēles liktas gan cilvēku dzīves, gan biznesa plāni? Kur paliek ilgtspējas princips, tiesai pieņemot lēmumus?
Satversmes tiesas lēmumam sekoja vairāk nekā nedēļu ilgs informācijas vakuums, kā turpmāk rīkoties mežu īpašniekiem? Nupat Zemkopības ministrija publicējusi savu skaidrojumu, taču arī tas nevieš lielāku izpratni par turpmākajiem spēles noteikumiem. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem izvērtējamas 5874 mežaudzes. Izņemtie ciršanas apliecinājumi nav zaudējuši spēku, taču tagad Valsts mežu dienests individuāli izvērtēs katru no tiem. Proti, aizvien nav skaidrības, kas notiks ar mežu īpašumiem, kuriem ir izsniegti ciršanas apliecinājumi.
Mežs un rūpes par to ir investīcija. Meža īpašuma iegāde ir pietiekami dārgs lēmums, kas prasa skaidru mērķi, ko darīsi ar iegūto īpašumu. Balstoties uz 2022. gadā pieņemtajiem noteikumiem, iedzīvotāji un uzņēmēji veica investīcijas, kuru pamatā bija skaidri mērķi, kur un kad realizēt no cirsmām iegūtos līdzekļus. Tagad šīm iecerēm uz nenoteiktu laiku pielikts punkts.
Mežs ir Latvijas zaļais zelts, un mežsaimniecība – viena no ekonomikas izaugsmes veicinātājām. Tomēr pēdējā laikā šī tautsaimniecības nozare saņēmusi triecienu pēc trieciena: Eiropas Zaļā kursa diktētie noteikumi, neskaidrā dabas liegumu paplašināšana, un nu Satversmes tiesas lēmums.
Šis ir stāsts par to, kādu uzņēmējdarbības vidi vēlamies veidot. Ja valsts pat pašmāju uzņēmējiem nevar sniegt skaidrus spēles noteikumus un paredzamus apstākļus sava biznesa veidošanai, tad kādu signālu tas sniedz ārvalstu investoriem? Lai skaitļi runā paši par sevi – nupat publicētajā “Ārvalstu investīciju vides indeksā 2023” investīciju klimats Latvijā novērtēts ar līdz šim zemāko rādītāju – 1,9 punktiem no pieciem. Viens no zemā vērtējuma iemesliem – nepārdomāts normatīvais regulējums.
Latvijas izaugsmes veicināšanai un sabiedrības labklājības līmeņa celšanai nepieciešams, lai mūsu pašu uzņēmumi veiksmīgi īstenotu savu darbību, nodarbotos ar eksportu un lai pie mums nāktu ārvalstu investīcijas un uzņēmumi. Taču, ja spēles noteikumi uzņēmējdarbības vidē mainās vairs ne tikai līdz ar katru jaunu valdību, bet nu jau vai ik sezonu, tad tie izvēršas par ārkārtīgi neparedzamiem apstākļiem, kuros riskēt ar savu kapitālu. Jā, uzņēmējdarbība ir riskanta, taču pašreizējos apstākļos riski sāk šķist neprātīgi.