Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.
Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.
Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.
Investīcijas ir ieguldījums ar kādu paredzamu labumu, kas attiecas ne vien uz šodienu, bet ilgāku laika periodu. Sabiedriskajā telpā ir izskanējuši gana daudz minējumu, ka, pārtrūkstot ES fondu ieplūdēm Latvijā, strauji samazināsies arī investīcijas un ekonomiskā attīstība, jo fondi Latvijai devuši ekonomisko uzrāvienu, bet šis impulss nākotnē varētu izzust.
EK maksājumi Latvijai saistībā ar struktūrfondiem laikā no 2010. gada bijuši vidēji ap 11% no bruto pamatkapitāla pieauguma, turklāt ne visi šie maksājumi ir investīcijas.
Līdz ar to ES struktūrfondu tiešā daļa investīcijās ir salīdzinoši neliela un tās vismaz daļēji var aizvietot citi investīciju avoti.
Piemēram, ilgtspējīga transporta sistēma un vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte ir divi lielākie prioritārie virzieni pēc piešķirtā finansējuma apjoma, bet ceļi tāpat būtu jālabo un mājas jāsiltina. Izmantojot ES struktūrfondu atbalstu, līdz šim to bija iespēja izdarīt ātrāk un, iespējams, lielākos apjomos.
ES fondu pieejamība ir viens no faktoriem, kas ietekmē gan uzņēmumu, gan valdības investīcijas [6]. Par piemēru ņemams investīciju sarukums 2016. gadā, kad pārejas posmā starp plānošanas periodiem pārtrūka ES fondu plūsma – iesāktie projekti jau finansējumu saņēma, bet jaunajā plānošanas perioda paredzētajiem vēl netika apstiprināti maksājumi. Pēc Finanšu ministrijas datiem 2016. gadā ar ES struktūrfondiem saistītie vispārējās valdības izdevumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās par 329 milj. eiro, savukārt bruto pamatkapitāla pieaugums 2016. gadā saruka par teju 847 milj. eiro.
Ja finansēšanas plūsmas no ES struktūrfondu līdzekļiem mazināsies, līdzekļus nāksies meklēt no citiem avotiem. Jāatceras, ka ES struktūrfondu loma nemazināsies jau šodien vai rīt (pāris nākamos gados vēl plānots to īpatsvara kopējās investīcijās pieaugums), līdz ar to vēl ir laiks meklēt alternatīvus risinājumus, kas ietvertu valdības investīcijas un uzņēmumu resursus, līdzekļu piesaistīšanu kapitāla tirgū, kreditēšanu u.c.
Tāpat jāņem vērā, ka ES struktūrfondu mērķis nav bezgalīgi ilgi finansēt Latvijas ekonomikas attīstību. Struktūrfondi paredzēti, lai mazāk attīstītām ES valstīm būtu vieglāk izrauties un konverģēt (izlīdzināt dzīves līmeni) uz ES vidējo. Piemēram, atbilstoši Eurostat datiem Latvijas IKP uz 1 iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes principa 2004. gadā bija 47% no ES28 līmeņa, bet 2016. gadā jau 68%.
Balstoties uz esošo politisko situāciju ES, kad viena no lielākajām dalībvalstīm gan pēc IKP, gan pēc iemaksu apjoma ES budžetā, Lielbritānija, ir uzsākusi izstāšanās procesu, pastāv pamatotas bažas par ES fondu sarukumu nākamajā plānošanas periodā (2021.–2027.g.) Lai arī pašreiz apspriestais kopējais budžeta apjoms ir pat nedaudz pieaudzis, par tā uzturēšanu atlikušajām 27 dalībvalstīm būs jāmaksā vairāk. Izteiktajā budžeta piedāvājumā ir iezīmētas arī jaunas prioritātes (kas Latvijai ģeogrāfiskā novietojuma ziņā nav tik aktuālas kā citām ES dalībvalstīm) un samazināts kopējais pieejamais finansējuma apjoms kohēzijas un lauksaimniecības atbalsta fondiem. Lai arī gala lēmums vēl nav pieņemts, pie šādi plānota budžeta Latvijai potenciāli nāktos maksāt vairāk un atpakaļ saņemt mazāk nekā iepriekš (joprojām gan saņemtajam finansējumam pārsniedzot iemaksāto). Līdz ar to šajā periodā tas varētu negatīvi ietekmēt investīcijas Latvijā.
ES struktūrfondu pieejamības ietekme uz investīcijām Latvijā ir gan tieša, gan netieša. Tiešā ietekme novērojama īstermiņa svārstībās gan uzņēmumu, gan valdības investīcijās, kad atkarībā no ES struktūrfondu pieejamības pieaug vai samazinās investīciju apjoms. Ja valdības investīcijas, kuras, lielākoties, vērstas uz infrastruktūru vai cilvēkkapitālu – atkarībā no izvirzītām prioritātēm ilgtermiņā tiktu veiktas neatkarīgi no ES struktūrfondu pieejamības (protams, pieejamā finansējuma robežās), tad uzņēmumu investīcijas vairāk ietekmē dažādu faktoru kopums – gan investīciju vide, gan ekonomiskā aktivitāte iekšzemē un ārējais pieprasījums, kas rosina vai kavē jaunu investīciju veikšanu.
ES struktūrfondu pieejamība Latvijā ir investīciju vidi pozitīvi ietekmējošs faktors, taču pastāv arī tādi investīciju vidi pasliktinoši faktori kā korupcija, ēnu ekonomika vai pārmērīgs birokrātiskais slogs. Tieši šīs ir problēmas, kas potenciāli kavē jaunu investīciju piesaisti Latvijā un būtu steidzami risināmas.
Arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kameras veiktais pētījums, aptaujājot 78 Vācijas investorus Latvijā, norāda, ka jomas, ar ko investori visvairāk Latvijā nav apmierināti, ir korupcijas apkarošana, nodokļu sistēma un nodokļu slogs.
Tomēr arī papildus vispārējās investīciju vides sakārtošanai turpmāku investīciju plūsmu noteiks ne tikai ES struktūrfondu nākotne, bet arī spēja pārorientēties un meklēt alternatīvus risinājumus. Daļa ES struktūrfondu projektu iepriekš ir bijuši sociāla rakstura un palīdzējuši vienlīdzīgu iespēju attīstīšanai. Tomēr tādi projekti, kas vairāk saistīti ar uzņēmumu izaugsmi, jāvērtē atbilstoši to iespējām tikt realizētiem tirgus konkurences apstākļos. Ja investīciju projekts ir dzīvotspējīgs un rentabls, finansējumu ir iespējams piesaistīt arī citos veidos.
Šoreiz nedaudz vairāk gribētos aplūkot vienu no šiem veidiem – atbalstu uzņēmējiem caur Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), kurš dod iespēju aizņemties līdzekļus ar labvēlīgākiem nosacījumiem.
Lai gan uzņēmējiem tāpat ir cītīgi jāstrādā, lai pieteiktos un īstenotu ES struktūrfondu projektus, tomēr savā veidā uzņēmēji saņem šo fondu līdzekļus kā «dāvanu». Un kuram gan nepatīk kaut ko saņemt vienkārši tāpat? Bet tāpat kā Ziemassvētki atnāk decembrī un pēc tam no tiem vairs nav ne miņas, arī ES struktūrfondi ir kas tāds, kas pašlaik ir, bet ar laiku var palikt tālās atmiņās. Līdzekļus projektu realizēšanai var būt jāmeklē citur.
Ar investīcijām saistītie jautājumi ir aktuāli ne tikai Latvijā, bet arī citviet. Kopš ekonomikas un finanšu krīzes – investīciju līmenis visā ES bijis salīdzinoši zems, līdz ar to ir tikuši meklēti veidi, kā tās palielināt. Saistībā ar to – atbilstoši Junkera investīciju plānam Eiropai – paredzams, ka lielāku nozīmi turpmākajos gados iegūs Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF). Šis fonds atšķirībā no struktūrfondiem līdzekļus atbilstošajiem projektiem nevis izsniedz uz neatdošanu, bet sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku privātajām investīcijām nodrošina ES garantijas, līdz ar to sniedz uzņēmējiem labvēlīgākus aizņemšanās nosacījumus.
ESIF atbalsta stratēģiskas investīcijas tādās jomās kā infrastruktūra, energoefektivitāte un atjaunojamie energoresursi, pētījumi un inovācijas, vide, lauksaimniecība, digitālās tehnoloģijas, izglītība, veselība un sociālie projekti. Tas arī palīdz uzņēmējiem izaugsmei un paplašināšanai. ESIF nav kvotu kādam sektoram vai valstij, un finansējumu nosaka pieprasījums. Latvijā līdz šim ESIF izmantots salīdzinoši lielos projektos (piemēram, Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra attīstībai 30 milj. eiro aizdevums; Rīgas Satiksmes projekts infrastruktūras attīstībai 75 milj. eiro aizdevums), bet pieejami arī mazāki aizdevumi. Vienu iespēju vietā nāk citas, atliek vien pielāgoties.
Gana ilgi Latvija ir dzīvojusi kā līdzekļu saņēmējvalsts, protams, finansējumu joprojām turpināsim saņemt, lai gan pieejamais ES struktūrfondu apjoms, visticamāk, ar laiku mazināsies. Tā vietā, lai saņemtu ES struktūrfondu līdzekļus, perspektīvs uzņēmums ar atbilstošu investīciju projektu līdzekļus var arī aizņemties, tostarp atsevišķos gadījumos arī izmantojot labvēlīgākus nosacījumus, ko piedāvā ESIF. Tomēr aizņemta nauda ar laiku jāatdod, līdz ar to, iespējams, uzlabosies investīciju kvalitāte, jo uzņēmējam rūpīgi jāvērtē to potenciālais ienesīgums.
Investīcijas ir svarīgas tautsaimniecības izaugsmei, tāpēc, apzinoties iespējamos riskus, ir jāveido tām labvēlīgi apstākļi neatkarīgi no ES struktūrfondu pieejamības. Līdz ar to svarīgi ieklausīties investoru bažās par korupciju un nodokļu sistēmu, vērtējot iespējas straujāk sakārtot šīs sāpīgās jomas. Uzlabojot investīciju vidi un nosacījumus, ES fondu pārtrūkuma vai sarukuma gadījumā veidotais iztrūkums vieglāk varētu tikt aizpildīts ar investīcijām no citiem avotiem.
