Klasiskās mākslas galerijas Antonija rīkotajā 29. mākslas darbu izsolē Latviešu glezniecības meistardarbi šā gada novembrī, kurā tika piedāvāti daudzi darbi ar muzejisku vērtību, sasniegts Latvijā jauns mākslas darbu solīšanas rekords mākslas darbam, kas radīts pēc 1940. gada.

Gleznotāja Jāņa Pauļuka 1943. gadā gleznotais Pašportrets uzsolīts no 12 000 Ls uz 47 000 Ls. Kā biznesa portāls db.lv uzzināja galerijā, gleznas pircējs ir no Latvijas. Tā kā Latvijas mākslas darbiem cenas joprojām ir ļoti zemas, izsolē piedalījušies arī solītāji no Krievijas, kuri palīdzējuši pacelt cenu.

Šajā gleznā mākslinieka bālais, puskailais augums uz tumša fona aizsegts tikai ar paleti, bet izteiksmīgās acis pauž apņēmību. Glezna nes sevī vēstījumu, ne velti šī glezna bijusi vairākkārt reproducēta mākslas grāmatās un izstādīta daudzkārt izstādēs, norāda galerija.

Kopumā esot palielinājusies interese par latviešu mākslas darbiem, tai skaitās arī no Krievijas pircēju puses.

Kliedziens zaudējis savu titulu kā pasaulē dārgākā glezna, jo īru gleznotāja Frensisa Bēkona portrets izsolē Ņujorkā pārdots par 142 miljoniem ASV dolāru, vēsta thelocal.no.

Vienīgā privātās rokās esošā Kliedziena versija, kuras autors ir Norvēģijas gleznotājs Edvards Munks, pasaules rekordu uzstādīja 2012. gada maijā, kad tika pārdota par 119,9 miljoniem ASV dolāru.

Taču šis rekords pārspēts Ņujorkā otrdienas vakarā, kad nezināms pircējs piedāvājis par gandrīz 70 miljoniem ASV dolāru lielāku cenu nekā pirmspārdošanas aplēsēs, iegūstot Three Studies of Lucian Freud, trīs paneļu gleznu.

Gleznā redzams gleznotāja draugs Londonas mākslinieks Lucians Freids, sēžot uz krēsla.

Norvēģijas ekspresionista Edvarda Munka slavenā glezna Kliedziens izsolē pārdota par 119,9 miljoniem ASV dolāru, tādējādi kļūstot par dārgāko pārdotu mākslas darbu, vēsta BBC.

Pirms vairāk nekā simts gadiem (1895) gleznoto darbu Ņujorkā notikušajā izsoļu nama Sotheby’s izsolē iegādājies kāds anonīms pircējs. Gleznas solīšana ilgusi tikai 12 minūtes.

Mākslas darba sākumcena tika noteikta 40 miljonu ASV dolāru apmērā. Ienākumi no gleznas pārdošanas paredzēti jauna muzeja, viesnīcas un mākslas centra izveidei Norvēģijā.

Līdz šim dārgākais pārdotais mākslas darbs bija Pablo Pikaso Kailā, zaļās lapas un skulptūra. 2010. gadā notikušajā izsolē šī glezna tika nosolīta par 106,5 miljoniem ASV dolāru.

Norvēģu mākslinieks E. Munks radīja četras Kliedziena versijas, no kurām trīs glabājas Norvēģijas muzejos. Izsolē pārdotā bijusi «krāsainākā» un uz tās rāmja ir uzrakstīts E. Munka pašsacerēts dzejolis.

ASV investīciju miljardieris Leons Bleks (Leon Black) ir noslēpumainais pircējs, kurš izsolē maijā samaksāja 119,9 miljonus ASV dolāru par Edvarda Munka Kliedzienu, noskaidrojis izdevums Wall Street Journal.

Glezna tika pārdota Sotheby's izsolē Ņujorkā 12 minūšu laikā, bet pircējs palika anonīms.

Wall Street Journal no vairākiem Blekam tuvu stāvošiem cilvēkiem uzzinājis, ka gleznu iegādājies tieši viņš - pazīstams mākslas kolekcionārs.

119,9 miljoni ASV dolāru bija lielākā summa, kāda samaksāta par mākslas darbu atklātā izsolē.

Bleka runasvīrs atteicies apstiprināt vai noliegt Wall Street Journal rakstīto.

60 gadus vecais ņujorkietis L. Bleks ir investīciju fonda Apollo Global Management dibinātājs un vecākais partneris. Viņa bagātība tiek lēsta 3,4 miljardu ASV dolāru apmērā.

1895. gada darbs ir viena no četrām versijām, ko Munks radīja.

Latvijas jaunā māksliniece Marta Zariņa-Ģelze, gūstot uzvaru Swatch Art Rules konkursā, vienā acu mirklī nokļuvusi starp tiem pasaules populārajiem cilvēkiem, piemēram, Joko Ono, kas radījuši pulksteņu dizainus, žurnālistiem sacīja modes eksperte un portāla Arterritory līdzīpašniece Una Meistere.

«Šī nav gadījuma balva. Tā ir nopietna dizaina balva no Šveices pulksteņu ražotāja Swatch, kas ir ļoti inovatīva kompānija,» pauda Meistere.

Viņa jaunajai māksliniecei pēc uzvaras konkursā vēl prast stratēģiski izmantot šo iespēju un nezaudēt savu radošumu.

Zariņas-Ģelzes uzvara konkursā rāda, ka māksliniecei ir izdevies realizēt to, pēc kā pati ir tiekusies, jo viņai ir izdevies integrēt konceptuālo domāšanu dizainā, norādīja Rīgas mākslas telpas kuratore Inga Šteimane.

Pati māksliniece atklāja, ka, strādājot pie pulksteņa dizaina, iedomājusies, kā justos uz skatuves kā uzvarētāja un kāds varētu būt kliedziens no emociju pārpilnības. Zariņa-Ģelze konkursā uzvarēja ar ideju Scream of Victory (Uzvaras kliedziens), kas balstās uz sajūsmas kliedziena digitālu atveidu gan trofejas, gan pulksteņa dizainā. Pēc Latvijas mākslinieces dizaina tiks veidota Swatch TTR Snovborda pasaules čempionāta galvenā balva - trofeja un laureātu dāvanas - pulksteņi 2012./2013.gada sezonā.

Norvēģijas tirdzniecības pārpalikums maijā gada griezumā palielinājies par 44,5%. Tas noticis, pateicoties lielākam naftas eksportam un Edvarda Munka ikoniskās gleznas Kliedziens pārdošanai, atsaucoties uz oficiālajiem datiem, vēsta thelocal.no.

Norvēģijas statistikas pārvalde SSB informējusi, ka ārpus Eiropas Savienības esošajā valstī, neskatoties uz sarūkošajām jēlnaftas cenām, reģistrēts krietni lielāks tirdzniecības pārpalikums 43,2 miljardu kronu (7,1 miljarda ASV dolāru) apmērā.

Eksporta vērtība bijusi par 15,5% augstāka, pateicoties lielākam izsūknētās naftas apjomam, bet imports samazinājies par pieticīgiem 0,9%.

Eksportu atbalstījusi arī darba Kliedziens pārdošana Ņujorkā 3. maijā par 119,9 miljoniem ASV dolāru.

Marta Zariņa-Ģelze no Latvijas uzvarējusi Swatch Art Rules Design Competition 2012 ar darbu Uzvaras kliedziens.

Darba tēma saskaņā ar konkursa nolikumu bija Progress&Stils.

M. Zariņa-Ģelze kopā ar divām citām finālistēm - šveiciešu fotomākslinieci un dizaineri Betinu Lundstremu un Austrālijas mākslinieci un dizaineri Elisu Martinsoni - bija uzaicināta piedalīties konkursa finālā Losandželosā.

Darbi konkursam bija jāiesniedz līdz 27. martam. Tos vērtēja žūrija.

Balvā papildus slavai M. Zariņa-Ģelze ieguvusi brīvdienas diviem cilvēkiem - divas nedēļas Ņujorkā, ieskaitot ceļa izdevumus, uzturēšanos un kabatas naudu.

Latvijai kā eksporta virzītai valstij viens no svarīgiem izaugsmes priekšnoteikumiem ir jaunu noieta tirgu apgūšana, īpaši ņemot vērā politiskos riskus Krievijā, kā arī ekonomisko lejupslīdi Eiropas Savienībā (ES). Par vienu no šādiem perspektīviem eksporta tirgiem Latvijas uzņēmējiem var kļūt Ķīna. Jo tās tirgus piedāvā teju neierobežotas iespējas, apgalvo gan Dienas aptaujātās amatpersonas, gan Ķīnā jau pašlaik strādājošie mūsu uzņēmēji.

Īpaši lielas perspektīvas paveras pārtikas un kosmētikas ražotājiem. Tajā pašā laikā jārēķinās, ka Ķīnas uzņēmējdarbības vide atšķiras no ES un tajā ir savi, īpaši spēles noteikumi. Piemēram, Ķīna neatzīst starptautiskos patentus, arī pārtikas preču sertifikāciju veic tikai Ķīnas sertifikatori.

Pašlaik Ķīnas veikalu plauktos no Latvijā ražotām pārtikas precēm ir atrodamas, piemēram, šprotes, saldētas mellenes, kā arī Latvijas Balzāma produkcija, savukārt kosmētiku ķīniešiem piegādā uzņēmums Stenders. Starp lielākajiem Latvijas eksportētājiem uz Ķīnu ir atrodami arī kokrūpniecības un metālapstrādes uzņēmumi.

AS Cesvaines piens augustā uzsākusi ražot puscieto kazas sieru, kļūstot par pirmo piena pārstrādes uzņēmumu Latvijā, kas rūpnieciski ražo šādu produktum, informē uzņēmumā.

«Puscietais kazas siers patlaban pasaulē ir modes kliedziens. Tas ir veselīgs produkts ar lielisku eksporta potenciālu. Uzsākot šī siera ražošanu, Cesvaines piens ir devis ļoti labu stimulu Latvijas kazu audzētājiem straujāk attīstīt šo perspektīvo nozari,» norāda Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.

Uzņēmumā informē, ka jaunā siera receptes izstrāde uzņēmumā aizsākās 2016.gada vasarā un tapa garu eksperimentu gaitā. Tās autoram un siera meistaram ir liela pieredze kazas siera gatavošanā, viņam piederējusi arī kazu saimniecība.

Patlaban Latvijā pieejamais kazas piena daudzums uzņēmumam ļauj saražot līdz vienai tonnai puscietā kazas siera mēnesī. Uzņēmumā atzīmē, ka Latvijā pēdējos gados ir būtiski augusi patērētāju interese par kazas piena produktiem. To apliecina arī kazu ganāmpulku pieaugums - 2016.gada beigās Latvijā bija reģistrēts aptuveni 13 000 kazu, bet šogad kazu skaits jau pārsniedz 14 000.

SIA Bright ir attīstījusies par pilna servisa digitālo aģentūru, lai gan 2011. gadā uzņēmums sāka ar virtuālo tūru izstrādi

Virtuālās tūres ir palikušas kā mazs papildpakalpojums, saka Zane Šneidere, SIA Bright līdzīpašniece.

Kādu laiku, izstrādājot tūres, komanda saprata, ka uzņēmuma grafiskie dizaineri un programmētāji var daudz vairāk. «Kļuva neinteresanti. Tas bija nišas produkts – lai gan mainījās telpas, ko fotografējām, tehnoloģija visu laiku bija viena un tā pati. Gribējās jaunus izaicinājumus, darīt kaut ko interesantāku, sarežģītāku,» atzīst Kaspars Bleikšs, SIA Bright līdzīpašnieks.

Reizēm viņi klientus pat atrunā no virtuālo tūru veidošanas, jo tagad daudz vairāk var pateikt ar video, turklāt to var izmantot ne vien mājaslapā, bet arī sociālajos tīklos, YouTube u.tml. «Vienu laiku virtuālās tūres bija modes kliedziens. Tagad tās vairs nav aktuālas. Ja runājam par tādu nišu kā dzīvokļu pārdošana vai īre, tad tur virtuālās tūres joprojām labi strādā. Citās jomās video ar labu scenāriju ir daudz iespaidīgāki,» vērtē Zane. Kaspars piebilst, ka tad, ja video skatītāju neaizrauj pirmajās piecās sekundēs, tālāk to neskatīsies. Viņiem bieži vien prasa piecu minūšu mārketinga video, un tad nākas ilgi skaidrot, ka mūsdienās viena minūte jau ir daudz. «Cilvēki novērtē savu laiku, ir nepacietīgi un nedaudz slinkāki, meklējot informāciju,» novērojis Kaspars. Lietotājam ir svarīgi saprast, kā rīkoties un cik daudz laika tas prasīs. Varbūt minūtes cilvēkam nav žēl, bet, ja būs jāveic daudzi un neskaidri soļi, viņš, iespējams, meklēs ko vienkāršāku, un mājaslapas īpašnieks šo potenciālo klientu būs zaudējis.

Ja patiešām Eiropas Zaļais kurss tiks ieviests tādā formā, kā pašlaik izskan iespējamie šī kursa ieviešanas scenāriji, tad Latvijas tautsaimniecība, kas saistīta ar zemes izmantošanu, beigs savus eksistenci.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs saka uzņēmuma Karavela īpašnieks Andris Bite.

Fragments no intervijas

"Pašreizējais jaunākās modes kliedziens teju vai visās sfērās ir Eiropas Zaļais kurss, kas patiešām ietekmēs ne tikai tos, kuri saimnieko uz zemes, – lauksaimniekus, mežsaimniekus, bet arī kokrūpniecību, pārtikas pārstrādi, tai skaitā zivrūpniecību un arī zivju ieguvi, transportu un faktiski visu mūsu dzīvi. Esmu par to, ka ir nepieciešams samazināt visa veida atkritumus, veikt to maksimāli iespējamu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, taču jautājumi ir par tā konkrētām izpausmēm, riskiem un ietekmi. Ja patiešām tas tiks ieviests tādā formā, kā pašlaik izskan iespējamie šī kursa ieviešanas scenāriji, tad Latvijas tautsaimniecība, kas saistīta ar zemes izmantošanu, beigs savus eksistenci. Ne jau velti vairāku uzņēmēju nevalstisko organizāciju vadītāji apgalvo, ka Zaļais kurss ir ieguvis nevis vīzijas, bet gan halucināciju apveidus. Piemēram, izvirzītie mērķi par noteiktu apjomu samazināt augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus būtiski samazinās iegūstamās ražas apjomu salīdzinājumā ar pašreizējo. Ticu un ceru, ka veselais saprāts uzvarēs un Zaļais kurss iegūs praktiskus un reāli izpildāmus pasākumus un sasniegs izvirzīto mērķi. Pielikšu visas savas pūles, lai tā notiktu. Šajā ziņā izšķirošs būs 2022. un 2023. gads ar to inflācijas līmeni, kāds būs pārtikā, ko pašlaik patērētājs neredz veikalā. Sekas pašreizējām sarunām ar veikaliem par preču cenām plauktos pircējs ieraudzīs tikai apmēram pēc diviem ceturkšņiem – sešiem mēnešiem. Tas liecina, ka būs dramatisks cenu lēciens, jo Karavelai ir pozīcijas, kuru produktiem tirgū būs 40% pieaugums, kas veikalu plauktos pārvērtīsies vismaz par 60% kāpumu. Tas nozīmē, ka jau pašlaik situācija, kad būtiski pieaug minerālmēslu cenas (jo aug dabasgāzes cenas), pārtikas pieejamība samazināsies, jo tā vienkārši kļūs daudz dārgāka. Tieši šis varētu būt tas būtiskākais arguments, kas atvēsinās sakarsušos prātus saistībā ar Zaļā kursa iespējamajiem ieviešanas scenārijiem. Protams, ja arī iegūtā raža būs par 30- 50% mazāka, tad tas atsvērs produkcijas cenu dubultošanos. Vienlaikus šādā situācijā, visticamāk, nekādus klimata neitralitātes mērķus realitātē sasniegt nebūs iespējams. Viens ir stāsts, kur Briseles ierēdņi ir izdomājuši, kādā sapņu pilī vēlas nokļūt, bet otrs stāsts ir lielo ekonomiku vēlme šo situāciju izmantot, lai ierobežotu konkurenci nevis tikai ar Latvijas vai Lietuvas, bet arī ar Polijas, Čehijas, Ungārijas, Slovākijas ražotājiem. Latvijas valstij nav vēlmes analizēt ekonomiku un modelēt tās nākotni konkrētos apstākļos (pie noteiktiem nosacījumiem). Vecajās ES dalībvalstīs saprot, ka industrijas no tām bēg un tāpēc šis process ir jāapstādina".

Starppilsētu pasažieru pārvadājumu uzņēmuma Nordeka autobusu vadītāju protestā pret zemajām algām pieteikušies vairāk nekā 20 šoferu, interese turpina augt. Streiks plānots sestdien pulksten vienos naktī. Arodbiedrības LABA valdes priekšsēdētājs Raimonds Gailis Dienai norāda, ka šī nakts stunda streikam ir piemērotākā, jo daudziem šoferiem tas ir darbadienas sākums. «Mēs to ieplānojām naktī, lai tie, kam ir agrās darba maiņas, varētu piedalīties. Ja organizētu, piemēram, astoņos no rīta, šoferiem streiks būtu jāsāk brauciena vidū,» skaidro R. Gailis.

Streiks notiks arodbiedrības birojā Rīgā, Ģertrūdes ielā. Šoferi atradīsies biroja telpās un gaidīs streika komiteju, kas pilda starpnieka lomu sarunās ar darba devēju. R. Gailis skaidro, ka Nordekai ir vēl viena arodbiedrība, ar kuru kopā LABA strādājot jau vismaz piecus gadus, tomēr pie vienota viedokļa par algu paaugstināšanu tām ir grūti nonākt.

Nordekas līdzīpašnieks Juris Savickis aģentūrai LETA norādīja, ka šoferu protests ir nevis pret uzņēmuma administrāciju, bet gan pret valsts politiku autopārvadājumu nozarē, kura ir no budžeta dotējama nozare. Viņš neslēpa pārsteigumu, ka tieši Nordekas šoferi ir pirmie, kas streiko, jo šī uzņēmuma darbiniekiem ir vislielākās algas. J. Savickis vaino valdību, norādot, ka tā nepilda savas saistības, jo dotācijas netiek maksātas nepieciešamajā apjomā.

S-Pen irbuļa plašās iespējas padara Samsung Galaxy Note 8 par vienu no iekārojamākajiem un arī dārgākajiem viedtelefoniem

Lai cik ļoti kādam tas nepatiktu, stāstā par šoruden dienasgaismu ieraudzījušo Galaxy Note 8 nav iespējams izvairīties no tā tiešā priekšgājēja drūmā likteņa piesaukšanas. Nedienas ar dažiem Note 7 uzliesmojušajiem akumulatoriem noveda pie nāves sprieduma visam pērnā gada digitālo piezīmjgrāmatiņu metienam, un, loģiski, šogad viena no centrālajām intrigām – vai korejiešiem būs izdevies novērst nesenos trūkumus.

Pēc pirmajām nedēļām tirgū izskatās, ka ar drošību Note 8 viss ir kārtībā. Par visu pārējo pēc kārtas.

Dizains

Vecāko paaudžu Note tālruņu īpašniekus, kuriem neizdevās dzīvē ieraudzīt Note 7, šā gada modelis iepriecinās ar slaidumu. Tas ir garāks un šaurāks par Note 4, taču ar krietni lielāku ekrānu. Izmantojot pašu intensīvi popularizēto bezmalu ekrāna koncepciju, Samsung inženieri 6,3 collu Infinity displeju ievietojuši tikai 16,25 centimetrus garā, 7,48 platā un 8,6 milimetrus biezā korpusā. Šī nudien vairs nav tāda «lāpsta» kā priekšgājēji, lai arī Note 8 kļuvusi smagāka. Tā ir tikai mata tiesu lielāka par šā gada Galaxy S8+, un papildu vieta galvenokārt izlietota, lai atrastu paslēptuvi S-Pen irbulim. Vizuāli piezīmjgrāmatiņa ir ārkārtīgi līdzīga pavasarī tirdzniecībā laistajiem radiniekiem – spīdīga, stingra metāla līste visapkārt, spoguļveidīgs aizmugures vāks un pogas, arī specializētā Bixby asistenta aktivizācijai identiskās vietās. Viena no retajām atšķirības zīmēm ir šā brīža modes kliedziens – divu lēcu fotokamera.

Tā kā Lēdmanes izklaides parks Avārijas brigāde (ABPark) apmeklētājus uzņem tikai gada siltajā laikā, pieņemts lēmums atvērt arī iekštelpu izklaides centru. Saskaņā ar plāniem tas piesaistīs trīs tūkstošus apmeklētāju mēnesī, biznesa portālam db.lv pastāstīja īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

Testa režīmā tirdzniecības centra Spice Home otrajā stāvā tas durvis ver 10. novembrī.

«Sākumā startēsim 450 kvadrātmetru platībā, kas nav daudz salīdzinājumā ar Avārijas Brigādes 20 hektāru platību, un bija ļoti jāpiedomā pie tā, lai radītu gana daudzveidīgu piedāvājumu dažādām vecuma grupām,» stāsta M. Brezauckis. Iekštelpu izklaides centra izveidē investēti 150 tūkstoši eiro. «Faktiski tas ir finanšu atlikums no šā gada darbības, kas šogad vairs netiek ieguldīts Avārijas Brigādes parkā Lēdmanē, bet jaunajā izklaides centrā,» informē īpašnieks.

Viņš stāsta, ka par iekštelpu izklaides centru domāts kopš pagājušā gada un tika meklēta atbilstoša vieta. Tas ļaus uzņēmumam aktīvi strādāt visu sezonu un arī darbiniekiem būs pastāvīgs nevis sezonāls darbs. Domājot par iekštelpu izklaides centru, bijis skaidrs, ka tam jāatrodas Rīgā tieši sasniedzamības dēļ.

Solāriju studiju apmeklētāju skaits ir stabils; lielie spēlētāji par apmeklētāju trūkumu nesūdzas

Staigājot pa pilsētu, rodas iespaids, ka solāriju salonu vairs nav tik daudz kā kādreiz. SIA BG solāriju nodaļas vadītāja Santa Belte uzsver, ka nav pamata apgalvojumam, ka solāriju popularitāte piedzīvo norietu. «Ir mainījušies sauļošanās paradumi, turklāt normatīvi un prasības solāriju saloniem ir kļuvušas stingrākas, kas nozīmē, ka nav tik daudz mazu salonu. Tie, kas jau iepriekš ir rūpējušies par kvalitatīva pakalpojuma sniegšanu, turpina strādāt un attīstīties. Labā ziņa ir tā, ka tirgū paliek mazāk «kaktu» solāriju, kur netiek ievērotas ne lampu atbilstības prasības, ne higiēnas normas, un tas var radīt iespaidu, ka salonu kopumā ir mazāk. Labāk, lai ir mazāk studiju, bet visām ir augsta kvalitāte,» viņa teic. Šobrīd Latvijā ir 13 autorizētas Blue Box studijas. Sauļošanās salona HairRiga Sun īpašniece Ilva Banka-Okorie spriež, ka sauļošanās salonu ir krietni mazāk nekā agrāk. «Sauļošanās 2000. gadu sākumā bija ļoti populāra un pieprasīta. Šobrīd šis izteiktais popularitātes vilnis ir aizgājis. Arī negatīvā informācija presē to ir ietekmējusi. Šobrīd klienti zina, kāpēc sauļojas, un jūt, ka sauļošanās viņiem nāk par labu. Tas nav modes kliedziens. Daudz ir arī tādu klientu, kas sauļojas neregulāri, pirms kāda pasākuma, ceļojuma u.tml.,» viņa teic.

Mūsdienu sabiedrībā aizvien aktuālā kļūst vegānisma ideja un tāda dzīvesveida piekopšana, kurā no ēdienkartes tiek izslēgti dzīvnieku izcelsmes produkti.

Daudzi ir kategoriski pret šādu ideju, uzsverot, ka tādā veidā netiek uzņemtas organismam nepieciešamās uzturvielas, taču, daudzi ir pieņēmuši izaicinājumu un kļūst par vegāniem, uzsverot, ka vairāki pētījumi noliedz jebkādu veselības problēmu rašanos šāda uztura rezultātā. Ar vegānu restorāna Fat Pumpkin izveidi cenšos parādīt apkārtējiem vegānu dzīvesveida pozitīvo ietekmi uz dzīves kvalitātes paaugstināšanos. Vairāki pasaulē slaveni sportisti izvēlējušies savā uzturā nelietot gaļu un piena produktus, pierādot, ka vegānisms ir apvienojams arī ar sportu un lielu fizisko slodzi.

Pievēršoties vegānismam, pēc laika sapratu, ka šāds dzīvesveids ir ļoti aizraujošs un saistošs. Agrāk savu ikdienu nespēju iedomāties bez gaļas produktiem, šķita, ka nav iespējams dzīvot citādi, bet pierādījās diametrāli pretējais. Pirms kāda laika, ieraugot pārdošanā jau esošo vegānu restorānu Fat Pumpkin, kopā ar draugu nolēmām to pārņemt, vēršot to lielām pārmaiņām, kā galveno mērķi uzstādījām sabiedrības informēšanu par šāda dzīvesveida pozitīvajiem aspektiem, dzīvi bez dzīvnieku produktiem, iesakot to izmēģināt arī citiem. Restorānā mēs parādam, ka arī vegāni ēd ļoti garšīgi un daudzveidīgi. Tas ir ļoti maldīgs priekštats, ka ēdam tikai salātus trīs reizes dienā, tā nebūt nav. Pie mums var nobaudīt dažādas uzkodas, burgerus, salātus, zupas, kā arī vrapus un citus ēdienus. Konkurence šajā nozarē pagaidām nav ļoti liela, ir tikai daži šāda tipa restorāni, bet ir vairākas ēdināšanas vietas, kur ēdienkartes piedāvājumā pieejamas maltītes veģetāriešiem un vegāniem.

Rūpniecībā, salīdzinot ar laiku pirms pieciem gadiem, emisiju apjoms ir samazinājies. Vienīgā nozare, kas nav samazinājusi emisiju apjomu, ir transports. Jāmeklē tehniskie risinājumi, taču kopumā pasaulē ir prognozes, ka transporta radītās emisijas tikai pieaugs, intervijā laikrakstam Diena prognozē RTU profesors, zinātnieks Valdis Kampars.

Fragments no intervijas

Runājot par ekonomiskās attīstības un vides aizsardzības saistību, aktuāls ir jēdziens «zema oglekļa ekonomika». Ko tas īsti nozīmē? Tas vairāk ir modes kliedziens vai nepieciešamība?

Zema oglekļa ekonomika jau kļuvusi par objektīvu nepieciešamību, ko diktē klimata pārmaiņas. Tās raksturo objektīvi parametri – temperatūras paaugstināšanās un dažādas dabas katastrofas, kas notiek dabas apstākļu maiņas dēļ. Ir veikti arī mērījumi, piemēram, nepārtraukti notiek oglekļa dioksīda koncentrācijas atmosfērā pieaugums. Dabā viss ir līdzsvarā, taču cilvēks šo līdzsvaru ar savu darbību ietekmē. Ja mēs kaut ko iegūstam no zemes dzīlēm, piemēram, naftu un gāzi, tad mēs šajā līdzsvara sistēmā kaut ko izjaucam. Līdzsvara zaudējumu raksturo, piemēram, oglekļa dioksīda pieauguma līkne, kas nepārtraukti iet uz augšu. Mainās arī tas, cik daudz tiek patērēta saules enerģija. Tā ka siltuma režīms uz zemes mainās, notiek tas, ko dēvē par globālo sasilšanu un klimata maiņu.

#Sony brīvroku sistēma WI-1000X reti sastopamā dizainā tiecas apvienot lietošanas ērtumu un augstu skaņas kvalitāti

Sony brīvroku sistēma WI-1000X reti sastopamā dizainā tiecas apvienot lietošanas ērtumu un augstu skaņas kvalitāti

Iepriekšējo paaudžu mūzikas cienītāji šodienas melomānus var tikai apskaust. Neizsmeļami mūzikas krājumi sasniedzami dažu sekunžu laikā, tos atskaņo mūždien kabatā esošais viedtelefons, arī austiņas pieejamas visdažādākajām gaumēm. Sākot no milzīgām, pusi galvas aizsedzošām un beidzot ar pavisam nemanāmiem ausī ievietojamiem bezvadu puļķīšiem.

Pēdējie ir jaunākais modes kliedziens, jo neprasa stiept vadus no tālruņa līdz ausīm. To vislabāk var novērtēt tieši ziemā, kad jāvelk vairākas apģērba kārtas un vienmēr jāpatur prātā, kā vadu novietot tā, lai smagā virsjaka vai šalle nerautu austiņas ārā no ausīm. Taču no bezvadnieku iegādes daudzus attur bažas, ka tie var izkrist no auss un pazust, kā arī neilgais akumulatora darbības laiks. Kompromiss varētu būt pērnā gada nogalē Sony prezentētā apkakles formas brīvroku sistēma WI-1000X. Tai nav vajadzīgs vads uz tālruni, taču austiņas ir «piesietas» ap kaklu apliekamai stīpai.

Gatavi gaidīt atjaunojamās enerģijas vērtspapīru cenu pieaugumu.

Līdzekļu pārvaldnieki arvien lielākā mērā sola ieguldīt uzņēmumos, kas sniedz kādu sociālo labumu un ir videi draudzīgi. Tas šobrīd ir modē, un ar šādiem saukļiem var iekarot arī jauno ieguldītāju sirdis. Tādējādi uz to kompāniju pusi, kuras sevi pasniedz kā zaļas, var velties lielāka naudas masa. Pārskatāmā nākotnē šāds modes kliedziens - investēt dabai draudzīgākos uzņēmumos – var kļūt vēl populārāks, un par iekļaušanos šajā kategorijā domās arvien vairāk lielo pasaules kompāniju. Būtībā attiecīgus investīciju produktus radīt liek arī arvien lielāks klientu pieprasījums, ko attiecīgi nekautrējas izmantot pasaules lielākie aktīvu pārvaldnieki.

Edvarda Munka darba Kliedziens versija, kas šogad kļuva par dārgāko mākslas darbu, kāds pārdots izsolē, tiks izstādīta Ņujorkā, ziņo BBC.

1895. gada pasteli maijā par 120 miljoniem ASV dolāru nopirka anonīms solītājs, un tā sešus mēnešus, sākot no 24. oktobra, tiks izstādīta Modernās Mākslas muzejā.

Muzeja direktors Glens Lovrijs izdevumam New York Times sacījis, ka tā ir «neticama iespēja» redzēt retu mākslas darbu.

Ar laika nobīdi iespējams kopēt to, ko dara paši slavenākie investori, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo gadu laikā investorus daudzi līdzekļu pārvaldnieki mēģina pievilināt ar visdažādākajiem finanšu produktiem. Ieguldītāju sirdis var iekarot, piemēram, kāds fonds, kas iegulda konkrēta sektora uzņēmumu vērtspapīros; ieguldīt iespējams arī tādos biržās tirgotajos fondos, kuri investē konkrētu uzņēmumu akcijās, kuri atbalsta vienu vai otru vērtību. Pēdējo gadu laikā modes kliedziens ir, piemēram, sociāli atbildīga investēšana, piemēram, tiek veidoti fondi, kas iegulda tikai tādos uzņēmumos, kuri pastiprināti domā par vides saaudzēšanu.

Katrā ziņā šo modes kliedzienu metusies izmantot aktīvu pārvaldīšanas industrija, kas investoriem radījusi daudzus dažādus investīciju produktus.

Skatītāju interese par jauno izklaides nozari eSportu jau tagad ir krietni lielāka nekā par desmitiem tradicionālo sporta veidu

Eiropu un visu pasauli ar joni pārņem jauns «modes kliedziens», kam digitālajā laikmetā paredz gaišu nākotni – no populārām datorspēlēm izaugusi eSporta nozare. Pavisam nesen jaunajai kustībai pievienojušās arī Baltijas valstis, tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Lattelecom un vienai no Baltijā vadošajām eSporta organizācijām GOEXANIMO izveidojot eSporta līgu, kurā jau 26. februārī norisināsies pirmā tiešsaistes spēle. To varēs vērot mājaslapā Besl.pro.

eSporta sacensības no vienkāršas virtuālo varoņu «dzenāšanas» pa ekrānu atšķiras ar to, ka notikumus redz ne vien paši dalībnieki, bet arī tūkstošiem interesentu, kuri pieslēdzas sacensību tiešraidei. Tādējādi eSports pietuvojas īstam sportam, kur profesionālu atlētu sniegumu tribīnēs un pie TV ekrāniem apjūsmo miljoniem līdzjutēju.

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai citā statusā

Tā DB saka soļotājs, olimpiskais vicečempions Aigars Fadejevs, kura izveidotā rehabilitācijas klīnika AF Workout nesen ir pārcēlusies uz skaistām telpām Rīgas centrā. Beidzot soļotāja karjeru, viņš sevī atklājis fizioterapeita talantu. Strādājot Losandželosā, A. Fadejevs ir ārstējis dažāda kalibra sporta pasaules smagsvarus, vairākas Holivudas zvaigznes. Lai arī klīnika Latvijā ir aprīkota ar pasaulē ātrākajiem skriešanas celiņiem un velotrenažieriem, tās mērķa auditorija galvenokārt ir tieši biroju darbinieki.

Kad un kā sākās tava sportista karjera? Kāpēc izvēlējies tieši soļošanu?

Tā bija liktenīga sagadīšanās. Mācījos lauku skoliņā. Tolaik tika rīkotas pavasara un rudens spartakiādes, kurās vajadzēja obligāti piedalīties. Tā kā biju augumā maziņš, nevarēju nedz tālu aizsviest bumbiņu, nedz augstu uzlēkt. Līvu pamatskolas skolotājs Uģis Barons bija pamanījis, ka man kā īstam lauku puikam, kurš bija pieradis strādāt dažādus smagus darbus, ir gana liela izturība. Neviens bērns negribēja pieteikties trīs kilometru soļošanai. Es, būdams ne tikai klases vecākais, fizorgs, politinformators, bet arī pionieru ierindas skatu komandieris, biju iedomājies, ka spartakiādē visi bērni sanāks kopā, pūtīs taures un dos pa bungām, soļojot kā ierindas skatē. Kad mani aizveda uz stadionu, sapratu, ka tā nebūt nav tāda veida soļošana. Tikai stundu pirms sacensību sākuma man iemācīja, kā soļo sportisti, bet es vinnēju spartakiādi.

Norvēģijas policija trešdien paziņoja, ka ir atguvusi vērtīgu norvēģu gleznotāja Edvarda Munka mākslas darbu, kas tika nozagts 2009.gadā.

Munka litogrāfija Vēsture (Historien) tika atgūta nesabojāta, informēja policija.

Mākslas darbā attēlots vecs bārdains vīrietis, kurš sarunājas ar jaunu zēnu.

Mākslas darba vērtība nozagšanas brīdī tika lēsta 240 000 eiro apmērā, tomēr, kā norāda mākslas eksperti, darbs ir pārāk labi zināms, lai to piedāvātu tirgū.

Saistībā ar šo noziegumu ir aizturēti divi cilvēki.

Šī litogrāfija tika nozagta Norvēģijas galvenajā mākslas galerijā Nyborg Kunst.

Divi Munka meistardarbi - Kliedziens (Skrik) un Madonna - 2004.gadā tika nozagti Munka muzejā Oslo. Mākslas darbu kopējā vērtība tika lēsta vairāk nekā 100 miljonu dolāru apmērā.