Jaunākais izdevums

Lai paaugstinātu saimniekošanas efektivitāti un nodrošinātu apjomīgāku, bet vienlaikus ilgtspējīgāku turpmāko saimniekošanu, viena no Vidzemes lielākajām piena lopkopības saimniecībām “Vec-Kurmji”, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus un Swedbank finansējumu, ieguldīs 2,8 miljonus eiro jauna slaucamo govju kompleksa būvniecībā.

Šobrīd “Vec-Kurmju” saimniecībā ir 360 slaucamas govis, taču līdz ar jaunās fermas atklāšanu, tajā paredzēts turēt vairāk nekā 600 piena liellopu. To apkalpošanai tiks izmantoti astoņi “Lely” roboti, kas nodrošinās automatizētu barības piestumšanu, fermas tīrīšanu un citas tehniskas funkcijas.

Fermas projektā ir ņemti vērā modernākie ilgtspējas risinājumi, tostarp būvmateriālu izvēlē un arī gaisa cirkulācijas sistēmas izveidē. Īpaša uzmanība veltīta arī govju labbūtības nodrošināšanai, jo govju barošanas galdi tiks izbūvēti ēkas ārmalās, kas ēšanas laikā govīm nodrošinās lielāku svaigā gaisa cirkulāciju. Paredzams, ka būvniecības darbus varētu pabeigt jau līdz šī gada beigām.

“Šodien lauksaimniekiem viens no lielākajiem izaicinājumiem ir darbinieki. Darbs govju fermā nav viegls, taču katra kļūda vai neizdarība atspoguļojas ne tikai biznesa rezultātos, bet arī dzīvnieku veselībā. Tāpēc uzskatu, ka modernizācija un investīcijas jaunu, robotizētu risinājumu ieviešanā ir nevis kāds modes kliedziens, bet gan ikdienas nepieciešamība ikvienam, kas gribēs redzēt veiksmīgu sava biznesa attīstību laukos arī pēc pieciem gadiem. Tikai tā ir iespējams piesaistīt biznesam jauno paaudzi un veidot saimniecību tādu, lai tās vadīšanu gribētu pārņemt arī mani bērni,” teic “Vec-Kurmju” saimnieks Jānis Freimanis.

“Šis ir labs piemērs, kā nenobīties un izšķirties par drosmīgiem soļiem, lai saglabātu jau sasniegto un dotu vietu arī jaunajai paaudzei sevi pierādīt. Ne visas saimniecības izprot un ne visām ir iespējas šīs svarīgās lietas sakārtot, lai savu biznesu attīstītu ilgtermiņā. Taču lauksaimniecības nozares ilgtspējīga attīstība un modernizācija ir ļoti svarīga, lai Latvijas lauksaimnieki arī turpmāk būtu konkurētspējīgi visas pasaules mērogā. Tiekoties ar saimniekiem, mēs aktīvi viņus mudinām domāt par biznesa efektivitāti un finanšu stabilitāti, lai pēc iespējas vairāki no viņiem spētu apgūt Eiropas atbalsta programmas un investētu nākotnei. Man patiešām ir liels prieks par “Vec-Kurmju” saimniecību, kas būs ne tikai viena no lielākajām bet arī modernākām visā Vidzemē,” uzsver Swedbank lauksaimniecības eksperts, agronoms Raimonds Miltiņš.

Lai izvēlētos piemērotākos un efektīvākos risinājumus, “Vec-Kurmju” saimnieks uzsver arī nepieciešamību ieguldīt laiku pieredzes bagātināšanā. Lai izšķirtos par sev piemērotāko risinājumu, apbraukāts vairāk nekā 10 saimniecību kā Latvijā, tā arī citās Eiropas zemēs. Nācies izvērtēt vairāku ražotāju piedāvājumus un izvēlēties optimālāko risinājumu savas saimniecības vajadzībām, kas izkristalizējušās vairāk nekā 30 gadu ilgā pieredzē, strādājot savā saimniecībā. J.Freimanis secina – cilvēkam nevajag darīt to, ko viņa vietā var paveikt robots: "Cilvēkam savs potenciāls jāizmanto, pieņemot tādus lēmumus, kas robotam ir nepaveicami, atstājot robotizētajiem palīgiem tehniskas un monotonas darbības, kuras neprasa radošu piepūli. Tiem, kas nemainīsies un gribēs saimniekot tikai “pa vecam”, ilgtermiņā būs grūti pielāgoties.

Pēdējo 10 gadu laikā Swedbank lauksaimniecības nozarē ir ieņēmusi aizvien nozīmīgāku lomu, kļūstot par lielāko lauksaimnieku finansētāju un konsultantu Latvijā. Šim mērķim izveidotā Swedbank lauksaimniecības ekspertu komanda dalās ne tikai ar savām zināšanām par nozares aktualitātēm un tendencēm, bet arī regulāri tiekas ar Latvijas zemniekiem, lai izrunātu vajadzības un rastu iespējas, kas sniedz zemnieku saimniecībām piemērotākos risinājumus, tostarp sniedzot atbalstu arī Eiropas Savienības atbalsta mehānismu izmantošanā saimniecības izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība vienojusies virzīt priekšlikumu Rail Baltica projektā izbūvēt tuneļa šķērsojumu Anniņmuižas bulvārī.

Pašvaldības priekšlikums tiks izskatīts Satiksmes ministrijas vadītajā “Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvā koordinācijas padome Rail Baltica projekta sniegto papildu iespēju realizēšanai Rīgā” sēdē.

Iepriekš diskusijās iedzīvotāji pauda bažas par Anniņmuižas bulvāra satiksmes pārvada vizuālo un autotransporta radīto trokšņu, izmešu un putekļu negatīvo ietekmi, kas var degradēt apkārtējo teritoriju. Lai arī tuneļa izbūve ir dārgāka, ar sarežģītāku būvniecības procesu un lielākām uzturēšanas izmaksām, tomēr tuneļa būve samazina ietekmi uz apkārtējo teritoriju, tāpēc Rīgas pašvaldība ņēmusi vērā iedzīvotāju bažas un vēlas šajā šķērsojumā izbūvēt tuneli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rail Baltica" projektā Anniņmuižas ielu un Anniņmuižas bulvāri savienojošo šķērsojumu varētu veidot kā tuneli, šāda konceptuāla vienošanās panākta Satiksmes ministrijas vadītajā "Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvā koordinācijas padomes "Rail Baltica" projekta sniegto papildu iespēju realizēšanai Rīgā" sēdē.

Tuvākajā laikā Satiksmes ministrija, Rīgas pašvaldība, AS "RB Rail" sāks konsultācijas ar Eiropas Komisijas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru par šķērsojuma būvniecības izmaksu attiecināmību "Rail Baltica" projektā.

Satiksmes ministrijas Padome šo risinājumu izskatīja pēc Rīgas pašvaldības ierosinājuma. "Sākotnēji bija iecerēts izbūvēt satiksmes pārvadu, tomēr pēc vairākkārtējām konsultācijām ar iedzīvotājiem un apkaimju organizācijām ņēmām vērā viņu vēlmi novirzīt satiksmi zem dzelzceļa, tāpēc virzījām priekšlikumu Rail Baltica projektā izbūvēt tuneļa šķērsojumu Anniņmuižas bulvārī. Tuneli plānots izbūvēt, ņemot vērā labāko starptautisko praksi, lai dzelzceļu būtu iespējams šķērsot droši, ērti un patīkami visiem autotransporta un sabiedriskā transporta dalībniekiem," skaidro Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Komentāri

Pievienot komentāru