Latvijai kā eksporta virzītai valstij viens no svarīgiem izaugsmes priekšnoteikumiem ir jaunu noieta tirgu apgūšana, īpaši ņemot vērā politiskos riskus Krievijā, kā arī ekonomisko lejupslīdi Eiropas Savienībā (ES). Par vienu no šādiem perspektīviem eksporta tirgiem Latvijas uzņēmējiem var kļūt Ķīna. Jo tās tirgus piedāvā teju neierobežotas iespējas, apgalvo gan Dienas aptaujātās amatpersonas, gan Ķīnā jau pašlaik strādājošie mūsu uzņēmēji.
Īpaši lielas perspektīvas paveras pārtikas un kosmētikas ražotājiem. Tajā pašā laikā jārēķinās, ka Ķīnas uzņēmējdarbības vide atšķiras no ES un tajā ir savi, īpaši spēles noteikumi. Piemēram, Ķīna neatzīst starptautiskos patentus, arī pārtikas preču sertifikāciju veic tikai Ķīnas sertifikatori.
Pašlaik Ķīnas veikalu plauktos no Latvijā ražotām pārtikas precēm ir atrodamas, piemēram, šprotes, saldētas mellenes, kā arī Latvijas Balzāma produkcija, savukārt kosmētiku ķīniešiem piegādā uzņēmums Stenders. Starp lielākajiem Latvijas eksportētājiem uz Ķīnu ir atrodami arī kokrūpniecības un metālapstrādes uzņēmumi.
Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols uzsver, ka Krievijas embargo skartās pārtikas preces ir vienas no pieprasītākajām Ķīnā. «Šī Āzijas valsts ir otra lielākā pārtikas patērētāja pasaulē, un katru gadu tās pārtikas patēriņš pieaug par 40%. Tā ka tik mazam tirgum, kāds ir Latvijas, Ķīnas tirgus ir faktiski nepiesātināms,» norāda A. Ozols. Te gan jāpiebilst, ka pašlaik Ķīnas veikalos nav iespējams nopirkt mūsu piena produktus jau pieminētās sertifikācijas dēļ. Šā gada novembrī Ķīnas sertificētāji ieradīsies Latvijā, lai sertificētu mūsu piena pārstrādes uzņēmumus, tikai pēc vērtīgā papīra iegūšanas varēs sākties produktu ceļš pie ķīniešu patērētājiem. A. Ozols stāsta, ka Ķīnas modes kliedziens ir viss, kas ir ekoloģisks un saistīts ar zaļo dzīvesveidu - gan pārtika, gan kosmētika, kā arī dizaina un būvniecības preces un iepakojums. «Pašreizējā Ķīnas valdības politika ir vērsta uz ilgtspējību, tostarp vides jomā. Tāpat uzsvars aizvien vairāk tiek likts uz iekšējā patēriņa veicināšanu un sabiedrības pārticības vairošanu. Un strauji augošā vidusšķira labprāt patērē «zaļās industrijas» produktus. Tam uzskatāms piemērs ir Latvijas saldēto melleņu eksports, kurš pērn bija mērāms 7 miljonos eiro,» atklāj A. Ozols. Tāpat veiksmīgi Ķīnas tirgu ar savām precēm iekarojuši tādi «zaļie» uzņēmumi kā Kukuu dizaina mēbeles, Madara, Ulla, Laima un Cita lieta.
Viena no Ķīnas īpatnībām ir lielā birokrātija, kura, kā atzīst, tur strādājošie Latvijas uzņēmēji, ir desmitkārt lielāka nekā ES.
Par lielo birokrātiju ir pārliecinājusies arī Pekinā strādājošā latviešu uzņēmēju tulkošanas un konsultāciju biroja Linearis valdes locekle Maija Kurte. «No savas pieredzes varu teikt, ka uzņēmuma dibināšana var aizņemt pat pusgadu. Jāteic, ka nodokļu slogs tur ir salīdzināms ar Latviju, taču ir ļoti plaša pelēkā zona, kuru gan Ķīnas valdība aktīvi apkaro.»
Par lielāko risku sadarbībā ar Ķīnu Linearis pārstāve min nevis korupciju, bet samērā plaši izplatīto «uzmešanu» no sadarbības partneru puses. «Ķīna prasa uzmanību un attiecībā pret turienes biznesa partneriem jāievēro princips - never trust. Viss ir pašiem jākontrolē, ja esat atradis savu preču distributoru, tas vēl nenozīmē, ka tās atradīsies veikalu pareizajos plauktos.»
Visu rakstu Ķīnas tirgus sola neierobežotas iespējas lasiet trešdienas, 29. oktobra, laikrakstā Diena (10. lpp.)!