Pakalpojumi

Ezītis miglā pošas uz mikrorajoniem

Anda Asere,20.09.2019

Zīmola Ezītis miglā izveidotāji Ronalds Undzēns (no kreisās) un Lauris Streņģe

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Ja pirmā banketu biznesa pieredze nebūtu gūta jaunības maksimālismā, studējot pēdējos kursos, iespējams, Ezītis miglā nemaz nebūtu

Bāru zīmola Ezītis miglā izveidotāji Lauris Streņģe un Ronalds Undzēns spriež, – biznesa veiksmes atslēga ir tā, ka cilvēki no Ezītis miglā negaida ļoti daudz, taču saņem nedaudz vairāk par gaidīto. Gadu gaitā viņi ir pārliecinājušies, ka vidusmēra cilvēku, kuri nevēlas kafejnīcā atstāt visu algu, ir vairāk nekā to, kuri var atļauties apmeklēt augsta līmeņa restorānus.

Šobrīd Latvijā ir jau 14 bāri Ezītis miglā, un to izveidotāji cer, ka kādudien tie būs arī ārpus Latvijas. Vairāk par biznesa rašanos, attīstību un arī kļūdām viņi stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik liela ir jūsu saimniecība?

R.U.: To jau ir tik daudz, ka nevar pat saskaitīt. (Smejas). Kopā ir 14, bet mūsu pašu ezīši ir pieci. Daļa ir franšīzes, daļa pa pusei franšīzes, pa pusei mūsu – atvērtas uz sadarbības līguma pamata.

Augustā visos ezīšos kopā ar franšīzēm strādāja aptuveni 363 darbinieki, ieskaitot daudzos nepilnas slodzes darbiniekus. Apgrozījums tad bija 880 tūkstoši eiro, un nodokļos nomaksātā summa sasniedza teju 200 tūkstošus eiro.

Kā atšķiras jūsu pašu un franšīzes bāri?

R.U.: Visi ir īsti ezīši, vienkārši atšķiras īpašnieku sastāvs.

Kuri ir tie senākie «ezīši», kas pieder jums pašiem?

L.S.: Mūsu ģimenei pieder abi bāri Vecrīgā Aldaru un Palasta ielā, Teikā, Laboratorijas ielā un Āgenskalnā. Šobrīd gan Āgenskalna ezītis ir slēgts uz rekonstrukciju, mājai nepieciešams nopietns remonts, tāpēc bārs tika aizvērts. Esam pārliecināti, ka tas atgriezīsies un darbosies ar dubultu jaudu.

R.U.: Labā ziņa ir tā, ka telpas būs daudz plašākas nekā līdz šim. Tas bija viens no mūsu mazākajiem bāriem, tagad būs normāla izmēra ezītis.

Deviņi gadi ir diezgan ilgs laiks. Kā noturēt bāru dzīvu tik ilgi?

L.S.: Jā, tas ir tiešām ilgi, jo pārsvarā bāri tiek atvērti un aizvērti. Tiešām grūti pateikt, kāpēc tam izdevies tik ilgi pastāvēt.

R.U.: Tas noticis, visu laiku strādājot, pieslīpējot koncepciju, skatoties, kas klientiem patīk un kas nepatīk, attīstoties, mācoties. Skatāmies, kas citur notiek, ejam līdzi laikam. Ir svarīgi noturēt produktu augstā kvalitātē, tāpat ir nepieciešams ieviest kaut ko jaunu.

Piemēram?

R.U.: Šobrīd ļoti moderni ir vegānie ēdieni un beziepakojuma kustība. Tāpēc lēnām atsakāmies no plastmasas taukiem, salmiņiem.

L.S.: Ik pa brīdim ir kāds modes kliedziens. Piemēram, tagad ir Aperol Spritz un džintonika ēra. Tie bija šīs vasaras hīti. Pamazām sāk parādīties interese par tekilu.

R.U.: Varētu teikt, ka uzvaras gājienu piedzīvo amatalus. Skaita ziņā tagad piedāvājums ir ļoti plašs. Lai gan cena nav ļoti zema, mērķauditorija ir gatava maksāt. Varbūt uz amatalus rēķina ir nedaudz nokrities izdzerto kokteiļu apjoms, taču tas viss ir normāli.

Kas nosaka to, ka ezīši parasti ir pilni? Nav daudz tādu vietu.

R.U.: Ieejot iekšā, ir laba atmosfēra, ir forša koncepcija, un cilvēki jūtas nepiespiesti, brīvi, kā mājās. Mēs mēģinām nodrošināt foršu produktu, garšīgus burgerus, frī, labus kokteiļus. Ja cilvēkiem patīk, nav iemeslu, lai tie neatgrieztos.

L.S.: Man šķiet, ka cilvēkiem patīk vienkāršais, nepiespiestais, neuzspīlētais. Varbūt ne tik ļoti – tādas noslīpētās un ļoti sakārtotās vietas. Protams, cilvēki ir dažādi – vienam patīk viens, citam kaut kas cits. Taču redzam, ka šāda vieta, kur ir diezgan brīva atmosfēra, cilvēkiem patīk. Cilvēki no ezīšiem negaida ļoti daudz, bet saņem nedaudz vairāk. Par katru neapmierināto klientu un slikto atsauksmi ļoti pārdzīvojam un analizējam, kas tam bija par iemeslu. Cenšamies panākt, lai nākotnē tā nebūtu.

R.U.: Mūsu darbs ir, lai cilvēks, kurš te atnāk, būtu priecīgs un garšīgi paēdis.

L.S.: Saglabāt maksimālo haipu ir ļoti grūti. Var vienkārši izbaudīt brīdi, kad viss labi griežas un ir super, un pēc tam vienkārši censties visu noturēt gana labā līmenī. Varbūt nevajag censties saglabāt to pašu augstāko punktu, kas Latvijā ir vienu īsu brīdi. Ir moments, kad cilvēkiem šķiet, ka kāda vieta ir foršākā, visi iet tikai uz turieni. Pēc tam daļa cilvēku turpina uz turieni iet, jo vieta ir laba, noslīpēta, kvalitatīva. Domāju, ka neviena vieta, kas kādā brīdī ir bijusi ļoti apmeklēta, tā ātri nenomirst.

Kur būs nākamais Ezītis miglā? Vai šī sezona ir galā?

L.S.: Mēs visu laiku skatāmies telpas dažādās vietās. Tagad diezgan aktīvi pētām mikrorajonus, runājam ar dažādiem cilvēkiem, kuri interesējas par franšīzi. Visdrīzāk, nākamais ezītis būs kādā mikrorajonā.

R.U.: Vai arī kādā pilsētā ārpus Rīgas. Taču konkrēta vieta šobrīd vēl nav padomā.

Ik pa laikam kaut kas interesants parādās apkaimēs ārpus Rīgas centra, bet parasti tam visai ātri pienāk beigas. Meža iela laikam ir labais piemērs, kad kvartāls lēnā garā piepildījās ar jaukām vietām.

L.S.: Ir zīmoli, kas pārstāvēti mikrorajonos. Piemēram, tas pats pasaules zīmols McDonald’s vai vecā labā Čili pica. Ir koncepcijas, kas strādā mikrorajonos. Un tas nozīmē, ka kaut ko tur var uztaisīt. Mūsu mērķis būtu radīt kaut ko tādu, kas vajadzīgs cilvēkiem mikrorajonos. Piemēram, Imantā ir ļoti liels cilvēku skaits, bet tur grūti atrast brīvas telpas.

Visu interviju lasiet 20. septembra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strādājot godīgi, uzturēt rentablu ēdināšanas biznesu vidēji lielās un mazās Latvijas pilsētās šobrīd praktiski nav iespējams, uzskata Ernando Gamarra, kafejnīcu tīkla Ezītis miglā līdzīpašnieks.

Lai gan pēdējos gados zīmola Ezītis miglā kafejnīcas atvērtas arī ārpus Rīgas, tajā skaitā Ogrē, Jelgavā, Daugavpilī un Siguldā, Ezītis miglā īpašnieki uzskata, ka attīstības potenciāls reģiona pilsētās Latvijā ir ierobežots. Pēc mūsu aprēķiniem, strādāt pa nullēm kafejnīca var tikai tad, ja vienā maiņā ir divi darbinieki, bet ietirgojums veido aptuveni 1000 eiro dienā, norāda E.Gammara.

Diemžēl Latvijā nav daudz tādu pilsētu, kur pieprasījums būtu tik liels, lai neliela kafejnīca vidēji mēnesī ietirgotu 30 tūkstošus eiro, secina E.Gamarra, uzsverot, ka tik lieli ienākumi nepieciešami augsto nodokļu dēļ. Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, nodokļi ir daudz augstāki, esam aprēķinājuši - ja mūsu tīkls būtu izveidots Lietuvā, pērn uz nodokļu rēķina vien mēs būtu ietaupījuši aptuveni 500 tūkstošus eiro. Tas rada lielu kārdinājumu izmēģināt savu veiksmi arī citās valstīs, taču mēs esam patrioti, atzīmē Ezītis miglā līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Gimlet Nordic: Šis ir iespēju laiks

Monta Glumane,09.04.2020

"Gimlet Nordic" kokteiļbāra saimnieki Edgars Grišulis (no kreisās) un Ilmārs Munkevics.

Foto: Monta Glumane

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Gimlet Nordic" kokteiļbārs Rīgā fokusējas uz vietējās, ziemeļu reģionam raksturīgās garšas iekļaušanu dažādos kokteiļos. Pielāgojoties ārkārtas situācijai, bārs piedāvā šos dzērienus baudīt arī mājās.

Kokteiļbārs Baznīcas ielā tika atklāts 2018. gada novembrī. Viens no "Gimlet Nordic" saimniekiem Edgars Grišulis šāda bāra koncepta ideju lolojis jau sen. "Ēdināšanas nozare, restorāni un šefpavāri ir attīstījusies vairāk nekā bāru industrija. Viņu veiksmes stāsts ir sadarbība ar vietējiem zemniekiem, sezonalitāte, maiņa un cikliskums. Arī mūsu bārs ir ļoti pielīdzināms pasaules labākajiem restorāniem. Zemnieks piezvana un saka - man ir izaugušas, piemēram, nātres, izplaukuši ceriņi. Daudz ko gatavojam no ļoti unikālām lietām," stāsta E.Grišulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Beach Bus" ieripojis Rojas pludmalē un pārstāv arī "Ezītis miglā" bāra franšīzi, papildinot pilsētā esošo sabiedriskās ēdināšanas un izklaides piedāvājumu.

"Mēs sadarbojamies ar "Ezītis miglā" un mums ir bāra franšīze, kas atrodas blakus mūsu "Beach Bus", kur ēdināšana ir mūsu iniciatīva," teic Dāvis Šteinbergs, SIA "Beach Bus" īpašnieks.

Vaicāts, kāpēc izvēlēts tieši šāds sadarbības modelis, viņš norāda, ka abu zīmolu vīzija ir līdzīga un tie domāti pilnīgi visiem – šādā kafejnīcā var atpūsties gan turīgi, gan ne tik, gan jaunāki, gan vecāki cilvēki visas dienas garumā. Parasti dienas pirmajā pusē klientu lokā ir ģimenes ar bērniem, bet vakarā publika kļūst raibāka un pēc alus ir izslāpuši visdažādākie cilvēki. "Vieta ir radīta pietiekami draudzīga un arī cenas ir salīdzinoši zemas. Centāmies darīt tā, lai te pasēdēt varētu atļauties visi," stāsta D. Šteinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pulcēšanās ierobežojumus, galvaspilsētas bārs "Tallinas Pagalms" no naktslokāla pārtapis par kafejnīcu.

Ikdienas režīmā "Tallinas Pagalms" darbojās kā bārs un katru nedēļas nogali organizēja dažādus pasākumus, piemēram, džeza, rokmūzikas, elektroniskās mūzikas koncertus, improvizācijas teātrus. Katru nedēļu "Tallinas Pagalmā" norisinājās vismaz 3-4 pasākumi abos ēkas stāvos, uz divām skatuvēm.

Aizvadītajā ziemā "Tallinas Pagalms" papildināja piedāvājumu ar kafejnīcu, attīstīja virtuvi, jo sākotnēji piedāvājumā bija tikai dzērieni un uzkodas.

"Šobrīd esam aizgājuši līdz tam, ka piedāvājam kārtīgas pusdienas un piegādi uz mājām. Tieši šobrīd, kad visi pasākumi ir atcelti un naktsdzīve ir noslēgta pilnībā, mums ir samērā veiksmīgi izdevies pārorientēties," stāsta "Tallinas Pagalma" līdzīpašnieks Ģirts Kumeliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latviskuma zīmogs Daugavpilī

Monta Glumane,01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviens vasaras izklaides pasākums nav iedomājams bez vēderpriekiem; ēdinātājiem dalība festivālā ir kā ugunskristības – jāspēj strādāt ātri un paēdināt daudzus

«Tirgotājam ir jārada vislabākais cenas un kvalitātes piedāvājums un tas atraktīvi ir jāpiedāvā apmeklētājiem. Tā arī ir formula. Ir daudzi komersanti, kas jau vairākus gadus atgriežas festivālā, – acīmredzot viņiem pasākums ir rentabls,» saka Alise Pabērza, festivāla Summer Sound pārstāve. Festivāla Positivus komunikācijas vadītāja Elva Lorence norāda, ka pasākumos tirgotājam jābūt īpašām prasmēm un iemaņām, jāstrādā ātri un garas stundas, jābūt elastīgam piedāvājumam, kas piemērots laika apstākļiem, kā arī pievilcīgām cenām un laipnai apkalpošanai. Tas nav viegls darbs un ne visiem uzņēmējiem ir piemērots. Tajā pašā laikā piedalīšanās lielā, interesantā pasākumā prasmīgiem uzņēmējiem ne vien ļauj nopelnīt, bet arī parādīt savu kompāniju un tās piedāvājumu jauniem klientiem, kā arī motivēt darbiniekus, kuri, iespējams, brīvajā laikā apmeklē festivāla koncertus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. līdz 30. aprīlim Latvijā norisinājās “Komplimentu mēnesis”, kura mērķis ir dot iespēju klientiem novērtēt pakalpojumu sniedzēju darba kvalitāti un izcelt labākās servisa vietas Latvijā.

Vērtējumu uzklausīja un komplimentus saņēma 32 dažādi uzņēmumi, vairāk nekā 500 tirdzniecības un pakalpojumu vietās Latvijā. Komplimentu mēneša laikā savu vērtējumu par pakalpojumiem sniedza 10’692 iedzīvotāji.

“Komplimentu mēneša noslēguma pasākumā izcēlām tikai 10 dalībniekus, bet tādus, kuru pakalpojumu kvalitāte, klientu prāt, tuvinās izcilībai. Proti, piešķīrām 8 zelta komplimentus vietām, kur apkalpošana ir lieliska un pats vērtējums, kā arī vērtējumā iesaistīto klientu proporcija, ir ļoti augsta. Kā arī 2 platīna komplimentus, tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru vērtējums tuvinājās visaugstākajam iespējamajam,” norāda Raivis Balodis, “Komplimentu mēneša” organizators.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augustā Liepājā savu darbību beidza bārs WunderBar, kas tur eksistēja mazāk par gadu, taču pavisam nesen līdzīga nosaukuma atpūtas vieta Vunderbārs atvērta Rīgā, Tallinas ielā, raisot jautājumus, vai liepājnieku izklaides vieta nu pārceļas uz Rīgu.

Taču, sazinoties ar bijušā Liepājas bāra WunderBar valdes locekli Olafu Saulrietu, db.lv noskaidroja, ka Rīgā atvērtais bārs nav liepājnieku uzņēmums. O.Saulriets secina, ka acīmredzot kāds pamanījies bāra nosaukumu izmantot jauna bāra izveidē. Viņš atklāja, ka nekādas pretenzijas pret jaunatvērto bāru nevar izvirzīt, jo WunderBar nebija reģistrēts kā preču zīme.

Db.lv jau rakstīja, ka WunderBar Liepājā tika atvērts 2018. gada nogalē - liepājnieks Dāvids Jansons, rīdzinieks Olafs Saulriets un viņa dzīvesbiedre Elīna Zālīte Liepājā īstenoja Londonā noskatītu ideju. Viņu izveidotais WunderBar piedāvāja kokteiļus savienojumā ar tā saukto street food.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošā aģentūra Skudras Metropole atklājusi jauno vasaras projektu “Digitālo ziedu galerija - šampanieša bārs”, svinot uzņēmuma 20 gadu jubileju un Gundegas Skudriņas apaļo jubileju.

Trīs nedēļas, no 3. jūnija līdz 22. jūnijam, LU Botāniskajā dārzā Mākslīgais intelekts, digitālie mākslinieki un Skudras Metropoles komanda apvienojas, lai radītu jaunu pieredzējumu - laikmetīgu pop-up galeriju “Digitālo ziedu galerija - šampanieša bārs”.Tehnoloģiju radītās iespējas, instalāciju māksla apvienojumā ar šarmantu, kaislīgu sievišķību, mūzikas skaņu mākslu un floriogrāfiju. Neiespējamā pasaule savienojumā ar iespējamo. Neiespējami stāsti realitātē. Emociju piedzīvojums, kas veidojas no katra paša pieredzes un sajūtām. Vilinoši un atturīgi, sapņaini un skaudri. Fantāzija, kas realizējusies dzīvē vai dzīve fantāzijās…

Digitālo ziedu izstāde.Sievietes dzīves stāsts - sarunas starp puķēm.6 mākslas darbi, kuros ziedi, dominējošā roze - simbols vēlmēm, skaistumam un perfekcijai - ataino idilliskās dzīves un tumšās zemūdens straumes kontrastus. Sievietes tūkstoš lomas, dvēseles atvari, alkas pēc balansa un harmonijas, kas spoguļojas dzīves realitātē. Pārmaiņu procesi cilvēkā un sabiedrībā. Jautājumi un atbildes starp ziediem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Bāram pielikts punkts; veido Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu

Linda Zalāne, speciāli DB,23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rosīgu, komunikablu un smaidīgu – tādu pašmāju zīmolu veikala M50 īpašnieci Elīnu Berklavu visbiežāk sastop tie, kuri atvēruši nelielā veikaliņa durvis. Viņa sevi dēvē par Miera ielas patrioti un savu veikalu citā Rīgas adresē pat iedomāties nespēj

Par spīti radošās republikas popularitātes kāpumiem un kritumiem, veikals M50 iesakņojies Miera ielā uz palikšanu. Elīna prognozē, ka līdz ar vairākiem nekustamā īpašuma projektiem, kas tiek attīstīti šajā ielā, un rosību Tallinas ielas kvartālā rajons atdzimst jau jaunā kvalitātē un M50 sēž vilciena pirmajā vagonā. Turklāt veikals šajā rudenī piedzīvos lielu transformāciju, paplašinoties uz blakus esošajām telpām, kurās gadu Elīna ar komandu iemēģināja roku bāra biznesā. Elīna teic, ka pieredze bija vērtīga un neaizmirstama, bet skaitļi ir nepielūdzami, un tie rāda, ka jāmaina prioritātes, dodot modei vairāk vietas. Un tā tiks dota, izveidojot Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Vecrīgā atklāts kaviāra bārs, kas piedāvā arī Latvijā audzētu storu ikrus

Ilze Žaime,12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā, Tirgoņu ielā durvis vēris Baltijā vienīgais kaviāra bārs Caviar & Beer, kurā būs pieejams kaviārs arī no Latvijā audzētām storēm.

Jaunatklātās vietas koncepts apvieno ideju par smalkās delikateses ienešanu vienkāršā ikdienā pie alus glāzes. Caviar & Beer būs ne tikai bārs un restorāns, bet reizē arī veikaliņš ar iespēju iegādāties kaviāru līdzņemšanai. Kaviāra popularizēšanai tiks rīkotas arī meistarklases. Piedāvājumā klāstā ir dažādas tapas - kaviāra un zivs uzkodas, kā arī saimnieka radīti saldējumi īpaši šim bāram: alus, šampanieša, kā arī sarkanvīna un baltvīna saldējumi.

Kaviāra bāra idejas autors un saimnieks Edgars Kalējs sevi sauc par gurmē cienītāju, kurš ar melnajiem ikriem tuvāk iepazinās pirms diviem gadiem, kad kļuva par pārdošanas vadītāju pašmāju kaviāra ražotnē «Mottra».

Komentāri

Pievienot komentāru
Dienas Bizness

FOTO: Latvijas restorāni atzīti kā labākie Baltijā

Laura Mazbērziņa,04.04.2019

Starptautiskā konkursā noskaidroti vīnmīļiem draudzīgākie Latvijas, Igaunijas un Lietuvas restorāni un bāri. Tālāk galerijā Top20!

Foto: facebook.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltic Wine List Awards konkursa ietvaros noskaidroti vīnmīļiem draudzīgākie Latvijas un Baltijas restorāni.

Konkursā, kurā kopumā tika vērtēti 38 Baltijas un Baltkrievijas vadošie restorāni, vīna bāri, viesnīcu restorāni, par labākajiem tika atzīti Latvijas un Igaunijas vīna bāri un restorāni. Par uzvarētāju kopvērtējumā tika atzīts vīna bārs Vieta, balvu par labāko vīna kartes prezentāciju un iedvesmojošāko t.s. zemnieku šampaniešu kolekciju Baltijā – šampaniešu bārs Modernists, balvu par iespaidīgāko šampanieša piedāvājumu Baltijā ieguva Magnum Bar, balvu par labāko viesnīcas restorāna vīna karti – Gutenberga terase, bet balvu par labāko restorāna vīna karti Baltijā – restorāns Vincents.

Žūrija, kuras sastāvā ietilpa Baltijā, Eiropā un pasaulē atzīta vīna profesionāļi, vīnu kartes vērtēja 100 punktu skalā, analizējot vīna karšu saturu (pārstāvētie vīni, ražas gadi, atbilstība restorāna virtuvei un specifikai, specializācija), izcenojumus, prezentāciju un pārskatāmību, kā arī pārsteiguma elementu. Restorāniem tika piešķirti vienas, divu un trīs zvaigžņu Baltic Wine List Awards apbalvojumi, kā arī Recommended statuss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Uzņēmējs: Ar Latvijas simtgadi latvietim domāšana mazliet deformēta

Ilze Šķietniece, speciāli DB,05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata mūziķis un Kuldīgas uzņēmējs Artis Rozītis. Viņaprāt, ar Latvijas simtgadi latvietim domāšana arī drusku deformēta - viņš visu laiku gaida salūtus, vingrojošus delfīnus jebkurā pasākumā, turklāt – par velti. Bet tagad viss palicis uz pašu rīkotāju pleciem.

A.Rozītis, kurš agrāk aktīvi muzicēja grupā RAP, bet tagad spēlē ballītes apvienības Montana sastāvā. Viņam pieder viens no vecākajiem ēdināšanas uzņēmumiem Kurzemē – bārs Stender’s – un nu arī picēriju tīkls un iznomājami apartamenti.

Fragments no intervijas

Kas jūsu uzņēmumam ļāvis izdzīvot jau 20 gadu? Tas, ka maināties līdzi laikam, papildināt savu produktu portfeli?

Būtībā ēdināšanas biznesa veiksme, izdošanās tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes. Astoņdesmit līdz deviņdesmit procenti ir viss pārējais, ar ko jātiek galā. Cik cilvēku ieliek savu darbu, lai tas šķīvis, ko klients pasūtījis, nonāktu uz galda!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

No nākamā gada darbu pārtrauks bārs Piens

Db.lv,07.12.2022

SIA "Kadagi group", kas vienlīdzīgās daļās pieder Dainim Grūbem (attēlā), Renāram Kauperam, Ģirtam Dombrovskim un Kārlim Muginam.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada darbu pārtrauc bārs "Piens", liecina uzņēmuma publiskotā informācija platformā "Facebook".

Paziņojumā norādīts, ka decembris ir ""Piena" atvadu mēnesis", savukārt no 1.janvāra bāra darbība tiek pārtraukta.

Bāra vadītājs Ingus Kempaus sacīja, ka bāriem un klubiem esot savs dzīves cikls un "Piens" šo ciklu ir izgājis. "Nostrādāts ir braši," atzīmēja vadītājs, piebilstot, ka pēdējais pasākums plānots 31.decembrī.

Grūbe ar Kauperu un draugiem kļūst par Piena līdzīpašniekiem 

Hotdogu ēstuve "Kadagi" apvienojas ar klubu "Piens", portālam db.lv apstiprina "Kadagi dog"...

Taujāts, vai bāra slēgšana saistīta ar inflāciju un pieaugošajām izmaksām, Kempaus konkrētu atbildi nesniedza.

Līdztekus viņa rīcībā neesot arī informācija par bāra īpašnieku turpmākajiem plāniem.

Bārs "Piens" strādāja 12 gadus.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka SIA "Gajs" reģistrēts 2019.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir SIA "Kadagi group", kas vienlīdzīgās daļās pieder Dainim Grūbem, Renāram Kauperam, Ģirtam Dombrovskim un Kārlim Muginam.

"Gajs" 2021.gadā strādāja ar 134 431 eiro apgrozījumu un 23 619 eiro peļņu. Salīdzinot ar 2020.gadu, uzņēmuma apgrozījums sarucis 2,8 reizes, bet peļņa pieaugusi par 60,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs aizveramies, lai atvērtos. Gaidāmajās brīvdienās Last Call jeb plauktu tukšošana,» sociālajā tīklā Facebook informē «WunderBar» un piedāvā atlaides dzērieniem.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja WunderBar valdes loceklis Olafs Saulriets, pēc gaidāmās nedēļas nogales bārs paņems pauzi, lai mainītu esošo koncepciju. Jaunumus varot gaidīt šā gada oktobra beigās. To, vai tiks saglabātas esošās telpas Juliannas pagalmā Liepājā, O.Saulriets neatklāj.

«Paņemsim pauzi, lai izlemtu un izvērtētu, kā darboties tālāk,» komentēja O.Saulriets. Viņš norādīja, ka ir vairāki faktori, kāpēc bārs uz laiku tiek slēgts. «Esošais koncepts bija mazliet neveiksmīgs, negāja lāgā. Rudenī un ziemā mums veicās labāk nekā šajā vasarā, iespējams, tāpēc, ka cilvēki ātrāk pārcēlās uz pludmales bāriem. Ir vairāki faktori, kuros nošāvām greizi, iespējams, bija pārāk augstas ambīcijas,» atzīst O.Saulriets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vviens no Kurzemes vadošajiem uzņēmumiem SIA “Māras Lācis”, kur ietilpst zīmola “O!Bistro” ēdināšanas vietas, pievienojās vienam no lielākajiem viesmīlības uzņēmumiem Latvijā “Tiamo grupai”.

Līdz ar apvienošanos “Tiamo grupā” būs vairāk nekā 800 darbinieku.

SIA “Māras Lācis” darbojas kopš 1995. gada. Uzņēmuma pamata nodarbošanās ir ēdināšanas pakalpojumi skolās un bērnudārzos, banketi un izbraukuma tirdzniecība, tāpat atvērtas vairākas kafejnīcas Liepājā, Priekulē un Saldū. Pērn uzņēmums strādājis ar gandrīz 2 miljonu eiro (neto) apgrozījumu.

“Ģimenes uzņēmums bija sasniedzis attīstības posmu, kad bija nepieciešams straujš lēciens un papildu jauda, tādēļ pieņēmu lēmumu nodot to drošās rokās – “Tiamo grupai”, kam, tāpat kā uzņēmumam “Māras Lācis”, ir spēcīgas Liepājas saknes. Dalīsimies ar labāko praksi un arī paši mācīsimies no “Tiamo grupas”. Apvienojot spēkus, kopā varēsim paveikt vairāk,” saka Madars Markus - Narvils, līdzšinējais SIA “Māras Lācis” vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesmīlības uzņēmums Tiamo grupa atvēris renovētu picēriju Čili Pizza iepirkšanās un izklaides centrā “AKROPOLE Alfa”, Rīgā.

Patlaban tā ir ietilpīgākā Čili Pizza Latvijā – picērijā ir 166 sēdvietas. Picērijā investēti 250 000 eiro, un interjerā iekļauti Marokas dizaina elementi.

Plašajās telpās ar terasi izvietoti 43 galdiņi. Kopumā Tiamo grupai ir 19 picērijas Čili Pizza visā Latvijā.

Šogad uzņēmums plāno pārsniegt 20 miljonu eiro (neto) apgrozījumu. Plānots atjaunot vairāku picēriju interjeru, un uzņēmums strādā pie jaunu picēriju lokāciju izvērtēšanas.

2023. gadā “Tiamo grupa” sasniegusi teju 20 miljonu eiro apgrozījumu (neto), un tas ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē.

Uzņēmumā ietilpst restorāni “MO Liepāja”, “Olive”, “Čello”, suši bārs “Sushi Boom”, kafejnīcas “Lotte Caffe”, “Teātra kafejnīca”, klubs un pludmales bārs “Cukurfabrik’” Liepājā, kā arī silto pusdienu un uzkodu vieta “Pizzarella” un “Čili Pizza” picērijas vairākās Latvijas pilsētās. No 2024. gada jūnija “Tiamo grupā” ietilpst arī ēdināšanas pakalpojumu serviss “Māras Lācis”, “Kūp BBQ” un kafejnīcas “O!Bistro”, kā arī “"#garšoēst".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmējs kritizē VNĪ cenu politiku,kuras dēļ telpas ar potenciālu stāv tukšas

Monta Glumane,09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils mūzikas klubs un bārs «Artilērijas pagrabi» vēlas paplašināties, taču to liedz nesamērīgi augsta telpu nomas maksa, Db.lv pastāstīja «Artilērijas pagrabi» saimnieks Andrejs Faibuševičs.

Uzņēmējs norādīja, ka vēlējies nomāt telpas Rīgas ielā 22, Daugavpilī no VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ), kas atrodas blakus «Artilērijas pagrabiem», lai mūzikas klubu un bāru varētu paplašināt, taču saskāries ar viņam neizprotami augstu telpu nomas maksu. Iepriekš šajās telpās atradies bārs «Vikings».

«VNĪ absolūti nejēdzīgās cenu politikas dēļ tukšas un neizmantotas stāv telpas ar potenciālu. Lūk tā, manuprāt, ir problēma, vienkārši tā ir sanācis, ka es to labi pārzinu.Un šīs telpas tā arī stāvēs tukšas, jo ar šādu pieeju neviens tajās neieguldīs ne centa,» komentēja A.Faibuševičs.

Viņš paskaidroja, ka starp «Artilērijas pagrabu» esošajām telpām un tām, ko uzņēmējs vēlētos nomāt, ir eksistējošas durvis un tehniski telpu apvienošanai šīs durvis ir no abām pusēm jāatbrīvo un jāsāk lietot. Viņa plānos bija šo savienojumu uzlabot un paplašināt klientu ērtībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu par restorānu daudzumu ierobežošanu Rīgā. Tas nav tāpēc, ka man gribētos, lai to ir mazāk - šeit ir stāsts par to, ka ir ļoti daudzi, kas mēģina atvērt restorānus un sabojā tirgu,» uzskata restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Video skatāms raksta beigās!

Viņaprāt, daļa atver restorānu, neizprotot procesus līdz galam. «Viņi rada sajūtu, ka ēdināšanas biznesā viss ir skaisti un visi dzīvo cepuri kuldami. Patiesībā tas ir ļoti smalks, sarežģīts un smags bizness, jo ir daudz un dažādi faktori, kas to ietekmē. Tur nav jāizdomā jauns divritenis. Francija, Spānija, Itālija – tie ir piemēri, kas nosaka, ka uz iedzīvotāju daudzumu attiecīgā kvartālā ir arī noteikts restorānu daudzums. Šeit nav runa par to, ka jāslēdz esošie. Drīzāk, vai atļaut atvērt jaunus un kam,» uzskata M.Kreilis.

Uzņēmējam pieder arī kafejnīca, bārs «Andalūzijas suns», kā arī bārs «Herbārijs».

Viņš novērojis, ka draugu lokā bieži vien kāds saka: «Man mājās sanāk ļoti labs kebabs, atvēršu kafejnīcu un visi ēdīs.» Uz ko M.Kreilis atbild: «Uztaisām draugiem vasaras ballītē, kurā piedāvājam šos kebabus un tad paskatāmies, ko viņi saka par to.» Uzņēmējs iesaka laiku pa laikam pamēģināt šādā veidā un nevērt uzreiz vaļā restorānu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs interjers –, taču ne vienmēr, sakombinējot šos faktorus, tiek panākts vēlamais rezultāts

Īpaši grūti šo faktoru izpildi noturēt ilgtermiņā, nevis tikai rozā briļļu periodā. Nereti ir tādi spēlētāji, kuri atver kafejnīcu, bet jau pēc gada vai pat īsāka laika šajā vietā jau ir cita nosaukuma ēdinātājs. DB uzrunāja restorānu biznesa ekspertus, kam ir izdevies sevi pierādīt, esot tirgū ilgus gadus, spītējot krīzei un dažādiem pārmaiņu vējiem patērētāju garastāvoklī.

«Teorijas grāmatas saka, ka vari atvērt restorānu absolūti pareizi pēc visiem kritērijiem, bet tik un tā var gadīties, ka kaut kas neaiziet. Tāpat vari atvērt restorānu, pieļaujot kļūdas, bet cilvēkiem patīk, viņi iemīl un iet uz to.

Citās nozarēs nav tik plaši izplatīta netveramo faktoru ietekme, kas nosaka, vai restorāns būs veiksmīgs un ilglaicīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB,28.03.2023

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, nodokļi ir daudz augstāki, esam aprēķinājuši - ja mūsu tīkls būtu izveidots Lietuvā, pērn uz nodokļu rēķina vien mēs būtu ietaupījuši aptuveni 500 tūkstošus eiro. Tas rada lielu kārdinājumu izmēģināt savu veiksmi arī citās valstīs, taču mēs esam patrioti, atzīmē kafejnīcu tīkla Ezītis miglā līdzīpašnieks Ernando Gammara.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.marta numurā lasi:

Statistika

Igaunijā par mežu saņem vairāk

Tēma

Klimata mērķi auto nozarē neizpildāmi

Aktuāli

Inženieru trūkums sākas pamatskolas matemātikā

Finanses

GIVEN ekspansijai izvēlas obligāciju emisiju

Pakalpojumi

Tikai kopā Latvijas projektētāji ir spēks

Tiesiskā aizsardzība

Pēdējais laiks apgūt strīdus Eiropas tiesās. ES Vispārējās tiesas tiesnese Inga Reine

Uzņēmējdarbība

Pieaudzis gada pārskatu neiesniedzēju skaits

Bankas

Ne-droši kā Šveices bankā

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijas Restorānu biedrība: Turpināsim cīnīties par pazemināto PVN

Db.lv,24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Turpināsim cīnīties par pazeminātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanu," norāda Latvijas Restorānu biedrība.

Latvijas Restorānu biedrības (LRB) kopsapulcē biedri uzklausījuši Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un finanšu institūcijas "ALTUM" informāciju par viesmīlības nozarei pieejamo atbalstu, kā arī vienojušies turpināt sarunas par pazeminātā PVN ieviešanu.

"Teju visas Eiropas Savienības valstis ir sniegušas būtisku atbalstu COVID-19 pandēmijas smagi skartajai tūrisma un viesmīlības nozarei. Viens no efektīvākajiem atbalsta instrumentiem ir bijis pazeminātā PVN ieviešana, ko šogad izdarījušas gan Beļģija, gan Vācija, gan Bulgārija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #2

DB,10.01.2023

Dalies ar šo rakstu

Par savu kā ministra prioritāti esmu izvirzījis tieši vietējos autoceļus. Ir jābūt labiem ceļiem starp reģionu centriem, tas ir būtiski darbaspēka kustībai, pārvadājumiem, lai valsts būtu savienota, intervijā Dienas Biznesam saka jaunais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.janvāra numurā lasi:

Statistika

Uzņēmumu skaits Latvijā turpina sarukt

Tēma

Latvijas augstākās izglītības sistēma nav motivēta sekot uzņēmumu vajadzībām

Tehnoloģijas

Pastāvošais regulējums iznīcina konkurenci

Investors

Arī šogad līknes liecinās par pārmaiņām

Pasaules ekonomika

Ķīna ASV troni var arī neatņemt

Tendences

Vien uz kreiso pusi

Investoru prognozes

Vētrainās izaugsmes desmitgades nebūs – staigāsim pa plānu ledu

Portrets

Līna Lāsa, Deel paplašināšanās vadītāja Centrālajā un Austrumu Eiropā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums “Wolt” no 1. februāra ēdienu un preču piegādi nodrošinās vēl vienā Latvijas pilsētā - Jūrmalā.

Sākotnēji "Wolt" piegādes Jūrmalā būs pieejamas no vairāk nekā 17 restorāniem un 8 tirdzniecības vietām.

“Pagājušā gada laikā pieprasījums pēc ēdienu un preču piegādēm “Wolt” platformā pieaudzis vairākkārt. Augot pieprasījumam, varam nodrošināt arvien plašāku pakalpojumu pieejamību. Tā pērn uzsākām darbību Liepājā, un tagad arī Jūrmalā dzīvojošajiem. Mūsu mērķis šogad ir turpināt augt un šādas iespējas piedāvāt vēl citās Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās,” stāsta “Wolt” Baltijā vadītāja Līsa Ristala.

“Ar nepacietību gaidījām brīdi, kad varēsim savas maltītes piedāvāt klientiem ar piegādi mājās, tāpēc esam ļoti priecīgi par Wolt pakalpojuma pieejamību Jūrmalā. Ņemot vērā Jūrmalas pilsētas specifiku jeb tās garumu, tieši piegāžu nodrošināšana palīdzēs mūsu gardumus padarīt vēl pieejamākus visiem Jūrmalas iedzīvotājiem un viesiem,” stāsta bāra “Kauguru Ezītis Miglā” pārstāve Anita Bāliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai varam tikt galā ar jaunu izaicinājumu – ilgtspējas laikmeta bīstamajiem atkritumiem?

Kaspars Zakulis, Latvijas Zaļā punkta direktors,03.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā atslogot planētu, taupīt tās resursus un mazināt cilvēku ietekmi uz vidi? Šiem jautājumiem sabiedrības dienaskārtībā ir arvien lielāka nozīme, liekot meklēt jaunas, videi draudzīgas atbildes – atjaunīgas enerģijas ieguves veidus, atkārtoti izmantojamus resursus utt.

Kaut arī jaunie paradumi ir vērtīgi, vēl paies diezgan ilgs laiks, līdz mācēsim no tiem gūt maksimālo labumu un tikt galā ar to nestajiem izaicinājumiem. Bet izaicinājumu risināšanai ļoti svarīgi būs sabiedrības paradumi – piemēram, bateriju un citu bīstamo atkritumu šķirošana, kas tiešā veidā ietekmēs arī ražotāju un tirgotāju paradumus.

Jauns laikmets – jauni paradumi un problēmas

Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs tādus bīstamus atkritumus kā baterijas izmet sadzīves atkritumos, liecina Latvijas Zaļā punkta reizi divos gados veiktais pētījums pērnā gada nogalē. Neatbilstoši utilizētas baterijas rada draudus ne tikai videi, bet arī cilvēka veselībai – viena pirkstiņbaterija noārdīšanās procesā var saindēt pat vienu kubikmetru augsnes un piesārņot gruntsūdeņus. Savukārt piesārņojums ar augu un ūdens starpniecību var nonākt cilvēku uzturā, izraisot smagas un pat letālas saslimšanas. Taču pirkstiņbaterijas ir tikai viens no videi bīstamo atkritumu veidiem līdzās, piemēram, savu laiku nokalpojušām elektroniskajām cigaretēm jeb saltiem, saules paneļiem un elektroauto akumulatoriem, kuri arvien lielākā apjomā ienāk Latvijas tirgū. Galvenā problēma ir tā, ka ar šo atkritumu savākšanu vien nepietiek, tie būtu arī atbilstoši jāpārstrādā, taču ar vienu otru atkritumu veidu pasaule nemaz īsti tik tālu savās prasmēs nav tikusi.

Komentāri

Pievienot komentāru