Tekstila zīmols Mimu koncentrējas uz mājas tekstilu no liniem, bet projekta Biznesa eskalators laikā izmēģina roku arī apģērba izgatavošanā
Paralēli mājas tekstilam Mimu šī mēneša laikā pircējiem piedāvāja arī apģērbu – linu brunčus, kas apdrukāti ar etnogrāfiskām zīmēm. «Var uzskatīt, ka eksperiments ir izdevies, jo lielākā daļa svārku ir pārdoti,» saka Ieva Grizāne, SIA Mimu īpašniece. Runājot par nākotni, viņa atklāj, ka vēlas turpināt darbu ar apģērbiem, jo, piemēram, cilvēki interesējoties par linu krekliem, un arī pašai galvā ir dažādas idejas sarafāniem un kleitām, tāpat jāturpina strādāt ar brunčiem.
Gaidīja lielāku interesi
«Lai gan pircēju, kas te apgrozās, ir ļoti daudz, plūsma ir liela, ne visi pienāk klāt, lai apskatītu, ko es piedāvāju. Biju gaidījusi lielāku interesi par savu produktu. Agrāk es vairāk apgrozījos tirdziņos un brīvdabas pasākumos, kur vairākums cilvēku bija mana mērķauditorija,» saka I. Grizāne. Līdz šim Mimu galvenokārt produkciju realizēja internetā un dažādos tirdziņos. «Alfa ir pavisam cita pieredze. Tirdziņi ir intensīvāki – aizbrauc uz vienu vai divām dienām un tirgojies, bet Alfā esmu katru dienu un te viss notiek rimtāk. Cilvēki, kas te apgrozās, ir pavisam atšķirīgi no tiem, ar kuriem esmu pieradusi strādāt,» viņa atklāj. Šis mēnesis ļāva saprast, ka pastāvīga vieta tirdzniecības centrā nav Mimu «lauciņš». Taču laikā pirms Ziemassvētkiem tas varētu būt labs tirdzniecības kanāls.
Uzņēmumiem, kuri nākammēnes piedalīsies projektā Biznesa eskalators, I. Grizāne iesaka pārdomāt stenda izkārtojumu. Mimu stends sākumā esot bijis «aizkrāmēts» ar precēm, jo viņai bija pārliecība, ka cilvēki pa gabalu labi saprot, ka tā ir pirts cepure vai maizes maiss. Taču izrādījās, ka iekārtojumam jābūt ļoti vienkāršam un nepārprotamam, un, piemēram, nepietiek ar vienu pirts slotu – cilvēki tās pamanīs vien tad, ja tās būs divas vai trīs. Tad arī raisīsies asociācijas, ka blakus esošā cepure droši vien ir pirts cepure.
Jauna pieredze
Projekta norises laikā viņai pirmo reizi bija jāpieņem darbā darbinieki, nākušas klāt kolektīva veidošanas iemaņas. «Atstāt kādu šeit savā vietā ir grūtāk, nekā sākumā šķita. Nav viegli paļauties, ka viss būs labi, piemēram, lai kur es desmitos vakarā būtu, es domāju par to, vai ir uztaisīta t.s. ZET atskaite, savukārt desmitos no rīta es domāju, vai te kāds ir un vai ar stendu viss ir kārtībā,» stāsta uzņēmēja.
Viņas šī mēneša novērojumi liecina, ka daudzi cilvēki uz t/p Alfa brauc atpūsties. «Citiem tā varbūt ir pašsaprotama lieta, bet man tas bija kaut kas jauns. Brīvdienās redzēju daudz ģimeņu ar bērniem, kas trīs stundas riņķo, bet viņiem nav neviena maisiņa. Tas liecina, ka viņi neko nav nopirkuši, bet vienkārši atpūšas – bērni izbrauc ar vilcieniņu, varbūt aiziet pusdienās. Es parasti braucu uz tirdzniecības centru ar mērķi nopirkt konkrētas lietas,» viņa stāsta.
Vēl viens ieguvums no projekta Biznesa eskalators I. Grizānei – cenu veidošanas pieredze. Mimu izstrādājumu cenas iepriekš bijušas zemākas, bet, lai varētu izdzīvot, samaksāt darbiniekiem algas un procentus par pārdotajām precēm, kā arī nodokļus, cenas bija jāpalielina. «Vienmēr būs kāds, kurš teiks, ka tas ir pārāk dārgi, un nav pat vērts viņam skaidrot, ka tas ir roku darbs, lins, ir ieguldīts daudz laika, enerģijas un mīlestības. Taču es sapratu, ka cilvēki, kurus mani produkti interesē, tos nopirks arī par augstāku cenu,» viņa spriež. I. Grizāne priecājas, ka ar rokām darinātas lietas novērtē ne vien tūristi, bet arī vietējie. Agrāk biežāk ar savu maciņu atzinību izteica ārzemnieki, bet tagad arī vietējie to darot.
Dāvā miera sajūtu
«Mana mīļākā vieta uz pasaules ir mājas, tā ir mana miera osta. Tāpēc man gribējās radīt mājas lietas, kas arī citiem cilvēkiem varētu dāvāt šo miera sajūtu,» saka I. Grizāne. Mimu projekts ir vien gadu jauns, lai gan ideja par interjera priekšmetiem viņai bija jau ilgāku laiku. Pirms diviem gadiem viņa aizbrauca studentu apmaiņas programmā, gadu pavadīja Portugālē. «Dzīvojot gadu ārzemēs, bija diezgan daudz brīva laika, kad varēju domāt par savu ideju. Atbraucu mājās, biju atpūtusies, enerģijas pilna, man bija laiks un es nospriedu – kad tad, ja ne tagad?» viņa stāsta. Gads Portugālē I. Grizānei atklājis, ka viņa nevēlas dzīvot nekur citur kā vien Latvijā.
Mimu izgatavo dabai draudzīgus virtuves un pirts tekstila izstrādājumus. Šobrīd I. Grizāne izmanto tikai linu audumu, bet nākotnē viņas plānos ir pamēģināt arī kaņepju audumu. «Linu izmantoju tāpēc, ka tas ir dabai draudzīgs un tā audzēšanā netiek izmantoti pesticīdi. Pārsvarā lietoju nebalinātu linu audumu, kura apstrādē nav izmantotas ķimikālijas, un apdrukāju to ar ilgnoturīgām un dabai draudzīgām krāsām. Savukārt pildījumam un termoizolācijai izmantoju vilnas vatelīnu, kas arī ir dabisks materiāls,» viņa stāsta.
Mimu izstrādājumus rotā dabas motīvi un etnogrāfiskas zīmes. «Man prieks, ka etnogrāfiskās zīmes ir šī brīža modes kliedziens. Daudzi saka, ka tās jau ir apnikušas, bet man gribētos, lai to būtu daudz un lai katrs latvietis zinātu, ko nozīmē katra no zīmēm, jo tās ir mūsu saknes un mūsu nacionālā identitāte. Tas, ka šīs lietas atkal ir kļuvušas populāras, nozīmē, ka mēs sākam apzināties, ka esam latvieši,» uzskata I. Grizāne.
#1/3
Ieva Grizāne
#2/3
Ieva Grizāne
#3/3
Ieva Grizāne
