Ir pagājis vēl viens gads, tiek apkopota statistika, un viena lieta, kas mani interesē jau vairākus gadus, ir tas, kad beidzot dzīvības apdrošināšanas īpatsvars kopējā apdrošināšanas groziņā tuvosies attīstīto rietumvalstu līmenim.

Varētu šķist, ka Austrumeiropas, t. sk. arī Latvijas iedzīvotāji, atšķirībā no Rietumeiropas iedzīvotājiem, kopš dzelzs aizkara krišanas dzelzi vērtē augstāk par dzīvību. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mūsu cilvēks naudiņu sagrabina visupirms OCTA iegādei. Pēc tam, ja naudas līdzekļi ļauj, tiek apdrošināts auto (KASKO) un nekustamais īpašums, kaut ļoti bieži īpašumus liela daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai tad, ja banka vai līzinga kompānija to pieprasa. Arī dzīvību lielākā daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai kāda spiediena rezultātā. Brīvprātīgi dzīvību vai citus ar cilvēku saistītus apdrošināšanas veidus iegādājas vien neliela daļa Latvijas iedzīvotāju. Bet vai kaut kas mainās? Šoreiz apskatīsim vairākus apdrošināšanas veidus, to attīstības tendences un mēģināsim saprast, vai un kas tad mūsos mainās un vai sākam augstāk vērtēt ne tūlītēju labumu – dzelzi, bet gan ilgtermiņa ieguvumu – dzīvību, vai varam atļauties vairāk tērēt nākotnei un bērniem.

Šoriez Latviju visai klusi atstāj viens no pasaules lielākajiem dzīvības apdrošinātājiem - Metlife. Uz modernās biroja ēkas K.Ulmaņa gatvē 86F jau kādu laiku stāv paziņojums par telpu izīrēšanu. Te vietā ir jautājums – kāpēc? Kas notiek Latvijā? Metlife lēmums likvidēt savu Latvijas filiāli nav reakcija ne uz Ukrainas konfliktu, ne uz Krievijas sankcijām, bet gan tā ir citu apstākļu izsaukta attīstība.

Šis varenais ASV dzīvības apdrošinātājs no saviem pirmsākumiem ASV ilgus gadus bija apdrošinājis ASV karavīrus invaliditātes un citiem gadījumiem, Pasaules kara laikā Metlife bija lielākais privātais ASV kara aktivitāšu finansētājs, bet tagad nākas atzīt, ka Latvijā tas ir cietis neveiksmi. Iespējams, tas saistīts ar īpašuma formas maiņu – Metlife salīdzinoši nesen no savstarpējā apdrošinātāja kļuva par akciju sabiedrību, un sekojoši sākās arī Metlife stratēģijas maiņa. Nesen Metlife augstākā vadība par savu Raison d'être – eksistences galveno mērķi, pasludināja peļņas gūšanu un atdevi no kapitāla, kurai būtu jāsasniedz vismaz 12%, bet jāmērķē vismaz uz 14%. Zaudējumus nesošas operācijas nelielā valstī acīmredzami neiederējās šajā jaunajā globālā uzņēmuma darbības koncepcijā.

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Šā gada pirmajā pusē dzīvības apdrošināšanas sabiedrības kopumā parakstījušas prēmijas 22,5 miljonu latu apmērā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra (SKDS) apkopotā informācija.

Salīdzinot ar 2011. gada pirmo pusgadu, šā gada pirmajā pusgadā dzīvības apdrošināšanas tirgū ir vērojams neliels kritums un parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms ir samazinājies par 1,2 miljoniem latu jeb 5%. Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2011.gada pirmo pusgadu, palielinājies par 1,5 miljoniem latu jeb 12%, un kopumā klientiem šogad atlīdzībās izmaksāti 14,1 miljoni latu.

Personu apdrošināšanas veidos, salīdzinot ar 2011. gada pirmo pusi, izmaiņas ir vērojamas gan parakstīto apdrošināšanas prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā.

Pirmajā pusgadā pieprasītākais dzīvības apdrošināšanas veids bija dzīvības apdrošināšana, gan ar uzkrājuma veidošanu, gan arī bez uzkrājuma veidošanas.

Pagājušajā gadā dzīvības apdrošināšanas sabiedrības kopumā parakstījušas prēmijas 55,3 miljonu latu apmērā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS apkopotā informācija.

Salīdzinot ar 2011. gadu, šogad dzīvības apdrošināšanas tirgū vērojams pieaugums par 6%. Parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms palielinājies par 3,1 miljonu latu. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2011. gadu, palielinājies par Ls 3,8 milj. jeb 13%, un kopumā klientiem pērn atlīdzībās izmaksāti 32,4 miljonu latu.

LAA prezidents Juris Dumpis paredz, ka, turpinoties ekonomikas izaugsmei Latvijā, pieaugs arī iedzīvotāju interese par dzīvības apdrošinātāju piedāvātajiem pakalpojumiem. Līdz ar to arī šogad var prognozēt dzīvības apdrošināšanas tirgus izaugsmi vismaz par 5%.

Tikai aptuveni katrs trešais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs ir pārliecināts, ka dzīvības apdrošināšana būtu nepieciešama cilvēkiem ar lielām kredītsaistībām.

Vienlaikus DNB bankas un apdrošināšanas sabiedrības ERGO statistika rāda, ka kopš 2010. gada ir bijuši jau gandrīz 20 negadījumu, kad ģimene ar hipotekārajā kredītā iegādātu mājokli ir palikusi bez viena no ģimenes apgādniekiem, taču apdrošināšana palīdzējusi atrisināt atlikušās finanšu saistības un nereti glābusi no mājokļa zaudēšanas.

Kopumā sabiedrības izpratne par dzīvības apdrošināšanu lēnām pieaug – pērn Latvijā dzīvības apdrošināšanas segments audzis par 8%, sasniedzot ceturtdaļu no apdrošināšanas tirgus. Tomēr tas aizvien vērtējams kā zems un nav vēl pietuvojies attīstīto Eiropas valstu vidējiem rādītājiem, kur dzīvības apdrošināšana ieņem līdz pat 70% no tirgus.

Projekts «Dzīvības poga» darbu sāka pērnā gada jūlijā. «Kad mans vectēvs, kurš dzīvo viens, nokrita un nespēja tikt pie telefona, lai mums piezvanītu, es sāku interesēties, vai Latvijā pieejams tāds pakalpojums kā SOS poga, taču nebija. Tā radās ideja izveidot šādu pakalpojumu un palīdzēt ne tikai manam vectēvam, bet arī citiem cilvēkiem,» stāsta SIA Dzīvības poga īpašniece un psiholoģe Marina Pjanova.

Marina zināja, ka šāda veida pakalpojumi ir ārkārtīgi populāri citās Eiropas valstīs, taču Latvijā šāda pakalpojuma saņemšana bija ļoti sarežģīta – SOS pogas bija pieejamas tikai kā speciāla, ierobežota valsts palīdzība. Tā rezultātā Marina ar savu biznesa partneri nolēma Latvijā nolēma izveidot šādu pakalpojumu un piedāvāt nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Pēc tam, kad tika veikta virkne testu, kāda Latvijas tehnoloģiju kompānija veiksmīgi izstrādāja un izveidoja īpašu sistēmu, kas nodrošina klientiem saziņu ar speciālu zvanu centru un uzticības personām, kuras izvēlas pats klients.

Projekta mērķauditorija ir Latvijā dzīvojošie cilvēki gados, kā arī cilvēki ar sliktu veselību vai ierobežotām kustībām; cilvēki, kuriem var būt nepieciešama medicīniskā vai sociālā palīdzība, cilvēki, kas cieš no demences, epilepsijas vai sirds slimībām. Saziņa ar operatoru iespējama 24 stundas diennaktī, un viņš var ne tikai izsaukt cilvēkam nepieciešamo palīdzību, bet arī atbalstīt grūtā situācijā un pat kontrolēt zāļu lietošanu.

Dzīvības zinātņu uzņēmumu apgrozījums Lietuvā veido 1% no valsts IKP, un piecu gadu ambīcija ir to palielināt līdz 5%

«Lietuva ir kontrastu valsts – te ir spēcīgi pārstāvētas tradicionālās nozares, piemēram, pārtika un kokapstrāde, tāpat tā sevi nostiprina tādās globālās jomās kā informācijas tehnoloģijas (IT) un dzīvības zinātnes. Lietuva ir maza valsts, tāpēc tai ir ātri «jākustas», lai pielāgotos. Šādā situācijā ir nepieciešams fokuss uz inovācijām, jo tās paver jaunus apvāršņus, un tas prasa zinātnes un biznesa sadarbību,» saka Daina Klepone (Daina Kleponė), Enterprise Lithuania izpilddirektore.

Viena no straujāk augošajām nozarēm Lietuvā ir dzīvības zinātnes, un šīs jomas uzņēmumu apgrozījums veido 1% no Lietuvas IKP. «Izaugsme ir bijusi strauja, jo īpaši pēdējās divās dekādēs. 90% no saražotā tiek eksportēts, un galvenais tirgus ir ASV, Lielbritānija, Vācija, Nīderlande, bet kopumā noieta ģeogrāfija ir plaša. Šajā jomā Lietuvā ikgadējā izaugsme ir 4,4 reizes straujāka, nekā vispārējā ekonomikas izaugsme,» apgalvo D. Klepone. Viņa uzskata, ka mazai valstij nav citas izejas, kā būt gudrai un ieguldīt augstas pievienotās vērtības jomās, jo tradicionālajās nozarēs nevar saražot tik daudz, lai apkalpotu ASV vai Ķīnu. Turpretī specifiskās jomās ir iespēja izmantot savu potenciālu, zināšanas, izglītību un būt ļoti konkurētspējīgai.

Pēdējās nedēļās sabiedrībā plašu rezonansi izsauca INDEXO analīze par situāciju uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas (UDA) tirgū. Analīze atklāj, ka tirgū pieejamie produkti ir absurdi dārgi, klientiem ar garantiju rada zaudējumus vai arī tos nolemj minimālai peļņai.

Diemžēl nozares pārstāvju komentāri liecina, ka no pašiem apdrošinātājiem un ar tiem saistītajām komercbankām pārmaiņas nevaram gaidīt. Izskan izvairīšanās un maldi, bet uz centrālo jautājumu – vai tiešām jūsu klientiem jācieš zaudējumus? – atbildes nav dzirdamas.

Nepieciešams vien īsi pakavēties pie trim galvenajiem argumentiem, kurus pauduši nozares pārstāvji, lai saprastu situācijas nopietnību.

Konkurence risinot visu

9. maija LNT ziņu sižetā un citur Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins uzsvēra, ka komisiju līmeni uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas sakārto konkurence. Šis optimisms nav pamatots. Konkurence strādā efektīvi tirgos ar zemām barjerām ieejai un caurspīdīgām cenām. Cilvēks, kurš grib iegādāties mobilo tālruni, var apstaigāt piecus no simts veikaliem un viegli salīdzināt cenas, lai atrastu lētāko piedāvājumu. Tādēļ veikali ir spiesti sīvi konkurēt, un cenas dažādos veikalos ir diezgan līdzīgas.

Apdrošināšanas sabiedrības 2010. gadā kopumā strādājušas ar 14,4 miljonu latu peļņu, kas ir par 26,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā, tostarp dzīvības apdrošinātāju peļņa sasniedza 2,3 miljonus latu, bet nedzīvības apdrošinātāju – 12,1 miljonu latu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sagatavotā operatīvā informācija liecina, ka 2010. gadā ar peļņu strādāja astoņas no 13 apdrošināšanas sabiedrībām. 2009.gadā apdrošināšanas nozare strādāja ar 11,4 miljonu latu peļņu.

2010. gadā apdrošināšanas sabiedrības parakstīja bruto prēmijas par 190,3 milj. Ls, kas bija par 14,8% mazāk nekā 2009. gadā, un izmaksāja bruto atlīdzībās 111,3 milj. Ls, kas bija par 27,6% mazāk nekā 2009. gadā. Dzīvības apdrošināšanas sabiedrību parakstīto bruto prēmiju apmērs pērn pieauga par 17,9% un bija 32,8 milj. Ls, bet izmaksāto bruto atlīdzību apmērs, salīdzinot ar 2009. gadu, saruka par 33,7% un bija 14,5 milj. Ls. 2010. gadā dzīvības apdrošinātāji visvairāk parakstīja prēmijas dzīvības apdrošināšanā – 74,6%. Dzīvības apdrošināšanā lielāko īpatsvaru veido apdrošināšanas produkti ar uzkrājumu veidošanu (73,5% no parakstītajām prēmijām) un tirgum piesaistītie līgumi (25,7% no parakstītām prēmijām). Pērn dzīvības apdrošinātāji visvairāk atlīdzības izmaksāja par dzīvības apdrošināšanu – 64,6%, kas salīdzinot ar 2009. gadu, samazinājās par 15,2% un bija 9,3 milj. latu.

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Latvijas apdrošināšanas tirgus 2008. gada 11 mēnešos piedzīvo ievērojamu izaugsmes apsīkumu, salīdzinot ar šādu periodu pirms gada un pat diviem, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Kopumā 11 nedzīvības un 9 dzīvības apdrošināšanas sabiedrības pērn 11 mēnešos bruto prēmijās parakstījušas 329 miljonus latu, kas ir par 10 % vairāk nekā šajā laikā pirms gada. Tostarp nedzīvības apdrošinātāji prēmijās parakstījuši 280,7 miljonus latu – par 14 % vairāk nekā pirms gada, bet dzīvības apdrošināšanas tirgus piedzīvo kritumu – 11 mēnešos par 9 %, līdz 48,3 miljoniem latu. 2008. gada novembrī nedzīvības apdrošinātāji bruto prēmijās parakstīja par 8 % mazāk nekā novembrī pirms gada, bet dzīvības apdrošitājiem pērn novembrī bijis krieni smagāks kritums – par 48 %.

Pieaugumu virs tirgū vidējā šogad 11 mēnešos saglabājušas 5 nedzīvības apdrošināšanas kompānijas, tostarp tirgū lielākie spēlētāji – BTA (+15 %), Balta (+15) un Gjensidige Baltic (+ 25 %). Savukārt samazinājumu piedzīvojusi Balva (-9 %). Par dzīvības apdrošināšanas kompānijām atsevišķi dati netiek sniegti. Vēl 2007. gada 11 mēnešos apdrošināšanas kopējais tirgus auga par 61 %, tostarp nedzīvības tirgus – par 50 %, bet dzīvības – par 155 %. 2006. gadā 11 mēnešos tirgus pieaugums bija 33 %, tostarp nedzīvības apdrošināšanas tirgus pieauga par 31 %, bet dzīvības – par 52 %. Arī 2005. gada 11 mēnešos apdrošināšanas tirgus izaugsme bija lielāka – par 18 %. Pieaugums zem 10 % apdrošināšanas tirgū bija vien 2004 gadā – 6 %.

No nākamā gada Swedbank dzīvības apdrošināšanas sabiedrības Baltijas valstīs apvienosies Eiropas komercsabiedrībā, kas kļūs par vienu no lielākajām dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām Centrāleiropā un Austrumeiropā.

15 darbības gadu laikā Igaunijā un Lietuvā un 4 darbības gadu laikā Latvijā Swedbank dzīvības apdrošināšanas sabiedrības ir ieguvušas nozīmīgas pozīcijas Baltijas valstu tirgos. Pēc dzīvības apdrošināšanas sabiedrību apvienošanās Swedbank Life Insurance SE (Societas Europeae) pārvaldīs 4.4 miljardu eiro vērtu apdrošināto risku portfeli, 327 miljonus eiro vērtus aktīvus un 270 tūkstošus dzīvības apdrošināšanas līgumu, portfeli ar 216 tūkstošiem klientu jeb teju trešdaļu no visa dzīvības apdrošināšanas tirgus Baltijas valstīs.

«Biznesa modeļa un domāšanas veida maiņa no vietējā uz reģionālo mērogu bija viena no Swedbank 2009. gada darbības prioritātēm Baltijas valstīs. Apdrošināšanas sabiedrības jaunais statuss un jaunais vadības modelis sekmēs aizvien labāku akcionāru kapitāla izmantošanu, izmaksu un cilvēkresursu sadalījumu, kā arī pakalpojumu un produktu pilnveidošanu,» saka Swedbank Biznesa Attīstības pārvaldes vadītājs Baltijas valstīs Giedriuss Dusevičiuss.

Finanšu krīzes dēļ vairumam Latvijas dzīvības apdrošinātāju ievērojami sarukuši biznesa apjomi, tomēr tas ļāvis dažiem apdrošinātājiem vēl vairāk palielināt savu ietekmi tirgū.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka pagājušā gada laikā kopumā dzīvības apdrošināšanas tirgū (neskaitot nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanu) parakstītās prēmijas pieaugušas par nepilnu procentu, sasniedzot 36.36 miljonus latu. Tostarp no 9 dzīvības apdrošināšanas kompānijām piecas, samazinoties parakstīto prēmiju apjomam, piedzīvojušas arī ietekmes zaudēšanu kopējā tirgū. Tomēr pārējās kompānijas spējušas uzrādīt gan strauju kāpumu, gan lielu pieaugumu, vēl vairāk nostiprinot pozīcijas tieši dzīvības apdrošināšanas (ar un bez uzkrājumu veidošanas) tirgū.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sevis uzturēšanai 2010. gadā paredzējusi palielināt maksas apdrošinātājiem un privātajiem pensiju fondiem, bet samazināt – bankām.

Par to liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dalībnieku maksājumu apmēra FKTK finansēšanai 2010. gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas noteiktumi.

Bankām 2009. gadā komisijas uzturēšanai bija jānovirza 0.00431 % no kredītiestāžu vidējā aktīvu apjoma ceturksnī, bet 2010. gadā novirzāmā daļa samazināta līdz 0.00381 % jeb par aptuveni 11.6 %.

Komisija 2010. gada budžetā paredzējusi, ka ieņēmumi no bankām 2010. gadā samazināsies par 18 % - līdz 2.8 miljoniem latu.

Tikmēr apdrošinātājiem noteikts lielāks maksājums, atkarībā no apdrošināšanas veida - vidēji par 5 % līdz 20 % vairāk, bet kopumā komisija paredz, ka ieņēmumi no apdrošinātājiem 2010. gadā samazināsies par 27 %, tostarp par 1 % saruks maksājumi no dzīvības apdrošinātājiem, bet par 30 % - ieņēmumi no pārējām apdrošināšanas sabiedrībām.

Dzīvības apdrošināšanas ar un bez uzkrājumu veidošanas, kā arī tirgum piesaistītās apdrošināšanas tirgus samazinājies par piektdaļu, tostarp ievērojami bizness sarucis Sampo Life un arī SEB Dzīvības apdrošināšanai.

Par to liecina Db rīcībā esošie Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati par 9 dzīvības apdrošināšanas kompāniju rādītājiem 2008. gada 11 mēnešos.

Kopumā dzīvības apdrošināšanas kompānijas pērn 11 mēnešos bruto prēmijās parakstījušas 40.5 miljonus latu, kas ir par 21 % mazāk nekā pirms gada attiecīgajā laika periodā. Tostarp joprojām līderpozīcijas tirgū saglabā SEB Dzīvības apdrošināšana ar 11 mēnešos parakstītām prēmijām 12.8 miljonu latu apjomā, bet kas tomēr ir par 33 % mazāk nekā šajā laika periodā pirms gada. Vēl lielāku prēmiju kritumu piedzīvojusi savulaik lielākā dzīvības apdrošināšanas kompānija Sampo Life Insurance Baltic Latvijas filiāle, kuras parakstīto prēmiju apjoms nogāzies par 57 %, līdz 4.9 miljoniem latu un noslīdējis uz trešo vietu. Vēl pērn kompānija prēmijās bija parakstījusi 11.4 miljonus latu. Tādējādi par otru lielāko dzīvības apdrošinātāju kļuvusi Hansa Dzīvība. Tā 11 mēnešos prakstītjusi bruto prēmijās 5.9 miljonus latu, kas ir par 60 % vairāk nekā pirms gada. Par 13 %, līdz 3.6 miljoniem latu pieaugušas ERGO Latvija dzīvība parakstītās prēmijas, par 36 %, līdz 3.37 miljoniem latu kāpušas Seesam Life Insurance SE Latvijas filiāles parakstītās bruto prēmijas, par 96 %, līdz 601.3 tūkstošiem latu pieaugušas Vital Life parakstītās prēmijas. LKB Life (iepriekš Baltikums dzīvība) parakstīto prēmiju apjoms nedaudz – par 6 % - samazinājies, 11 mēnešos sasniedzot 233.7 tūkstošus latu, bet AIG Life Latvija parakstīto prēmiju apjoms audzis par 9 %, līdz 228.7 tūkstošiem latu.

No šogad februārī aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 48 % atzinuši, ka patlaban vispār neizmanto dzīvības apdrošināšanu.

Par to liecina Swedbank veiktais pētījums, šogad februārī aptaujājot 967 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 20 līdz 49 gadiem.

Dzīvības apdrošināšanu biežāk neizmanto tieši vīrieši – 52 %, sievietēm šis rādītājs ir 45 %.

Savukārt no tiem, kas izmanto dzīvības apdrošināšanu, izplatītākais mērķis ir vēlme nelaimes gadījumā parūpēties par tuviniekiem – 29 %. Tostarp šo mērķi aptaujā biežāk minējušas sievietes - 34 %, bet 21% vīrieši

Pētījuma dati liecina, ka otrs biežāk pieminētais mērķis ir dzīvības apdrošināšana, dodoties ceļojumā (21%), tam seko dzīvības apdrošināšana, vienlaikus veidojot uzkrājumu sev (20%).

Sievietes biežāk nekā vīrieši apdrošina dzīvību, dodoties ceļojumos uz ārzemēm (24% sieviešu pret 14% vīriešu), kā arī līdz ar dzīvības apdrošināšanu vienlaikus veido uzkrājumu bērna nākotnei (21% sieviešu pret 3% vīriešu).

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2022. gadā augusi par 14,4%, kas būtiski pārsniedz gada sākuma prognozes.

Kopumā apdrošinātāji prēmijās pērnā gada laikā parakstījuši 668 miljonus eiro, savukārt atlīdzībās klientiem izmaksājuši 429 miljonus eiro, kas ir 22,2% pieaugums pret iepriekšējo gadu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Visneveiksmīgākais 2022. gads ir bijis dzīvības apdrošināšanai, kura prēmijās gada laikā saņēmusi par 3% mazāk nekā 2021. gadā. Kopumā gada griezumā dzīvības apdrošināšana gan saglabājusi tirgus līdera lomu ar 145,5 miljonu eiro prēmijām un 21,8% tirgus daļu, lai arī cieši uz papēžiem min veselības apdrošināšana ar 129,3 miljoniem eiro gada prēmiju, 19,2% pieaugumu un 19,4% tirgus daļu.

Divciparu prēmiju pieaugums bijis arī pārējos lielākajos apdrošināšanas veidos: KASKO par 21,4%, OCTA par 33,2%, īpašuma apdrošināšana par 15,4%. Tāpat strauji pieaugusi ceļojumu apdrošināšana – par 48,4%, sasniedzot 15,3 miljonu eiro prēmijas un atspoguļojot pēckovida ceļošanas bumu.

Latvijas uzņēmumi šā gada pirmajos piecos mēnešos vairāk nekā uz pusi palielinājuši prēmiju maksājumus par darbinieku dzīvības apdrošināšanu, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu. Aptaujātie Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka dzīvības apdrošināšanas atlīdzības summai gadā būtu jābūt 10 tūkst. Ls apmērā.

Par to liecina Swedbank ekspertu veiktie aprēķini un veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Prēmiju maksājumu par darbinieku dzīvības apdrošināšanu pieaugums skaidrojams ar Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanos, un kompānijas maksā šīs prēmijas, lai attīstītu darbinieku motivāciju un veicinātu lojalitāti, komentē Reinis Jansons, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs. Viņš paredz, ka šī tendence varētu turpināties arī nākotnē, norādot, ka dzīvības apdrošināšana ir viens no pasaulē izplatītākajiem finansiālās aizsardzības veidiem.

Uzņēmumu veiktās iemaksas dzīvības apdrošināšanai (bez uzkrājuma) tirgū šā gada pirmajos piecos mēnešos pieaugušas par 72%, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, ievērojami apsteidzot privātpersonu veikto prēmiju pieaugumu, kas bijis 14% apmērā.

Tuvākajos piecos gados Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgus strauji attīstīsies, prognozē koncerna Grazer Wechelseitige Versicherung AG (Grawe) direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieks Gernots Raiters (Dr. Gernot Reiter). G.Raiters piekrita nelielai sarunai par sasniegto un nākotnes plāniem tieši Latvijas tirgū neilgi pirms koncerna Grawe 190.gadu jubilejas pasākuma Rīgā.

##Koncerns Grawe Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgū darbu sāka 2005. gadā, par savu produktu pārdošanas starpnieku izvēloties vietējo uzņēmumu Eurolife Latvia SIA. Kā vērtējat līdzšinējos sasniegumus?

2005. gadā koncerna vadības līmenī pieņēmām lēmumu sākt darbību Latvijā, taču šo mērķi nācās visai pamatīgi argumentēt korporācijas īpašniekiem, kuri uzdeva ļoti konkrētu jautājumu – kādas biznesa iespējas vispār ir Latvijā, un kāpēc mēs par to esam tik pārliecināti? Jo tobrīd Latvijā dzīvības apdrošināšanas tirgus nebija īpaši aktīvs. Taču uzņēmuma menedžmenta arguments, aizstāvot savu plānu, bija tieši saistīts ar šo faktoru, jo mēs Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgū tobrīd saskatījām lielu izaugsmes potenciālu. Pasaules tendences liecina, ka tuvākajā nākotnē samazināsies valsts pienesums iedzīvotāju ilgtermiņa finansiālās labklājības nodrošināšanā, taču mēs – cilvēki – par laimi, dzīvojam ilgāk, tāpēc vecumdienu nodrošināšana ar uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas instrumentiem šobrīd ir īpaši nozīmīga. Un mūsu 13 aizvadītie darbības gadi Latvijā ir pierādījuši, ka mūsu toreizējās prognozes bija absolūti precīzas. Pat vēl vairāk – sasniegtais pārsniedz sākotnējās cerības.

Dzīvības apdrošināšanas kompānijas Compensa Life parakstīto prēmiju apjoms šā gada pirmajā pusē sasniedzis 3,7 miljonus eiro, kas ir par 22% vairāk, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo laika periodu, informē kompānijas pārstāvji.

Kopējā Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgū vērojams pieeaugums par 10%.

Uzņēmuma statistikas dati liecina, ka jauno prēmiju apjoms dzīvības apdrošināšanā pirmajos sešos mēnešos palielinājies par 86%. Tāpat jaunajās prēmijās no janvāra līdz jūnijam parakstīto prēmiju apjoms dzīvības apdrošināšanas polisēm pieaudzis par 108%.

Kopējie Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgus dati parāda, ka jau parakstītas prēmijas 51 miljonu eiro apmērā. Statistika rāda, ka kopumā parakstīto prēmiju apjoms tirgum piesaistītām polisēm dzīvības apdrošināšanā pieaudzis par 67%. Vislielākais kāpums vērojams mūža pensijas apdrošināšanā valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem, kur parakstīto prēmiju apjoms pirmajā pusgadā pieaudzis par 230%, sasniedzot 1,3 miljonus eiro.

Uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā joprojām ir ļoti mazattīstīta. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi dzīvības apdrošināšanas produktos kopumā veido 400 miljonus eiro (kopā ar juridisko personu iemaksām), kas ir vien 11% no pensiju otrajā līmenī uzkrātajiem vairāk nekā 3 miljardiem eiro, un katru gadu uzkrājumi pieaug par mazāk nekā 10%.

2017. gadā SEB banka veica iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti viņi jūtas. Secinājumi nebija iepriecinoši – 39% aptaujāto atzina, ka viņiem vispār nav nekādu uzkrājumu, bet 17% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā mēnesim. Šajā situācijā iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus noteikti ir būtiska papildu motivācija iedzīvotājiem veidot uzkrājumus. Ja būs iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus par ieguldījumiem jebkurā Latvijā reģistrētā ieguldījumu fondā, ja ieguldītājs slēdz līgumu par ieguldījumu veikšanu vismaz 10 gadu garumā, arī tā būs laba motivācija uzkrājumu veidošanai.

Valstij kopā ar darba devējiem un finanšu sektoru ir nopietni jāstrādā, lai iedzīvotājos attīstītu uzkrājumu veidošanas kultūru. Šobrīd SEB Dzīvības apdrošināšana aktīvi skaidro iedzīvotājiem, kāpēc nepieciešams veidot uzkrājumus un kādas ir to iespējas. Skaidrs, ka lielāks ienesīgums uzkrājumiem saistīts ar lielāku risku, tāpēc sarunās par uzkrājumu veidošanu nav vietu liekām spekulācijām un demagoģijai, ar ko nodarbojas daži tirgus spēlētāji, bet svarīga ir jēgpilna konsultācija, ko mūsu darbinieki nodrošina klientiem.