Apdrošināšanas nozare Latvijā 2022. gadā augusi par 14,4%, kas būtiski pārsniedz gada sākuma prognozes.

Kopumā apdrošinātāji prēmijās pērnā gada laikā parakstījuši 668 miljonus eiro, savukārt atlīdzībās klientiem izmaksājuši 429 miljonus eiro, kas ir 22,2% pieaugums pret iepriekšējo gadu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Visneveiksmīgākais 2022. gads ir bijis dzīvības apdrošināšanai, kura prēmijās gada laikā saņēmusi par 3% mazāk nekā 2021. gadā. Kopumā gada griezumā dzīvības apdrošināšana gan saglabājusi tirgus līdera lomu ar 145,5 miljonu eiro prēmijām un 21,8% tirgus daļu, lai arī cieši uz papēžiem min veselības apdrošināšana ar 129,3 miljoniem eiro gada prēmiju, 19,2% pieaugumu un 19,4% tirgus daļu.

Divciparu prēmiju pieaugums bijis arī pārējos lielākajos apdrošināšanas veidos: KASKO par 21,4%, OCTA par 33,2%, īpašuma apdrošināšana par 15,4%. Tāpat strauji pieaugusi ceļojumu apdrošināšana – par 48,4%, sasniedzot 15,3 miljonu eiro prēmijas un atspoguļojot pēckovida ceļošanas bumu.

Apdrošināšanas tirgus Latvijā 2023.gada laikā ir audzis par 9,5%, kas ir stabila izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējā gada augstās inflācijas forsēto tirgus pieaugumu.

Parakstīto prēmiju kopējais apmērs pērn sasniedzis 738,8 miljonus eiro, bet izmaksātās atlīdzības augušas par 9,3%, sasniedzot 469,5 miljonus eiro.

Straujākais prēmiju pieaugums bijis veselības apdrošināšanā – par 20%, savukārt atlīdzības īpaši strauji pieaugušas īpašuma apdrošināšanā – par 42%, ko ietekmēja pērnā gada vētras un citu dabas negadījumu seku novēršana.

“2023. gads nozarei noteikti paliks prātā ar ekstrēmiem dabas apstākļiem – plūdiem, salnām, sausumu un vētrām. Tā rezultātā summas, ko pērn klientiem apdrošinātāji izmaksāja īpašuma atlīdzībās, tai skaitā par sējumiem, palielinājās par 42%, salīdzinot ar 2022. gadu. Gada pirmajā pusē turpinājām izjust sekas, kas saistītas ar inflācijas radīto cenu pieaugumu vairākās nozarēs, kas tieši ietekmē apdrošināšanu, kā veselība, īpašums, KASKO un OCTA. 2023. gada sākumā notika arī līderu maiņa apdrošināšanas tirgū Latvijā – dzīvības apdrošināšanu, kas jau gadiem bija ieņēmusi lielākā veida vietu, nomainīja veselības apdrošināšana,” komentē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Latvijas iedzīvotāji, kuri veido uzkrājumus privātajai pensijai, kā arī veic iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu, arvien aktīvāk izmanto valsts sniegto iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu. Tā pērn minēto nodokļa atmaksas iespēju izmantoja jau 41% iedzīvotāju, salīdzinājumā ar 33% gadu iepriekš. Taču vairāk nekā puse jeb 56% iedzīvotāju nav informēti par gaidāmajām izmaiņām IIN atgūšanas kārtībā, kas stājas spēkā jau no nākamā gadā, atklāj «Swedbank» veiktais pētījums.

Aptaujas dati rāda, ka iespēju saņemt IIN atmaksu arvien vairāk izmanto tieši privātās pensijas krājēji, kas kopumā ir piektdaļa no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumam - pērn šādu iespēju izmantoja vien 15% privātās pensijas krājēju. Tāpat IIN atmaksa aktuāla arī piektdaļai iedzīvotāju, kas veic iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Tikai 6% iedzīvotāju, kas veic uzkrājumu savai nākotnei kādā no abiem minētajiem uzkrājumu veidiem, IIN atmaksas iespēju nav izmantojuši.

Zīmīgi, ka visbiežāk iespēju saņemt IIN atmaksu, ko tālāk novirzīt uzkrājumiem vai izmantot citām vajadzībām, izmanto krājēji vecumā no 50 līdz 59 gadiem (47%), savukārt visretāk šo iespēju izmanto iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem (33%), lai gan tieši nekrājēji šajā vecuma grupā ir arī visinformētākie par IIN atmaksas iespējām par iemaksām pensiju 3. līmenī un dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Interesanti arī, ka visinformētākie par IIN atmaksu ir iedzīvotāji ar ikmēneša ienākumiem no 500 līdz 700 eiro (88%).

2018.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, apdrošināšanas tirgus Latvijā audzis par 21%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

«Šobrīd augošais prēmiju apjoms sekmē ne vien apdrošināšanas produktu attīstību, bet arī to, ka ilgtermiņā klientiem atlīdzībās tiks izmaksāts vairāk. To jau šobrīd skaidri atspoguļo izmaksātais OCTA atlīdzību apjoms ar vislielāko jeb gandrīz 20% pieaugumu. Jāsaprot, ka apdrošināšanas nozare apgroza tā saukto garo naudu – parakstītās prēmijas tiks iekasētas gada vai dzīvības apdrošināšanas gadījumā – pat 10 gadu laikā, un vēlāk atlīdzību veidā atgriezīsies pie klientiem,» skaidro LAA prezidents Jānis Abāšins.

Lielāko apdrošināšanas tirgus daļu jeb 25% šobrīd veido veselības apdrošināšana. Parakstīto prēmiju apjoms gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 33,5 milj. eiro (+9%), bet atlīdzībās izmaksāti 15,2 milj. eiro (+1,7%). Gada sākumā beidzas liela daļa veselības apdrošināšanas līgumu, un darba devējs izvēlas apdrošinātāju uz nākamo apdrošināšanas periodu.

Pēdējo piecu gadu laikā Swedbank klientu skaits, kuriem ir kāds no vērtspapīriem ieguldījumu vai vērtspapīru kontā, ir pieaudzis par 205%, arī visā sabiedrībā interese par ieguldījumiem ir kļuvusi būtiski lielāka. Viens no jautājumiem, uzsākot ceļu investīciju jomā, bieži vien ir – kādu stratēģiju izvēlēties?

Katram šī stratēģija var būt sava, tāpat arī priekšstati, kas ir pareizi un kas ne tik ļoti. Balstoties uz savu ilggadējo, arī privāto investora pieredzi, varu piedāvāt redzējumu par finanšu līdzekļu izvietošanu, ko var saukt par stratēģiju “no visa pa mazumiņam”.

Sakārto savas finanses

Lai gan var skanēt garlaicīgi, taču pats pirmais solis, pirms ķerties pie ieguldīšanas finanšu tirgos, ir sakārtot savas finanses. Tas ir būtiski, lai lietainākos dzīves brīžos nebūtu jāņem nauda laukā no saviem ieguldījumiem, lai segtu ikdienas tēriņus vai tēriņus neparedzētiem izdevumiem (zobārstam, auto labošanai utt.) Viena no lielākajām kļūdām, ko esmu redzējis starp dažādiem cilvēkiem, kas tikko sāk ieguldīt, - darīt to ar saviem vienīgajiem brīvajiem līdzekļiem.

Katrs ceturtais krājējs līdz šim izmantojis iespēju atgūt daļu no nomaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN), liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja.

Tā līdz šim ir bijusi lieliska papildu motivācija, lai savlaicīgi parūpētos par savu un ģimenes nākotni, kā arī iespēja saņemt papildu naudu, ko novirzīt uzkrājumam vai kādam pirkumam. Arī šogad ir iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus krājējiem, tomēr nosacījumi ir nedaudz mainījušies. Kas jāzina, skaidro Swedbank Investīciju un apdrošināšanas jomas vadītājs Kristaps Kopštāls.

Latvijā vidēji katrs piektais ekonomiski aktīvais iedzīvotājs veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī, un pieaug iedzīvotāju skaits, kuri izvēlas veikt iemaksas uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā. Iedzīvotāji, kuri veic iemaksas šajos ilgtermiņa uzkrājuma produktos, var izmantot valsts nodrošināto iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Arī par 2018. gadā veiktajām iemaksām ir iespēja atgūt pārmaksāto IIN. Tā kā ir mainījusies IIN likme, tad par šī gada iemaksām varēs atgūt nevis 23%, bet 20%. Esošo zemo procentu likmju laikā, 20% IIN atmaksa arī ir ļoti laba motivācija veidot uzkrājumus.

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Latvijas iedzīvotāji nemainīgi jau vairāku gadu garumā par vislabāko ieguldījumu veidu uzskata nekustamo īpašumu, liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja.

Teju puse iedzīvotāju primāri investētu (46%) nekustamā īpašuma iegādē (salīdzinājumam 2015.gadā – 49%). Tam seko ieguldījums zeltā, ko par optimālāko uzskata 26% iedzīvotāju, un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanā (18%). Taču realitātē iedzīvotāji pēdējā gada laikā visbiežāk izvēlējušies naudu noguldīt krājkontā (31%), kam seko uzkrājumi pensiju 3.līmenī (28%) un uzkrājošās apdrošināšanas risinājums (15%). Nekustamajā īpašumā pēdējā gada laikā investējuši vien 9% respondentu. Zīmīgi, ka Latvijas iedzīvotāji tiešos ieguldījumus – akcijās (8%), ieguldījumu fondos (8%) vai obligācijās (4%) – izvēlas retāk. Tā vietā priekšroka tiek dota jau gataviem risinājumiem, kur ieguldījumu pārvaldnieks veic atbilstošu risku sadali un investē iedzīvotāju vietā.

2011. gadu lielākie nedzīvības apdrošinātāji noslēguši ar krasi atšķirīgiem rādītājiem: tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta cietusi teju divu miljonu latu zaudējumus, bet arī citās Baltijas valstīs pārstāvētā BTA uzrādījusi trīs miljonu latu peļņu.

Kompāniju publicētie finanšu pārskati liecina, ka Balta 2011. gads noslēdzies ar 1,94 miljonu latu zaudējumiem iepretim 1,44 miljonu latu peļņai pirms gada, kompānija bruto prēmijās kopumā bija parakstījusi 30,23 miljonus latu, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Tajā skaitā visvairāk – 9,63 miljoni latu – parakstītas nekustamā īpašuma apdrošināšanā, kam ar 8,52 miljoniem latu seko sauszemes transporta apdrošināšana.

Tikmēr BTA Insurance Company SE pērn uzrādījusi 3,00 miljonu latu peļņu, kas ir par 30,2% mazāka nekā pirms gada, komānija bruto prēmijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā kopumā bija parakstījusi 92,99 miljonus latu (+21,7%). Tajā skaitā visvairāk – 40,74 milj. Ls- prēmijas parakstītas sauszemes transportlīdzekļu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju diezgan vieglprātīgi attiecas pret mantojuma atstāšanas juridisko pusi. Lai gan vairums (89%) atzīst, ka mantojuma lietas ir svarīgi sakārtot jau laicīgi, realitātē to izdarījis vien retais, - liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Pēc Latvijas iedzīvotāju domām, visefektīvākais veids mantojuma nodošanai tuviniekiem ir testamenta sastādīšana (59%), savlaicīga īpašuma noformēšana uz izvēlētā mantinieka vārda (41%) un dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu un/vai pensiju 3.līmeņa uzkrājumi (18%). Tiesa, praktiski kādu no iepriekšminētajiem veidiem izmantojusi itin maza daļa aptaujāto – testamentu sastādījuši 6% iedzīvotāju, bet mantojumu uz mantinieka vārda noformējuši vien 9%. Atšķirīga aina vērojama tikai uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas un 3.pensiju līmeņa kontekstā, 61% no tiem aptaujātajiem, kas šo veidu minējuši kā efektīvu mantojuma nodošanas instrumentu, paši to arī pielieto.

Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) pērn pieaudzis par 11%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie sākotnējie dati par pirmajiem apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Izmaksāto atlīdzību apjoms palielinājies par 3%.

Kopumā 2014. gadā Latvijas tirgū apdrošinātāji parakstījuši prēmijas 347,6 miljonu eiro apmērā un izmaksājuši atlīdzības 194,7 miljonu eiro apmērā.

LAA vadītājs Jānis Abāšins uzsver, ka ļoti pozitīvi vērtējams, ka no lielajiem veidiem visstraujākais kāpums turpinās dzīvības apdrošināšana (ieskaitot uzkrājošo apdrošināšanu) – par 22%. Prēmijās parakstīti 82,5 miljoni eiro, atlīdzībās izmaksāti 40 miljoni eiro. Dzīvības apdrošināšana ir līdere Latvijas tirgū, sasniedzot jau gandrīz ceturto daļu – 23,7% – no kopējā parakstīto prēmiju apjoma. Izmaksāto atlīdzību apjoms samazinājies par 11%.

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd jau 69% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55 %.

Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb 26 % Latvijas iedzīvotāju nav vispār nekādu finanšu rezervju, liecina "Swedbank" Finanšu Institūta veiktā aptauja.

Galvenais šķērslis, kāpēc daļa iedzīvotāju neveic uzkrājumus, likumsakarīgi, ir nepietiekami ienākumi, ko kā galveno iemeslu norādījuši 75 % aptaujāto, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka drīzāk dod priekšroku naudas tērēšanai, bet vēl tikpat lielai daļai grūtības sastāda ilgtermiņa plānošana un gaidīšana, līdz no nelielajām atlicinātajām summām laika gaitā izveidosies ievērojams uzkrājums.

Neatkarīgi no ienākumu apmēra lielākā daļa (67 %) aptaujāto sliecas piekrist apgalvojumam, ka vismaz 10 % no ienākumiem tērēt varētu prātīgāk. Kā rāda veiktās aptaujas dati, šobrīd Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars sabiedrībā un lielākajai daļai – 74 % iedzīvotāju – ir izveidotas finanšu rezerves.

Latvijas apdrošināšanas tirgus pērn sasniedzis 214 miljonus latu, kas ir par 12% lielāks nekā pirms gada. Latvijas apdrošinātāju asociācijas beidzot publicētie dati atklāj, ka Latvijā jau otru gadu pēc kārtas dzīvības apdrošināšana pēc parakstīto prēmiju apjoma ir lielākais apdrošināšanas veids Latvijā.

Pērn dzīvības apdrošināšanā prēmijās parakstīti 42,9 miljoni latu, kas veido 20,1% tirgus, un uzrāda 3% pieaugumu, salīdzinot ar 2011.gadu, liecina asociācijas dati, kas apkopoti par septiņu nedzīvības apdrošinātāju un sešu ārvalstu riska apdrošinātāju filiāļu, kā arī divu dzīvības apdrošinātāju un piecu ārvalstu dzīvības apdrošinātāju filiāļu darbības rezultātiem Latvijas teritorijā. Asociācija datus par apdrošināšanas tirgu pārtrauca publiskot pirms vairākiem gadiem, kad populārāko apdrošināšanas veidu galvgalī bija auto apdrošināšana. Līdz šim bija pieejami vien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopējie dati. Tie savukārt liecina, ka Latvijā strādājošās apdrošināšanas kompānijas bruto prēmijās pērn kopumā parakstījušas 314 miljonus latu, jo tajā skaitā prēmijas (par aptuveni 100 miljoniem latu) parakstītas arī ārpus Latvijas, piemēram, Lietuvā un Igaunijā.

Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus arī šogad «liek pasvīst» apdrošinātājiem, no kuriem dažiem neizdodas izlīst no zaudējumiem, bet dažiem samazinās peļņa.

Tā liecina Db.lv apkopotie publicētie pieejamie dati par nedzīvības apdrošinātāju finanšu rādītājiem šogad deviņos mēnešos.

Faktiski tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta šogad deviņos mēnešos uzrādījusi 888 tūkstošu latu zaudējumus, kas ir par 30,8% mazāki nekā pērnā gada deviņos mēnešos. Anglijas RSA Insurance Group piederošā Balta bruto prēmijās šogad deviņos mēnešos parakstījusi 22,95 miljonus latu.

Vācijas investoriem piederošais nedzīvības apdrošinātājs Ergo šogad deviņos mēnešos strādājis ar 369,7 tūkst. Ls peļņu , kas gan ir par 60% mazāka nekā pērn šajā laikā, liecina finanšu pārskats. Ergo prēmijās parakstījusi 10,2 miljonus latu.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(359).jpg

Latvijas finansiālās problēmas ir beigušās, mēs vairs nevienam neesam parādā, un valsts budžets ir ar pārpalikumu - šāds iespaids visnotaļ droši var rasties, dzirdot valdības pērnā gada nogales paziņojumu, ka prēmiju maksāšanas moratorijs valsts aparātā ir beidzies un vienu reizi gadā to atkal varēs darīt.

Protams, premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), acīmredzot juzdams, ka šāds pavērsiens var beigties ar budžeta deficīta palielināšanos, ir steidzis bilst, ka šādu soli varēšot spert, tikai ievērojot noteiktus apmērus, bet, kā zināms, kaķa lāsti debesīs nekāpj. Ministrijām atšķirībā no privātām kompanijām gadījumā, ja gada vidū aptrūkstas nauda, tā tiek piešķirta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem (joprojām nepamet sajūta, ka šī sadaļa valsts budžetā ir pati vērtīgākā).

Latvijas apdrošināšanas kompāniju un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstīto bruto prēmiju apmērs šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 2% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu, savukārt izmaksāto atlīdzību apmērs palielinājies par 34%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

2019.gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas apdrošināšanas kompānijas un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles bruto prēmijās kopumā parakstījušas 393,32 miljonus eiro pretstatā 385,789 miljoniem eiro 2018.gada pirmajā pusgadā. Savukārt bruto atlīdzībās apdrošinātāji izmaksājuši 267,382 miljonus eiro pretstatā 199,593 miljoniem eiro gadu iepriekš. Tostarp Latvijas apdrošināšanas kompāniju parakstīto bruto prēmiju apmērs 2019.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu sarucis par 1,3% un bija 251,395 miljoni eiro, bet ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles bruto prēmijās parakstījušas 141,926 miljonus eiro, kas ir par 8,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

Noslēdzoties pusgadu ilgušajai Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, ministrijas saviem darbiniekiem sākušas izmaksāt prēmijas, lai pateiktos par padarīto darbu, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Veselības ministrija (VM) ir viena no pirmajām, kas tās izmaksājusi. Prēmijas saņēmuši 28 darbinieki, kuriem kopumā izmaksāti 50 900 eiro. Prēmiju apmērs ir plašs - no 378 līdz pat 4466 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tās izmaksātas algas, pusotras vai divu algu amērā, ņemot vērā katras personas darba intensitātes pakāpi, kā to paredz valdības noteikumi, skaidro ministrijā.

«Par labi padarītu darbu, tas ir viens. Bet es gribētu uzsvērt arī to, ka Veselības ministrijas darbinieki ir vieni no viszemāk atalgotajiem ministriju līmenī. Un, ņemot vērā to, lai motivētu savus darbiniekus, šīs prēmijas tika izmaksātas,» komentēja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE grupa šā gada deviņos mēnešos parakstījusi bruto apdrošināšanas prēmijas 122,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,2 miljoniem eiro jeb 11,1% vairāk nekā 2012. gada deviņos mēnešos.

Kā informē apdrošināšanas kompānijas pārstāvji, bruto apdrošināšanas atlīdzībās BTA izmaksājusi 57,3 miljonus eiro, kas ir par 6 miljoniem eiro jeb 11,8% vairāk nekā 2012. gada deviņos mēnešos. BTA grupas peļņa šī gada deviņos mēnešos sasniegusi 5,1 miljonu eiro.

Lielākais BTA parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums šogad salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika periodu sasniegts īpašumu apdrošināšanā, nelaimes gadījumu apdrošināšanā un vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā.

Šogad deviņu mēnešu laikā BTA īpašumu apdrošināšanā parakstīja prēmijas 17,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4% vairāk nekā 2012. gada deviņos mēnešos. Nelaimes gadījumu apdrošināšanā BTA šī gada deviņos mēnešos parakstīja prēmijas 2,5 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar identisku periodu pērn, ir par 19,5% vairāk, savukārt vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā kopumā parakstītas prēmijas 4,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,6% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

No nākamā gada banku darbiniekiem maksātās prēmijas nevarēs pārsniegt gadā saņemtā atalgojuma apmēru. Ja tam piekrīt bankas akcionāri, tad divas gada algas, bet ar noteikumu, ka ceturtdaļa prēmijas tiks izmaksāta pēc pieciem gadiem.

Tā nolēmuši Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji. Laikraksts Latvijas Avīze Latvijas banku pārstāvjiem jautājis, vai šis lēmums ietekmēs līdzšinējo prēmiju maksāšanas kārtību.

Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska sacījusi, ka bankā izmanto Eiropā jau sen pazīstamo prēmēšanu ar bankas akcijām. Tās var saņemt trīs gadus, skaitot no tā gada, kad tās bijušas piešķirtas.

«Šis ES lēmums mūs būtībā nekā neietekmē, jo bankā ieviestā prēmēšanas sistēma jau ietver riska ierobežošanu – prēmēšana notiek ar paša uzņēmuma akcijām, turklāt tās tiek uz trim gadiem iesaldētas, tādējādi veicinot tiekšanos uz ilgtermiņa darba rezultātiem,» skaidrojusi K. Jakubovska.

Latvijā strādājošo vietējo un ārvalstu apdrošināšanas kompāniju parakstīto bruto prēmiju apjoms uz vienu Latvijas iedzīvotāju 2011. gadā sasniedza 135,5 latus, no kuriem aptuveni 25 latus Latvijas iedzīvotājs tērējis dzīvības apdrošināšanai.

Tā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija, kur izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati par iedzīvotāju skaitu (uz 2012. gada sākumu tie bija ap 2,052 miljoniem). Salīdzinot ar 2010. gadu, vidējās bruto pērmijas apjoms uz vienu iedzīvotāju pieaudzis par 35,8% (bija 99,8 lati), bet, salīdzinot ar 2009. gadu – pieaudzis par 17,8%.

Tajā skaitā vietējo apdrošināšanas kompāniju parakstīto bruto prēmiju apjoms uz vienu iedzīvotāju veidoja 109 latus, liecina Db.lv aplēses. Te gan jāņem vērā, ka tā nav vidēji viena Latvijas iedzīvotāja iztērētā apdrošināšanas summa par dažādu apdrošināšanas pakalpojumu iegādi, jo vietējie apdrošinātāji lielu daļu prēmiju – sevišķi auto apdrošināšanā - paraksta ārpus Latvijas. Tikmēr dzīvības apdrošināšanā gan vietējās apdrošināšanas kompānijas, gan ārvalstu kompāniju filiāles prēmijas paraksta gandrīz tikai Latvijā.

Pirmajā pusgadā apdrošinātāji Latvijas tirgū kopumā parakstījuši tiešās prēmijas 110 miljonu latu apmērā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Salīdzinot ar pērnā gada 1. pusgadu, vietējā apdrošināšanas tirgus apjoms palielinājies par 6,8 miljoniem latu jeb 7%, savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms – par 12 miljoniem latu jeb 22%. Kopumā atlīdzībās izmaksāti 66,4 miljoni latu.

Pieci tirgū pieprasītākie apdrošināšanas veidi joprojām nav mainījušies. Tāpat kā pērn, arī šī gada pirmajā pusē vislielākais parakstīto prēmiju apjoms bijis veselības apdrošināšanā – 24,3 miljoni latu jeb 22% no kopējā apdrošināšanas tirgus. Tas ir par 3,8 miljoniem latu jeb 19% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lai arī atlīdzību apmērs veselības apdrošināšanā audzis par 23% jeb 2,8 miljoniem latu, atlīdzību ziņā tā atrodas 2. vietā ar 14,7 miljoniem latu.

Šā gada 1. ceturksnī Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) pieaudzis par 6,5% un kopumā apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas 97,6 miljonu eiro apmērā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, palielinājies par 10,7% un kopumā atlīdzībās izmaksāti 53,7 miljoni eiro

LAA prezidents J. Abāšins: «Par spīti izaicinošajai ģeopolitiskajai situācijai, apdrošināšanas tirgus uzrāda visnotaļ labus izaugsmes ciparus. Turpinās izaugsme personu apdrošināšanas veidos, kas ir pozitīvs signāls. Kā jau prognozēts, strauji pieaug mūža pensijas saņēmēju skaits, kas liecina arī par uzticību apdrošināšanas nozarei. Atlīdzību pusē izaugsme ir vēl straujāka, ko visvairāk ietekmē praktiski nepārtrauktā cenu celšanās medicīnas un autoservisu nozarēs un pieaugošais klientu prasīgums.»

Sākotnējie dati par pirmajiem apdrošinātāju darbības rezultātiem 2014. gada 3 ceturkšņos liecina, ka Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgu (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) pieaudzis par 11%, un kopumā apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas 250,5 miljonu eiro apmērā, liecina Latvijas apdrošinātāju asociācijas dati.

Atlīdzībās izmaksāti 140,8 miljoni eiro salīdzinot ar pērnā gada 3 ceturkšņiem, izmaksāto atlīdzību apjoms samazinājies par 2%.

No lielajiem veidiem visstraujāk augusi dzīvības apdrošināšana (ieskaitot uzkrājošo apdrošināšanu) – par 24%. Šis veids Latvijas tirgū ieņem vislielāko tirgus daļu – 21% ar prēmijām 53 miljonu eiro apmērā. Izmaksāto atlīdzību apjoms gan samazinājies par 21%, taču tas, visticamāk, saistīts ar pērn piedzīvoto straujo atlīdzību pieaugumu piecgadīgo tirgum piesaistīto līgumu termiņa izbeigšanās dēļ un tam sekojošo atlīdzību apjomu atgriešanos tuvāk iepriekšējam līmenim.

Lietuvas Finanšu ministrija izstrādājusi likumprojektu, kas paredz daļai apdrošināšanas līgumu noteikt tā dēvēto aizsardzības nodevu 10% apmērā, ar kuru no nākamā gada jūlija plānots papildināt Valsts aizsardzības fondu.

Jaunā nodeva ir paredzēta Drošības iemaksu likumprojektā, ko ministrija ir iesniegusi saskaņošanai valsts iestādēs un uzņēmumos.

Pēc tam, kad būs saņemti secinājumi, likumprojekts tiks apspriests valdībā un, ja tas tiks apstiprināts, to virzīs uz parlamentu galīgā lēmuma pieņemšanai.

Drošības iemaksu ierosināts iekasēt no prēmijām par nedzīvības apdrošināšanas līgumiem, izņemot transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prēmijas, ko maksā iedzīvotāji. Jaunais nodoklis skars mājokļa apdrošināšanu, automašīnu apdrošināšanu un papildu veselības apdrošināšanu, ko iedzīvotājiem nodrošina darba devēji.

Tas attiektos uz apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti, grozīti vai atjaunoti pēc 2025.gada 1.jūlija.