Cilvēku interese par jauno 2 eiro piemiņas monētu ir ļoti liela un no rīta Latvijas Bankas kasēs rindā gaidīja vairāki simti cilvēku, informē centrālās bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Lai nodrošinātu iespēju plašam cilvēku lokam iegādāties jauno monētu un tās suvenīriesaiņojumus, Latvijas Bankā noteikti monētu iegādes limiti, tostarp 2 eiro piemiņas monētām parastajā kalumā - līdz 50 monētām vienam cilvēkam.

Tāpat šoreiz organizētas nošķirtas kases klientiem, kuri iegādājas monētas suvenīriesaiņojumā (jo šādā gadījumā jāgatavo kases dokumenti), un tiem cilvēkiem, kuri atnākuši iemainīt 2 eiro piemiņas monētas, jo tajā klientu apkalpošanas process ir ātrāks.

Latvijas Banka atgādina, ka šīs monētas apgrozībā nonāks arī ar Latvijas komercbanku starpniecību. Turklāt pieredze ar pirmo 2 eiro piemiņas monētu rāda, ka tā bija pieejama apmaiņai Latvijas Bankas kasēs arī pēc sākotnējās ažiotāžas norimšanas.

Latvijas Bankā (LB) joprojām apmaiņai pieejamas divu eiro apgrozības monētas, informē centrālās bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Tāpat iegādei aizvien ir pieejami 2 no 3 suvenīrkomplektiem (komplekti Brilliant Uncirculated kvalitātē, kas izdoti 15 tūkstoši eksemplāru, un proof kvalitātē, kas izdoti 5000 eksemplāru; cena Latvijas Bankas kasēs ir attiecīgi 18 eiro un 50 eiro).

Visticamāk, visi šie produkti būs pieejami arī nākamnedēļ, pieļauj LB pārstāvis.

Db.lv jau rakstīja, ka LB šonedēļ sāka tirgot apgrozībā 2 eiro piemiņas monētu Latvijas prezidentūra ES Padomē. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā un citās eirozonas dalībvalstīs. Pirmajās tirdzniecības dienās rindā pēc jaunajām monētām stāvēja vairāki simti cilvēku.

Monētas nacionālās puses grafisko dizainu veidojis mākslinieks Gunārs Lūsis, ģipša modeli – tēlnieks Jānis Strupulis. Jaunās 2 eiro monētas kaltas Vācijas kaltuvē Staatliche Münzen Baden-Württemberg. Šī kaltuve izgatavoja arī Latvijas eiro apgrozības monētas un pirmo 2 eiro piemiņas monētu, kas apgrozībā nonāca 2014. gada vasarā un bija veltīta Eiropas kultūras galvaspilsētai Rīgai.

ES prezidentūras laikā Latvija godam parūpējusies par citu interesēm, aizmirstot savējos

Tūlīt būs noslēdzies Latvijas ES prezidentūras pusgads. Latvijas premjere Laimdota Straujuma ir lepna, jo esot saņēmusi uzslavas, ka tieši Latvijas prezidentūra ir bijusi labākā, kāda vispār ES bijusi. Atceramies, ka pēdējo sešu mēnešu laikā Ministru kabineta biedri vairākkārt sajūsmināti viens otram pateicās, cik labi prezidentūras laikā viss norit. Kā izriet no Valsts kontroles ziņojuma, valsts resoriem, iespējams, tiešām bija par ko priecāties, jo Latvijai ierastā stilā varēja «apgūt» prezidentūrai paredzētos līdzekļus. Varbūt ne tieši tiem mērķiem apgūt, kam tie it kā sākotnēji bija paredzēti, taču dārgie datori VARAM, ārpus ES esošo vēstniecību remontēšana un apgāde ar jaunām automašīnām un mēbelēm, jauni logi, telefoni un citi gadžeti cilvēkiem, kas prezidentūrai pat tuvumā nestāv, visticamāk, sen jau bija nepieciešami. Kad nauda iztērēta, ko nu tur vairs – Valsts prezidents Andris Bērziņš tik nopūšas, ka varbūt jau arī varēja nedaudz lētāk tikt cauri, taču tas, ka Valsts kontroles ziņojumi jau tādi kaķa lāsti vien ir, visiem sen jau ir skaidrs. Tātad, šaubu nav, no šī aspekta Latvijas prezidentūra par nodokļu maksātāju naudu dažiem ir lieliski izdevusies.

Latvija Valsts prezidenta Andra Bērziņa oficiālās vizītes Somijā ietvaros satiksmes ministram Anrijam Matīsam trešdien bija tikšanās ar Somijas transporta ministri Paulu Risikko, informē Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba.

Abi kolēģi pārrunāja Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē aktuālos jautājumus transporta jomā, kā arī Matīss informēja par Eiropas platuma sliežu dzelzceļa projekta Rail Baltica realizācijas gaitu.

Ministrs uzsvēra, ka projekta realizācija visās trijās Baltijas valstīs norit ļoti aktīvos tempos, kā arī aicināja Somiju iesaistīties šajā procesā.

«Ņemot vērā projekta nozīmīgumu visam Ziemeļu – Baltijas reģionam, es gribētu izmantot iespēju uzaicināt Somiju aktīvi iesaistīties šī stratēģiski svarīgā projekta īstenošanā, kā arī Rail Baltica kopuzņēmuma darbībā. Somija tiek aicināta iesaistīties Rail Baltica kopuzņēmumā kā akcionārs, ko arī paredz kopuzņēmuma akcionāru līguma nosacījumi,» paziņoja Matīss.

Latvijas ekonomikas izaugsmes pamatā būs iekšzemes patēriņš, eksporta izaugsme būtiski atgūsies tikai nākamgad, jaunākajā EY (agrāk Ernst & Young) Eirozonas ekonomikas attīstības pētījumā Eurozone Economic Forecast paredz eksperti.

Viņi paredz, ka, neskatoties uz ģeopolitisku saspīlējumu un grūtībām eksportā, Latvijas ekonomika šogad vienalga augs par 2,9%, kas ir nedaudz straujāk kā pērn, kad IKP pieaugums bija 2,5% līmenī. Jau nākamgad EY eksperti paredz ātrāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, sasniedzot 4,1% līmeni, kam sekos trīs stabilas izaugsmes gadi 4,5 – 4,6% apmērā ik gadu.

Ņemot vērā nestabilo situāciju Austrumu tirgos un stagnējošu izaugsmi daudzās Eirozonas valstīs, ekonomikas pieaugums Latvijā būs vairāk balstīts uz iekšējo patēriņu un publiskā sektora tēriņiem, nevis eksporta izaugsmi, kas tiks atlikta līdz nākamajam gadam. EY sagaida, ka mājsaimniecību patēriņš šogad augs par 3,6% pretēji 2,5% pērn.

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā Latvijas ēdinātāji nav guvuši nekādu nozīmīgu devumu biznesā, atzīst aptaujātie ēdinātāji.

Ēdināšanas kompānijas AS Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa norāda, ka, salīdzinot šī gada pirmo pusi ar tādu pašu periodu pērn, izmaiņas nav bijušas būtiskas. «Izmaiņas Lido apgrozījumā un čeku skaitā prezidentūras periodā nav bijušas tik ievērojamas, lai mēs varētu teikt, ka prezidentūra ir nesusi mums nozīmīgu devumu biznesā.»

Auziņa arī atzīmē, ka uzņēmums vēl joprojām izjūt, ka tūristu skaits ir samazinājies un neatgriežas iepriekšējā līmenī tik strauji, kā to vēlētos Lido.

Arī ēdnīcu zīmola Daily darbs Latvijas prezidentūras laikā ritējis ierastā ritmā, atzīst Daily pārvaldītājas SIA Baltic Restaurants Latvia valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars.

Rīgā 1. un 2.jūnijā, notiek neformālā ES Lauksaimniecības ministru padome, kurā Latvijas prezidentūra rosinās diskusijas par esošo situāciju bioloģiskajā lauksaimniecībā un tās attīstību Eiropas Savienībā.

Neformālās Padomes laikā tās dalībnieki apmeklēja Valgundes pagasta bioloģisko saimniecību Buku audzētava. Tās darbība uzsākta 2003.gadā un patreiz iežogoti ap 250 ha platības, kas sadalīti vairākos aplokos, lai būtu iespējam organizēt selekcijas darbu un dzīvniekus varētu apskatīt un novērot, vēsta informācija uzņēmuma mājaslapā. Dzīvnieki iepirkti no savvaļas dzīvnieku dārziem Anglijā, Austrijā, Rumānijā un Ungārijā.

Zemkopības ministrija informē, ka Latvijas prezidentūras neformālās sanāksmes temats bija Bioloģiskās ražošanas ilgtspēja, izaugsme un patērētāju vajadzības pirms un pēc 2020. gada. Prezidentūra iepriekš sagatavoja diskusiju materiālu par situāciju bioloģiskajā lauksaimniecībā un tās attīstību ES, minot arī nozīmīgākās problēmas, ar ko sektors patlaban saskaras.

Lauksaimnieki iespējamo aizliegumu ģenētiski modificētai dzīvnieku barībai vērtē kā belzienu konkurētspējai, kā rezultātā uzšvirkstētu cenas; Zemkopības ministrija savā pozīcijā vēl neizlēmīga, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Komisija (EK) likusi galdā priekšlikumus par iespēju atļaut dalībvalstīm pieņemt nacionālos lēmumus ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) izmantošanu pārtikā un dzīvnieku barībā. Latvijas prezidentūra ir aicinājusi EK prezentēt jauno regulas iniciatīvu 16. jūnija Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Dagnija Muceniece. Savukārt priekšlikuma izskatīšanu Padomes darba grupās uzsāks jau Luksemburgas prezidentūra. ZM ir paredzējusi Latvijas pozīciju izstrādāt un saskaņot līdz 1. jūlijam.

ĢM lopbarības iespējamā izmantošanas iegrožošana neilgi pirms ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības noslēgšanas raisa jautājumus par lauksaimniecības produkcijas konkurētspēju, jo ASV šādi ierobežojumi nepastāv un attieksme pret ĢMO ir nesalīdzināmi liberālāka. Pašlaik ES pārtikā un dzīvnieku barībā atļauts izmantot 58 ĢMO, to vidū kukurūzu, kokvilnu, sojas pupas, eļļas rapsi un cukurbietes.

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) otrās valdības 100 dienās paveiktais vērtējams neviennozīmīgi, atzina aģentūras BNS aptaujātie eksperti.

Pētījumu kompānijas Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis atzina, ka viņam ir grūti vērtēt valdības darbu, jo tā ir iesākusi to pašu kursu, ko iepriekšējais Ministru kabinets. «Tas ir zīmogs, kas nāca līdzi,» viņš sacīja.

Arī politikas eksperts Jānis Ikstens, komentējot Straujumas valdības 100 dienas, norādīja, ka valdības darba stilā vērojams «tas pats iepriekšējais rāmais stils».

«Brīžiem šķiet, ka daži ministri ir aktīvāki un izlēmīgāki par valdības vadītāju. Valdības rīcības politikā redzama svaidīšanās un neizlēmība, piemēram, jautājumā par mikrouzņēmuma nodokli,» kritizēja politologs.

Biznesa pasaulē izdevīgus līgumus izsist paradušais Donalds Tramps arī prezidenta amatā spēlēs pēc sev saprotamiem noteikumiem

Donalda Trampa prezidentūra ne tuvu nav pasaules gals. Iemesls tam ir vienkāršs – pasaule ir apaļa, tāpēc tai nemaz nav gala. Vēstures izpratnes un ekonomikas lineārums, kas visās jomās ir ieviesis arī progresa terminu, Rietumos ir pamatīgi iegājies, un tas nav slikti vai pilnīgi aplami. Nē, tas acīmredzami darbojas, un tam ir arī liela jēga. Tomēr tā nav absolūta patiesība, un tādi sistēmas «gļuki» kā Brexit vai Trampa kungs Ovālajā kabinetā mums to atgādina. Lietas nav pašsaprotamas un predestinētas, un aktīviem cilvēkiem ar tendenci uz brīvu darbošanos brīvā tirgū, kādi noteikti ir arī DB lasītāji, tā ir laba ziņa.

Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) pērn pieaudzis par 11%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie sākotnējie dati par pirmajiem apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Izmaksāto atlīdzību apjoms palielinājies par 3%.

Kopumā 2014. gadā Latvijas tirgū apdrošinātāji parakstījuši prēmijas 347,6 miljonu eiro apmērā un izmaksājuši atlīdzības 194,7 miljonu eiro apmērā.

LAA vadītājs Jānis Abāšins uzsver, ka ļoti pozitīvi vērtējams, ka no lielajiem veidiem visstraujākais kāpums turpinās dzīvības apdrošināšana (ieskaitot uzkrājošo apdrošināšanu) – par 22%. Prēmijās parakstīti 82,5 miljoni eiro, atlīdzībās izmaksāti 40 miljoni eiro. Dzīvības apdrošināšana ir līdere Latvijas tirgū, sasniedzot jau gandrīz ceturto daļu – 23,7% – no kopējā parakstīto prēmiju apjoma. Izmaksāto atlīdzību apjoms samazinājies par 11%.

Latvijas apdrošināšanas kompāniju un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstīto bruto prēmiju apmērs šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 2% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu, savukārt izmaksāto atlīdzību apmērs palielinājies par 34%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

2019.gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas apdrošināšanas kompānijas un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles bruto prēmijās kopumā parakstījušas 393,32 miljonus eiro pretstatā 385,789 miljoniem eiro 2018.gada pirmajā pusgadā. Savukārt bruto atlīdzībās apdrošinātāji izmaksājuši 267,382 miljonus eiro pretstatā 199,593 miljoniem eiro gadu iepriekš. Tostarp Latvijas apdrošināšanas kompāniju parakstīto bruto prēmiju apmērs 2019.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu sarucis par 1,3% un bija 251,395 miljoni eiro, bet ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles bruto prēmijās parakstījušas 141,926 miljonus eiro, kas ir par 8,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

Mūža pensijas apdrošināšanā pagājušajā gadā dzīvības apdrošinātāji bruto prēmijās kopumā parakstījuši 59,048 miljonus eiro, kas ir par 44,1% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati (FKTK).

Vienlaikus bruto atlīdzībās mūža pensijas apdrošināšanā 2020.gadā dzīvības apdrošināšanas kompānijas izmaksājušas 15,365 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 56,7% salīdzinājumā ar 2019.gadu.

Tostarp, pēc FKTK datiem, "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" Latvijas filiāle mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās pērn parakstījusi 22,879 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 4,185 miljonus eiro, savukārt "CBL Life" mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās parakstījusi 18,146 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 3,261 miljonu eiro.

Tajā pašā laikā "SEB Life and Pension Baltic SE" mūža pensijas apdrošināšanā pagājušajā gadā prēmijās parakstījusi 12,596 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 6,899 miljonus eiro, kamēr "Ergo Life Insurance SE" Latvijas filiāle mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās parakstījusi 5,427 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 1,02 miljonus eiro.

Šā gada 1. ceturksnī Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) pieaudzis par 6,5% un kopumā apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas 97,6 miljonu eiro apmērā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, palielinājies par 10,7% un kopumā atlīdzībās izmaksāti 53,7 miljoni eiro

LAA prezidents J. Abāšins: «Par spīti izaicinošajai ģeopolitiskajai situācijai, apdrošināšanas tirgus uzrāda visnotaļ labus izaugsmes ciparus. Turpinās izaugsme personu apdrošināšanas veidos, kas ir pozitīvs signāls. Kā jau prognozēts, strauji pieaug mūža pensijas saņēmēju skaits, kas liecina arī par uzticību apdrošināšanas nozarei. Atlīdzību pusē izaugsme ir vēl straujāka, ko visvairāk ietekmē praktiski nepārtrauktā cenu celšanās medicīnas un autoservisu nozarēs un pieaugošais klientu prasīgums.»

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE šā gada pirmajā pusgadā parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 94,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,3 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Veiksmīgi īstenojot biznesa mērķus, šī gada pirmajā pusgadā BTA peļņa palielinājusies par 11,1%, sasniedzot 4,7 miljonus eiro.

Vislielākais BTA parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums summas izteiksmē pirmajā pusgadā sasniegts īpašuma apdrošināšanā, sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO) un vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā. Šī gada pirmajā pusgadā īpašuma apdrošināšanā BTA parakstīja apdrošināšanas prēmijas 24,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par trīs miljoniem eiro jeb 14,2% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā, savukārt KASKO veidā BTA parakstīja apdrošināšanas prēmijas 15 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2 miljoniem eiro jeb 8,7% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā. Vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā BTA kopumā parakstīja prēmijas 4,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 847,6 tūkstošiem eiro jeb 25,4% vairāk nekā identiskā periodā pērn.

Lietuvas Finanšu ministrija izstrādājusi likumprojektu, kas paredz daļai apdrošināšanas līgumu noteikt tā dēvēto aizsardzības nodevu 10% apmērā, ar kuru no nākamā gada jūlija plānots papildināt Valsts aizsardzības fondu.

Jaunā nodeva ir paredzēta Drošības iemaksu likumprojektā, ko ministrija ir iesniegusi saskaņošanai valsts iestādēs un uzņēmumos.

Pēc tam, kad būs saņemti secinājumi, likumprojekts tiks apspriests valdībā un, ja tas tiks apstiprināts, to virzīs uz parlamentu galīgā lēmuma pieņemšanai.

Drošības iemaksu ierosināts iekasēt no prēmijām par nedzīvības apdrošināšanas līgumiem, izņemot transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prēmijas, ko maksā iedzīvotāji. Jaunais nodoklis skars mājokļa apdrošināšanu, automašīnu apdrošināšanu un papildu veselības apdrošināšanu, ko iedzīvotājiem nodrošina darba devēji.

Tas attiektos uz apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti, grozīti vai atjaunoti pēc 2025.gada 1.jūlija.

Latvijas Banka rīt, 1. decembrī, laidīs apgrozībā 2 eiro piemiņas monētu ar stārķa attēlu, informē centrālās bankas pārstāvji.

Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā un citās eiro zonas dalībvalstīs. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā monēta būs pieejama apmaiņai no otrdienas, 1. decembra. 2 eiro piemiņas monētas Stārķis tirāža ir viens miljons eksemplāru. Latvijas Bankas pieredze liecina, ka šāda tirāža ir pietiekama, lai monētas apmaiņai pietiktu visiem interesentiem vismaz vairākas nedēļas. 10 tūkstošus monētu būs iespējams iegādāties Brilliant Uncirculated kvalitātē īpašā suvenīriesaiņojumā (cena Latvijas Bankas kasēs – 7,30 eiro), tāpat būs pieejami īpaši eiro apgrozības monētu komplekti ar astoņām Latvijas eiro apgrozības monētām, kā arī stārķa piemiņas monētuBrilliant Uncirculated kvalitātē (10 000 eksemplāru). Šo komplektu cena Latvijas Bankas kasēs – 19 eiro.

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

9. jūlijā - dienu pirms Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sveica diasporas uzņēmējus, kas ieradušies Latvijā apspriest eksporta veicināšanas, investīciju piesaistes un ekonomiskās attīstības perspektīvas, informē Ārlietu ministrija.

Uzrunājot pasākuma dalībniekus, ministrs uzsvēra trīs galvenās valdības un ārlietu dienesta prioritātes: «Pirmā - Latvijas un Baltijas reģiona drošības nostiprināšana, otrā - ekonomisko sakaru veicināšana gan ES, gan ārpus tās, trešā - saiknes stiprināšana ar Latvijas diasporu ārvalstīs.» Ministrs E. Rinkēvičs pateicās par diasporas ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, tās izaugsmes veicināšanā, kas ik gadu sasniedz ap 600 miljonu eiro.

«Prezidentūra ir noslēgusies, bet ārlietu dienests turpina aktīvi darboties. Nopietni strādājam pie vēstniecību tīkla paplašināšanas, kas arī ir būtiski, lai stiprinātu saikni ar diasporu. Šobrīd Latvijas pilsoņi dzīvo 120 pasaules valstīs», atzīmēja ministrs.

Latvija ir viena no labākajām vietām, kur attīstīt biznesu, atklājot Latvijas un Polijas biznesa forumu Varšavā ceturtdien sacīja Latvijas premjers Māris Kučinksis.

Viņš norādījis, ka pēdējos trīs gados ir daudz paveikts, lai stiprinātu valsts konkurētspēju - 2014.gadā Latvija pievienojās Eirozonai, 2015.gadā tika sekmīgi novadīta pirmo prezidentūra Eiropas Savienībā, pagājušajā gadā Latvija kļuva par OECD dalībvalsti, savukārt nesen publiskotajā reprezentatīvajā Doing Business reitingā Latvija pacēlusies uz augsto 14.vietu, informē M.Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Uzrunājot klātesošos, M.Kučinskis norādīja, ka globālā ekonomikas transformācijas procesā arvien svarīgāku lomu ieņem pakalpojumi, jo īpaši tādi, kas pat šobrīd vēl nav radušies - un tas vistiešāk ir saistīts ar tehnoloģisko un datu atvērtības revolūciju.

Starptautiskajās organizācijās strādājošie tautieši ar savām zināšanām un pieredzi ir ļoti nepieciešami Latvijai, piektdien atklājot neformālās sadarbības forumu starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem un Latvijas institūciju pārstāvjiem uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

«Kopā mēs spējam īstenot lielus projektus, un spilgts piemērs tam ir pirmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē.» I.Mūrniece aicināja uz vēl ciešāku sadarbību starp Latvijā un starptautiskajā vidē strādājošajiem tautiešiem.

Fotogalerijā skatiet attēlus no neformālā sadarbības foruma starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem un Latvijas institūciju pārstāvjiem!

Mūrniece norādīja, ka latvieši Latvijā un pasaulē ir vienots veselums, un mūs visus vieno kopīga vēlme atbalstīt savu valsti. «Mēs ļoti augstu vērtējam ārzemēs dzīvojošo Latvijas pārstāvju pieredzi un pienesumu Latvijai, stiprinot Latvijas tēlu un nesot mūsu valsts vārdu pasaulē,» sacīja I.Mūrniece.

Ekonomikas transformācija ir veids, kā pārvarēt Latvijas strukturālo atpalicību, šodien uzrunājot Saeimas deputātus pēdējā pavasara sesijas sēdē, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš atzīmēja, ka īstermiņā tas nozīmē atgūt konkurētspēju, bet ilgtermiņā - kalpot Latvijas ilgtspējīgai attīstībai Eiropas un globālās ekonomikas kontekstā. Prezidenta ieskatā, ilgtspējīga attīstība ir atslēga nevienlīdzības mazināšanai.

"Nevienlīdzība Latvijā ir ievērojami augstāka kā vidēji Eiropā, taču risinājums nav esošā kopprodukta pārdale. Tas var būt tikai plāksteris. Risinājums nevienlīdzības mazināšanai var būt vienīgi ievērojams kopprodukta pieaugums, un tam ir jābūt straujākam kā mūsu Baltijas kaimiņvalstīs un straujākām kā Eiropā vidēji," pauda valsts pirmā persona.

Levits sacīja, ka tas ir iespējams tikai un vienīgi rūpīgi piestrādājot pie katra no elementiem un to sazobes. Šie elementi ir skolas izglītība, augstākā izglītība, zinātne, pētniecība, inovācija, ražošana un eksports. Prezidents akcentēja, ka tieši šādā kārtībā galarezultāts ir pastāvīgi augošs nacionālais kopprodukts.

Ārvalstu investori ir atturīgi pret jauniem ieguldījumiem un pārmet mehānisku pieeju budžeta politikai, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ir dažas jomas, par kurām ārvalstu investori Latvijā ir stāvā sajūsmā, DB saka Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) šā gada ziņojuma autori. Viena ir Latvijas finanšu sistēma un finanšu tirgus regulācija. Otra ir loģistika un kopējā infrastruktūra, kur novērtējuma goda vietā kā sevišķi liels pluss Latvijas konkurētspējai ir Rīgas lidosta. Ārvalstu uzņēmēji ļoti slavē arī Latvijas spēju nedaudz vairāk kā desmit gados tik pamatīgi integrēties Rietumu struktūrās, tāpēc lielos vilcienos atzinīgi tiek vērtēta politiskā un biznesa vide, tomēr, iedziļinoties sīkāk, šī sadaļa ir jau uz robežas ar visai apjomīgo ziņojuma kritisko un politikas ieteikumu daļu. Tā arī raksturo kopējo ziņojuma vēsti – Atpakaļ pie reformu dienaskārtības.

Laikā, kad ir noslēdzies Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gads un sākusies ES Padomes prezidentūra, ārvalstu iedzīvotāji un žurnālisti daudz aktīvāk interesējas par Latviju. Latvijas Institūts (LI) izveidojis Latvijas starptautisko atpazīstamību veicinošās kampaņas Latvijas stāsti jauno videoklipu sēriju, kā arī funkcionāli uzlabojis valsts oficiālo portālu ārzemniekiem www.Latvia.eu.

Portāls www.Latvia.eu kalpo kā digitālā vārteja uz Latviju, ļaujot ātri un ērti atrast nepieciešamo informāciju četrās pamatvalodās: angļu, krievu, vācu un franču. Tajā pieejamas arī Stūra mājas virtuālā ekskursija un Latvijas skaistāko vietu apskate 360 grādu leņķī, kā arī vairākas prezentācijas, infografikas, brošūras, simtiem fotogrāfiju un vispārīga informācija par Latvijas vēsturi, kultūru, dabu, ekonomiku un cilvēkiem.

Savukārt kopā ar radošo aģentūru !Mooz tika radīti Latviju un latviešus raksturojoši videomateriāli, kurus lietotājs var izmantot, lai izveidotu savu video stāstu par Latviju.

Trešdien, 11. februārī, finanšu ministrs Jānis Reirs pēc tikšanās Helsinkos ar Pasaules Bankas (PB) prezidentu Džimjonu Kimu (Jim Yong Kim) un Lietuvas un Igaunijas finanšu ministriem atzina, ka Baltija no reģiona, kas saņem palīdzību, ir izaudzis par reģionu, kas jau sniedz atbalstu citām valstīm, informē Finanšu ministrijā (FM).

«Baltijas valstis mērķtiecīga darba rezultātā ir strauji attīstījušās un pierādījušas sevi kā profesionālus un kompetentus partnerus starptautiskās organizācijās, kura viedoklī arvien vairāk ieklausās. Tas ir vēsturisks brīdis, kad mainās attieksme pret Baltijas valstīm un tai tiek uzticēta lielāka padomdevēja loma. Tas paver iespējas ar savām zināšanām ietekmēt starptautiskās norises. Mēs vairs neesam starp valstīm, kas saņem palīdzību, bet gan sniedzam to citām mazāk attīstītām pasaules valstīm. Šis ir ne tikai reputācijas, bet arī plašāku sadarbības iespēju jautājums,» skaidroja J. Reirs.

Sākotnēji tikšanās laikā Baltijas valstu finanšu ministri pārrunāja kopīgi parakstīto un PB iesniegto vēstuli par statusa maiņu un ekspertu līdzdalību bankas palīdzības misijās. Ņemot vērā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomisko attīstību, plānots mainīt statusu, pārejot no Austrumeiropas un Centrālāzijas direktorāta uz Ārējo un korporatīvo sakaru direktorātu.