Ārvalstu investori ir atturīgi pret jauniem ieguldījumiem un pārmet mehānisku pieeju budžeta politikai, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Ir dažas jomas, par kurām ārvalstu investori Latvijā ir stāvā sajūsmā, DB saka Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) šā gada ziņojuma autori. Viena ir Latvijas finanšu sistēma un finanšu tirgus regulācija. Otra ir loģistika un kopējā infrastruktūra, kur novērtējuma goda vietā kā sevišķi liels pluss Latvijas konkurētspējai ir Rīgas lidosta. Ārvalstu uzņēmēji ļoti slavē arī Latvijas spēju nedaudz vairāk kā desmit gados tik pamatīgi integrēties Rietumu struktūrās, tāpēc lielos vilcienos atzinīgi tiek vērtēta politiskā un biznesa vide, tomēr, iedziļinoties sīkāk, šī sadaļa ir jau uz robežas ar visai apjomīgo ziņojuma kritisko un politikas ieteikumu daļu. Tā arī raksturo kopējo ziņojuma vēsti – Atpakaļ pie reformu dienaskārtības.
Situāciju zināmā mērā raksturo tas, ka pērn gadskārtējā augstā līmeņa tikšanās starp Latvijas valdību un ĀIPL biedru kompāniju vadītājiem, kas tiek noturēta kopš 1999. gada, nenotika. Neoficiāls skaidrojums tam ir Saeimas vēlēšanas pērnruden un sekojošā Latvijas prezidentūra ES Padomē. Proti, apmēram gadu nebija jēgas runāt par valsts ekonomikas politiku, jo elite un izpildvara bija aizņemta ar kaut ko citu.
Nedrīkst neieklausīties
Šogad ĀIPL sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu pirmo reizi ir izveidojusi arī ārvalstu investoru uzņēmējdarbības vides uztveres indeksu. Atšķirībā no globālajiem indeksiem, kuros šai jomā figurē Latvija, – Globālā konkurētspējas indeksa un Doing Business – šis ir kvalitatīvs, nevis kvantitatīvs pētījums, kas vērtē respondentu attieksmi un ieskatus. Sadarbībā ar firmas.lv ĀIPL ir noskaidrojusi, ka Latvijā ir 3489 kompānijas ar apgrozījumu virs 145 tūkstošiem EUR gadā, kurās ārvalstu kapitāls ir virs 50%. Ārvalstu kapitāla uzņēmumi samaksā ap 49% no Latvijas kopējā nodokļu apjoma. (Skat. infografiku.) ĀIPL biedri veido ap 30% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) Latvijā.
Indeksa veidošanas iemesls bija nepieciešamība konkretizēt neapmierinātību ar Latvijas reformu un modernizācijas apstāšanos valdības līmenī pēc samērā veiksmīgās iziešanas no krīzes 2011.‒2012. gadā, saka ĀIPL izpilddirektors Ģirts Greiškalns. «Nu jau būs divi gadi, kopš tiek pabeigtas tikai tās reformas, kas bija iesāktas krīzes gados. Tā iznākums ir neapmierinošais ekonomikas izaugsmes temps. Tas ir lielāks nekā dažām citām ES valstīm, bet ar to mēs tomēr neiedzenam priekšā esošos un konsekventi turpinām atpalikt no attīstītākajām valstīm.»
«Kad, pieņemot budžetu, strīdi ir par kādiem miljoniem, kas ir «kaut kur jāatrod», rodas iespaids, ka šo cilvēku skatījumā nauda aug kokos. Tā budžetā tomēr nāk no uzņēmējiem, un Latvijā ļoti lielu pienesumu dod ārvalstu investori,» saka investoru uzņēmējdarbības vides uztveres indeksa veidotājs Rīgas Ekonomikas augstskolas docents Arnis Sauka. Indeksam ir aptaujāti lielie uzņēmumi, kas ir ĀIPL biedri, «sākot ar Microsoft un beidzot ar Neste». «Katrs par sevi tie veido vienību, kurā ir vērts ieklausīties, bet, sanākot kopā, tā ir grupa, kas dod vismaz 10% no visiem valstī samaksātajiem nodokļiem, un viņu viedoklis ir tendence, kurā vairs nedrīkst neieklausīties.»
Visu rakstu Tikai valdībai nauda aug kokos lasiet 25. septembra laikrakstā Dienas Bizness.