Ārvalstu investoru uzņēmējdarbības vides uztveres indeksā zemāko vērtējumu saņēmis demogrāfijas jautājums. Vērtējums indeksā tiek sniegts skalā no viens līdz pieci, kur viens ir ļoti zemas konkurētspējas novērtējums, bet pieci - ļoti augstas konkurētspējas novērtējums.
Indeksā demogrāfija novērtēta ar diviem punktiem, veselības aprūpe un sociālās aizsardzības kvalitāte novērtēta ar 2,6 punktiem, izglītības kvalitāte ar 2,8 punktiem, darbaspēka kvalitāte saņēmusi trīs punktus, pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem - 3,1 punkts, pamata infrastruktūra - 3,2 punkti, uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitāte - 3,2 punkti, attieksme pret ārvalstu investoriem - 3,2 punkti, darbaspēka efektivitāte - 3,2 punkti.
Indekss FICIL Sentiment Index 2015 ir izstrādāts pirmo reizi. Indekss ir Latvijā strādājošo ārvalstu investoru novērtējums Latvijas ekonomikas konkurētspējas potenciālam. Indekss un pētījums Investīciju klimats Latvijā: ārvalstu investoru skatījums izstrādāts, balstoties uz kvalitatīvām intervijām ar lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā. Respondentiem lūdza identificēt trīs līdz piecas jomas, kas viņu satrauc Latvijas attīstībā, īpaši attiecībā uz investīciju vidi un ilgtermiņa tautsaimniecības attīstību. Tika jautāts arī, kurās jomās Latvijai ir sekmējies vislabāk un kurās būtu jāturpina darbs. Respondenti ir lielākie līdzšinējie ārvalstu investori valstī, tāpēc tika vaicāts, vai un pie kādiem nosacījumiem viņi turpinātu investēt. Pētījums Latvijā veikts pirmo reizi ciešā sadarbībā starp Ārvalstu investoru padomi Latvijā (ĀIPL), Rīgas Ekonomikas augstskolu un Rīgas Ekonomikas augstskolas docentu Arni Sauku.
Indeksu plānots gatavot arī nākamajos gados, lai novērtētu, kā mainās vērtējums, pastāstīja tā autors.
ĀIPL goda priekšsēdētājs Stīvens Oldfīlds uzsvēra, ka pētījums par investīciju klimatu Latvijā ir ļoti nozīmīgs, jo tas sniedz nevis teorētisku ieskatu, bet gan ataino realitāti, proti, pētījumā citēti ārvalstu investīciju uzņēmumu Latvijā augstākā līmeņa darbinieki, kuri paši sastopas ar izaicinājumiem biznesa vidē. Turklāt tie ir cilvēki, kuri saviem starptautiskajiem uzņēmumiem pauž priekšlikumus par tālākām investīcijām Latvijā.
Pēc Saukas teiktā, visvairāk ārvalstu investorus satrauc demogrāfija un darbaspēka pieejamība, par to runājuši visi pētījumā aptaujātie. Investorus nesatrauc esošo darbinieku produktivitāte, tā tiek vērtēta līdzīga kā citas valstīs. «Darbaspēka efektivitāte Latvijā nav zemāka kā Skandināvijā vai Vācijā. Latvijā darbaspēks ir multifunkcionāls (t.i., spējīgs veikt vairākas funkcijas). Cilvēki ir gatavi strādāt ilgāk un vairāk,» sacījis kāds investors.
Otra nozīmīgākā problēma ir izglītības sistēma un zinātne, investori nav apmierināti ar izglītības līmeni visos līmeņos. Investori vēlētos redzēt uz inovācijām, pievienoto vērtību vērstu augstāko izglītību. «Izglītība ir viens no galvenajiem aspektiem, lai attīstītu spēcīgas ekonomikas pamatus, bet tam jābūt politiskam lēmumam. Latvijai ir svarīgi izglītot un attīstīt cilvēkus industrijās, kas ražo produktus ar augstu pievienotu vērtību. Priekšrocības, ko sniedz zemas darbaspēka izmaksas, tādas, kā tās ir šodien, nepastāvēs ilgtermiņā. Tieši tāpēc izglītībai ir jābūt prioritātei,» teicis kāds aptaujātais.
Trešā nozīmīgākā problēma ir likumdošana un valdības atbalsts. Šajā gadījumā bažas nav tik daudz par nodokļu apjomu, ja neskaita darbaspēka nodokļus, kas tiek vērtēts kā liela problēma. Tomēr visvairāk ārvalstu investori uztraucas par konsekvenci. «Nodokļu politika ir liela problēma. Piemēram, darbaspēka nodokļi Latvijā ir virs vidējā Eiropas Savienībā... Izmaiņas notiek tik bieži, ka nespējam pielāgot savas sistēmas un programmatūras,» uz iepriekšminētajām problēmām norādījis kāds no aptaujātajiem investoriem.
Tiek arī norādīts, ka nereti tiek pieņemti tehniski lēmumi bez plašākas analīzes. Sauka atzina, ka nav redzējis nevienu valdības pētījumu, kas, piemēram, modelētu situāciju, kādi būtu zaudējumi budžetā, ja tiktu samazināts kāds nodoklis. Būtu vēlama ilgtermiņa analītiskāka pieeja, kas ne vienmēr ir redzama valdības darbā, secināja Sauka.
Viņš minēja arī citas ārvalstu investoru identificētas problēmas: negodīga konkurence un ēnu ekonomika, neskaidrības veselības aprūpes un veselības apdrošināšanas jomā un arvien augošās cenas veselības aprūpē, tiesu sistēma - neuzticēšanās tiesu sistēmas godīgumam un neizpratne par tās funkcionēšanu, tādējādi nākas daudz investēt juridiskajos pakalpojumos, lai tiktu galā ar ikdienišķām lietām.
Investori arī norādījuši uz sociālo nevienlīdzību, tie vēlētos redzēt spēcīgāku vidusslāni Latvijā.
Ārvalstu investori kopumā ir apmierināti ar infrastruktūru, taču ir iebildes par specifiskiem ar infrastruktūru saistītiem jautājumiem, piemēram, trūkst A klases biroju, būtu vajadzīga gudrāka infrastruktūra reģionos.
Ārvalstu investori arī pauduši bažas par spēju sadarboties dažādos līmeņos un strādāt komandā, par īstermiņa domāšanu. Šie kultūrspecifiskie jautājumi tiek skaidroti ar to, ka Latvijas sabiedrībā joprojām ir zems uzticamības līmenis un ka ar laiku tas atrisināsies.
Kā problemātisku investori norādījuši arī lēno ekonomikas izaugsmi, jo, ja neaug ekonomika, tad arī uzņēmējiem ir grūti augt.
Pie pozitīvajām jeb Latvijas veiksmēm uzņēmēji min darbaspēka efektivitāti, stabilitāti, ko nodrošina Latvijas dalība Eiropas Savienībā un NATO, augsti novērtēts dzīves līmenis Latvijā.
Atzinīgi novērtēta arī finanšu sistēmas infrastruktūra un uzraudzība. Kāds finanšu uzņēmuma pārstāvis teicis: «Finanšu tirgu regulēšanas mehānisms ir labi organizēts un atbalstošs (..). Mēs neesam piefiksējuši šķēršļus, kuru cēlonis būtu regulatora rīcība Latvijā. Regulators ir bijis atvērts pārmaiņām un konstruktīvs partneris savstarpējā dialogā. Šajā jomā Latvija noteikti izceļas uz Lietuvas un Igaunijas fona.»
Investori aicina valdību atgriezties pie sāktajām, bet nepabeigtajām reformām. «Ja reformas netiks turpinātas, mēs zaudēsim laiku un konkurētspēju,» norāda ĀIPL izpilddirektors Ģirts Greiškalns.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) secināja, ka ĀIPL paustie secinājumi sakrīt ar tiem, ko viņa redz un dzird, ikdienā tiekoties ar uzņēmējiem - ne tikai ar ārvalstu investoriem, bet arī ar vietējiem uzņēmējiem. « Ja ņemam vērā šīs rekomendācijas, tad trāpām arī vietējo uzņēmēju interesēs,» sacīja ministre.
Politiķe piekrita, ka ir jāpalielina finansējums izglītībai un zinātnei, bet nepiekrita, ka izglītības sistēmā viss ir slikti, piemēram, Latvijā ir augsta līmeņa izglītība medicīnā. Ministre atzina, ka tuvāko gadu laikā Latvijā pietrūks kvalificētu darbinieku ar vidējo profesionālo izglītību.
Attiecībā uz reemigrāciju Reizniece-Ozola sacīja, ka izbraukušie tautieši atgriezīsies Latvijā tad, kad mūsu valstī vidējais atalgojums būs Īrijas, Norvēģijas minimālā atalgojuma līmenī. «Ja būs labi apmaksātas darba vietas, tad brauks atpakaļ tie, kam vispār ir sentiments būt šeit,» sacīja politiķe.
Atbildot kritikai par neprognozējamību budžeta veidošanā, politiķe pauda viedokli, ka valsts budžets būtu jāsāk veidot martā, lai pietiek laika diskusijām un lēmumu izskaidrošanai. Viņa skaidroja, ka Ekonomikas ministrijā tika veikta analīze dažādajām ar budžeta veidošanu saistītajām idejām, kas pēkšņi nonāca galdā, taču «vistrakākais ir laika trūkums», kad nepietiek laika diskutēt un paskaidrot uzņēmējiem situāciju, kad ir jāpieņem kāds smagāks lēmums.
