Šoriez Latviju visai klusi atstāj viens no pasaules lielākajiem dzīvības apdrošinātājiem - Metlife. Uz modernās biroja ēkas K.Ulmaņa gatvē 86F jau kādu laiku stāv paziņojums par telpu izīrēšanu. Te vietā ir jautājums – kāpēc? Kas notiek Latvijā? Metlife lēmums likvidēt savu Latvijas filiāli nav reakcija ne uz Ukrainas konfliktu, ne uz Krievijas sankcijām, bet gan tā ir citu apstākļu izsaukta attīstība.
Šis varenais ASV dzīvības apdrošinātājs no saviem pirmsākumiem ASV ilgus gadus bija apdrošinājis ASV karavīrus invaliditātes un citiem gadījumiem, Pasaules kara laikā Metlife bija lielākais privātais ASV kara aktivitāšu finansētājs, bet tagad nākas atzīt, ka Latvijā tas ir cietis neveiksmi. Iespējams, tas saistīts ar īpašuma formas maiņu – Metlife salīdzinoši nesen no savstarpējā apdrošinātāja kļuva par akciju sabiedrību, un sekojoši sākās arī Metlife stratēģijas maiņa. Nesen Metlife augstākā vadība par savu Raison d'être – eksistences galveno mērķi, pasludināja peļņas gūšanu un atdevi no kapitāla, kurai būtu jāsasniedz vismaz 12%, bet jāmērķē vismaz uz 14%. Zaudējumus nesošas operācijas nelielā valstī acīmredzami neiederējās šajā jaunajā globālā uzņēmuma darbības koncepcijā.
Atzīmēsim, ka pēdējā gadu desmita laikā Metlife ir piedzīvojis virkni ļoti nozīmīgu transformāciju – 2000.gadu sākumā Metlife no savstarpējās apdrošināšanas sabiedrības ir transformējies par akciju sabiedrību. Pēc Globālās finanšu krīzes 2008.gadā, Metlife, būdama jau tad ASV lielākā dzīvības apdrošināšanas sabiedrība, nopirka AIG dzīvības apdrošināšanas kompāniju, jo AIG grupa bija spiesta saņemt daudzu desmitu miljardu USD valdības palīdzību un tika piespiesta izpārdot savus aktīvus. Tā Metlife kļuva par globālu spēlētāju visā pasaulē, tai skaitā arī par Polijas dzīvības apdrošinātāja Amplico (Amplico - American Polish Life Insurnce Company) īpašnieci. Pēc 2010.gada, kad noskaidrojās, ka Metlife piederošās bankas nespēj izpildīt tā saucamos stresa testa nosacījumus, Metlife savukārt pati bija spiesta izpārdot savas bankas un koncentrēties uz savu pamatdarbību – dzīvības apdrošināšanu un uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu (kas ASV vairāk pazīstams zem nosaukuma «annuity»). Tad arī radās jaunais Metlife lozungs – koncentrēties uz izaugsmi un peļņu pamatdarbībā. Acīmredzot 2013. un 2014.gadā rūpīgāka kompāniju un tirgu analīze ir parādījusi, ka klasiskais Metlife produktu portfelis un Polijas Amplico pārdošanas metodes Latvijas tirgū vajadzīgo peļņas līmeni nespēj radīt.
Amplico daudzus gadus Latvijā piedāvāja ļoti kvalitatīvu riska un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas un korporatīvās dzīvības apdrošināšanas produktus. Varētu uzskatīt, ka pareizi izvēlētai mērķa grupai šis produkts bija vislabākais tirgū, un šiem klientiem Metlife pietrūks. Tomēr vienlaicīgi jāatzīst, ka ar dažām lielākām kompānijām raksturīgo aroganci Amplico Latvijas filiāle turpināja ignorēt Latvijas tirgus pieprasījumu uzkrājošās dzīvības jomā individuāliem patērētājiem – nebija ne 5 gadu līgumu, ne arī produktu ar lielu uzkrāšanas īpatsvaru, ne arī fondu tirgum piesaistīto uzkrājošās apdrošināšanas instrumentu.
Iespējams, ka zināma daļa iemeslu Metlife grūtībām ir meklējami arī tajā apstāklī, ka Latvijā faktiski nekādi nav tikušas ierobežotas dzīvības apdrošināšanas „puspiramīdu” un multilīmeņu shēmas. Pēc empīriski gūtās pieredzes, var diezgan droši izdarīt vispārinātu apgalvojumu, ka Latvijā multilīmeņu shēmu dalībnieki – dzīvības apdrošināšanas produktu pārdevēji, slikti pārzina savu produktu, bieži sniedz maldinošu informāciju un ir koncentrējušies nevis uz klienta vajadzībām, bet gan uz savu vietu multilīmeņa shēmā. Tas kopumā rada nevienlīdzīgu konkureci tiem apdrošināšanas pārdevējiem un kompānijām, kuras ir izvēlējušās ētiskāku darbības modeli, un pārdošanu veic vairāk atbilstoši apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku likuma prasībām. PABA uzskata un jau vairākkārtīgi ir paudusi savu viedokli, ka uzkrājošā un pensiju apdrošināšanā nebūtu atļaujamas multilīmeņu pārdošanas shēmas, jo tās veicina agresīvu pārdošanu nenoskaidrojot patērētāju vajadzības, riska toleranci un citus būtiskus faktorus, kas obligāti jāievēro, pārdodot finanšu ieguldījumus un finanšu instrumentus. PABA uzskata, ka uzkrājošā dzīvības apdrošināšana ir nozare, kura operē ar ļoti lieliem uzkrājumiem, un multilīmeņu pārdošana tajā nebūtu pieļaujama. Tāpat PABA uzskata, ka ļoti uzmanīgi jāvērtē banku kontrolēto dzīvības apdrošināšanas sabiedrību piekoptās pārdošanas metodes un prakse, jo ļoti bieži pastāv risks, ka bankas darbinieki var izmantot savu klientu atkarību no bankas kredītiem un piespiet savus klientus iegādāties uzkrājošos produktus. Šādā veidā banku konktrolētās dzīvības apdrošināšanas kompānijas var gūt ievērojamas konkurences priekšrocības attiecībā pret tādiem apdrošinātājiem, kuriem Latvijā nav savas bankas – kā piemēram Metlife.
Iespējams, ka šāda ne visai godīga un ētiska konkurence Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgū arī varēja būt viens no faktoriem, kurš traucēja Metlife sekmīgi strādāt Latvijas tirgū un veicināja gala lēmuma pieņemšanu par aiziešanu no Latvijas. Atstājam Latviju un «Take the pain away» kā dziedāja Ramones jau tālajos 90ajos, kad Metlife priekštecis AIG kopā ar somu Pohjolu ieradās Latvijā un nodibināja Famlat (tagadējais Seesam).