Jaunākais izdevums

Apdrošināšanas sabiedrības 2010. gadā kopumā strādājušas ar 14,4 miljonu latu peļņu, kas ir par 26,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā, tostarp dzīvības apdrošinātāju peļņa sasniedza 2,3 miljonus latu, bet nedzīvības apdrošinātāju – 12,1 miljonu latu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sagatavotā operatīvā informācija liecina, ka 2010. gadā ar peļņu strādāja astoņas no 13 apdrošināšanas sabiedrībām. 2009.gadā apdrošināšanas nozare strādāja ar 11,4 miljonu latu peļņu.

2010. gadā apdrošināšanas sabiedrības parakstīja bruto prēmijas par 190,3 milj. Ls, kas bija par 14,8% mazāk nekā 2009. gadā, un izmaksāja bruto atlīdzībās 111,3 milj. Ls, kas bija par 27,6% mazāk nekā 2009. gadā. Dzīvības apdrošināšanas sabiedrību parakstīto bruto prēmiju apmērs pērn pieauga par 17,9% un bija 32,8 milj. Ls, bet izmaksāto bruto atlīdzību apmērs, salīdzinot ar 2009. gadu, saruka par 33,7% un bija 14,5 milj. Ls. 2010. gadā dzīvības apdrošinātāji visvairāk parakstīja prēmijas dzīvības apdrošināšanā – 74,6%. Dzīvības apdrošināšanā lielāko īpatsvaru veido apdrošināšanas produkti ar uzkrājumu veidošanu (73,5% no parakstītajām prēmijām) un tirgum piesaistītie līgumi (25,7% no parakstītām prēmijām). Pērn dzīvības apdrošinātāji visvairāk atlīdzības izmaksāja par dzīvības apdrošināšanu – 64,6%, kas salīdzinot ar 2009. gadu, samazinājās par 15,2% un bija 9,3 milj. latu.

Nedzīvības apdrošinātāju 2010. gadā parakstīto bruto prēmiju apjoms bija 157,4 milj. Ls, kas ir par 19,5% mazāk nekā 2009. gadā, bet izmaksātās bruto atlīdzības samazinājās par 26,9% un bija 96,6 milj. Ls. Nedzīvības apdrošinātāji visvairāk prēmijas parakstīja OCTA apdrošināšanā – 25,3%, KASKO – 23,8%, īpašuma apdrošināšanā – 18,8% un veselības apdrošināšanā – 11,6%.

2010. gadā lielākais izmaksāto atlīdzību īpatsvars bija KASKO veidā – 28,1% no izmaksātajām bruto atlīdzībām, par OCTA – 26,8%, kā arī par veselības apdrošināšanu – 17,3%, un īpašuma apdrošināšanu – 13,8%.

Lielākais piekritušās bruto atlīdzības apmērs 2010. gadā dzīvības apdrošināšanā bija 111 tūkst. Ls par dzīvības apdrošināšanu ar tirgum piesaistītajiem līgumiem. Nedzīvības apdrošināšanā apmēra ziņā lielākā – 3,2 milj. Ls – apdrošināšanas atlīdzību prasība bija par īpašuma apdrošināšanu pret uguns un dabas stihiju postījumiem.

Apdrošināšanas sabiedrību maksātspējas izpildes rādītājs, kas raksturo apdrošināšanas sabiedrības rīcībā esošo līdzekļu pietiekamību tās minimālās maksātspējas nodrošināšanai, 2010. gada beigās dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām bija 141,7% (robežās no 104,7% līdz 183,6%), nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām – 188,2% (robežās no 101,4% līdz 264,9%)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apdrošināšanas kompāniju peļņa šogad pirmajā pusgadā bija 15,374 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

Tostarp riska apdrošināšanas kompānijas 2019.gada sešos mēnešos strādājušas ar peļņu 13,452 miljonu eiro apmērā, kas ir par 56,8% vairāk nekā 2018.gada pirmajā pusgadā, bet dzīvības apdrošinātāji strādājuši ar peļņu 1,922 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Pēc komisijas datiem, riska apdrošināšanas sabiedrībām apdrošināšana šogad pirmajā pusgadā nesusi peļņu 9,474 miljonu eiro apmērā pretstatā 6,309 miljoniem eiro gadu iepriekš. Savukārt dzīvības apdrošināšanas sabiedrības no apdrošināšanas šogad pirmajā pusgadā cietušas zaudējumus 6,48 miljonu eiro apmērā pretstatā 0,566 miljonu eiro zaudējumiem gadu iepriekš.

2018.gada pirmajā pusgadā Latvijas apdrošināšanas kompāniju kopējā peļņa bija 7,229 miljoni eiro, tostarp riska apdrošinātāju peļņa bija 8,577 miljoni eiro, bet dzīvības apdrošinātāju zaudējumi bija 1,349 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apdrošināšanas kompānijas šogad pirmajā ceturksnī strādājušas ar peļņu 13,537 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

Tostarp Latvijas riska apdrošināšanas kompānijas 2020.gada pirmajā pusgadā strādājušas ar peļņu 18,322 miljonu eiro apmērā, kas ir par 36,2% vairāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā, bet dzīvības apdrošinātāji strādājuši ar zaudējumiem 4,785 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Pēc komisijas datiem, Latvijas riska apdrošināšanas sabiedrībām apdrošināšana šogad pirmajā pusgadā nesusi peļņu 15,758 miljonu eiro apmērā pretstatā 9,474 miljoniem eiro gadu iepriekš. Savukārt Latvijas dzīvības apdrošināšanas sabiedrības no apdrošināšanas pirmajā pusgadā guvušas peļņu 4,291 miljona eiro apmērā pretstatā 6,48 miljonu eiro zaudējumiem gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apdrošināšanas kompānijas šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 8,16 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,2 reizes mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

Tostarp Latvijas riska apdrošināšanas kompānijas 2022.gada pirmajos sešos mēnešos strādāja ar peļņu 8,164 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,6% mazāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā, bet Latvijas dzīvības apdrošinātāji strādājuši ar zaudējumiem 4200 eiro apmērā pretstatā peļņai pērn attiecīgajā periodā.

Pēc komisijas datiem, Latvijas riska apdrošināšanas sabiedrībām apdrošināšana šogad pirmajos sešos mēnešos nesusi peļņu 7,227 miljonu eiro apmērā pretstatā 8,719 miljoniem eiro 2021.gada pirmajā pusgadā.

Savukārt Latvijas dzīvības apdrošināšanas sabiedrības no apdrošināšanas guvušas pelņu 84,039 miljonu eiro apmērā pretstatā 24,995 miljonu eiro zaudējumiem 2021.gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apdrošināšanas kompānijas šogad pirmajā pusgadā strādājušas ar peļņu 18,064 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,4% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

Tostarp Latvijas riska apdrošināšanas kompānijas 2021.gada pirmajā pusgadā strādājušas ar peļņu 9,344 miljonu eiro apmērā, kas ir par 49% mazāk nekā 2020.gada pirmajā pusgadā, bet Latvijas dzīvības apdrošinātāji strādājuši ar peļņu 8,72 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem pērn attiecīgajā periodā.

Pēc komisijas datiem, Latvijas riska apdrošināšanas sabiedrībām apdrošināšana šogad pirmajā pusgadā nesusi peļņu 8,719 miljonu eiro apmērā pretstatā 15,758 miljoniem eiro pērn attiecīgajā periodā. Savukārt Latvijas dzīvības apdrošināšanas sabiedrības no apdrošināšanas šogad pirmajos sešos mēnešos cietušas zaudējumus 24,995 miljonu eiro apmērā pretstatā 4,291 miljona eiro peļņai pērn pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apdrošināšanas sabiedrības no transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas šogad pirmajā pusgadā guvušas peļņu 5,966 miljonu eiro apmērā, kas ir par 71,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, pavēstīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB).

Tāpat LTAB dati liecina, ka 2019.gada sešos mēnešos apdrošinātāju nopelnīto prēmiju apmērs OCTA apdrošināšanā veidoja 35,952 miljonus eiro, kas ir par 9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt piekritušo atlīdzību prasības (neto) veidoja 22,709 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 0,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

2018.gadā apdrošinātāju peļņa no OCTA apdrošināšanas bija 3,611 miljoni eiro, bet pirms tam vairākus gadus apdrošinātājiem OCTA apdrošināšana nesa zaudējumus, tostarp 2017.gadā apdrošinātāju zaudējumi no OCTA apdrošināšanas veidoja 12,407 miljonus eiro, 2016.gadā - 11,786 miljonus eiro, 2015.gadā - 11,663 miljonus eiro, bet 2014.gadā - 4,522 miljonus eiro. Latvijā OCTA apdrošināšanu piedāvā deviņas risku apdrošināšanas kompānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas cenai tuvākajā laikā nevajadzētu kāpt, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes loceklis Juris Stengrevics.

Viņš atzīmēja, ka apdrošinātāju gūtā peļņa no OCTA apdrošināšanas 2018.gada deviņos mēnešos, kas bija vairāk nekā seši miljoni eiro, nav daudz, ja salīdzina ar zaudējumiem, kādus iepriekšējos gados apdrošinātāji cieta no šī apdrošināšanas veida, taču vienlaikus dod cerību, ka cenām turpmāk nevajadzētu mainīties uz augšu.

Tajā pašā laikā Stengrevics piebilda, ka OCTA polises Latvijā piedāvā deviņi apdrošinātāji un ir grūti pateikt, kādi konkrēti ir to turpmākie plāni. «Cenas nosaka apdrošinātāji, tāpēc man ir grūti pateikt, kādi būs viņu turpmākie plāni. Turklāt apdrošinātāji mums ir deviņi - daļa no viņiem, varbūt, plāno kaut ko mainīt, daļa - nē,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusgada laikā inflācijas ietekmē mainās arī apdrošināšanas prēmiju un atlīdzību apmērs. Ceļojumu apdrošināšanas atlīdzības augušas gandrīz trīs reizes. Nesen kļuva skaidrs, cik OCTA Garantijas fondam izmaksās bankrotējušās AAS Balva maksātnespēja, un tas liek pārdomāt apdrošinātājiem uzliktās sociālās funkcijas, intervijā stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Fragments no intervijas

Runājot jau par skaitļiem – apgrozījums, peļņa, apdrošināšanas prēmiju lielumi –, kā noslēdzies 2021. gads, kādas ir šī gada galvenās izmaiņas, raugoties uz 2022. gada pirmo pusgadu?

Kopumā ņemot, izskatās, ka šobrīd apdrošināšanā esam atgriezušies 90. gados. Tādus skaitļus es sen neesmu redzējis! Piemēram, prēmiju pieaugums 2022. gada pirmajā pusē ir 18%, atlīdzību pieaugums ir 32%. Tie ir 90-tie! Dziļāk skatoties, ir vēl trakāk! Piemēram, ceļojumu apdrošināšanas gadījumā pieaugums ir pat reizēs, ne procentos.

Ceļojumu apdrošināšanā 2022. gada pirmajā pusē prēmiju pieaugums ir 93%, bet atlīdzību pieaugums ir 270%. Te jāņem vērā tas, ka cilvēki, neraugoties uz gaidāmo ziemu, metās ceļot no visas sirds, cik vien iespējams. Acīmredzot tāpēc, ka pāris gadus šīs iespējas nav bijis, šajā vasarā ceļojumu bija ļoti daudz. Atlīdzību pusē tās ir gan Covid-19 atskaņas, gan nekārtības aviācijas nozarē, kas šobrīd Eiropā valda. Bieži vien nevar normāli atlidot, lidmašīnas kavējas, tiek atcelti reisi, un tas veido lielu daļu no atlīdzību pieauguma. 2021. gads noslēdzās ar pirmajām atskaņām par cenu pieaugumu dažādās nozarēs. Prēmiju pieaugums bija 6,5% pret 2020. gadu, bet atlīdzību pieaugums – 3%. Tie vēl ir kaut cik saprotami skaitļi, jo sevišķi, ja salīdzinām ar 2022. gada pirmo pusi. Apdrošinātāju peļņa, salīdzinot ar 2020. gadu, tiem, kas ir nodevuši gada pārskatus, pērn ir gājusi mazumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošinātāju (apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu) parakstīto bruto prēmiju apmērs 2017. gada laikā strauji pieauga (par 21%) un decembra beigās sasniedza 646 miljonus eiro (t.sk. ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstītās bruto prēmijas bija 227 miljoni eiro jeb 35% no kopējām parakstītajām prēmijām), liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Tostarp Latvijā parakstītās bruto prēmijas kopējā apdrošināšanas tirgū veidoja 68% un to apmērs uz vienu iedzīvotāju sasniedza pirmskrīzes līmeni – 228 eiro (2008. gadā – 216 eiro).

Lai arī pārskata gadā kopumā turpināja pieaugt parakstītās bruto prēmijas visos lielākajos apdrošināšanas veidos (izņemot vispārīgās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu -0.2%), to struktūru tas būtiski neietekmēja. Gandrīz puse (47%) no bruto parakstītajām prēmijām bija par transporta apdrošināšanu - sasniedzot 301 miljonus eiro (2016. gadā - 229 miljoni eiro), kam sekoja dzīvības apdrošināšana, kopējā apdrošināšanas tirgū sasniedzot 18% (jeb 115 miljoni eiro), īpašuma un veselības apdrošināšana (attiecīgi 13% jeb 84 miljoni eiro un 12% jeb 79 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn uzņēmumu peļņa pēc nodokļiem pirmo reizi Latvijas vēsturē pārsniegusi 2,5 miljardus eiro, kas salīdzinājumā aizpērno gadu ir par 0.56 miljardiem eiro jeb 32 % vairāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina SIA Lursoft dati. «Lai arī vēl visi lielie uzņēmumi nav iesnieguši 2017. gada finanšu pārskatus un kopējie skaitļi vēl var mainīties, tomēr jau pašlaik 103 333 uzņēmumu (neskaitot banku un apdrošinātāju) gada pārskatos kopējā peļņa pēc nodokļiem pārsniegusi 2,51 miljardu eiro, kas ir vairāk nekā jebkad Latvijas vēsturē, jo līdzšinējais tīrās peļņas rekords 2,31 miljards eiro, kas tika sasniegts 2007. Gadā, nu ir pārspēts,» skaidro SIA Lursoft pētnieks Ainars Brūvelis.

Viņš atgādina, ka krīzes rezultātā 2009. un 2010.gadā kopējā uzņēmumu pelņa bija ar mīnusa zīmi – attiecīgi 1,40 miljardu eiro un 294,2 milj. eiro apmērā, savukārt viena miljarda eiro slieksnis pārkāpts 2005, 2006. un 2007. gadā un pēc tam tikai 2013. gadā. Faktiski 2017. gads ir pirmais, kurā uzņēmumu kopējā peļņa ir sasniegusi un pat pārsniegusi 2007. gada iespēto. «Recesijas dēļ kopējais tīrās pelņas apmērs kritās un Latvijas uzņēmumi spēja sasniegt iepriekšējo līmeni tikai pēc deviņiem gadiem,» uzsver A. Brūvelis. Viņš atzīst, ka kopējās peļņas pieaugums situācijā, kad Latvijā sarūk gan kopējais iedzīvotāju, gan arī uzņēmumu skaits ir priecīga ziņa. «Tas nozīmē, ka uzņēmumi ir spējuši sekmīgi strādāt, jo galu galā uzņēmumus jau dibina, lai gūtu peļņu, kuru, protams, katrs var izmantot dažādi – vieni to izmanto pašu patēriņam, citi investē jaunu biznesa projektu un ieceru īstenošanā, vēl citi reinvestē peļņu esošā biznesa izaugsmē,» tā A. Brūvelis. Viņš gan norāda, ka pērnais gads ir pēdējais, kad uzņēmumi strādāja pēc iepriekšējā uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma normām, jo kopš 2018. gada ir jauns peļņas nodokļa likums, kurš šo nodokli paredz maksāt tad, kad peļņa tiek sadalīta dividendēs vai arī veikti darījumi, kurus pielīdzina dividenžu saņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošinātāju (apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu) parakstīto bruto prēmiju apmērs 2017. gada pirmajā pusgadā pieauga par 15,4% salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu un sasniedza 327 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotā operatīvoā informācija par apdrošinātāju darbības rezultātiem 2017. gada pirmajā pusgadā.

Tostarp Latvijā parakstītās bruto prēmijas kopējā apdrošināšanas tirgū veidoja gandrīz 70%, bet pārējās parakstītās bruto prēmijās dominēja sniegtie pakalpojumi citās Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs.

FKTK dati atklāj, ka pirmajā pusgadā visvairāk prēmijās bija parakstīts par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, sasniedzot 61 miljonu eiro, par sauszemes transporta apdrošināšanu - 53 miljonus eiro, par OCTAA - 35 miljonus eiro, un par dzīvības apdrošināšanas produktiem - 44,4 miljonus eiro. Savukārt par īpašuma apdrošināšanu bija vērojama neliela lejupslīde (-3,8%) un parakstītās prēmijas sasniedza 47,9 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Baltai pērn trīskārt sarūk peļņa

Ieva Mārtiņa,28.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedzīvības apdrošināšanas a/s Balta pagājušā gadā strādājusi ar 1,7 miljonu latu pirms nodokļu nomaksas, kas sasniegta pateicoties investīciju darbībai. Salīdzinot ar 2009.gadu, peļņa samazinājusies trīs reizes.

Balta pērn saglabājusi konservatīvu investīciju politiku, ieguldot līdzekļus zema riska vērtspapīros, bet 2010. gada investīciju ienākums ir augstāks vērtspapīru pārvērtēšanas dēļ, kas bija jāveic tirgus procentu likmju krituma rezultātā, skaidro kompānija. 2009.gada pārskats liecina, ka Baltas peļņa pirms nodokļu nomaksas bija 5,08 miljoni latu, bet tīrā peļņa bija 4,2 miljoni latu.

Baltas parakstīto prēmiju apjoms Latvijas apdrošināšanas tirgū 2010. gadā sasniedza 31,3 milj. Ls, kas ir par 25% mazāk nekā 2009.gadā. Savukārt RSA grupas, kurā ietilpst Balta, uzņēmumu bruto parakstīto prēmiju apjoms Baltijas valstīs pērn bija 105.7 milj. Ls, kas ir par 10% mazāk nekā 2009.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" banka piešķīrusi faktoringa limitu 500 000 eiro apmērā piena pārstrādes uzņēmumam "Limbažu siers". Kā nodrošinājums šim aizdevumam ir arī "Altum" eksporta kredīta garantija, kas pirmo reizi tiek izmantota faktoringa sadarbībā.

"Limbažu siers" ir uzņēmums, kas, iepērkot pienu no vietējiem zemniekiem, ražo dažādus piena produktus, bet tā galvenais produkts ir cietais siers. Tas tiek ražots pēc īpašas receptūras, un 70% saražotās produkcijas tiek eksportēta uz Itāliju. Lai varētu turpināt produktu eksportu un pārdošanu vienam no galvenajiem klientiem, tika piesaistīta "Altum" eksporta garantija.

"Pirmo reizi faktoringa sadarbībā piesaistām "Altum" eksporta garantiju, lai uzņēmumam "Limbažu siers" varētu piešķirt nepieciešamo finansējumu un tas varētu veiksmīgi turpināt savas produkcijas eksportu. Šis ir jauns nodrošinājuma veids, kas dod iespēju klientam sūtīt savas preces arī pircējiem, kuriem pēc risku izvērtēšanas nevar piesaistīt apdrošinātāju sniegtos limitus. Šo garantijas veidu turpmāk plānojam piedāvāt arī citiem klientiem," stāsta Ilze Zoltnere, "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada laikā vairākkārt ir augusi gan elektrības (+48%), gan dabasgāze cena (+171%), un tā kā abi šie energoresursi veido būtisku daļu no auto servisa pakalpojumu izmaksām, sevišķi virsbūves remonta un krāsošanas darbiem, tas neizbēgami ietekmēs auto servisu pakalpojumu cenas, liecina Auto Asociācijas aprēķini.

Servisa pakalpojumi tiek pārdoti darba stundās, kas parasti klienta rēķinā tiek atspoguļoti kā darbs, kas veikts lai nomainītu, saremontētu vai apkoptu konkrēto automašīnas mezglu. Arī katram ražotājam ir noteiktas konkrētas normstundas, kas pieļaujamas katra darba veikšanai, kuras autorizētajos servisos arī cenšas ievērot.

Šai servisa darba stundas cenai ir vairākas komponentes, kas summā veido to skaitli, ko klients ierauga savā servisa rēķinā, kā samaksu par servisa darbu. Pirmā komponente ir darba spēka izmaksas. Lai auto serviss varētu veiksmīgi funkcionēt un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, tam nepieciešamais darbaspēks dalās divās kategorijās. Produktīvais personāls, jeb personāls, no kura darba tieši ir atkarīga konkrētā pakalpojuma sniegšana. Tie ir meistari un mehāniķi, kuru padarītā darba izmaksas ir precīzi izmērāmās par katru paveikto darbu. Tā kā kvalificēta meistara darba alga autorizētā servisā svārstās no 2000 – 2500 eiro bruto, vidējā stundas likme ir 13,61 eiro. Virsbūves remonta darbos, kur ir izjūtams specialistu trūkums, konkurence par šiem darbiniekiem algas nosaka vēl augstākā līmenī un tur vidējā stundas likme ir 15,65 eiro, norāda asociācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošinātāju (apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu) parakstīto bruto prēmiju apmērs 2017. gada trīs ceturkšņos pieauga par 15%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, un sasniedza 482,6 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Tostarp Latvijā parakstītās bruto prēmijas kopējā apdrošināšanas tirgū veidoja gandrīz 68%, bet pārējās bruto prēmijas parakstītas citās Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs.

Parakstīto prēmiju pieaugumu nodrošināja galvenokārt lielākie apdrošināšanas veidi - sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (89 miljonus eiro), sauszemes transporta apdrošināšana (80 miljonus eiro), OCTA (58 miljonus eiro) un dzīvības apdrošināšanas produkti (69 miljonus eiro), bet īpašuma apdrošināšanā kopš gada sākuma aizvien saglabājās neliela lejupslīde (-0.5%) un parakstītās prēmijas sasniedza 66 miljonus eiro.

Apdrošināšanas sabiedrības kopumā kopš gada sākuma nopelnīja 13 miljonus eiro, t.sk. nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību peļņa bija 11.8 miljoni eiro, bet dzīvības apdrošināšanas sabiedrību – 1.3 miljoni eiro. Kombinētais rādītājs, kas raksturo nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību pelnītspēju, uzlabojās gandrīz par 5 procentpunktiem, t.i. no 100.8% 2016. gada 3. ceturkšņa beigās līdz 96.2% šī gada 3. ceturkšņa beigās (samazinājās gan administratīvie izdevumi (par 15.6%), gan piekritušās atlīdzību prasības (par 3%)).

Komentāri

Pievienot komentāru