Pērn uzņēmumu peļņa pēc nodokļiem pirmo reizi Latvijas vēsturē pārsniegusi 2,5 miljardus eiro, kas salīdzinājumā aizpērno gadu ir par 0.56 miljardiem eiro jeb 32 % vairāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
To liecina SIA Lursoft dati. «Lai arī vēl visi lielie uzņēmumi nav iesnieguši 2017. gada finanšu pārskatus un kopējie skaitļi vēl var mainīties, tomēr jau pašlaik 103 333 uzņēmumu (neskaitot banku un apdrošinātāju) gada pārskatos kopējā peļņa pēc nodokļiem pārsniegusi 2,51 miljardu eiro, kas ir vairāk nekā jebkad Latvijas vēsturē, jo līdzšinējais tīrās peļņas rekords 2,31 miljards eiro, kas tika sasniegts 2007. Gadā, nu ir pārspēts,» skaidro SIA Lursoft pētnieks Ainars Brūvelis.
Viņš atgādina, ka krīzes rezultātā 2009. un 2010.gadā kopējā uzņēmumu pelņa bija ar mīnusa zīmi – attiecīgi 1,40 miljardu eiro un 294,2 milj. eiro apmērā, savukārt viena miljarda eiro slieksnis pārkāpts 2005, 2006. un 2007. gadā un pēc tam tikai 2013. gadā. Faktiski 2017. gads ir pirmais, kurā uzņēmumu kopējā peļņa ir sasniegusi un pat pārsniegusi 2007. gada iespēto. «Recesijas dēļ kopējais tīrās pelņas apmērs kritās un Latvijas uzņēmumi spēja sasniegt iepriekšējo līmeni tikai pēc deviņiem gadiem,» uzsver A. Brūvelis. Viņš atzīst, ka kopējās peļņas pieaugums situācijā, kad Latvijā sarūk gan kopējais iedzīvotāju, gan arī uzņēmumu skaits ir priecīga ziņa. «Tas nozīmē, ka uzņēmumi ir spējuši sekmīgi strādāt, jo galu galā uzņēmumus jau dibina, lai gūtu peļņu, kuru, protams, katrs var izmantot dažādi – vieni to izmanto pašu patēriņam, citi investē jaunu biznesa projektu un ieceru īstenošanā, vēl citi reinvestē peļņu esošā biznesa izaugsmē,» tā A. Brūvelis. Viņš gan norāda, ka pērnais gads ir pēdējais, kad uzņēmumi strādāja pēc iepriekšējā uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma normām, jo kopš 2018. gada ir jauns peļņas nodokļa likums, kurš šo nodokli paredz maksāt tad, kad peļņa tiek sadalīta dividendēs vai arī veikti darījumi, kurus pielīdzina dividenžu saņemšanai.
Gan A. Brūveli, gan arī citus aptaujātos pārsteidz kopējās peļņas pieaugums – par 560 milj. eiro jeb vairāk nekā 32% 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu. «Tautsaimniecībā kopumā ir bijis pieaugums par vairāk nekā 4%, kaut arī vairākās nozarēs tas ir bijis gan augstāks, gan arī zemāks, tomēr tas nekorelē ar kopējās peļņas pieaugumu,» uzsver A. Brūvelis. Viņš arī vērš uzmanību, ka IKP pieauguma daļa pienākas uz ES struktūrfondu programmu atvēršanu. «Tā kā ekonomiskie faktori neļauj tik strauji kāpināt tīrās peļņas pieaugumu, tad jāsecina, ka tas noticis uz kādu citu – šoreiz uz juridisku – faktoru pamata. Jāsecina, ka to tieši ietekmējušas uzņēmumu ienākumu nodokļa «revolucionārās pārmaiņas», un straujais pieaugums liecina, ka daļa uzņēmēju nebūt «nealkst» reinvestēt ar 0%. Likumdošanas rezultātā uzņēmumi fiksē savu peļņu, lai nezaudētu naudu vai arī to neapliktu ar nodokli vēlreiz, bet jau pēc jaunās likmes 20%,» secina A. Brūvelis. Viņš arī norāda, ka ir noteikts pārejas periods – divi gadi – iepriekš uzkrātās peļņas izmaksai, par kuru ir samaksātās uzņēmumu ienākuma nodoklis, bet dividendēs īpašniekiem nav izmaksāts, to var veikt izmantojot tos nosacījumus, kādi bija līdz 2018. gadam.
Visu rakstu Peļņas rekorda atgūšanai vajadzēja deviņus gadus lasiet pirmdienas, 30.jūlija laikrakstā Dienas Bizness!
