DNB bankas prezidents Andris Ozoliņš pēc DNB bankā nostrādātiem 13 gadiem, no kuriem astoņi gadi pavadīti, veicot bankas valdes priekšsēdētāja un prezidenta pienākumus, no šā gada 1.septembra nolēmis šo amatu atstāt, informē DNB bankas pārstāve Teika Lapsa.

Ozoliņš savus turpmākos plānus patlaban neatklāj, sacīja Lapsa.

No 1.septembra par DNB bankas prezidentu kļūs Osmunds Skars, kas pašlaik ir DNB Hjūstonas filiāles (ASV) vadītājs.

«Esmu strādājis šajā bankā gandrīz 13 gadus, un šo periodu ir raksturojis intensīvs un rezultatīvs darbs - banka šajā laikā ir attīstījusies no 14.bankas Latvijas finanšu sektorā līdz vienai no vadošajām universālajām bankām. Kāds ir teicis, ka dzīve ir mūsu izvēļu kopsumma. Biju plānojis mainīt karjeru jau 2008.gadā, bet, sākoties ekonomiskajai krīzei, uzskatīju par savu pienākumu neatstāt banku un savus kolēģus šajā saspringtajā periodā,» skaidro Ozoliņš.

DnB NORD Banka no šā gada rudens mainīs nosaukumu uz DNB, jo Norvēģijas finanšu grupa DnB NOR pērnā gada nogalē kļuva par vienīgo DnB NORD grupas īpašnieku.

2005. gada beigās, izveidojoties DnB NORD Grupai - Norvēģijas finanšu grupas DnB NOR un Ziemeļvācijas bankas NORD/LB kopuzņēmumam, tā dibināšanas līgumā tika paredzēta iespēja DnB NOR bankai atpirkt visas DnB NORD Grupas akcijas.

Balstoties uz pārliecību, ka Baltijas valstīm un Polijai, kur ir pārstāvēta DnB NORD Grupa, ir lielākas izaugsmes iespējas nekā lielākajai daļai Eiropas valstu, un vēloties paplašināt savu darbību šajā reģionā, 2010. gada nogalē DnB NOR pārņēma savā īpašumā visas DnB NORD Grupas akcijas.

Lai nodrošinātu intensīvāku grupas banku integrāciju, DnB NOR pieņēmusi lēmumu šā gada vēlā rudenī vienlaicīgi mainīt gan DnB NORD grupas banku, gan arī DnB NOR nosaukumu un tādējādi no šā gada nogales visa grupa strādās ar vienu zīmolu – DNB, informēja bankā.

DnB NOR ir noslēgusi vienošanos ar Ziemeļvācijas banku NORD/LB par tās īpašumā līdz šim esošo 49% DnB NORD grupas akciju iegādi.

Bank DnB NORD A/S (DnB NORD) ir Norvēģijas lielākās bankas DnB NOR ASA (DnB NOR) un Vācijas bankas Norddeutsche Landesbank Girozentrale (NORD/LB) kopuzņēmums, kas izveidots 2005.gada beigās.

Šā gada 2.augustā DnB NOR izmantoja savas tiesības iegādāties līdz tam NORD/LB īpašumā esošos 49% DnB NORD grupas akciju. Pašlaik abas puses ir panākušas vienošanos.

«Baltijas valstīm un Polijai pašlaik ir augstāks izaugsmes potenciāls nekā Rietumeiropai. Mēs redzam arī noteiktas Baltijas valstu makroekonomiskās situācijas uzlabošanās pazīmes, un Polijas ekonomika visu finanšu krīzes periodu ir bijusi viena no Eiropā spēcīgākajām ekonomikām,» skaidro DnB NOR prezidents Rune Bjerke.

DnB NORD grupa Latvijā šogad pirmajā pusgadā piedzīvojusi 6,9 miljonu latu zaudējumus, ko radīja 19,1 miljona latu uzkrājumu izveidošana. Zaudējumu apjoms gan ir divas reizes mazāks nekā pērn šajā laika periodā.

DnB NORD grupas Latvijā operacionālā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem 2011. gada pirmajā pusgadā sasniedza 12,2 miljonus latu. Ieņēmumi no pamatdarbības šajā periodā bija 25,8 miljoni latu, Db.lv informēja bankā. Pagājušā gada pirmajā pusgadā DnB NORD Banka cieta 15,7 miljonu latu zaudējumus, bet grupas zaudējumu apjoms bija 16,3 miljoni latu.

Tikmēr DnB NORD Bankas akcionāra, Norvēģijas DnB NOR, peļņa 2011. gada otrajā ceturksnī sasniedza 322,8 miljonus latu, kas ir par 20% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

DnB NOR prezidents Rune Bjerke atzina, ka sasniegtā peļņa ir otrs lielākais ceturkšņa peļņas rādītājs kopš finanšu krīzes sākuma. DnB NOR grupā šogad otrajā ceturksnī samazinājās veikto uzkrājumu apjoms, sasniedzot 41,5 miljonus latu, kas ir par 48% jeb 38,3 miljoniem latu mazāk nekā izveidotie uzkrājumi attiecīgajā periodā pirms gada.

Šā gada septembrī, saņemot iemaksu no Norvēģijas DnB NOR bankas 147 miljonu eiro (ap 103,3 miljoni latu) apmērā, tika palielināts DnB NORD Bankas pirmā līmeņa kapitāls.

No saņemtās summas vienlaikus tika atmaksāti subordinētie aizdevumi (ietilpst otrā līmeņa kapitālā) Dānijas DnB NORD bankai un DnB NOR bankai 77 miljonu eiro (ap 54,1 milj. Ls) apmērā.

DnB NORD Bankas prezidents Andris Ozoliņš skaidro, ka DnB NORD Bankas akcionārs, Norvēģijas lielākā banka DnB NOR ir paudusi pārliecību, ka Baltijas valstīm ir lielākas izaugsmes iespējas nekā lielākajai daļai Eiropas valstu. «Bankas pirmā līmeņa kapitāla palielināšana neapšaubāmi liecina par mūsu akcionāru ilgtermiņa stratēģisku apņemšanos attīstīt un paplašināt bankas darbību šajā reģionā,» tā viņš.

DnB NORD Banka sākusi strādāt ar jaunu zīmolu DNB. Vienlaikus DnB NORD zīmola maiņa uz DNB notikusi visā bankas grupā vairāk nekā 20 valstīs, pavēstījusi banka.

«Jau pagājušā gada nogalē par visas DnB NORD grupas īpašnieci kļuva DnB NOR – Norvēģijas lielākā banka un viena no vadošajām un finansiāli spēcīgākajām finanšu institūcijām Ziemeļvalstu reģionā. Lēmums mainīt gan DnB NORD grupas banku, gan DnB NOR nosaukumu pieņemts, lai paplašinātu darbību un veicinātu integrētas banku grupas izveidi,» skaidorja DNB bankas prezidents Andris Ozoliņš.

Līdz ar bankas zīmola maiņu tiks piedāvāti arī jauni produkti un pakalpojumi – multivalūtu bankomāti, iespēja savā filiālē atvērt kontu jebkurā citā DNB grupas bankā Baltijas valstīs un Norvēģijā, brīvo naudas līdzekļu noguldījumi Norvēģijas kronās, plašākas finansējuma saņemšanas iespējas Latvijas uzņēmumiem un jaunas tehnoloģijas, pavēstījusi banka.

Norvēģijas banka DnB Nor vēlas izmantot iespēju iegādāties pārējās Bank DnB Nord akcijas, lai stiprinātu savu pozīciju Baltijas valstīs, liecina bankas paziņojums.

Kopš 2005. gada DnB Nor Bank ASA pieder 51% Bank DnB Nord akciju, bet 49% - Norddeutsche Landesbank Girozentrale (Nord/LB). Bank DnB Nord pieder meitasbankas Latvijā, Lietuvā un Polijā.

Paziņojumā Oslo biržai jūlijā DnB Nor paziņoja, ka paturēs tiesības izmantot iespēju iegūt 49% Bank DnB Nord akciju, un šodien banka šai iespējai ir pieteikusies.

Ja puses nespēs vienoties par cenu, tā būs jānosaka saskaņā ar apstiprināto arbitrāžas mehānismu.

Kā skaidro DnB Nor pārstāvji, šāds lēmums pieņemts, jo banka uzskata, ka DnB Nord darbības reģionam ir labs nākotnes ieņēmumu potenciāls, un šis ir labs laiks, lai stiprinātu savas pozīcijas Baltijas reģionā.

A/s DNB banka valdē notikušas izmaiņas, darbu pametot līdzšinējam valdes loceklim norvēģim Sigfredam Andersenam (Sigfred Andersen) un padomes priekšsēdētāja vietniecei, Lietuvas iedzīvotājai Jekaterinai Titaernko. DNB banka valdē darbu uzsācis jauns valdes loceklis, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Par jauno DNB banka valdes locekli iecelts Norvēģijas iedzīvotājs Ole Kristians Borli Karteruds (Ole Christian Borli Karterud).

Izmaiņas bankas valdes locekļu sastāvā reģistrētas šā gada 18. aprīlī.

Darbu DNB banka valdē turpina tās priekšsēdētājs Andris Ozoliņš un valdes locekļi - Toms Erdals, Ivars Kapitovičs un Jānis Teteris.

Bankas padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Terje Turness, bet padomes locekļi ir Margreta Melbje Gronna, Ola Landmarks un Tonijs Samuelsens.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada 11. novembrī a/s DnB Nord banka sāka strādāt ar jauno zīmolu un nosaukumu - DNB banka. Līdz ar DnB Nord zīmola maiņu Latvijā ar jauno nosaukumu sākusi darbu visa DnB NOR grupa vairāk nekā 20 pasaules valstīs.

DnB NORD Bankas grupa uzkrājumu dēļ nedrošiem kredītiem 2010. gadā uzrādījusi 31,1 miljonu latu zaudējumus, kas ir 2,8 reizes mazāki nekā pirms gada, bet vēl vieni no lielākajiem, salīdzinot ar citām bankām.

2010. gadā DnB NORD grupas neto uzkrājumu apjoms nedrošiem kredītiem sasniedza 51,8 miljonus latu, kas ir divkārt mazāki, nekā pirms gada, liecina bankas sniegtā informācija.

Lai segtu zaudējumus, 2010. gadā DnB NORD Banka palielināja kapitāla bāzi par 24,8 miljoniem latu un 31. decembrī DnB NORD grupas pašu kapitāls Latvijā bija 162,6 miljoni latu.

DnB NORD grupas operacionālā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem 2010. gadā sasniedza 20,4 miljonus latu, bet ieņēmumi no pamatdarbības bija 50,6 miljoni latu.

Kopējie DnB NORD grupas aktīvi Latvijā 2010. gada beigās bija 1,8 miljardi latu, kas ir 5,3% mazāki nekā pirms gada. DnB NORD grupas kredītportfelis pirms uzkrājumiem 2010. gada beigās veidoja 1,6 miljardus latu, kas ir par 7% mazāk nekā pirms gada. Pērn jaunizsniegto kredītu apjoms sasniedza 167,5 miljonus latu, tostarp uzņēmumu darbībai un attīstībai tika izsniegti kredīti 134 miljonu latu apmērā.

Šā gada 11. novembrī DnB NORD Banka mainīs nosaukumu uz DNB banka, kas ir uzticības apliecinājums no Norvēģijas mātes bankas puses, un plāno ieviest jaunus pakalpojumus, stāsta DnB NORD Banka valdes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš.

«Jau gadu lielākā Norvēģijas banka DnB NOR ir mūsu vienīgais akcionārs, tieši viņa izlēma pāriet uz vienotu zīmolu – DNB – visās 20 pasaules valstīs, kurās banka strādā,» sarunā ar laikrakstu Biznes & Baltija pavēstīja A. Ozoliņš.

Bankas valdes priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka mātes bankas gatavība piešķirt savu nosaukumu Latvijas «meitai» ir vērtējama kā uzticības apliecinājums. Tāpat, ņemot vērā, ka 34% no DNB NOR akcijām pieder Norvēģijas valdībai, tā ir ļoti stabila banka.

A. Ozoliņš laikrakstam arī norāda, ka banka tirgū sāks piedāvāt vairākus jaunus produktus, kā, piemēram, tiek plānots multivalūtu bankomātu ieviešana, kuros jebkuras bankas klienti varēs izņemt skaidru naudu ne tikai latos, bet arī eiro un dolāros.

A/s DnB NORD Banka mainījusi padomi – to ir pametis padomes loceklis dānis Torsteins Hagens (Torstein Hagen), liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

27. jūlijā par padomes priekšsēdētāja vietnieci kļuvusi Dānijas Karalistē dzīvojošā Jekaterina Titarenko, savukārt par padomes priekšsēdētāju – Terje Turness (Terje Turnes) no Apvienotās Karalsites.

DnB NORD banka apgrozījums 2009. gadā bija 54,509 miljoni latu, bet zaudējumi veidoja 87,08 miljonus latu.

Db.lv jau rakstīja, ka šī gada pusgadā DnB NORD grupa Latvijā piedzīvija 6,9 miljonus latu lielus zaudējumus. Zaudējumu apjoms gan ir divas reizes mazāks nekā pērn šajā laika periodā. Tikēr DnB NORD banka akcionāra Norvēģijas DnB NOR peļņa 2011. gada otrajā ceturksnī sasniedza 322,8 miljonus latu, kas ir par 20% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Nesen publiskotā, izglītības un darba tirgus tematikai veltītā «DnB NORD Latvijas barometra» pētījums sniedz vielu interesantām pārdomām par to, kā iedzīvotāji valstī notiekošo saista ar savu personisko materiālo situāciju un ko paši ir gatavi darīt, lai to uzlabotu ja ne tūlīt, tad pārskatāmā nākotnē.

Kopš 2008. gada aprīļa, kad pirmoreiz veikts «DnB NORD Latvijas barometra» pētījums, līdz 2011. gada jūnijam kritisko vērtējumu valstī notiekošajiem procesiem vienmēr bijis vairāk nekā pozitīvo. Tomēr jāatzīst, ka ekonomiskajai situācijai valstī vērtējums ir krietni kritiskāks (ekonomikas stāvokļa indekss svārstās no -78 līdz -42) nekā respondentu ģimenes materiālā stāvokļa novērtējums (tā rādītāji ir robežās no -38 līdz -16).

Skaidrojot šīs nesakritības, jāņem vērā, ka iedzīvotāji savus priekšstatus par situāciju valsts ekonomikā visticamāk veido, balstoties uz informāciju viņu izmantotajos masu informācijas līdzekļos. Līdz ar to vairāk vai mazāk spēcīgu ietekmi uz sabiedrisko domu atstāj arī priekšvēlēšanu un pēcvēlēšanu retorika – piemēram, lielāko «uzrāvienu» pēdējo trīs gadu laikā ekonomikas stāvokļa izmaiņu virziena indekss piedzīvoja ap 10. Saeimas vēlēšanu laiku.

Lai sniegtu klientiem plašākas ar investīciju bankas pakalpojumiem saistītas priekšrocības Baltijas valstīs un Polijā, Bank DnB Nord grupa izveidojusi DnB Nord Markets, informēja bankas pārstāvji.

Jaunā struktūrvienība aptvers visas valstis, kurās darbojas DnB Nord grupa – Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju. Jaunās struktūrvienības vadītājs ir Andrius Načajus. Iepriekš viņš vadīja Lietuvas DnB Nord Bankas Investīciju bankas pakalpojumu pārvaldi.

DnB Nord Markets Latvijā vadīs Uldis Bušs, Lietuvā - Mindaugs Tutlis. Polijā DnB Nord Markets vadīs Brokeru pakalpojumu biroja vadītājs Tomašs Bilskis un Resursu pārvaldes vadītājs Jaceks Draminski.

Šā gada pirmajā pusgadā DnB Nord bankas zaudējumi pēc uzkrājumiem un nodokļiem sasniedza 15,7 miljonus latu, informēja bankas pārstāvji.

Bankas ieņēmumi no pamatdarbības pirmajā pusgadā sasniedza 24,8 miljonus latu. DnB Nord banka šajā periodā turpināja veicināt izmaksu efektivitāti, tādējādi saimnieciskās darbības izdevumi šā gada pirmajā pusgadā bija par 8% mazāki nekā attiecīgajā periodā pirms gada, sasniedzot 11,3 miljonus latu.

Bankas operacionālā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem šogad sasniedza 13,4 miljonus latu.

Šajā periodā DnB Nord Bankas kapitāls tika palielināts par 14,2 miljoniem latu.

Kopējie DnB Nord grupas aktīvi Latvijā pirmajā pusgadā sasniedza 1,9 miljardus latu. Šajā periodā DnB Nord grupas neto kredītportfelis samazinājās par 3,6% salīdzinājumā ar gada sākumu, veidojot 1,53 miljardus latu. Gada pirmajos sešos mēnešos jaunizsniegto kredītu kopapjoms sasniedza 54,7 miljonus latu. Salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada būtiski ir palielinājies uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms – tas sasniedzis 41,4 miljonus latu, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada (10,2 miljoni latu). Kredīti privātpersonām tika izsniegti 13,3 miljonu latu apmērā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch ir apstiprinājusi DNB bankas ilgtermiņa kredītreitingu A+ un īstermiņa kredītreitingu F1. Aģentūra arī norādījusi, ka bankas nākotnes perspektīvas ir stabilas.

Fitch atzīst DNB stipru iekšzemes franšīzi Norvēģijas ekonomikā, bankas elestīgo rentablitāti un pieņemamas, bet ne spēcīgas kapitāla attiecības.

Iepriekš DNB nākotnes perspektīvas par stabilām atzina arī reitingu aģentūra Standard&Poor’s (S&P). Tāpat S&P apstiprināja Norvēģijas bankas ilgtermiņa kredītreitingu A+ un īstermiņa kredītreitingu A-1.

Db.lv jau vēstīja, ka 11. novembrī DNB Nord banka sāka strādāt ar jaunu zīmolu – DNB. Zīmola maiņa notikusi visā bankas grupā vairāk nekā 20 valstīs.

Arī DnB NORD Bankas meitas uzņēmumi – līzinga kompānija un ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība – turpmāk strādās attiecīgi kā DNB līzings un DNB Asset Management. Savukārt bankas un tās meitas kompāniju reģistrācijas numuri un juridiskās adreses nemainās, un arī klientiem saglabāsies līdzšinējie kontu numuri.

Pagājušās nedēļas nogalē tika publiskoti jaunākā DnB NORD Latvijas barometra rezultāti, kuri, lai arī iegūti vēl pirms vēsturiskā nu jau bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera paziņojuma par Saeimas atlaišanas rosināšanu, tomēr ir ļoti zīmīgi. Faktiski tie ir pēdējie sabiedrības noskaņojuma rādītāji pirms priekšvēlēšanu perioda iestāšanās.

Protams, V. Zatlera paziņojums, viņa nepārvēlēšana Valsts prezidenta amatā un tam sekojošās aktivitātes atstāj savu iespaidu uz sabiedrisko domu, aktualizējot jautājumus, kas ir un nav pieņemams politikā, un tādējādi varbūt aizēnojot citas sfēras. Tomēr būtu vieglprātīgi aizmirst sabiedrības neapmierinātību ar situāciju ekonomikā.

Bet neapmierinātība ir dziļa – pozitīvo vērtējumu īpatsvars DnB NORD Latvijas barometra indikatoros svārstās no 1% (par pašreizējo ekonomikas stāvokli) līdz 18% (par Latvijas ekonomikas stāvokli pēc 12 mēnešiem). Tiesa, salīdzinot ar aprīli, maijā rādītāji bija nedaudz uzlabojušies, tomēr izmaiņas ir nelielas. Līdz ar to interesanti, vai pārmaiņas politikā un gaidāmās vēlēšanas mainīs arī sabiedrības noskaņojumu, domājot par nākotni, jo, kā liecina iepriekšējo aptauju dati, saistībā ar 10. Saeimas vēlēšanām optimisms pieauga tikai nedaudz un vērā ņemams uzticēšanās kredīts šai Saeimai un valdībai netika dots, vēlāk «atspēlējoties» attieksmē pret to īstenoto rīcību.

Sūdzību saistībā ar konkursu Par Rīgas pilsētas pašvaldības kontu apkalpošanu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniegusi ne tikai SEB banka, bet arī DnB NORD Banka, liecina gan biroja interneta vietnē publicētā, gan DnB NORD Bankas sniegtā informācija.

Kā informēja DnB NORD Bankā, kredītiestāde ir saņēmusi konkursa iepirkumu komisijas lēmumu, kurā noraidīts tās pieteikums konkursam par Rīgas pilsētas pašvaldības kontu apkalpošanu. Pēc šī lēmuma izvērtēšanas DnB NORD Banka IUB ir iesniegusi iesniegumu par konkursa kandidātu atlases noteikumiem, jo vairāku apsvērumu dēļ tā pieņem, ka ir aizskartas bankas tiesības.

DnB NORD Banka uzskata, ka konkursa kandidātu atlases noteikumi neparedz vienlīdzīgu attieksmi pret visiem konkursa kandidātiem un nenodrošina konkursa kandidātu brīvu konkurenci.

Db.lv jau vēstīja, ka IUB saistībā ar šo pašu konkursu sūdzību iesniedza arī SEB banka. Kredītiestādei ir aizdomas, ka konkurss nav izsludināts uz vienādiem noteikumiem visiem kandidātiem.

Aplūkojot Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma decembra indeksus un izmaiņu dinamiku raksturojošās līknes, diemžēl jāsecina, ka decembris labas ziņas nav sagādājis. «DnB NORD Latvijas barometra» decembra dati liecina, ka salīdzinājumā ar novembri Latvijas iedzīvotāju noskaņojumi ir pasliktinājušies – gan vērtējot tagadni, gan arī domājot par nākotni. Līdz ar to arī kopējā noskaņojuma indekss mēneša laikā gājis lejup (no -45 līdz -46 punktiem).

Lai gan šis noskaņojuma pasliktinājums šķietami nav pārāk liels (piemēram, pirms diviem gadiem indekss mēneša laikā nokrita pat par 11 punktiem!), tomēr izmaiņu līkne garākā laika periodā vedina uz pāris interesantiem secinājumiem.

Izskatās, ka, ja neņemam vērā salīdzinoši straujo un lēcienveidīgo noskaņojumu uzlabojumu 2010.gada oktobrī, kas visdrīzāk bija saistīts ar Saeimas vēlēšanu rezultātu radītām cerībām, tad iedzīvotāju kopējie noskaņojumi kopš 2010.gada jūlija īpaši nav mainījušies. Tas savukārt nozīmē, ka daudzu politiķu (ieskaitot valdības vadītāju, ekonomikas un finanšu ministrus) retorika par to, kā Latvijā viss iet uz augšu (gan IKP, gan eksports un nodarbinātība u.c.), patiesībā jau pusgadu uz Latvijas iedzīvotājiem nekādu iespaidu vairs neatstāj. Vismaz kopējā noskaņojuma indeksi liecina, ka iedzīvotāju depresijas līmenis jau pēdējos sešus mēnešus ir nemainīgi augsts.

Kā jau to varēja sagaidīt, kārtējie steidzīgie (pēcvēlēšanu!) budžeta konsolidācijas pasākumi nav atstājuši sabiedrību vienaldzīgu – DnB NORD Latvijas barometra kopējā noskaņojuma indekss mēneša laikā ir ievērojami samazinājies (no -31 punktiem oktobrī līdz -35 punktiem novembrī). Turklāt pazeminājušies gan tagadnes, gan nākotnes, gan visi astoņi iedzīvotāju noskaņojumu apakšindeksi, kuri summāri veido iepriekšminēto sabiedrības kopējā noskaņojuma indeksu.

Līdz ar to var teikt, ka patlaban atkārtojas 2009. gada jūnija budžeta konsolidācijas situācija, kad vēlēšanu (toreiz – pašvaldību vēlēšanu) iespaidā politiķi sabiedrībai lielā mērā radīja cerību, ka tik traki nemaz nebūs (bija taču kaut kā tās vēlētāju balsis jāiegūst). Taču vēlēšanas pagāja, un izrādījās, ka tomēr maksās visi! Likumsakarīgi, ka šādā situācijā sabiedriskā doma diezgan spēji pagriežas dziļāka pesimisma virzienā.

Turklāt ir pamats domāt, ka nodokļu pieaugums sabiedrībā izsauc krietni lielāku neapmierinātību nekā atsevišķu budžeta pozīciju izdevumu samazinājums. Aptaujas jau ilgstoši liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju nevēlas maksāt nodokļus, jo uzskata, ka pie varas esošie nespēj (nekompetence) vai pat nevēlas (savtīgums) šo naudu godīgi izlietot jēgpilnos veidos. Šādā kontekstā valdības lēmums konsolidāciju veikt, galvenokārt paaugstinot nodokļus, nevis samazinot izdevumus (kā tas tika solīts pirms vēlēšanām!), protams, jāvērtē kā ļoti tuvredzīgs un jau tā iznīcinoši zemos sabiedrības uzticības reitingus varai vēl vairāk graujošs.

Septembra «DnB NORD Latvijas barometra» dati liecina, ka augustā novērotais sabiedrības kopējā noskaņojuma uzlabošanās apsīkums nav bijusi sagadīšanās, kas skaidrojama ar mērījumu statistisko kļūdu. Turklāt mana piesardzīgi izteiktā prognoze, ka septembrī iespējama rādītāju slīdēšana pesimisma virzienā, ir apstiprinājusies.

Lai gan mēneša laikā noskaņojums mainījies tikai nedaudz (sabiedrības kopējā noskaņojuma indekss samazinājies tikai par vienu punktu: no -36 līdz -37), tagad ir nepārprotami skaidrs – tendence, kas bija vērojama kopš 2009. gada rudens (pakāpeniska sabiedrības pesimisma mazināšanās), 2010. gada vasarā ir apsīkusi.

Nav šaubu, ka galvenais faktors, kas patlaban ietekmē iedzīvotāju noskaņojumu, ir 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti un jaunās valdības veidošanas gaita. Teorētiski varētu sagaidīt, ka vēlēšanu rezultātā sabiedrības noskaņojums uzlabosies. Pat, ja sabiedrība bija neapmierināta ar līdzšinējo kursu (un aptauju dati liecina, ka tā bija neapmierināta, – piemēram, augustā valdības darbu pozitīvi vērtēja tikai 16% iedzīvotāju), tad, sākot strādāt jaunievēlētajiem politiķiem, apmierinātības līmenim vajadzētu pieaugt, piešķirot jaunu uzticības kredītu. Turklāt uzlaboties vajadzētu ne tikai valdības darba vērtējumam, bet arī «DnB NORD Latvijas barometra» nākotnes vērtējuma indeksam, jo būtu tikai loģiski pieņemt, ka jaunās valdības pūliņu rezultātā pēc 12 mēnešiem uzlabosies gan Latvijas ekonomiskā situācija, gan iedzīvotāju personīgie materiālie apstākļi.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Anita Bērziņa, DNB bankas valdes locekle, viceprezidente. DNB ir lielākās Norvēģijas bankas meitas uzņēmums Latvijā. «Esam liela un draudzīga komanda – kopā ap 850 darbiniekiem,» norāda A. Bērziņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Banku un finanšu joma ir dinamiska nozare, kas attīstās līdzi digitālajai pasaulei. Līdz ar to ir nemitīgas un aizraujošas pārmaiņas, kas motivē un iedvesmo. Strauji mainās klientu uzvedība, paradumi. Bankas sen vairs nav garlaicīgas, vecmodīgas organizācijas ar smagnējiem ozolkoka galdiem un naudas seifiem.

DnB NORD Latvijas barometra pētījums, kurā jau vairāk nekā trīs gadus ik mēnesi analizējam iedzīvotāju noskaņojumu attiecībā pret valstī notiekošo, šomēnes neuzrāda būtiskas izmaiņas iedzīvotāju uztverē, tomēr jāņem vērā, ka aptauja veikta pirms Valsts prezidenta Valda Zatlera paziņojuma par 10. Saeimas atlaišanu un citiem sekojošiem notikumiem.

Tomēr pētījuma otrajā daļā paustie viedokļi par to, kāpēc vairums iedzīvotāju patlaban Latvijā notiekošo vērtē kritiski, liek secināt, ka jūnija pētījuma rezultāti varētu būt gana spilgti.

Vairāki jaunākā pētījuma rādītāji ir nedaudz uzlabojušies, tomēr grūti spriest, vai tas iezīmē jaunu tendenci – iedzīvotāju apmierinātības pieaugumu – vai tikai nelielas svārstības, kopumā saglabājoties esošajam zemajam apmierinātības līmenim.

Analizējot tendences ilgstošā periodā, arī jāsecina, ka pēdējos gados izmaiņas vieglāk skaidrojamas ar politiskiem vai cita rakstura notikumiem (nodokļu izmaiņām, valdības maiņu u.tml.) un reakciju uz tām, nevis ar sezonālām pārmaiņām.