Mēs dzīvojam laikā, kad šķiet – digitālo transformāciju vēlas ikviens uzņēmums. Tomēr Latvijā, lai gan uzņēmējiem ir motivācija, finansējums un dažkārt arī reālas ieceres un mēģinājumi ieviest izmaiņas savā uzņēmumā, līdz pozitīvam rezultātam nonāk vien retais. Kādēļ tā?

Svarīgākais, kas šajā jautājumā jāsaprot – digitālā transformācija nav galamērķis. Ir ierasts domāt — kaut ko izdarīsim, mainīsim un uzņēmumā, tā teikt, iestāsies vai notiks digitālā transformācija, no tā radīsies inovatīvi IT risinājumi un tiks pieņemti tikai datos balstīti lēmumi. Šāds domāšanas veids un skatījums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pārmaiņas neizdodas. Digitālā transformācija ir process, kas notiek tad, kad uzņēmuma vide tam ir pielāgota. Lai pie tā nonāktu, uzņēmumiem vērts virzīt fokusu uz divām jomām, kas spēj pozitīvi ietekmēt ceļu uz pārmaiņām.

IT un biznesa sadarbība, kas uzlabo vērtību

Lai veidotu labu un vērtību nesošu saikni starp uzņēmuma darbību un IT risinājumiem, vispirms vērts izvērtēt pretrunīgāko terminu, kas biznesā pastāv – biznesa vērtība. Šī frāze uzņēmumos tiek izmantota ļoti bieži – katrs uzņēmums ar savu darbību rada kādu vērtību saviem klientiem. Bet vai visi uzņēmumi var skaidri atbildēt, kas ir šī viņu radītā vērtība? Tā patiesībā var būt teju jebkas, piemēram, produktivitāte, inovācija, peļņa, brīvais laiks. Lai veiksmīgi ieviestu pārmaiņas, uzņēmumam ir jāzina, kas ir viņu radītā vērtība un vai plānotās izmaiņas nesīs jaunus biznesa labumus – tikai tad ir vērts uzsākt pārmaiņu plānošanu un eksperimentēšanu.

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares eksporta pakalpojumu apjoms 2016. gada 3. ceturksnī, attiecībā pret to pašu laika periodu 2015. gadā, ir pieaudzis par 40%, kopumā sasniedzot 143,82 miljonus eiro, liecina jaunākie Latvijas Bankas dati.

Šodien notikušajā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa prezentēja ne tikai IKT nozares jaunākos datus, bet arī strauji augošās jomas nākotnes vīziju.

Būtisks priekšnoteikums Latvijas datu ekonomikas izaugsmei ir nesen parakstītais memorands starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un LIKTA, vienojoties par sadarbību Latvijas digitālās transformācijas procesā un datos balstītas sabiedrības un valsts attīstībā. Sadarbības memorands paredz, ka datos balstītas sabiedrības un valsts attīstība tiks veidota uz trīs pīlāriem: datu demokratizācija (datu pieejamības un izmantošanas veicināšana), datos balstīta sabiedrības iesaiste publiskās pārvaldības procesos, datos un tehnoloģijās balstītu inovāciju attīstība un to komercializācija.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Vēlētāju uzticība Valdim Dombrovskim 10.Saeimas vēlēšanās ver ceļu kārtējiem taupības cirtieniem, ieskaitot nodokļu celšanu.

2011. gada valsts budžeta konsolidācija varētu notikt uz vairāku nodokļu likmju palielinājuma rēķina, kas jau iezīmēti vairākos dokumentos.

Parīzes autošovā atgriežas optimisms

Autobūves gaidītākais jaunums - septītās paaudzes VW Passat startēs Vācijā un Baltijā jau šogad.

Viedoklis

Politiķiem jāstrādā, lai atveseļotu ekonomiku

Vēlēšanu rezultāti nepārsteidz, taču jaunievēlētajiem politiķiem ir jāizdara pareizie secinājumi attiecībā uz pēdējos pāris gados pieļautajām kļūdām un jāīsteno reformas, kas būtu vērstas uz Latvijas ekonomikas atveseļošanos, uzskata DB aptaujātie uzņēmēji.

Iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana par administratīvi teritoriālo reformu turpinās.

Cilvēki Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā aptaujāti arī Durbes novadā un citos, tādēļ Dienas Bizness mēģināja saprast, ko īsti vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Juris Pūce pašvaldībām ir aizliedzis.

Kopš J. Pūce aizliedza Ikšķiles un Jelgavas novadam savā veidā noskaidrot iedzīvotāju viedokli par iecerēto administratīvi teritoriālo reformu, pagājuši teju divi mēneši. Durbes novads jau paspējis veikt iedzīvotāju aptauju Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā ar līdzīgiem jautājumiem kā Ikšķiles novadā, tomēr rājiens neseko. Tādēļ vietā ir jautājums – kas īsti ir aizliegts un kas atļauts pašvaldībām, ne tikai runājot par teritoriālo reformu, bet vispār, jo Saeimas pašvaldības lietu komisijā maijā ministrs pauda, ka pašvaldībām kā publiskām personām ir tiesības darīt vien to, ko likums atļauj.

Mājokļu pieejamība šī gada 1.ceturksnī Rīgā uzlabojās un mājokļi joprojām bija pieejamāki nekā pārējo Baltijas valstu galvaspilsētās. Pieejamības uzlabojumu veicināja tas, ka vidējā alga kāpusi nedaudz straujāk nekā vidējā dzīvokļu cena. Gan Tallinā, gan Viļņā vidējā dzīvokļu cena auga straujāk nekā algas, tādēļ arī mājokļa pieejamība abās pilsētās pasliktinājās. Tomēr gada sākumā mājokļu pieejamība bija augsta visās Baltijas galvaspilsētās.

Lai gan 1. ceturksnī mājokļu tirgū lielā mērā turpinājās iepriekšējos gados novērotās tendences, pēdējos mēnešos mēs jau varam novērot pandēmijas ietekmes pirmās pazīmes. Rīgā aktivitāte dzīvokļu tirgū aprīlī un maijā ievērojami kritās. Aktivitātes samazināšanās novērojama, galvenokārt, otrreizējā tirgū. Kamēr šai kategorijā darījumi tika atlikti uz vēlāku laiku, darījumiem ar jaunuzceltiem dzīvokļiem veicās labāk. Tie notiek pēc iepriekš slēgtiem līgumiem – pirmie rokas naudas līgumi tiek parakstīti kādu laiku pirms māja tiek uzcelta, bet reālie darījumi tiek reģistrēti vēlāk, kad māja jau tiek nodota ekspluatācijā. Rezultātā darījumi tiek atspoguļoti datos ar ievērojamu nobīdi no pirkuma līguma parakstīšanas brīža. Tas nozīmē, ka datos par jaunuzcelto mājokļu darījumu skaitu un to cenām pandēmijas ietekme būs redzama ar novēlošanos.

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte (BVEF) un Latvijas Mobilais Telefons (LMT) kopīgi izstrādājuši unikālu pētījumu platformu Lielo datu analīzei un ekonomiski pamatotu lēmumu pieņemšanai, informē Satiksmes ministrijas komunikācijas nodaļā.

Pētījumu platforma dod iespēju veikt datu analīzi reālā laika režīmā, kas ir pamats datos balstītai lēmumu pieņemšanai nacionālā un reģionālā līmenī. Vienlaikus tā ir rīks unikālu un personalizētu pašvaldību attīstības stratēģiju izstrādei, kā arī nacionāla mēroga jautājumu risināšanai, piemēram, ceļu tīklu optimizācijai un infrastruktūras attīstības plānošanai.

Pēc Satiksmes ministrijas (SM) iniciatīvas pētījums šodien, 15. martā, tika prezentēts SM vadībai un padotības iestādēm, kā arī valsts pārvaldes, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un autoceļu jomas ekspertiem.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis atzīmēja, ka nepieciešams izvērtēt un integrēt pieejamos datus, īpaši vērtējot ekonomisko aktvitāti Latvijā. Infrastruktūra un mobilitātes iespējas ir nozīmīgs faktors ekonomiskās attīstības iespējām, īpaši novados, viņš atzīmēja,

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Vēršanās pret žurnālistiem un politologiem jeb sev netīkamu jautājumu un viedokļu «noairēšana» - ar to izceļas daudzi jaunie politiķi. Tam spilgts piemērs bija pirms divām dienām Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti uzaicinātais partijas KPV LV pārstāvis Atis Zakatistovs un JKP priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

Raidījums bija veltīts valdības veidošanas procesam, un bez diviem minētajiem politiķiem tajā piedalījās partijas Attīstībai/Par! pārstāvis Juris Pūce un NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars, kurš vienā brīdī pat paziņoja, ka norobežojas no uzbrukumiem žurnālistiem, kuriem ir tiesības uzdot visādus, arī nepatīkamus, jautājumus. Raidījums jau ir radījis zināmu ironijas pilnu viļņošanos sociālajos tīklos par to, kā politiķi savas neizdarības skaidro ar mediju un politologu sazvērestībām. Diemžēl tas ir dažu jauno partiju, kas sevi pieteikušas kā revolucionārus, niķis - jebkuru kritiku pasludināt par ienaidnieku sazvērestību jeb, Bordāna kunga vārdiem runājot, miglas pūšanu acīs.

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

Šā gada septembrī pirmoreiz kopš pērnā gada oktobra Kopējais noskaņojuma indekss mēneša laikā ir krities, liecina DnB NORD Latvijas barometra dati

Kritiskāk nekā pirms mēneša ir vērtēta gan esošā ekonomiskā situācija un tajā notiekošās pārmaiņas, gan arī kritiskāk vērtēts valdības darbs.

Septembrī arī vairs nav vērojama tendence pakāpeniski uzlaboties valdības darba vērtējumam. Ar valdības darbu iedzīvotāji apmierināti bija aptuveni tikpat bieži kā augustā. Tiesa, nedaudz pieaudzis «pilnīgi neapmierināto» īpatsvars: augustā tas bija 35%, septembrī – 37%.

Septembra aptaujas dati arī liecina, ka iedzīvotāji pašreizējo Latvijas ekonomikas stāvokli vērtē kritiskāk nekā jūlijā un augustā: par «ļoti sliktu» jūlijā to atzina 35%, augustā – 38%, bet septembrī jau 41%.

Noplūdinātajos datos par apmēram 100 tūkstošiem fizisku un juridisku personu, kas ar Lielbritānijas lielākās bankas HSBC Šveices filiāles palīdzību izvairījušies no nodokļiem, 49 klienti ir saistīti ar Latviju.

No datos pieejamajiem klientiem, kas saistīti ar mūsu valsti, 22% ir Latvijas pilsoņi, teikts Starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija (ICIJ) ziņojumā, atsaucoties uz noplūdinātiem slepeniem bankas dokumentiem.

Laika posmā no 1989.līdz 2006.gadam saistībā ar noplūdinātajos datos aplūkoto bankas darbību tika atvērti 43 klientu konti, kas saistīti ar Latviju, un tie bija saistīti ar 62 bankas kontiem.

Latvija ir ierindota 98.vietā pēc ASV dolāros mērīta līdzekļu apmēra noplūdinātajos dokumentos. Maksimālā summa, kas saistīta ar klientu Latvijā, bija 94,4 miljoni ASV dolāru.

Lietuva ir ierindota 101.vietā, un maksimālā summa klientam, kas saistīts ar Lietuvu, bija 65,5 miljoni ASV dolāru. Noplūdinātajos dokumentos 32 klienti ir saistīti ar Lietuvu, un 22% no tiem ir Lietuvas pilsonība. Kopumā 1990.-2006.gadā noplūdinātajos dokumentos pieejama informācija par 38 klientu kontiem, kas saistīti ar 67 bankas kontiem.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Viens no valsts attīstībai izšķiroši svarīgiem jautājumiem, par kuru domāt vēlētājiem, izvēloties, kam atdot savu balsi, ir jautājums par reģionālo attīstību.

Tas sevī ietver vispirms jau pašvaldību skaita pārskatīšanu, jo pašlaik teju pusē novadu iedzīvotāju skaits neatbilst likumā noteiktajam. Tālāk jau loģiski izrietoša ir ceļu tīkla, izglītības iestāžu un veselības aprūpes iestāžu optimizēšana, šo infrastruktūru piemērojot jaunizveidotajiem lielākajiem novadiem. Tiesa, pašlaik vairums partiju iestājas par status quo saglabāšanu un negrasās stingri pateikt, ka iestājas par pašvaldību skaita samazināšanu. To atklāti ir atbalstījuši vien pāris politisko spēku.

Līdztekus tam politiķiem būtu jāspēj savam elektorātam pateikt, kādu tad viņi redz lauku attīstību. Proti, kam tur būtu jānotiek, kāda veida ekonomiskajām darbībām jāattīstās un kas ir lemts neveiksmei. Taču, kā norāda ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, «uz vēlēšanām liela daļa partiju turpina uzturēt mītu, ka varēs naturālās saimniecībās piekopt tradicionālo dzīves veidu». Un tas, lūk, jau ir bezatbildīgi un bīstami. Ja palūkojas uz statistiku, tad Latvijā lauksaimniecībā ir būtiski lielāks nodarbināto īpatsvars nekā vidēji Eiropas Savienībā, tostarp arī būtiski augstāks nekā, piemēram, Igaunijā. Turklāt tas ir nevis tādēļ, ka Latvijas lauki varētu lepoties ar daudzām spēcīgām saimniecībām.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Britu zīmolu eksperts Eds Vils intervijā laikrakstam Diena stāsta par zīmolu spēku un kā tos var izmantoto valstis, arī Latvija.

Latvijā viesojaties saistībā ar šobrīd notiekošajiem Britu nedēļas pasākumiem. Kā jums šķiet, vai valstīm nepieciešams savs zīmols? Piemēram, Latvija ilgstoši tādu meklē. Par tādu mēģināja kļūt sauklis «Zeme, kas dzied».

Valsts ir ļoti komplekss un sarežģīts veidojums - tā ir daba, cilvēki, kultūras mantojums, tradīcijas, ekonomika. Tā ka valstij ir daudz iespēju radīt savu zīmolu un uzvesties atbilstoši tam. Piemēram, Lielbritānijas iedzīvotāji zina samērā maz par Latviju, ja nu vienīgi kaut ko Eirovīzijas kontekstā. Līdz ar to jums ir lieliska iespēja šo tukšumu aizpildīt ar savu stāstu, savu zīmolu. Radīt īsceļu cilvēkiem, kuriem nav laika iedziļināties, veidot priekšstatu par valsts personību, tās vērtībām, to, par ko tā iestājas.

Šogad Nobela prēmiju ekonomikā ieguva ekonomisti Viljams Nordhauss un Pols Romērs par darbu, kas analizē ekonomisko izaugsmi klimata pārmaiņu un tehnoloģisko inovāciju kontekstā.

Vairāki ekonomisti jau ir norādījuši, ka piešķirtā balva ir tieša ASV prezidenta Donalda Trampa īstenotās politikas kritika. Proti, ASV pēc D. Trampa iniciatīvas ir izstājušās no Parīzes klimata līguma, kura dalībvalstis ir apņēmušās būtiski mazināt oglekļa izmešus. Tāpat ASV prezidents vairākkārtīgi publiski ir paudis, ka runas par klimata pārmaiņām nav zinātniski pierādītas un viņš nepieļaus, ka oglekļa izmešus ierobežojoši pasākumi apdraudētu ASV rūpniecību un darba vietas. Piešķirtā balva ir apliecinājums tam, ka pasaules valstu ekonomikām ir jāattīstās ilgtspējas virzienā, aizvien vairāk domājot par to, lai tās būtu zaļas un videi draudzīgas. Latvijai šī ziņa ir svarīga, domājot gan par OIK atcelšanu, gan par atjaunojamo energoresursu atbalstu. Ir skaidrs, ka mūsu valstij arī ir jādomā par oglekļa izmešu samazināšanu un fosilo resursu ierobežošanu.

«Vai SC un ZZS ir kāds politiķis, kurš varētu uzņēmējiem izklāstīt partijas redzējumu par ES fondiem?» šādu jautājumu medijiem izplatītajā paziņojumā uzdod Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Kā norāda LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme – Grende, uzņēmēju – politiķu diskusijā par ES fondu jautājumiem uzņēmēji varēja pārliecināties par to, ka Vienotībai, PLL, VL-TB/LNNK un PCTVL ir gan viedoklis par to, ko un kā darīt ar ES fondiem, gan politiķis, kurš spēj aci pret aci ar uzņēmējiem un biznesu studējošajiem to pārstāvēt. Tomēr neatbildēts palicis jautājums, vai plāns un politiķu komanda šai jomā ir arī Saskaņas Centram un Zaļo Zemnieku Savienībai.

Uz LTRK, Biznesa augstskolas Turība un portāla Delfi organizētā diskusiju cikla BIZNESS pēc vēlēšanām. KĀDS? trešo sarunu ES FONDI pēc vēlēšanām ZZS un SC pārstāvji neesot ieradušies un uzņēmēju adresētie jautājumi partijām palikuši neatbildēti.

Joprojām aktīvi notiek jaunās valdības veidošana, un tieši no jaunās valdības būs atkarīgs, kā turpmākos gadus strādās valsts pārvalde, cik efektīva tā būs un cik kvalitatīvus pakalpojumus sniegs Latvijas iedzīvotājiem.

2022. gada rudenī veiktais pētījums “Valsts pārvaldes efektīva darbība konkurētspējas paaugstināšanai” parāda, ka situācija valsts pārvaldē diemžēl ir sliktāka, nekā mēs domājām. No vienas puses, izkristalizējās visiem jau labi zināmas lietas – funkciju dublēšanās ministrijās, pārmērīga birokrātija, no otras – izglītības un izpratnes trūkums par vadību un procesiem.

Ir virkne dokumentu, atskaišu, formālu pieeju, ierēdņiem nav saprotams, kas ir valsts pārvalde, kādi uzdevumi jāveic, par efektivitāti nemaz nerunājot. Situāciju vēl vairāk sarežģī politisko spēku nevēlēšanās un nespēja sadarboties, lai kopīgi veidotu labāku valsts pārvaldi, sadarbība nenotiek nevienā līmenī. Situācija kopumā ir neatbilstoša valsts attīstības virzienam.

Runājot par nākamo koalīciju, man ir duālas izjūtas. No vienas puses, varētu turpināt strādāt pašreizējā koalīcija, no otras - nedrīkst nerēķināties ar tik plašu Saskaņas centra pārstāvniecību Saeimā, komentējot 10. Saeimas vēlēšanas Latvijā, norāda uzņēmuma Dalkia pārstāvis Latvijā Guntars Kokorevičs.

«Kādi rezultāti tika prognozēti, tādi tie arī faktiski ir. Uzskatu, ka tagad jaunievēlētajiem politiķiem ir jādomā par nākamā gada valsts budžetu, visuzmanīgāk rīkojoties tieši ar nodokļiem,» skaidro uzņēmējs.

«Es saprotu, ka mums ir starptautiskie aizdevēji, dažādi slogi un pensijas pensionāriem, tomēr nodokļu slogs jau tagad ir maksimāli liels gan uzņēmumiem, gan arī iedzīvotājiem,» norāda G. Kokorevičs.