Komercbanku rīcībā esošais lielais latu daudzums lata procentu likmēm var likt diezgan ilgi stagnēt esošajos līmeņos, uzskata Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš.

Pirmdien komercbanku kontos Latvijas Bankā (LB) glabājās 680,8 miljoni latu, bet LB depozītos bija izvietoti 617,4 miljoni latu.

Latu starpbanku likmes Rigibor pēdējā laikā gandrīz stāv uz vietas. Likme uz nakti un vienu dienu otrdien ir 1,16%, uz vienu nedēļu tā ir 1,22%, uz vienu mēnesi – 1,33%, bet uz trim mēnešiem – 2,27%. Sešu mēnešu likme ir 2,79%, bet 12 mēnešu likme ir 4,24%.

Sagaidāms, ka pāris tuvāko mēnešu laikā likmju tirgū nekas būtiski nemainīsies, tirgū valdīs dziļš miers, iepriekš Dienas biznesam prognozēja arī DnB Nord bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Kviešu nākotnes cenas varētu pieaugt par vairāk nekā 20% līdz 8,50 dolāriem par bušeli, jo sausums Krievijā ierobežo piedāvājumu un spekulanti izmanto izdevību, atsaucoties uz CWA Global Markets Pty, raksta Bloomberg.

Līguma cena septembra piegādēm palielinājās par 0,6% līdz 6,975 dolāriem par bušeli. Pirmdien kviešu cena sasniedza 7,1125 dolārus par bušeli, kas ir augstākā atzīme kopš 2008. gada septembra.

Kvieši pēdējo sešu mēnešu laikā ir uzrādījuši labākos rezultātus starp UBS Bloomberg CMCI indeksā ietvertajām izejvielām. Karstākais jūlijs Krievijā pedējo 130 gadu laikā ir iedragājis graudu ražu.

«Tirgū ienāk spekulanti,» norāda CWA eksperts Pīters Makgvairs. «Viņi izmanto iespēju, un es uzskatu, ka tas turpināsies arī nākamajās nedēļās.»

Kviešu ražošanas apjomi šogad Krievijā varētu samazināties par 19% līdz 50 miljoniem tonnu, liecina ASV Lauksaimniecības departamenta dati.

Eiropas finanšu tirgos un politikas aprindās notiekošais arvien vairāk līdzinās asa sižeta kinofilmai, kurā viens krass pavērsiens seko otram, – Grieķija ir uz bankrota sliekšņa, eirozonas ekonomiskā situācija pasliktinās un vācieši vēlas atgriezties doičmarkas laikmetā. Finanšu tirgus izmisīgi gaida kādus risinājumus no eirozonas politiķiem.

Tiesa gan, eirozonas politiķi, ja spēj par kaut ko vienoties, to dara ļoti lēni, tāpat arī līdz šim veiktie pasākumi nav spējuši pārliecināt tirgu.

«Makroekonomisko rādītāju analīze šoruden rādīja, ka attīstītajās valstīs jauna lejupslīde nav gaidāma, un šāds pieņēmums balstījās uz četriem būtiskiem faktoriem. Pirmkārt, attīstītajās valstīs notiek privāto parādu konsolidācija, un privātā patēriņa līmeņa pieaugums būs pozitīvs, taču pieticīgs. Otrkārt, jaunattīstības valstīs joprojām saglabājas ekonomikas pieauguma tempi. Treškārt, ASV Kongresam izdosies vienoties par ne pārāk ierobežojošu fiskālo politiku. Un, vissvarīgākais, eirozonas parādu krīzei tiks rasts atrisinājums, jo alternatīva (publiskā sektora parādu krīze, banku sistēmas sabrukums, ekonomiskā lejupslīde, eirozonas fragmentācija u.c.) ir nesalīdzināmi sliktāks iznākums,» situāciju apraksta DnB NORD Markets vadītājs Uldis Bušs.