DNB bankas prezidents Andris Ozoliņš pēc DNB bankā nostrādātiem 13 gadiem, no kuriem astoņi gadi pavadīti, veicot bankas valdes priekšsēdētāja un prezidenta pienākumus, no šā gada 1.septembra nolēmis šo amatu atstāt, informē DNB bankas pārstāve Teika Lapsa.

Ozoliņš savus turpmākos plānus patlaban neatklāj, sacīja Lapsa.

No 1.septembra par DNB bankas prezidentu kļūs Osmunds Skars, kas pašlaik ir DNB Hjūstonas filiāles (ASV) vadītājs.

«Esmu strādājis šajā bankā gandrīz 13 gadus, un šo periodu ir raksturojis intensīvs un rezultatīvs darbs - banka šajā laikā ir attīstījusies no 14.bankas Latvijas finanšu sektorā līdz vienai no vadošajām universālajām bankām. Kāds ir teicis, ka dzīve ir mūsu izvēļu kopsumma. Biju plānojis mainīt karjeru jau 2008.gadā, bet, sākoties ekonomiskajai krīzei, uzskatīju par savu pienākumu neatstāt banku un savus kolēģus šajā saspringtajā periodā,» skaidro Ozoliņš.

DnB NORD Banka no šā gada rudens mainīs nosaukumu uz DNB, jo Norvēģijas finanšu grupa DnB NOR pērnā gada nogalē kļuva par vienīgo DnB NORD grupas īpašnieku.

2005. gada beigās, izveidojoties DnB NORD Grupai - Norvēģijas finanšu grupas DnB NOR un Ziemeļvācijas bankas NORD/LB kopuzņēmumam, tā dibināšanas līgumā tika paredzēta iespēja DnB NOR bankai atpirkt visas DnB NORD Grupas akcijas.

Balstoties uz pārliecību, ka Baltijas valstīm un Polijai, kur ir pārstāvēta DnB NORD Grupa, ir lielākas izaugsmes iespējas nekā lielākajai daļai Eiropas valstu, un vēloties paplašināt savu darbību šajā reģionā, 2010. gada nogalē DnB NOR pārņēma savā īpašumā visas DnB NORD Grupas akcijas.

Lai nodrošinātu intensīvāku grupas banku integrāciju, DnB NOR pieņēmusi lēmumu šā gada vēlā rudenī vienlaicīgi mainīt gan DnB NORD grupas banku, gan arī DnB NOR nosaukumu un tādējādi no šā gada nogales visa grupa strādās ar vienu zīmolu – DNB, informēja bankā.

DnB NOR ir noslēgusi vienošanos ar Ziemeļvācijas banku NORD/LB par tās īpašumā līdz šim esošo 49% DnB NORD grupas akciju iegādi.

Bank DnB NORD A/S (DnB NORD) ir Norvēģijas lielākās bankas DnB NOR ASA (DnB NOR) un Vācijas bankas Norddeutsche Landesbank Girozentrale (NORD/LB) kopuzņēmums, kas izveidots 2005.gada beigās.

Šā gada 2.augustā DnB NOR izmantoja savas tiesības iegādāties līdz tam NORD/LB īpašumā esošos 49% DnB NORD grupas akciju. Pašlaik abas puses ir panākušas vienošanos.

«Baltijas valstīm un Polijai pašlaik ir augstāks izaugsmes potenciāls nekā Rietumeiropai. Mēs redzam arī noteiktas Baltijas valstu makroekonomiskās situācijas uzlabošanās pazīmes, un Polijas ekonomika visu finanšu krīzes periodu ir bijusi viena no Eiropā spēcīgākajām ekonomikām,» skaidro DnB NOR prezidents Rune Bjerke.

Šā gada septembrī, saņemot iemaksu no Norvēģijas DnB NOR bankas 147 miljonu eiro (ap 103,3 miljoni latu) apmērā, tika palielināts DnB NORD Bankas pirmā līmeņa kapitāls.

No saņemtās summas vienlaikus tika atmaksāti subordinētie aizdevumi (ietilpst otrā līmeņa kapitālā) Dānijas DnB NORD bankai un DnB NOR bankai 77 miljonu eiro (ap 54,1 milj. Ls) apmērā.

DnB NORD Bankas prezidents Andris Ozoliņš skaidro, ka DnB NORD Bankas akcionārs, Norvēģijas lielākā banka DnB NOR ir paudusi pārliecību, ka Baltijas valstīm ir lielākas izaugsmes iespējas nekā lielākajai daļai Eiropas valstu. «Bankas pirmā līmeņa kapitāla palielināšana neapšaubāmi liecina par mūsu akcionāru ilgtermiņa stratēģisku apņemšanos attīstīt un paplašināt bankas darbību šajā reģionā,» tā viņš.

DnB NORD grupa Latvijā šogad pirmajā pusgadā piedzīvojusi 6,9 miljonu latu zaudējumus, ko radīja 19,1 miljona latu uzkrājumu izveidošana. Zaudējumu apjoms gan ir divas reizes mazāks nekā pērn šajā laika periodā.

DnB NORD grupas Latvijā operacionālā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem 2011. gada pirmajā pusgadā sasniedza 12,2 miljonus latu. Ieņēmumi no pamatdarbības šajā periodā bija 25,8 miljoni latu, Db.lv informēja bankā. Pagājušā gada pirmajā pusgadā DnB NORD Banka cieta 15,7 miljonu latu zaudējumus, bet grupas zaudējumu apjoms bija 16,3 miljoni latu.

Tikmēr DnB NORD Bankas akcionāra, Norvēģijas DnB NOR, peļņa 2011. gada otrajā ceturksnī sasniedza 322,8 miljonus latu, kas ir par 20% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

DnB NOR prezidents Rune Bjerke atzina, ka sasniegtā peļņa ir otrs lielākais ceturkšņa peļņas rādītājs kopš finanšu krīzes sākuma. DnB NOR grupā šogad otrajā ceturksnī samazinājās veikto uzkrājumu apjoms, sasniedzot 41,5 miljonus latu, kas ir par 48% jeb 38,3 miljoniem latu mazāk nekā izveidotie uzkrājumi attiecīgajā periodā pirms gada.

DnB NORD Banka sākusi strādāt ar jaunu zīmolu DNB. Vienlaikus DnB NORD zīmola maiņa uz DNB notikusi visā bankas grupā vairāk nekā 20 valstīs, pavēstījusi banka.

«Jau pagājušā gada nogalē par visas DnB NORD grupas īpašnieci kļuva DnB NOR – Norvēģijas lielākā banka un viena no vadošajām un finansiāli spēcīgākajām finanšu institūcijām Ziemeļvalstu reģionā. Lēmums mainīt gan DnB NORD grupas banku, gan DnB NOR nosaukumu pieņemts, lai paplašinātu darbību un veicinātu integrētas banku grupas izveidi,» skaidorja DNB bankas prezidents Andris Ozoliņš.

Līdz ar bankas zīmola maiņu tiks piedāvāti arī jauni produkti un pakalpojumi – multivalūtu bankomāti, iespēja savā filiālē atvērt kontu jebkurā citā DNB grupas bankā Baltijas valstīs un Norvēģijā, brīvo naudas līdzekļu noguldījumi Norvēģijas kronās, plašākas finansējuma saņemšanas iespējas Latvijas uzņēmumiem un jaunas tehnoloģijas, pavēstījusi banka.

@import "App_Themes/Online/styleforpreview.css"; body { background-image: none; } h1{font-size:15pt; line-height:18pt;}

Norvēģijas varas iestādes izdevušas rīkojumu, kurā teikts, ka valsts vadošajai bankai DnB NOR jāsamaksā 2.7 miljonu eiro liels sods par bankas veikto valsts obligāciju tirdzniecību, izmantojot iekšējo informāciju, ziņo Swedish Wire.

DnB NOR apsūdz valsts parādzīmju pārdošanā 2008. gada 9. un 10. oktobrī, kas ir īsi pirms Norvēģija uzsāka banku sektora atbalsta programmu, kura tika finansēta emitējot lielu daudzumu valsts obligāciju.

Atbalsta programmu banku sektoram Norvēģijas valdība veidoja pēc apspriešanās ar DnB NOR un citām bankām. Pēc apspriedes banka pārdevusi tās īpašumā esošās valsts parādzīmes, kas izraisīja šo obligāciju vērtība samazināšanos.

A/s DNB banka valdē notikušas izmaiņas, darbu pametot līdzšinējam valdes loceklim norvēģim Sigfredam Andersenam (Sigfred Andersen) un padomes priekšsēdētāja vietniecei, Lietuvas iedzīvotājai Jekaterinai Titaernko. DNB banka valdē darbu uzsācis jauns valdes loceklis, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Par jauno DNB banka valdes locekli iecelts Norvēģijas iedzīvotājs Ole Kristians Borli Karteruds (Ole Christian Borli Karterud).

Izmaiņas bankas valdes locekļu sastāvā reģistrētas šā gada 18. aprīlī.

Darbu DNB banka valdē turpina tās priekšsēdētājs Andris Ozoliņš un valdes locekļi - Toms Erdals, Ivars Kapitovičs un Jānis Teteris.

Bankas padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Terje Turness, bet padomes locekļi ir Margreta Melbje Gronna, Ola Landmarks un Tonijs Samuelsens.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada 11. novembrī a/s DnB Nord banka sāka strādāt ar jauno zīmolu un nosaukumu - DNB banka. Līdz ar DnB Nord zīmola maiņu Latvijā ar jauno nosaukumu sākusi darbu visa DnB NOR grupa vairāk nekā 20 pasaules valstīs.

Norvēģijas banka DnB NOR parakstījusi vienošanos ar Vācijas NORD/LB, tādējādi panākot, ka tā pilnībā savā īpašumā pārņems abām bankām piederošo kopuzņēmumu DnB NORD, ziņo Wall Street Journal.

Kopš DnB NORD dibināšanas 2005. gadā Vācijas NORD/LB piederēja 49% no kopuzņēmuma, savukārt DnB NOR kontrolēja 51% DnB NORD.

Šā gada oktobra beigās DnB NOR darīja zināmu, ka abas bankas vienojušās par šī darījuma summu, kas noteikta 160 miljonu eiro apmērā.

DnB NORD darbojas četrās valstīs – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Banka nodarbina aptuveni trīs tūkstošus darbinieku un tai ir 158 filiāles. Bankas aktīvu vērtība tiek lēsta 10,9 miljardu eiro apmērā.

Šā gada 11. novembrī DnB NORD Banka mainīs nosaukumu uz DNB banka, kas ir uzticības apliecinājums no Norvēģijas mātes bankas puses, un plāno ieviest jaunus pakalpojumus, stāsta DnB NORD Banka valdes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš.

«Jau gadu lielākā Norvēģijas banka DnB NOR ir mūsu vienīgais akcionārs, tieši viņa izlēma pāriet uz vienotu zīmolu – DNB – visās 20 pasaules valstīs, kurās banka strādā,» sarunā ar laikrakstu Biznes & Baltija pavēstīja A. Ozoliņš.

Bankas valdes priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka mātes bankas gatavība piešķirt savu nosaukumu Latvijas «meitai» ir vērtējama kā uzticības apliecinājums. Tāpat, ņemot vērā, ka 34% no DNB NOR akcijām pieder Norvēģijas valdībai, tā ir ļoti stabila banka.

A. Ozoliņš laikrakstam arī norāda, ka banka tirgū sāks piedāvāt vairākus jaunus produktus, kā, piemēram, tiek plānots multivalūtu bankomātu ieviešana, kuros jebkuras bankas klienti varēs izņemt skaidru naudu ne tikai latos, bet arī eiro un dolāros.

Kamēr lielās Skandināvijas izcelsmes bankas saviem klientiem Latvijā par depozītiem jau vairāk nekā gadu maksā niecīgus procentus, tikmēr no ieguldījumiem šo banku akcijās pēdējā gada laikā bija iespejams nopelnīt pat 30%.

Tā novēroja Db.lv, apskatot banku piedāvātās noguldījumu likmes un šo banku akciju cenu izmaiņas biržās. Skandināvijas valstu izcelsmes banku – Swedbank, SEB banka, DNB Nor (DNB Latvijā), Nordea banka parasti nav izcēlušās ar augstām noguldījumu likmēm Latvijā. Tikmēr ekomiskā krīze veicināja to, ka jau no 2010.gada depozītu likmes noguldījumiem uz gadu atrodas zem vai nedaudz virs 1%, kas Latvijā nozīmē reāli ciest zaudējumus inflācijas dēļ. Tiesa, no otras puses, ieguldījumi šajās bankās nozīmē zināmu drošību nezaudēt naudu. Tomēr vienlaikus zemās noguldījumu likmes ļauj tām arī uzrādīt pieklājīgu pamatbiznesa peļņu, ņemot vēra, ka procentu ieņēmumu (pamatā par kredītiem) ir krietni lielāki nekā procentu izdevumi (pamatā par depozītiem), liecina banku finanšu pārskati.

DnB NORD Banka šogad trešajā ceturksnī plāno pārcelties uz jauno biroja ēku Skanstes ielā, Rīgā, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service pastāstīja bankas valdes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš.

«Pašlaik viss [ēkas būvdarbi] notiek laikā. Nodošanas termiņš ir jūnija beigas. Un šogad trešajā ceturksnī pārvāksimies jau uz jaunām telpām, » viņš teica.

Jaunās Nordea un DNB apvienotās bankas Baltijā nosaukuma Luminor sekmes atkarīgas no bankas darbiem, spējas piesaistīt jaunus klientus un augt, norāda aptaujātie zīmolu eksperti.

Zīmolu konsultants, interneta žurnāla parbrendu.lv autors Krišjānis Papiņš norādīja, ka apvienotās bankas nosaukums Luminor ar laiku «iedzīvosies», jo Nordea un DNB bankām ir ļoti plaša klientu bāze, kas būs spiesti pieņemt jauno nosaukumu, identitāti un sadzīvot ar to. Lai klienti sāktu pamest banku, būtu nepieciešams rasties nopietnām un sistēmiskām problēmām pakalpojumu kvalitātē vai pieejamībā, attieksmē.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sevišķi būtiski ir tas, vai jaunā banka spēs piesaistīt jaunus klientus un augt, kļūt iecienīta un emocionāli iemīlēta, iegūt uzticamību. Tas lielā mērā atkarīgs no bankas vadības spējas izpaust stratēģijā definētās vērtības konkrētos risinājumos, pakalpojumos, attieksmē pret klientiem. Tiešās mijiedarbības pieredze ar banku arī lielā mērā noteiks, kāds zīmols tai veidosies. Būtiski arī, kā banka izvērsīs savu ārējo komunikāciju, ko teiks un piedāvās klientiem, kādu personību un noskaņu veidos savās reklāmās.

A/s DnB NORD Banka mainījusi padomi – to ir pametis padomes loceklis dānis Torsteins Hagens (Torstein Hagen), liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

27. jūlijā par padomes priekšsēdētāja vietnieci kļuvusi Dānijas Karalistē dzīvojošā Jekaterina Titarenko, savukārt par padomes priekšsēdētāju – Terje Turness (Terje Turnes) no Apvienotās Karalsites.

DnB NORD banka apgrozījums 2009. gadā bija 54,509 miljoni latu, bet zaudējumi veidoja 87,08 miljonus latu.

Db.lv jau rakstīja, ka šī gada pusgadā DnB NORD grupa Latvijā piedzīvija 6,9 miljonus latu lielus zaudējumus. Zaudējumu apjoms gan ir divas reizes mazāks nekā pērn šajā laika periodā. Tikēr DnB NORD banka akcionāra Norvēģijas DnB NOR peļņa 2011. gada otrajā ceturksnī sasniedza 322,8 miljonus latu, kas ir par 20% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Ziemeļvalstu bankas SEB un DnB Nor paziņojušas, ka to aizdevumu portfeļa kvalitāte trešajā ceturksnī būtiski pieaugusi, uzlabojoties biznesam Baltijas reģionā, kas palīdzējis pārspēt ieņēmumu prognozes, raksta Reuters.

Zviedrijas banku grupa SEB publicējusi labāku trešā ceturkšņa operatīvo peļņu, nekā iepriekš tika paredzēts, samazinoties uzkrājumiem kredītu zaudējumiem, savukārt Norvēģijas DnB Nor samazinājušies kredītu zaudējumi un pirmsnodokļu peļņa bijusi lielāka nekā tirgus gaidīja.

Investori ar mazāku riska apetīti vairījās no bankām, kuras finanšu krīzes laikā bija izvērsušas savu darbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tomēr viņi atkal naudu iegulda šajās akcijās, jo globālās atveseļošanās laikā ir mazinājies ieguldījumu risks jaunattīstības valstu tirgos.

Kredītu zaudējumi ir kritušies, bankām samazinot savas pozīcijas riskantākajos tirgos, turklāt tās ir ieguvušas no veselīgajiem kapitāla līmeņiem.

Zviedru bankas gūst labumu no Baltijas reģiona atlabšanas no krīzes un saskata tajā labu izaugsmes potenciālu, vēsta Bloomberg.

Stokholmā bāzētās Swedbank AB, kas ir lielākā banka Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, akciju cena kopš 2009.gada marta ir pieaugusi gandrīz sešas reizes, pārsniedzot 132% pieaugumu 52 dalībnieku Bloomberg Europe Banks and Financial Services Indeksā. Zviedrijas SEB AB, kas ir otra lielākā banka Baltijā, tirgus vērtība kopš 2009.gada marta ir gandrīz trīskāršojusies.

Helsinku Evli Bank finanšu analītiķis Kimmo Rama stāstījis: «Baltijas valstīs kredītu kvalitāte ir uzlabojusies straujāk nekā iepriekš gaidīts, un rezultātā kredītu zaudējumi ir ievērojami samazinājušies.»

Valdot bažām par valstu parāda krīzi, Eiropas bankas piedzīvo finansējuma samazināšanos, kas var ierobežot ieņēmumus un kreditēšanu, kā arī iegrožot ekonomikas atveseļošanos, raksta Bloomberg.

Investori izvairās no banku parādzīmēm, uztraucoties, ka samazināsies vērtība Grieķijas, Portugāles un Spānijas obligācijām, kuras tur šie aizdevēji. Banku parādzīmju tirdzniecības apjomi maijā nokritās līdz zemākajam līmenim kopš Lehman Brothers sabrukuma 2008. gadā, jo papildus ienesīgums, ko pircēji pieprasa, lai valdību parādzīmju vietā pirktu banku parāda vērtspapīrus, pieauga līdz šā gada augstākajam līmenim.

Bankas Intesa Sanpaolo SpA, SEB, DnB Nor ASA un ING Groep gan šogad jau ir pārdevušas visas parādzīmes, kas bija nepieciešams, liecina Morgan Stanley aplēses.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu 100 miljonu latu apmērā reģistrējis nekustamā īpašuma attīstītājs AS Linstow Center Development, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Kā parādnieks reģistrēts SIA Linstow, bet ķīlu ņēmusi DnB Nor Bank Asa.

Kā skaidro Linstow Center Managment finanšu direktore Elvīra Korsakova, pagājušā nedēļā uzņēmums reģistrēja minēto komercķīlu saistībā ar nodrošinājuma pārjaunošanu jau esošā banku aizņēmuma (no 2006.gada) ietvaros.

Otru lielāko komercķīlu devis farmaceitisko produktu vairumtirgotājs AS Recipe Plus – 21 miljona latu apmērā, tās ņēmējs bijusi AS SEB banka.

Trešo lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devis pārvadājumu uzņēmums SIA L-Ekspresis un SIA Transtrade Riga - 20,8 miljonu latu apmērā, kā parādnieku reģistrējot SIA Rail Invest. Ķīlu arī ņēmusi SEB Bnka.

Akciju sabiedrības RB Rail padomes sēdē 26.oktobrī pieņemts lēmums par uzņēmuma jauno valdes priekšsēdētāju un izpilddirektori apstiprināt iepriekš par atlases konkursa uzvarētāju atzīto Baibu Rubesu. Amata pienākumus viņa sāks pildīt 29. Oktobrī, teikts paziņojumā medijiem.

«Jau atlases konkursa ietvaros mums radās pārliecība, ka Baibas Rubesas ilggadējā pieredze nozīmīgu starptautisku projektu vadīšanā, profesionālās iemaņas, kā arī izcilās komunikācijas spējas ir spēcīgs pamats, lai sekmīgi darbotos šajā atbildīgajā amatā. Tāpēc ticu, ka Baiba Rubesa spēs pacelt gan kopuzņēmuma, gan Rail Baltica projekta attīstību nākamajā kvalitātes līmenī, turpinot sekmīgi uzsākto darbu šī vēsturiskā projekta realizēšanā,» uzsver RB Rail padomes priekšsēdētājs Anti Moppels.

Padome izteica pateicību par labu darbu līdzšinējam izpilddirektoram Edvīnam Bērziņam, īpaši atzīmējot viņa nopelnus uzņēmuma dibināšanas un pirmā CEF finansējuma pieteikuma sagatavošanas procesos.

Jaunās DNB un Nordea apvienotās bankas Baltijā nosaukums būs Luminor. Zīmola paziņošana ir vēl viens nozīmīgs solis ceļā uz jaunās bankas izveidi, informē banku pārstāvji.

«Šodien mēs izziņojam apvienotās bankas jauno zīmolu. Zīmola nosaukums Luminor ietver solījumu klientiem un darbiniekiem – būt mūsdienīgai un uzņēmīgai bankai, kas veidota, balstoties uz dzīves stilu un biznesa pieeju Baltijā ar mērķi veidot labāku rītdienu. Mūsu vīzija ir kļūt par labāko uz klientiem orientēto banku Baltijā,» komentē Nils Melngailis, jaunās bankas Padomes priekšsēdētājs.

«Mēs veidojam gan jaunu zīmolu, gan jaunu banku. Šī ir unikāla iespēja strādāt tā, kā vēlamies mēs paši, apvienojot mūsu profesionālo pieredzi ar īpašu pieeju attiecībās ar klientiem,» skaidro Erki Rāzuke (Erkki Raasuke), jaunās bankas valdes priekšsēdētājs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2010.gadā veikusi vairākas darbības uzraudzības jomā, kuru rezultātā banku un apdrošināšanas nozare kļūs prognozējamāka un stabilāka, bet par pensiju sistēmu pieejama plašāka informācija.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), atskaitoties par 2010. gadā paveiktajiem būtiskākajiem darbiem, informē par noslēgto sadarbības līgums starp Dānijas, Igaunijas, Īslandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas atbildīgajām ministrijām, centrālajām bankām un finanšu sektora uzraudzības iestādēm par pārrobežu finanšu stabilitāti, krīzes vadību un risināšanu. Līgums paredz izveidot Ziemeļu un Baltijas valstu pārrobežu stabilitātes grupu. Tāpat noslēgti jauni sadarbības un informācijas apmaiņas līgumi ar ārvalstu uzraudzības iestādēm par Danske Bank, Nordea un DnB Nor banku grupu uzraudzību, kā arī .noslēgts informācijas apmaiņas līgums ar Krievijas Federācijas Centrālo banku.

Latvija nevar domāt tikai par budžeta konsolidāciju, jādomā arī par ekonomikas siltināšanu.

«Liels atspaids, ko bieži vien nenovērtējam, ir Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kas šogad kopā ar nacionālo finansējumu ir vairāk nekā viens miljards latu. Diemžēl šo fondu apguvē Latvija nebūt nav teicamniece. Nezinu, kas būtu jādara, lai tas mainītos – varbūt katrā svarīgākajā jomā nozares ministram jānorīko īpašs komisārs, kas to visu kontrolē, jo šis citrons – ES fondi – būtu jāizspiež līdz pēdējai pilītei,» intervijā Latvijas Avīzei norāda DnB NORD bankas prezidents Andris Ozoliņš.

Viņš uzskata, ka valsts sākusi apzinīgāku darbību fiskālajā jomā, jo daudz izdevies paveikt budžeta konsolidācijā. Pēc viņa domām, Latvija ir rokas stiepiena attālumā no tā, ka varēs teikt, ka šī krīze pārvarēta.