Latvija nevar domāt tikai par budžeta konsolidāciju, jādomā arī par ekonomikas siltināšanu.
«Liels atspaids, ko bieži vien nenovērtējam, ir Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kas šogad kopā ar nacionālo finansējumu ir vairāk nekā viens miljards latu. Diemžēl šo fondu apguvē Latvija nebūt nav teicamniece. Nezinu, kas būtu jādara, lai tas mainītos – varbūt katrā svarīgākajā jomā nozares ministram jānorīko īpašs komisārs, kas to visu kontrolē, jo šis citrons – ES fondi – būtu jāizspiež līdz pēdējai pilītei,» intervijā Latvijas Avīzei norāda DnB NORD bankas prezidents Andris Ozoliņš.
Viņš uzskata, ka valsts sākusi apzinīgāku darbību fiskālajā jomā, jo daudz izdevies paveikt budžeta konsolidācijā. Pēc viņa domām, Latvija ir rokas stiepiena attālumā no tā, ka varēs teikt, ka šī krīze pārvarēta.
Runājot par banku sektoru, A.Ozoliņš arī piebilst, ka saasinājusies konkurence cīņā par klientu. Pašlaik redzams, ka jebkurā konkursā, ko par finansējuma piesaistīšanu izsludina kāds klients, piedaloties no trim līdz septiņām bankām. Šis konkurences spiediens samazinot arī uzcenojumus par resursu izmantošanu savu risku un administratīvo izdevumu segšanai, kā arī peļņas gūšanai.
Lēnām augot arī pieprasījums pēc kredītresursiem no uzņēmēju puses, jo tirgus pakāpeniski aktivizējoties. «Nav gluži tā, kā viens nozares kolēģis sacījis, ka mums vajadzīgs ideāls kredītņēmējs. Jā, bankas cīnās par klientiem ar zemu risku, tomēr aizvien vairāk parādās arī konkurence par vidēja riska klientiem. Mēs meklējam kredītņēmēju, kurš spēj parādīt, ka viņam ir prognozējama nākotnes naudas plūsma, kas garantēs, ka viņš šo kredītu spēs arī atdot. Ar domu «varbūt izdosies» nav vērts sākt biznesu, jo neizdošanās gadījumā zaudējumi būs kā bankai, tā pašam kredītņēmējam,» atzīmē A.Ozoliņš.
