Par maksātnespējas administratoriem Latvijā strādā arī atsevišķi komercbanku darbinieki.
Latvijas Kredītņēmēju apvienības jurists Jānis Āboliņš pauda pārliecību, ka šādai situācijai nevajadzētu būt, lai arī likums to pieļauj un praksē ir vairāki šādi piemēri.
Āboliņš stāstīja, ka par maksātnespējas administratoriem strādā kāds Parex bankas un arī Latvijas Krājbankas darbinieks.
Kā atzina Maksātnespējas administrācijas direktora vietnieks juridiskajos jautājumos Helmuts Jauja, likumā nav amatu savienošanas ierobežojumu, taču bankā strādājošais maksātnespējas administrators nevar piedalīties procesos, kuros ir iesaistīta konkrētā banka.
Jauja uzsvēra, ka administratoru darbībā ir jāievēro neitralitātes un objektivitātes principi.
DnB Nord bankas pārstāvis Rolands Cupiks, kurš gan apgalvoja, ka DnB Nord bankā neviens maksātnespējas administrators nestrādā, pauda izbrīnu, kā darbu bankā var apvienot ar maksātnespējas administrēšanu. Arī viņš atzina, ka ir pieredzējis šādus gadījumus, turklāt paši administratori to nemaz neslēpjot un e-pastus sūtot arī no sava bankas e-pasta.
Saskaņā ar Maksātnespējas reģistra datiem patlaban Latvijā ir 349 sertificēti maksātnespējas administratori.
Maksātnespējas administrācijas mājaslapā skaidrots, ka administratoru var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona, kura sasniegusi 25 gadu vecumu, saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi jurista kvalifikāciju vai saņēmusi valsts atzītu izglītības dokumentu par augstākās akadēmiskās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs un ieguvusi zinātnisko grādu.
Tāpat administratoram pēc minētās izglītības un kvalifikācijas iegūšanas ir jābūt vismaz trīs gadu darba pieredzei jurista vai tam pielīdzināmā amatā, jāprot valsts valodu augstākajā līmenī, sekmīgi jānokārto administratora eksāmens un jāiegūst sertifikāts.