Revolucionāri priekšlikumi grozījumiem Maksātnespējas likumā saistībā ar administratoriem var novest pie tā, ka šajā amatā nevarēs praktizēt zvērināti advokāti .
Tā sarunā ar DB atzīst tieslietu ministre Baiba Broka, bijušais tieslietu ministrs un pašreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš un zvērināts advokāts Lauris Liepa. Risinājums šai situācijai būs jāmeklē visiem kopīgi, jo sabiedrība vēlas zināt vairāk par administratoru rīcību vienā vai otrā gadījumā.
Atšķirīgi priekšlikumi
Tieslietu ministre Baiba Broka atzīst, ka maksātnespējas procesā nepieciešami uzlabojumi, tāpēc ir vajadzīgas izmaiņas. Pašlaik Maksātnespējas likuma grozījumi tiek skatīti Saeimā, kur viena daļa ir redakcionāli precizējoši un par kuriem, visticamāk, nekādas īpašas diskusijas, pēc ministres domām, vairs nevarētu būt. Savukārt ir otra daļa šī likuma grozījumu, kas ir konceptuāli – lielas reformas paredzoši un iesniegti tikai uz trešā, galīgā lasījuma izskatīšanu. «Tie ir jāvērtē no juridiskās metodikas skatupunkta, vai veikt tik būtiskus grozījumus, kas skar lielu personu loku – zvērinātus advokātus, kuri vienlaikus darbojas arī kā administratori, un tādējādi tiktu pakļauti būtiskiem ierobežojumiem, ja maksātnespējas administratoriem būtu valsts amatpersonas statuss,» tā B. Broka. Viņa piebilst, ka diskusijas par valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem ir bijušas jau divus trīs gadus, tomēr ir vairāki jautājumi, kuri nav atbildēti un nav atrisināti. Aptuveni puse no administratoriem vienlaikus ir arī zvērināti advokāti. «Valsts amatpersonas statuss liek ievērot interešu konflikta normatīvus. Te jābūt ļoti skaidram, kurā brīdī advokāts pārstāv klientus, kad viņš ir administrators, kā nodalīs naudas plūsmu, kā to uzskaitīs, kā visu šo nodalīšanu vērtēs KNAB,» skaidro B. Broka.
Vajdzēs skaidrību
Viņa atzīst, ka ir bijuši pārmetumi par administratoru darba necaurspīdīgumu un sabiedrībai ir tiesības zināt vairāk – vai tie patiešām darbojas atbilstoši mērķiem, cik daudz nopelna, vai neatrodas interešu konflikta situācijā. «Tomēr zvērinātu advokātu gadījumā Latvija ir akceptējusi dažādas starptautiskas normas, tostarp arī saistībā ar brīvo juridisko profesiju. Tieši tāpēc skaidrībai jābūt pašiem advokātiem – administratoriem par to, kā varētu notikt šī ienākumu nodalīšana un darbība. Skaidrību vajadzēs arī VID un KNAB, lai zinātu savu kompetenci, cik tālu ko uzraudzīt. Tas nav nesasniedzams mērķis, taču vai pieteiktajos grozījumos ir atbildes uz šiem jautājumiem? Vai uz trešo lasījumu visi tehniskie risinājumi ir skaidri?» tā B. Broka. Savukārt Gaidis Bērziņš atgādina, ka ik pa brīdim ir priekšlikumi iestrādāt grozījumus likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, nosakot, ka administratori ir valsts amatpersonas. Viņaprāt, ja mērķis ir administratoru darbības – darījumu caurskatāmība, tad jautājums – vai ar tām normām, kuras pašlaik ir spēkā, nepietiek? Iespējams, sabiedrība grib zināt vairāk, nekā spēj uzzināt pašlaik.
Otra jautājumu daļa, pēc G. Bērziņa sacītā, ir saistīta ar administratora atrašanos interešu konflikta situācijā, un tādas problēmas dzīvē, visticamāk, pastāv. «Te vietā būtu jautājums KNAB – vai valsts amatpersonas statuss ir vienīgais instruments, kas ļaus risināt pašreizējās problēmas un vienlaikus nosegs kādus tagadējo normatīvu robus, skatot konkrētas situācijas par iespējamo interešu konfliktu,» tā G. Bērziņš. Viņš atzīst, ka Saeimā uz trešo lasījumu ir iesniegti divu veidu grozījumu priekšlikumi, kas ir kontraversiāli jeb savstarpēji viens otru izslēdzoši. «Proti, vai cilvēks var būt drusciņ valsts amatpersona – administrators un drusciņ nebūt zvērināts advokāts,» situāciju rāda G. Bērziņš. Uz šo kāzusu deputātiem norādījis arī Saeimas Juridiskais birojs. «Zvērināts advokāts un vienlaicīgi valsts amatpersona – tie ir nesavienojami jēdzieni. Advokatūrā ir citi principi, kas nav savienojami ar valsts amatpersonas darbību,» uzsver G. Bērziņš.
140 būs jāizvēlas
Pēc Laura Liepas domām nepieciešamība pēc grozījumiem Maksātnespējas likumā nav radusies teorētisku, bet gan praktisku apstākļu dēļ. Daži gadījumi, viņaprāt, parāda, ka pastāv ne tikai normatīvu robs, bet arī tas, ka atsevišķi administratori pārkāpj savas pilnvaras un pret viņiem nav tiesisku līdzekļu, ar ko cīnīties par savu taisnību. «Esošā sistēma teorētiski ir pietiekama, jo administratoru darbību uzrauga kreditori un tiesa, kas izšķir strīdus. Diemžēl ir daudz skaļu, nepatīkamu lietu, kas liecina, ka tiesas neveic piln- asinīgu kontroli pār maksātnespējas procesiem. Lai mainītu sistēmu radikālā veidā, ir jāvērtē visa kopējā aina, nevis tikai atsevišķi tās fragmenti,» skaidro L. Liepa. Viņš atgādina, ka administrators būtībā veic komerciālas darbības – vada uzņēmumu, apvienojot trīs institūciju – dalībnieku sapulces, padomes, valdes – pilnvaras vienā. Savukārt advokatūras normatīvi strikti nodala, ka advokāta profesija nav komerciāla darbība. «Tāpēc veidojas pretruna jau pašā saknē. Ja advokāts darbojas ar juridiskas palīdzības sniegšanu klientam, tad, kļūstot par administratoru, viņš neizbēgami spiests iesaistīties komercdarbībā, kur ir gan kreditoru, gan paša administrējamā uzņēmuma intereses un vēl sistēmiskā maksātnespējas prasība procesu veikt ātri, efektīvi,» stāsta L. Liepa. Viņš norāda, ka ir valstis, kur advokātiem tieši atļauts veikt administratoru funkcijas. «Tas būtu grozījums advokatūras likumā. Otrs risinājums būtu advokātu dalīšana «klasiskajos» tiesu advokātos un izņēmuma statusā esošajos – advokātos, kas sniedz palīdzību komercdarījumos,» tā L. Liepa. Viņš gan brīdina, ka tā būtu ļoti radikāla sistēmas izmaiņa. «Pašreizējie grozījumi ir problēmas indikācija, un, ja tie stātos spēkā, tad 140 advokātiem – maksātnespējas administratoriem – faktiski nāktos izdarīt izvēli – atteikties no advokātu vai no administratora pienākumu izpildes, jo savienojami šie amati vairs nebūtu,» situācijas nopietnību rāda L.Liepa.
Citas sviras
«Diemžēl piedāvātais regulējums, kad administrators vienlaicīgi var būt arī zvērināts advokāts vai tiesu izpildītājs, nav iespējams. Tāpēc būs jāizdara izvēle, kuru ceļu iet. Valsts amatpersonas statuss var būt maksātnespējas administratoram, taču tad viņš vairs nav zvērināts advokāts,» tā B. Broka. Viņasprāt, varam stiprināt administratoru darbību, piešķirot papildu uzraudzības funkcijas MNA – iesaistīties administratoru pieņemto lēmumu izvērtēšānā, kas ļautu atslogot arī tiesas. «Varbūt ne pilnīgi visos jautājumos, bet tieši kreditoriem ļoti svarīgos – sensitīvos,» tā B. Broka. Viņasprāt, labs priekšlikums bija dot MNA tiesības piemērot administratīvos sodus maksātnespējas jomā, ko pašlaik var darīt tikai Valsts policija, kurai ir ļoti daudz citu jautājumu, ar ko nodarboties, un varbūt arī nav pilnīgas izpratnes par šiem specifiskajiem jautājumiem. Šādus sodus, pēc ministres domām, varētu piemērot, piemēram, pret administratoriem par savlaicīgu dokumentu neiesniegšanu, kas kavē procesa virzību. Tas varētu būt spēkā tikai no 2015. gada. «Vēl viena ideja, ko var īstenot, ir padarīt tiesu lēmumus maksātnespējas jomā pārsūdzamus, nevis, kā tas ir šobrīd, kad iespējams tikai lūgums Ģenerālprokuroram iesniegt protestu. Pārsūdzami arī varētu būt tiesas nolēmumi par administratora rīcību,» iespējamos risinājumus redz B. Broka.
