Slēdzot savu gaisa telpu, Krievijai jārēķinās ar atbildi no Rietumiem - tā saka valsts uzņēmuma Latvijas Gaisa satiksme (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš. Intervijā LGS vadītājs stāsta par iespējamiem riskiem sankciju dēļ, nepieciešamību saņemt pielaidi valsts noslēpumam Baibai Brokai un tiesvedību ar aviokompāniju Ryanair.
Eiropa un Krievija viena otrai šobrīd piemēro dažādas ekonomiskās sankcijas. Kā tas ietekmē, tēlaino sakot, debesīs notiekošos procesus jeb gaisa satiksmes sistēmu?
Šobrīd reāli mēs to neizjūtam. Īstenībā ir tā, ka pēdējo divu trīs mēnešu laikā tranzīta segmentā ir pieaugums 4% līdz 6% apmērā, tas ir vairāk, nekā plānojām. Tas saistāms ar apstākli, ka ekonomika pasaulē attīstās, situācija uzlabojas. Tā tas ir šobrīd.
Krievijas valdība ir norādījusi, ka jaunu ekonomisko sankciju ieviešanas gadījumā no Eiropas puses varētu tikt slēgta Krievijas gaisa telpa eiropiešu aviokompānijām. Ar kādām sekām tad jārēķinās Latvijas aviācijas nozarē?
Ļoti ceru, ka tas tomēr nenotiks – šādam solim būtu negatīva ietekme uz uzņēmumu darbību īstermiņā. Ja Krievija kaut ko tādu izdarīs, varam būt droši, ka šāds solis nepaliks bez atbildes no Rietumiem.
Tas nozīmē, ka varētu tikt slēgta arī Eiropas gaisa telpa Krievijas lidmašīnām?
Jā. Un tad šī situācija negatīvi ietekmēs abas puses. Protams, ja vien var uzskatīt, ka vienā pusē ir Eiropa, bet otrā – Krievija.
Ar ko vienas vai otras gaisa telpas slēgšanas dēļ jārēķinās nevis Eiropai vai Krievijai, bet gan Latvijai?
Mums jārēķinās ar ienākumu samazināšanos. Pagaidām nevaru pateikt, cik lielā apmērā. Jāredz, kādu lēmumu pieņems Krievija – par visas savas gaisa telpas slēgšanu, tikai daļēju, vai tas attieksies uz visām Eiropas aviokompānijām vai arī tikai daļu no tām. Šis ir jautājums, uz kuru viennozīmīgi atbildēt nevar. Jāņem vērā, ka aeronavigācijas nozare ir visnotaļ regulēta nozare pārnacionālā līmenī. Tas attiecas ne tikai uz operacionālo, bet arī uz ekonomisko darbību. Mūsu vienības maksa, jeb tarifi,tiek uzraudzīti centralizēti un ir izstrādāts daudzas ES regulas šim aspektam. Viennozīmīgi, gadījumā, ja sankcijas tiktu ieviestas, LGS pirmām kārtām meklētu iespēju samazināt negatīvo efektu īstermiņā, otrkārt – ilgtermiņā, izmantojot visas iespējas, kas ir paredzētas ES regulācijā attiecībā uz tarifiem. Uzreiz gan jāteic, ka šādas sankcijas ietekmēs ne tikai LGS, bet lielā mērā arī Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Somijas un vairāku citu valstu gaisa telpu sistēmas.
Runa ir par valstīm, kas robežojas ar Krieviju?
Jā, šīs valstis ir vistuvāk Krievijas robežai, un pār tām lido pietiekami daudz lidmašīnu. Virzieni, kuros lidmašīnas, šķērso, Latviju, ir dažādi: Āzija – Eiropa, Dienvidaustrumāzija – Eiropa, Eiropa – Āzija, kā arī Eiropa – Tuvie Austrumi. Tādējādi ietekme nepārprotami būs! Un tā būs nopietna.
Cik reāla jūsu skatījumā ir iespēja, ka Krievija tiešām varētu izšķirties par savas gaisa telpas slēgšanu?
Uz šo jautājumu grūti atbildēt. Izvērtēt politiķu izteikumus ir sarežģīti. Redzēsim pēc fakta, kā kas būs. Skaidrs ir vienīgi ir tas, ka šāda lēmuma pieņemšana negatīvi ietekmētu gan Krieviju, gan Eiropu. Varētu teikt, ka, slēdzot gaisa telpu, Krievija iešautu pati sev kājā.
Savulaik aizsākās visai ilgstošs strīds starp Īrijas aviokompāniju Ryanair un LGS par gaisa telpas izmantošanas maksu. Proti, Ryanair to ilgāku laiku vienkārši nebija maksājis. Vai var teikt, ka pašreiz šī problēma faktiski ir atrisināta?
Šobrīd varu atzīt, ka ar mūsu partneri Ryanair gāja smagi, bet kaut kā izdevās panākt, ka mums visu samaksā. Sākām pat tiesvedību pret Ryanair, bet tā tika izbeigta, jo šī aviokompānija mums samaksāja visu prasības summu, aprēķināto nokavējuma naudu, kā arī atsāka visu kārtējo rēķinu apmaksu. Tādējādi zuda prasības pamats. Šobrīd ar Ryanair mums ir laba sadarbība, nav neviena kavētā rēķina, viss tiek apmaksāts laikus. Jo vairāk viņi lido, jo lielāka nauda mums ienāk.
Kā varēja izveidoties situācija, ka viena aviokompānija vienkārši nemaksā par gaisa telpas izmantošanu?
Cik man ir zināms, ienākot Latvijā, Ryanair noslēdza līgumu ar lidostu Rīga, kurā bijuši nosacījumi, kas noteica Ryanair vienotu maksu par lidostas un aeronavigācijas pakalpojumiem. Tiesa gan, šī maksa bija krietni mazāka par noteiktajiem aeronavigācijas pakalpojumu tarifiem. Es neesmu pats savām acīm redzējis pilnu attiecīgā līguma tekstu. Taču, ja šādi nosacījumi tur tiešām bija, varu apgalvot, ka tos tur vienkārši nedrīkstēja iekļaut, jo visi jautājumi par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu un to apmaksu tiek regulēti gan nacionālajos, gan ES normatīvajos aktos, un tur ir skaidri aprakstīts, kā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs saņem samaksu par saviem pakalpojumiem.
Laiku pa laikam izskanējis, ka Ryanair varētu pamest Latvijas tirgu. Jūsuprāt, šāda iespēja pastāv?
Protams, par šādām lietām lemj katra aviokompānija pati – tas ir viņu iekšējais lēmums. Pašas kompānijas vislabāk saprot, kāda rīcība tām ir izdevīgāka, bet kāda – mazāk izdevīga. Tīri teorētiski varu apgalvot, ka, spriežot no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja viedokļa, mūsu tarifi ir vieni no konkurētspējīgākajiem ES, un maksa par šādiem pakalpojumiem veido pietiekami lielu pasažieru pārvadājumu izmaksas daļu. Līdzīga maksa ir varbūt vienīgi Igaunijā. Tādējādi, raugoties no šāda aspekta, Ryanair šobrīd nebūtu ekonomiski izdevīgi pamest Latviju. Konkurētspējīgas ir arī tās cenas, ko šobrīd aviokompānija piedāvā patērētājiem. Arī Ryanair pasažieru skaits ir pietiekams. Tādējādi, manuprāt, nav īsti ekonomiska pamata tai pamest šo tirgu.
LGS valdē darbu atsākusi bijusī tieslietu ministre Baiba Broka, kurai Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un ģenerālprokurors nepiekrita piešķirt pielaidi valsts noslēpumam. Cik noprotams, tā viņai nepieciešama, arī strādājot LGS...
Jā, pielaide valsts noslēpumam viņai tiešām ir nepieciešama. Tiks aizpildīti attiecīgi dokumenti, nosūtīti kompetentām iestādēm, un tās tad arī pieņems lēmumu. Uzreiz gribu teikt, ka diezgan nepateicīga lieta ir zīlēšana kafijas biezumos un spriedelēšana par to, kas būtu, ja būtu... Tāpēc šobrīd tiek formēti dokumenti, un tie tiks nosūtīti, un tikai tad, kad tiks pieņemts lēmums kompetentās iestādēs, mēs arī attiecīgi rīkosimies.
Un tomēr... Atkāpties vai neatkāpties no ministres posteņa pēc lēmuma nepiešķirt pielaidi valsts noslēpumam – tā bija viņas pašas izvēle. Kāda situācija ir LGS – vai viņa drīkstēs strādāt uzņēmuma valdē, ja SAB pateiks, ka šo pielaidi viņai joprojām piešķirt nevar?
Pašreizējā situācijā lēmumu pieņems Drošības policija. Šis jautājums mūsu normatīvajā regulējumā līdz galam nav atrisināts. Nav skaidras procedūras, kā šādos gadījumos jārīkojas. Vienīgais, ko varu apgalvot – LGS valdes loceklim pielaide valsts noslēpumam ir vajadzīga. Manā rīcībā arī nav informācijas, kas liecinātu par Drošības policijas darba pozitīvo vai negatīvo iznākumu. Jāsagaida lēmums, un pēc tam konsultēsimies ar mūsu akcionāru un lemsim, kā rīkoties.
Laikā, kamēr B. Broka bija aizņemta tieslietu ministres darbā, LGS valdes locekļa vieta stāvēja tukša. Neizjutāt viena darbinieka ilgstošu trūkumu?
Visticamāk, gribat pajautāt, vai B. Brokas darbība vispār dod kādu labumu uzņēmumam. Domāju, ka tāds ir. Viņa ir labi izglītota speciāliste, šeit ir strādājusi jau ilgus gadus, un īpaši veiksmīgi viņai padodas LGS pārstāvēšana starptautiskā jomā. Laikā, kad B. Broka bija prom, mēs – visi pārējie – izjutām darba slodzes palielināšanos. Šobrīd viņa turpinās to pašu darbu, ko darīja pirms kļūšanas par ministri.
B. Broka ir arī deputāte Rīgas domē un padomniece Tieslietu ministrijā. Viņa ar saviem darba pienākumiem LGS tiek galā?
Brokas kundze ir talantīgs cilvēks. Principā uzņēmuma valdes loceklim nav jābūt birojā noteikta stundas – viņam ir nenormēts darba laiks. Manis, kā valdes priekšsēdētāja galvenais uzdevums ir organizēt valdes darbu tā, lai viss būtu izdarīts. Un es izdarīšu visu, lai Broka lielāko daļu no sava darba veltītu tieši LGS.
Izskanējis pieņēmums, ka aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu Latvijā varētu apvienot ar citām valstīm, piemēram, Lietuvu vai Skandināvijas valstīm...
Šādu iespēju es pat nepieļauju! LGS nav privatizējama – tā ir iekļauta to uzņēmumu sarakstā, kas nav privatizējami. Ir skaidrs: lai valsts kapitālu nodotu ārvalstu subjektam, pēc būtības ir jāmaina šī kapitāla statuss. Virs Latvijas ir suverēnā gaisa telpa, un tāpēc tā jāpārvalda valstij, valsts kapitālsabiedrībai. Tomēr te ir ne tikai juridiskais, bet arī ekonomiskais aspekts. Mēs Latvijā darām to pašu darbu, ko veic identiski uzņēmumi Somijā, Zviedrijā un citur. Prasības par to, kādā kvalitātē šie pakalpojumi jāsniedz, ir ļoti strikti definētas. LGS apgrozījums ir aptuveni 22 milj. eiro gadā, un mēs nesaņemam no valsts nevienu eiro centu. Šā uzņēmuma apvienošana ar citu valstu kompānijām tām radītu tikai prieku un lielāko sapņu piepildījumu.
LGS arī būtu priecīga pārņemt kādas citas valsts gaisa telpu, nodrošinot tās pārvaldīšanu tādā pašā līmenī kā Latvijā, turklāt darot to krietni lētāk nekā šobrīd tas notiek citur Eiropā. Tāpat jāuzsver – ja pat teorētiski pieļautu scenāriju, ka LGS tomēr pārņemtu citas valsts kompānija, par to maksātu pasažieri, jo no visām kaimiņvalstīm tikai Igaunijā tarifi nav augstāki kā Latvijā. Jebkāds izmaksu pieaugums gultos uz patērētāja pleciem, proti, augstākās aeronavigācijas pakalpojumu izmaksas tiktu iekļautas aviobiļešu cenās.
