Latvijas dabasgāzes kompānija «Latvijas Gāze» ir uzvarējusi konkursā par Latvijas ieslodzījuma vietu nodrošināšanu ar dabasgāzi, apņemoties šo pakalpojumu veikt par 2,5 miljoniem eiro, liecina publikācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes izsludinātajā konkursā «Dabasgāzes iegāde Latvijas ieslodzījuma vietām» kopumā saņemti pieci piedāvājumi. «Latvijas Gāzes» piedāvātā līguma cena sakritusi ar iepriekš paredzēto līguma cenu. Līguma darbības laiks ir 24 mēneši.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka Latvijā ir 10 ieslodzījuma vietas - Brasas cietums, Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem, Daugavgrīvas cietums, Iļģuciema cietums, Jelgavas, cietums, Liepājas cietums, Jēkabpils cietums, Olaines cietums (Latvijas cietumu slimnīca), Rīgas centrālcietums un Valmieras cietums.

«Latvijas Gāze» ir dabasgāzes sadales operators Latvijā un dabasgāzes tirgotājs. Uzņēmums nodrošina dabasgāzes piegādi 443 000 klientiem.

Šonedēļ no likvidējamā Brasas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām tika pārvesti pēdējie ieslodzītie, savukārt pats cietums tiks likvidēts ar šī gada 1.aprīli, pavēstīja Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Aija Fedorova.

Viņa norādīja, ka ar Brasas cietuma likvidāciju IeVP ietaupīs 3,5 miljonus eiro. Līdz ar cietuma slēgšanu visi notiesātie ir pārvietoti uz citām Latvijas ieslodzījumu vietām ar atbilstošu soda izpildes režīmu, savukārt personālam piedāvātas turpmāka darba un dienesta iespējas Rīgā un Rīgas reģionā.

Fedorova skaidroja, ka novecojošo Brasas cietuma ēku uzturēšana IeVP ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīgāka. To pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka cietuma slēgšana ir vēsturisks pagrieziens. Ministrs uzsvēra, ka reformas kriminālsodu izpildes jomā un dinamiski pieaugošā resocializācijas attīstība prasa aizvien augstāku cietumu personāla kvalifikāciju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Jaunās pieejas prasa arī jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, kurā ir ne tikai efektīvi drošības un uzraudzības risinājumi, bet arī personāla darba specifikai atbilstoši apstākļi.

Karostas cietums, kurš iekļuvis arī vairākos ērmīgos starptautiskos topos, piemēram, pasaulē vismazāk romantisko viesnīcu sarakstā, atklās šā gada tūrisma sezonu.

Tūrisma sezonas atklāšana notiks 17. maijā ar izrādi «Aiz restēm». Pēc tam gaidāmi arī citi pasākumi, piemēram, velosipēdu ekskursija pa Karostas teritoriju. Savukārt naktī no 17. uz 18. maiju, kad arī citviet pasaulē bez maksas savas durvis ver vaļā muzeji, Karostā varēs apmeklēt «Sarkanā Dzintara» cietumu. Nākamajā dienā gaidāmi dažādi kino pasākumi.

Db.lv jau vēstīja, ka Karostas cietums iekļuvis tādos topos kā «Desmit savdabīgākās vietas, kur pavadīt nakti», «Pasaulē vismazāk romantisko viesnīcu tops», «Pasaulē neparastāko viesnīcu tops», «10 labākās cietumu viesnīcas pasaulē», un, iespējams, arī citos.

Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka pēc jaunā Liepājas cietuma darbības sākšanas nākamos cietumus varētu izvietot Latgales reģionā un Pierīgā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka sistēmas reforma ir vēsta uz Latvijas iekšējās drošības stiprināšanu nākotnē. Tāpat viņš lūdza ņemt vērā, ka jaunu cietumu būvniecība nav tikai izdevumi, bet gan arī ieņēmumi. Proti, pašreizējie cietumi atrodas ģeogrāfiski izdevīgās vietās, lai pēc tiem būtu liels pieprasījums un valsts varētu tos izdevīgi pārdot.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile interesējās, vai jaunu cietumu būvniecība ir saistīta ar prognozēm par noziedzības palielināšanos. Uz to viņa saņēma atbildi, ka pašreizējie cietumi ir novecojuši.

Valdība arī lēma TM uzsākt sarunas ar Latgales reģiona un Pierīgas pašvaldībām par jaunajam Latgales cietumam un Pierīgas cietumam piemērota zemesgabala meklēšanu un ziņot Ministru kabinetā par sarunu rezultātiem līdz 2016.gada 15.decembrim.

Šobrīd jaunā Liepājas cietuma būvniecības process ievirzījies noslēguma posmā, lai jau 2025.gada nogalē cietuma ēku koplekss tiktu nodots ekspluatācijā, informē Tieslietu ministrija.

Jaunais cietums Latvijas sodu izpildes sistēmā būs būtisks jaunums, lai nodrošinātu valsts iekšējo drošību.

Jaunajā Liepājas cietumā nodrošinās maksimāli efektīvu un sabiedrības drošībai atbilstošu sodu izpildi, jo īpaši plānotā, projektētā un piemērotā infrastruktūra ļauj ieslodzīto uzraudzības un apsardzes procesus veikt ar daudz mazākiem cilvēkresursiem, tāpēc cietuma personāls daudz lielākā mērā strādās ar resocializācijas un drošības pasākumiem. Jauno tehnoloģiju priekšrocības sniegs būtisku pienesumu uzraudzības, apsardzes un drošības jomā. Cietuma atklāšana ļaus slēgt vairākas ieslodzījuma vietas Latvijā, kas neatbilst mūsdienu prasībām, tostarp tagadējo Liepājas cietumu, kurš atrodas pašā pilsētas centrā. Vienlaikus jaunais cietums būs arī nozīmīga darba vieta liepājniekiem un reģionā dzīvojošajiem.

Jaunā Liepājas cietuma būvniecības starptautiskajā iepirkumā pieteikumus iesniegušas divas Latvijas kompānijas - Re&Re un UPB, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Kopumā konkursa dokumentāciju izņēma astoņas kompānijas. Kā atgādināja ministrijā, Liepājas cietums saskaņā ar likumu ir klasificēts kā valsts noslēpumu saturošs būvprojekts, tādēļ papildus pieredzei un finanšu rādītājiem kā viena no prasībām pretendentiem tika piemērots industriālās drošības sertifikāts, kas apliecina kompānijas uzņēmējdarbības prakses caurspīdīgumu un konfidenciālas informācijas glabāšanas drošumu.

"Interese par Liepājas ieslodzījuma vietas iepirkumu bija ļoti liela. Bija interese arī no ārvalstīm, piemēram, no Īrijas un Lietuvas. Zinām, ka par konkursu interesējās arī starptautisku kompāniju meitas uzņēmumi Latvijā. Pretendentiem, ņemot vērā projekta sarežģītības pakāpi, bija vairāki precizējoši jautājumi, lai varētu sagatavot iespējami kvalitatīvāku piedāvājumu. Esam gandarīti, ka iepirkuma pirmā daļa ir sekmīgi noslēgusies un esam saņēmuši divus nopietnus piedāvājumus. Tas norāda, ka iepirkuma konkursa nolikuma sagatavošana bijusi atbilstošā profesionālā līmenī," informēja iepirkuma komisijas priekšsēdētājs Agris Balodis.

Tieslietu ministrija turpina darbu pie jauna cietuma Liepājā būvniecības – ir izstrādāts cietuma plānojums, informē ministrijā.

Pašlaik norit cietuma projektēšanas darbi, ko plānots pabeigt līdz 2016.gada aprīlim. Jaunais cietums Liepājā tiek projektēts sadarbībā ar Igaunijas Nekustamo īpašumu aģentūru un Daugavpils uzņēmumu REM PRO.

Jau iepriekš ziņots, ka 2014.gada aprīlī Tieslietu ministrija un Igaunijas Nekustamo īpašumu aģentūra parakstīja sadarbības līgumu, kura rezultātā plānots izstrādāt jaunā cietuma projektu.

Jaunais cietums paredzēts 1200 ieslodzītajiem, un tas būs pirmais modernais cietums pieaugušajiem Latvijā, kas būvēts atbilstoši Eiropas standartiem, nodrošinot atbilstošus darba apstākļus cietuma darbiniekiem, pilnvērtīgas resocializācijas iespējas un kvalitatīvu ieslodzīto uzraudzības iespēju. Ieslodzītie tiks izvietoti divvietīgās kamerās. Cietuma būvniecību plānots pabeigt 2018.gada nogalē.

Līdz 2016. gada beigām tiks izsludināts būvniecības iepirkums jaunajam cietuma kompleksam Liepājā, informē Tieslietu ministrija.

Plānots, ka būvniecība tiks uzsākta līdz 2017. gada nogalei. Liepājas cietums ir pēdējās desmitgades nozīmīgākais infrastruktūras objekts drošākas sabiedrības un ieslodzīto resocializācijas īstenošanas jomā.

«Liepājas cietums ir viens no svarīgākajiem sabiedriski nozīmīgajiem būvniecības objektiem pēdējā desmitgadē. Tas iezīmē atbildīgas sociālās politikas īstenošanu Latvijā, ilgtermiņā rūpējoties par drošāku sabiedrību. Tā būs mūsdienu prasībām atbilstoša ieslodzījuma vieta, kas nodrošinās maksimālu drošību gan darbiniekiem, gan sabiedrībai, gan arī pašiem ieslodzītajiem. Ir svarīgi ne tikai sodīt, bet arī nodrošināt šo cilvēku sekmīgu un visiem drošu atgriešanos sabiedrībā. Arī finansiāli ilgtermiņā valsts iegūs, jo tiks slēgti trīs novecojuši cietumi, kuru uzturēšanai un drošības nodrošināšanai ik gadu tērējam milzīgus līdzekļus,» norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Jau ilgu laiku Filadelfijas cietumā (Philadelphia’s Eastern State Penitentiary) vairs nenīkuļo īsti cietumnieki, un tagad tas kļuvis par tūrisma objektu. Ik gadu šeit tiekas bijušie cietumnieki, apsargi un bijušais apkalpojošais personāls, lai interesentiem stāstītu savas atmiņas par cietumā pavadīto laiku.

Cietums pēc 142 gadu ilga darba durvis slēdza 1971. gadā. Atmiņu stāstos par pavadīto laiku cietumā bijušie tā iemītnieki pauduši gan dziļu nožēlu par zaudētajiem dzīves gadiem, kas pavadīti, nīkstot cietumā, gan stāstījuši, ka šajā soda izciešanas iestādē satikti nākamie «kriminālie partneri».

Kopumā sodu šeit izcietuši 75 tūkstoši cietumnieku.

Iespaidīgā Filadelfijas cietuma līdzinieks Latvijā ir Karostas cietums Liepājā, kurš izpelnījies starptautisku uzmanību kā interesants un ērmīgs tūrisma objekts. Atšķirībā no sava amerikāņu kolēģa, Karostas cietumā tūristi var pārlaist arī nakti.

Plānotais cietums Liepājā pilsētai radīs apmēram 400 jaunas darba vietas, uz kurām varēs pretendēt atbilstošas izglītības un kvalifikācijas cilvēki, stāstīja Liepājas mērs Jānis Vilnītis (LRA).

Politiķis norādīja, ka cietumam būs nepieciešami ne tikai apsargi un uzraugi, bet arī psihologi, mediķi un citi speciālisti.

Vilnītis atzina, ka liepājnieki cietuma būvniecību vērtē dažādi, tomēr pārsvarā atbalstot ieceri, jo novērtējot gan potenciālo jaunu darbavietu radīšanu, gan līdzšinējā cietuma pārcelšanu no paša pilsētas centra uz attālāku rajonu.

«Jau tagad ir skaidrs, ka jaunais objekts kļūs par vienu no lielākajiem komunālo pakalpojumu lietotājiem pilsētā. Tas nozīmē, ka cietums izmantos gan uzņēmuma «Liepājas ūdens», gan «Liepājas enerģija» pakalpojumus, gan citus saimnieciska rakstura uzņēmumu pakalpojumus,» uzsvēra Vilnītis.

Jauna cietuma būvniecība nozīmēšot, ka dažādu cietuma uzturēšanai nepieciešamu pakalpojumu nodrošināšanā būs iespējas iesaistīties arī Liepājas uzņēmumiem - būs jānodrošina dažādi servisa pakalpojumi, piemēram, jaunajā cietuma kompleksā būs paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem, kuriem būs jānodrošina ēdināšana, piebilda mērs.

Francijas galvaspilsētā Parīzē esošais vēsturiskais La Santé cietums nesen tika atvērts ekskursijām. Patlaban, pirms remonta tas stāv tukšs, vēsta thelocal.fr. Raksta galerijā - neliels ieskats vietā, kas ir gan aizraujoša, gan biedējoša vienlaikus.

La Santé (tulkojumā - Labas veselības cietums) ir slavens ar to, ka ir vienīgais cietums Parīzes centrā, kā arī ar pasaulē atpazīstamajiem cietumniekiem, kas tajā mitinājušies. Starp viņiem arī terorists Karloss Šakālis, gangsteris Žaks Merins un brokeris Žeroms Kervjēls.

Cietuma pirmsākumi meklējami jau 1867. gadā. Tas zināms arī ar necilvēcīgi skarbajiem apstākļiem, kā dēļ tas pat nodēvēts par bēdīgi slavenāko cietumu Francijā.

Interesentiem ekskursijas vadījuši sargi, kuri reiz tur strādājuši. Cilvēki rindā gaidījuši visu dienu, lai tiktu vietā, kurā daudzi ieslodzītie kala plānus, kā no tās tikt ārā.

Igaunijas uzņēmums Riigi Kinnisvara AS izsludinājis iepirkumu, lai uzsāktu Liepājas cietuma projektēšanas darbus, informē Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Laura Majevska.

Starptautiskais publiskais iepirkums izsludināts, lai atrastu partneri, kas izstrādās projektu pirmajam modernajam cietumam Latvijā, kā arī tā infrastruktūru.

Kā norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs uzsver, ka kopš valsts atjaunošanas šī ir pirmā reize, kad Latvijā tiks būvēts mūsdienu prasībām atbilstošs cietums. Jaunā ieslodzījuma vieta paaugstinās drošību ieslodzījuma vietās un sabiedrībā kopumā, kā arī samazinās Eiropas Cilvēktiesību tiesas piespriesto kompensāciju apjomu ieslodzītajiem par neatbilstošiem ieslodzījuma apstākļiem, viņš norāda.

Jaunais cietums tiks būvēts 1200 ieslodzītajiem, un tas būs pirmais šāda tipa cietums Latvijā, tāpat tas radīs darbavietas ap 450 darbiniekiem. Jaunā cietuma būvniecība jāpabeidz līdz 2018. gadam.

Zināmi pretendenti, kas pieteikušies jaunā cietuma Liepājā projektēšanai, informē Tieslietu ministrija.

Igaunijas valsts uzņēmums Riigi Kinnisvara AS, klātesot Tieslietu ministrijas (TM) pārstāvjiem, publiski atvēra iesniegtos piedāvājumus.

Riigi Kinnisvara AS iepirkumu izsludināja jau 2014.gada 5.decembrī, kā rezultātā tika saņemti deviņi pieteikumi no Latvijas un citu valstu uzņēmumiem. Igaunijas valsts uzņēmums Riigi Kinnisvara AS izsludinājis iepirkumu ar mērķi uzsākt Liepājas cietuma projektēšanas darbus. Starptautiskais publiskais iepirkums tika izsludināts, lai atrastu partneri, kas izstrādās projektu pirmajam modernajam cietumam Latvijā, kā arī tā infrastruktūru.

Savus piedāvājumus iesnieguši uzņēmumi Aktisiaselts TARI, Baltrex Group Ltd, OZOLA @BULA arhitektu birojs Ltd, Baltijas Informācijas Tehnoloģijas Ltd, NCS LV Ltd, SWECO Projekt AS, Osaühing ARHITEKTUURIBÜROO R. PROJEKT, ConArte OÜ, Aktsiaselts Amhold, OÜ Telealarm, NORVAC GROUP AS, Aktsiaselts TELCO, SIA REM PRO, SARMA & NORDE Arhitekti” SIA un SIA LVCT.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Karostas cietums iekļuvis Premier Traveler Magazine veidotajā 10 pasaules neparastāko naktsmītņu izlasē, informē Karostas cietuma valdes locekle Monta Krafte.

Karostas cietums iekļuvis Premier Traveler Magazine (Ņujorka, ASV) decembra / janvāra izdevumā kā viena no 10 pasaules neparastākajām naktsmītnēm.

Sarakstā iekļautas naktsmītnes, kas ir savdabīgas gan novietojuma, gan dizaina un izskata ziņā, piemēram, ledus alas un lietus mežs Kanādā, veca lidmašīna Kostarikā, lieli koki, kuros iekārtas teltis, un alas Austrālijā.

No visiem Karostas cietuma apmeklētājiem, apmēram 30% gadā ir ārzemju tūristi.

Visu 10 neparastāko nakšņošanas vietu sarakstu var apskatīt, klikšķinot šeit.

#Pretkorupcijas kampaņa Ķīnā ir piepildījusi «baltajām apkaklītēm» domāto ieslodzījuma vietu.

Pretkorupcijas kampaņa Ķīnā ir piepildījusi «baltajām apkaklītēm» domāto ieslodzījuma vietu.

Notiesātajiem nomenklatūras darbiniekiem un citiem Ķīnas elites pārstāvjiem domātā augstākās drošības cietuma Cjiņčenā, Pekinā, administrācija ir atcēlusi visas tuvinieku pieteiktās ķīniešu Jaunā gada vizītes, jo cietums ir pārāk pārblīvēts, ziņo South China Morning Post.

Šogad ķīniešu Jaunais gads iekrīt piektdien, 16. februārī, un par «tīģeru būri» dēvētajā elitārajā ieslodzījuma vietā Pekinas ziemeļu piepilsētā tas solās būt vientulīgs pasākums, spriež laikraksts. Cjiņčenā sodu izcieš nežēlastībā kritušie kompartijas funkcionāri, ģenerāļi, sagrēkojušies valsts kompāniju vadītāji un augsta līmeņa politieslodzītie. Iekšējā kārtība paredz, ka ieslodzītajiem, kas vecāki par 60 gadiem, ir tiesības uz Jaunā gada svētku maltīti kopā ar ģimenes locekļiem, tomēr šis gads nāk ar korekcijām. Kāds cietuma darbinieks South China Morning Post komentē, ka prezidenta Sji Dziņpina kampaņa pret korupciju ir izrādījusies tik sekmīga un aptveroša, ka Cjiņčenas iestādījums ir «pilns līdz spārēm».

Konkursā par jauno cietuma būvniecību Liepājā ir pieteikušās SIA "Citrus Solutions" un AS "UPB", aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma komisija ir saņēmusi sākotnējos piedāvājumus un turpina konkursa procedūru ar sarunām, lai izraudzītu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

Liepājas cietuma projekta realizācijā tiks izmantota "design&build" jeb "projektē un būvē" metode, apvienojot izmaiņu veikšanu būvprojektā, autoruzraudzību un būvdarbus vienā pakalpojumā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu būvdarbu izpildi, no uzvarētāja tiks prasīts uzņemties pilnu atbildību par būvprojektu un būvdarbu īstenošanu.

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību plānots pabeigt 34 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas ar iepirkuma procedūrā uzvarējušo pretendentu. Atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 2.novembra lēmumam Tieslietu ministrija nepieciešamības gadījumā var pagarināt Liepājas cietuma projektēšanas, autoruzraudzības un būvdarbu pabeigšanas termiņu līdz 2025.gada 31.decembrim, ja Liepājas cietuma būvniecības konkursa procedūrā ar sarunām iespējams panākt pēc iespējas konkurētspējīgāko piedāvājumu.

Iepirkuma komisija ir atzinusi SIA "Citrus Solutions" par uzvarētāju konkursa procedūrā ar sarunām par jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību, informē Tieslietu ministrijā.

Pretendentu iesniegtie iepirkuma galīgie piedāvājumi liecina, ka "Citrus Solutions" iepirkumā ietvertos darbus piedāvā veikt par kopumā 128 845 529 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), savukārt AS "UPB" par 141 488 743,90 eiro bez PVN.

Izvērtējot abus saņemtos pretendentu piedāvājumus, iepirkuma komisija pārliecinājās, ka galīgie piedāvājumi atbilst iepirkuma dokumentācijā noteiktajām prasībām. Iepirkuma komisija ir pārbaudījusi un labojusi pretendentu piedāvājumos konstatētās aritmētiskās kļūdas, kā arī secinājusi, ka pretendentu piedāvājumi nav nepamatoti lēti, kas varētu apdraudēt vai apgrūtināt līgumsaistību izpildi.

Tāpēc iepirkuma komisija 26.septembrī ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu "Citrus Solutions" ar līguma summu 125 812 571 eiro, neskaitot PVN, jaunā cietuma būvniecību veicot 34 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta pasludinājusi spriedumu lietā «Sapožkovs pret Latviju», atzīstot par pamatotu ieslodzītā Aleksandra Sapožkova 2003. gada 5. martā Tiesā iesniegto sūdzību par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. panta (spīdzināšanas, necilvēcīgas un cilvēka cieņu pazemojošas izturēšanās aizliegums) pārkāpumiem Latvijā.

Iesniedzējs ECT sūdzējās, ka viņam piederošo mantu kratīšanas brīdī ieslodzījuma vietā pret viņu tika pielietots nesamērīgs fiziskais spēks, nodarot miesas bojājumus, kā arī vēlāk netika nodrošināta efektīva incidenta apstākļu izmeklēšana.

Iesniedzēja prasīto 90 tūkstošu eiro vietā tiesa piesprieda atlīdzību par morālo kaitējumu 4000 eiro apmērā.

Izskatot iesniedzēja sūdzību, ECT noraidīja Latvijas valdības iebildumu, ka iesniedzējs nebija izsmēlis viņam pieejamos iekšējos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, jo viņš nebija vērsies civilprocesuālajā kārtībā pret Ieslodzījuma vietu pārvaldi ar prasību par kaitējuma atlīdzināšanu. Tiesa uzsvēra, ka gadījumos, kad ir noticis Konvencijas 3. panta pārkāpums, mantiskas kompensācijas piešķiršana pati par sevi nav pietiekams tiesiskās aizsardzības līdzeklis. Šajos gadījumos valstij ir arī pienākums nodrošināt efektīvu incidenta izmeklēšanu.

Lielākajai daļai cilvēku cietums ir vieta, kurā negribētos nokļūt, savukārt, dienvidkorejiešiem, kurus nogurdinājusi ikdiena, pāris dienas mākslīgā cietumā ir glābiņš.

Kopš 2013. gada iestāde ar nosaukumu Cietums manī uzņēmusi vairāk nekā divus tūkstošus «cietumnieku», no kuriem liela daļa ir stresa «saēsti» biroju darbinieki un studenti.

«Cietumā» noteikumi ir stingri. Nedrīkst runāt ar citiem ieslodzītajiem, nedrīkst lietot mobilos telefonus un pulksteņus. Klientiem tiek izsniegts speciāls, zils apģērbs, jogas paklājs, tējas komplekts, pildspalva un piezīmju grāmatiņa. Jāguļ uz grīdas. Istabiņā nav spoguļa.

#1/19

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#2/19

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#3/19

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#4/19

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#5/19

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#6/19

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#7/19

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#8/19

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#9/19

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#10/19

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#11/19

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#12/19

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#13/19

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#14/19

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#15/19

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#16/19

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#17/19

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#18/19

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

#19/19

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Skatīties pārējos attēlus

Tieslietu ministrija (TM) valsts budžetā paredzējusi 59 miljonus eiro jaunā cietuma izbūvei. Summā iekļautas projektēšanas un būvniecības izmaksas, šodien preses konferencē sacīja tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK).

B. Broka gan neizslēdz, ka cietuma kopējās izmaksas varētu būt mazākas par paredzēto summu, jo Latvija cietuma projektu būs aizguvusi no kaimiņvalsts Igaunijas, kura jau ir uzcēlusi divus Eiropas prasībām atbilstošus un modernizētus cietumus. Broka atzina, ka Igaunijas un Latvijas krimināltiesību nozare un tiesiskais regulējums ir līdzīgs, kas bijis iemesls Igaunijas pieredzes izvēlē. Latvijai pagaidām nav pieredzes, kā būvēt šādu projektu, turklāt jau esoša projekta adaptēšana Latvijas situācijai varētu izmaksāt mazāk, nekā iesākumā plānots.

Šodien TM valdībā iesniegs informatīvo ziņojumu par to, ka sarunas ar Igaunijas Tieslietu ministriju un Igaunijas Nekustamo īpašumu aģentūru ir tādā stadijā, lai starp Latvijas TM un Igaunijas aģentūru noslēgtu līgumu par sadarbību un varētu uzsākt būvprojektēšanas darbus jaunajai ieslodzījuma vietai. TM jāsaņem valdības akcepts Latvijas un Igaunijas līguma parakstīšanai, pēc kura 27 mēnešu laikā paredzēts veikt projektēšanu. Pēc projektēšanas pabeigšanas varēs sākties cietuma būvniecības etaps.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Lai palielinātu potenciālo kandidātu skaitu un tālāku konkurenci iepirkumā, pagarināts Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma kandidātu pieteikumu iesniegšanas termiņš līdz 2021.gada 16.jūlijam, informē Tieslietu ministrija.

Ņemot vērā iepirkuma nozīmīgumu, izvirzītās prasības un līdz šim izrādīto piegādātāju interesi, Tiesu namu aģentūras iepirkumu komisija ir izvērtējusi nepieciešamību pagarināt sākotnēji noteikto pieteikumu iesniegšanas termiņu.

Galvenās prasības iepirkuma kandidātam - komersants ar vismaz trešās kategorijas industriālās drošības sertifikātu vai komersantu apvienība, kurā katram tās dalībniekam ir industriālās drošības sertifikāts. Atsevišķiem būvdarbiem būvdarbu atbildīgais komersants, kuram ir industriālais drošības sertifikāts, var piesaistīt apakšuzņēmēju, kuram nav šāda sertifikāta. Plašāk ar iepirkuma kandidāta prasībām var iepazīties elektroniskajā iepirkuma sistēmā, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Tiesu namu aģentūras mājaslapā.

Demogrāfijas problēmu finansēšanai varētu atlikt Liepājas cietuma būvniecības projekta īstenošanu, atzīst Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Šodien pēc tikšanās ar sociālajiem partneriem žurnālisti Ministru prezidentam vaicāja, vai demogrāfijas problēmu risināšanai nepieciešamo finansējumu varētu rast, piemēram, atliekot Liepājas cietuma būvniecības projektu. Kučinskis atzina, ka tiek pārrunāti dažādi varianti, bet viens no risinājumiem ir kāda investīciju projekta atlikšana. «Esmu tādām sarunām atvērts, neesmu noliedzošs,» teica premjers.

Savukārt finanšu ministre aģentūrai LETA norādīja, ka viņa atbalstītu ideju par Liepājas cietuma būvniecības projekta apturēšanu. «Ja jāizvēlas starp atbalstu ģimenēm ar bērniem vai dubultu izmaksu cietuma celtniecībai, tad šādu ideju atbalstu,» pauda Reizniece-Ozola.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.