Maksātnespējas procesa ātrums vai maksimāls ilgtermiņa labums tautsaimniecībai, atgūstot pēc iespējas vairāk līdzekļu kreditoru interesēs un, vēlamajā variantā, atjaunojot uzņēmuma maksātspēju - tas ir būtiskākais jautājums, uz ko būtu jāatbild maksātnespējas nozares politikas pamatdokumentam.
Dienas Biznesa rīkotajā apaļā galda diskusijā, kas veltīta maksātnespējas problēmām, uzņēmēji, tajā skaitā ārvalstu investori, Valsts kontrole, kā arī paši administratori norādīja uz vairākiem problēmu aspektiem maksātnespējas procesā, kuru efektīvam risinājumam sākotnēji būtu nepieciešams pilnvērtīgs informācijas apkopojums un uz tās pamata skaidri definēts nozares politikas dokuments ar konkrētiem sasniedzamajiem maksātnespējas procesa mērķiem. Tam būtu jānovērš patlaban nereti vērojamā dilemma maksātnespējas procesa administratoru darbībā, nosakot, vai procesa ātrums var būt svarīgāks par ilgtermiņa saimniecisko labumu: maksimāli lielu naudas līdzekļu atgūšanu kreditoru interesēs un, ideālā gadījumā, paša uzņēmuma saimnieciskās darbības atjaunošanu. Uz šāda nozares dokumenta pamata tad arī būtu jāveido attiecīgie grozījumi normatīvajā regulējumā.
Šajā kontekstā arī ir jautājumi par iespējām palielināt kreditoru lomu, tostarp arī administratoru izvēlē, kreditoru drošības garantijām un arī administratoru vietu maksātnespējas procesā, piemēram, padarot tos par tiesu sistēmai piederīgām personām līdzīgi notāriem un zvērinātiem advokātiem. Tādējādi katrs administrators personiski ar savu darba pieredzi un reputāciju būtu atbildīgs par to, vai viņam arī turpmāk būs darbs un vai viņam tiks vai tomēr netiks uzticēta jaunu maksātnespējas procesu īstenošana. Tikmēr Tieslietu ministrija ir piesardzīga, uzskatot, ka radikālas pārmaiņas nozares regulējumā nav nepieciešamas, norādot uz papildu līdzekļu piešķīrumu Maksātnespējas administrācijai (MNA) pilnvērtīgai datu vākšanai un uzskaites nodrošināšanai, kā arī atzīstot nozares politikas izstrādes nepieciešamību.
«Maksātnespējas jomā svarīgākie ir divi uzstādījumi – lai iespējami lielāks aktīvs paliktu ekonomikā un process notiktu maksimāli ātri. Pēc šiem kritērijiem arī starptautiskā līmenī vērtē maksātnespējas procesu un salīdzina valstis,» uzsver LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Viņš norāda, ka maksātnespējas procesa mērījums ir ietverts reitingā, kas norāda uz investīciju pievilcību konkrētā valstī. «Potenciālajiem investoriem Doing Business indekss ir būtisks. Un, ja katrs parametrs Doing Business reitingā ir maksimāli efektīvs, valsts dod signālu, ka konkrētā biznesa vide ir pievilcīga un līdz ar to investīciju būs vairāk. Maksātnespējas lieta Latviju šajā reitingā velk uz leju,» savu pozīciju skaidro A. Rostovskis. Viņš norāda, ka maksātnespējas procesi pašlaik nenotiek tā, kā vajadzētu, jo aktīvs bieži vien tiek «saplosīts». Viņš minēja Vācijas piemēru, kur bieži vien darbinieki pat neesot jutuši (zinājuši), ka uzņēmums ir bijis maksātnespējīgs, jo saimnieciskā darbība nav apstājusies un maksātnespējas process bijis ļoti ātrs un efektīvs.
«Ja visus lietotājus esošais maksātnespējas regulējums apmierina, tad nekādas izmaiņas, protams, nav nepieciešamas. Vienlaikus jau ilgāku laiku ir dzirdams, ka pašreizējais regulējums īsti neapmierina nevienu – ne valsti, ne uzņēmējus (kreditorus), arī daļu administratoru ne. Tieši tāpēc pievienojos Valsts kontroles un ĀIPL pārstāvju teiktajam, ka katrā procesā ir sava specifika, kā to vadīt, – vispirms identificē problēmas un tad attiecīgi rīkojas. Ja ilgstoši redzam, ka maksātnespējas procesā ir problēmas, tās ir pareizi jāidentificē un pareizi jāatrisina,», secina Latvijas Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācijas (LSMAA) valdes priekšsēdētājs Olavs Cers. Viņš norāda, ka pašlaik ne tikai maksātnespējas, bet arī citās jomās notiek «spaiņa liešana uz ugunskura». Proti, tiklīdz izskan signāls ar neapmierinātību par kāda procesa norisi, notiek haotiskas, no konteksta izrautas izmaiņas, lai konkrētā problēma uz mirkli atkāptos, taču jau nākamajā brīdī tā turpat tuvumā atsākas ar vēl lielāku intensitāti.
O. Cers arī uzsver, ka vispirms būtu valstiskā līmenī jāsaprot, kas maksātnespējas procesā jāsasniedz un nākamais ir jautājums, kas jādara administratoram, lai to pilnvērtīgi sasniegtu.
«No vienas puses, ir kreditori, kuri saka – mums vajag atgūt iespējami vairāk naudas (parāda), bet, no otras puses, ir Maksātnespējas administrācija, kas administratoram raksta brīdinājumus, ka noteiktajā termiņā – sešu mēnešu laikā – viņš nav spējis pabeigt konkrētā uzņēmuma maksātnespējas procesu. Un situācijā, kad administrators ir nolēmis tiesāties par līdzekļu atgūšanu, puse laika viņam jāvelta tiesvedībai un otra puse – paskaidrojumu un atskaišu rakstīšanai MNA, kāpēc viņš tiesājas un nepabeidz maksātnespējas procesu noteiktajā termiņā,» patlaban lielāko pretrunu, ko palīdzētu novērst valstiska līmeņa maksātnespējas politikas dokuments, iezīmē O. Cers.
Plašāk lasiet rakstā Ātrums vai maksimāls tautsaimniecisks labums? trešdienas, 2. septembra, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!
#2/13
Latvijas Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers
#3/13
Ārvalstu investoru padomes Latvijā Maksātnespējas darba grupas vadītāja Ilze Znotiņa
#6/13
Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks Kazimirs Šļakota
#9/13
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina
#10/13
ĀIPL tiesu sistēmas efektivitātes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis
#11/13
Valsts kontroles padomes locekle, Otrā revīzijas departamenta direktore Ilze Grīnhofa