DNB bankas prezidents Andris Ozoliņš pēc DNB bankā nostrādātiem 13 gadiem, no kuriem astoņi gadi pavadīti, veicot bankas valdes priekšsēdētāja un prezidenta pienākumus, no šā gada 1.septembra nolēmis šo amatu atstāt, informē DNB bankas pārstāve Teika Lapsa.

Ozoliņš savus turpmākos plānus patlaban neatklāj, sacīja Lapsa.

No 1.septembra par DNB bankas prezidentu kļūs Osmunds Skars, kas pašlaik ir DNB Hjūstonas filiāles (ASV) vadītājs.

«Esmu strādājis šajā bankā gandrīz 13 gadus, un šo periodu ir raksturojis intensīvs un rezultatīvs darbs - banka šajā laikā ir attīstījusies no 14.bankas Latvijas finanšu sektorā līdz vienai no vadošajām universālajām bankām. Kāds ir teicis, ka dzīve ir mūsu izvēļu kopsumma. Biju plānojis mainīt karjeru jau 2008.gadā, bet, sākoties ekonomiskajai krīzei, uzskatīju par savu pienākumu neatstāt banku un savus kolēģus šajā saspringtajā periodā,» skaidro Ozoliņš.

Dažādība ir iespēja. Iespēja skatīties uz pasauli plašāk, saredzēt to no citiem skatpunktiem un bagātināt savu pieredzi. DNB iekļautība un dažādības pieņemšana nav tikai īstermiņa akcija jūnijā. Tā ir viena no pamatnostadēm, kas jau vairākus gadus ir tiešā fokusā un tiek aktīvi praktizēta mūsu ikdienā. Mēs patiesi redzam, kā dažādība darba vidē nes reālu pienesumu ikdienas darbā. Dažādība un iekļaujoša vide uzņēmumā palīdz veidot stiprākas komandas, veicina sadarbību, notur talantus, sekmē jaunu ideju rašanos un rada aicinošu un labvēlīgu darba vidi ikvienam.

Kā mēs veidojam iekļaujošu darba vidi?

Vai vari padalīties ar savu DNB un Latvijas stāstu?

Pievienojos DNB 2015. gada septembrī. Sākotnēji mūsu darba valoda bija angļu, bet vēlāk man tika dota iespēja apgūt norvēģu valodu. Manas valodas zināšanas nekad nav likušas man justies mazāk iekļautam, un tā esmu juties jau no pirmās dienas uzņēmumā. Vienmēr esmu jutis patiesu interesi no kolēģu puses par manu izcelsmi. Esmu pateicīgs DNB par iespēju šeit strādāt, par to, ka darba devējs praktizē cieņpilnu attieksmi un rūpes. Arī Latvijā es vienmēr esmu juties gaidīts – jūtos šeit kā mājās. Neapšaubāmi, dažkārt izaicinājumus sagādā latviešu valoda, bet ceru to apgūt arvien labāk.

30. oktobrī DNB Latvijas filiāle, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA sastāvdaļa, svinīgi atklāja savas jaunās, modernās biroja telpas Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē. Svinīgajā pasākumā piedalījās uzņēmuma vadība, Norvēģijas vēstniece Latvijā, Jaunās Teikas biroju īpašnieki no Eften Capital, jaunā biroja tapšanas partneri – Colliers Latvia un Lauder Architects, NCCL, ABSL pārstāvji kā arī DNB ilgtermiņa sadarbības partneri, iezīmējot nozīmīgu soli filiāles izaugsmē un tālākajā attīstībā Latvijā.

Jaunās telpas, kurās šobrīd strādā aptuveni 500 darbinieku, ir būtisks solis DNB bankas investīcijās filiāles turpmākajā izaugsmē. Plānojot turpināt palielināt darbinieku skaitu tuvāko gadu laikā, filiāle nodrošina ne tikai mūsdienīgu un ērtu darba vidi, kura radīta uzklausot darbinieku skatījumu par ērtu darba vietu, bet arī īpaši aprīkotas apmācību telpas, kas palīdzēs sagatavot jaunos speciālistus, tostarp nodrošinot norvēģu valodas apmācības ar atalgojumu apmācību laikā.

Jaunais birojs veidots ar ideju par Norvēģijas darba vides ienešanu Rīgas darbinieku ikdienā. Neoficiāli saukts par “mazo Norvēģiju”, DNB birojs lepojas ar iekļaujošu darba vidi, iekārtojumā redzamajām Norvēģijas dabas un kultūras detaļām. Par Norvēģijas un Latvijas biznesa un kultūras saitēm, kurās ir iespēja iesaistīties arī DNB Latvijas filiāles darbiniekiem, lielu pateicību sakām mūsu sadarbības partneriem no Norvēģijas Karalistes vēstniecības un Norvēģijas Tirdzniecības kamerai Latvijā (Norwegian Chamber of Commerce in Latvia).

DNB grupa Latvijā 2015. gada pirmo pusgadu ir noslēgusi ar tīro peļņu 8,1 miljona eiro apmērā. Šī gada otrā ceturkšņa tīrā peļņa bijusi 4 miljoni eiro - šis rezultāts ir līdzvērtīgs gada pirmajā ceturksnī sasniegtajam peļņas apmēram.

Bankā norāda, ka šādu peļņu bija iespējams sasniegt, pateicoties stabilam procentu ieņēmumu un komisiju ieņēmumu līmenim, kā arī stingrajai izmaksu kontrolei.

Pastāvīgi īstenotās sabalansētās kredītpolitikas rezultātā 2015.gada otrajā ceturksnī DNB bankas izveidotais uzkrājumu līmenis tika noturēts ļoti zemā līmenī, tam sasniedzot 386 tūkstošus eiro.

DNB grupas neto depozītu portfelis 2015.gada otrā ceturkšņa beigās sasniedza 1,2 miljardus eiro, kas ir par 9% vairāk nekā pagājušā gada otrā ceturkšņa beigās. Piesaistīto depozītu un izsniegto kredītu attiecība sasniedza 74%, kas ir par 11 procentu punktiem vairāk nekā 2014.gada attiecīgajā periodā.

DNB Latvijas filiāles vadītāja Svetlana Kočerova sevi droši var saukt par “gandrīz norvēģieti”. Viņas darba vieta jau vairāk kā 10 gadus ir DNB Bank ASA Latvijas filiālē, un tieši šeit viņas karjera izaugusi no koordinatora līdz pat filiāles vadītājai. Šobrīd DNB Rīgas filiālē strādā ciešā sadarbība ar Norvēģijas organizāciju un nodarbina vairāk kā 400 darbinieku, kas ik dienu pavada Norvēģijas darba vidē, Rīgā. Sarunā atskatījāmies uz DNB Latvijas filiāles izaugsmes lēcienu pēdējā gada laikā, darbinieku labbūtību, kā arī to, kā 24 stundās paspēt visu – darbu, ģimeni, doktora grādu un izbrīvēt mirkli arī sev.

DNB Latvijas filiālē ir pagājis ļoti jaudīgs gads. Ar kādām sajūtām un plāniem tu pagājušajā gadā atsāki strādāt jaunajā amatā, un kādas ir sajūtas šī gada noslēgumā?

Pagājušā gada janvārī man bija liels prieks atgriezties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un atsākt strādāt DNB. Iesākumā mans uzdevums bija nodrošināt filiāles veiksmīgu turpmāko darbību, sakārtot iekšējos procesus, pielietojot LEAN metodi, kas arī ir mana specialitāte un doktora darba tēma. Šajā laikā man bija skaidrs, ka Rīgas filiāle var daudz, un ar šo pārliecību arī gāju uz priekšu, kopā ar komandu ieviesām vērienīgas pārmaiņas iekšējā kultūrā un procesos, vienlaikus pārliecinot mūsu vadītājus Norvēģijā, ka esam spēcīgs atbalsts. Būtiski bija arī veidot DNB kā laba darba devēja tēlu Latvijā, jo, atšķirībā no Norvēģijas, kur DNB ir vislielākā un atpazīstamākā banka valstī, un ikviens darbinieks ļoti labi apzinās organizāciju, kurā strādā, Latvijā šīs atpazīstamības un sajūtas bija jārada un jāattīsta. Pavasarī Norvēģijas DNB bija gatavi pie mums, Latvijā, atvērt papildu nodaļas, tāpēc jau vasarā sākās aktīvas izaugsmes posms, kad ik mēnesi mūsu darbinieku skaits sāka pieaugt. Atskatoties varu teikt, ka kopumā šis ir bijis straujas izaugsmes gads ar lielu fokusu uz skandināvu darba kultūru un vērtībām, par ko ļoti priecājos, jo tas norāda uz to, ka kopā mēs varam daudz, arī mainīties. Rīgā ir daudz spējīgu profesionāļu, izcilu vadītāju un mūsu komandas darbs patiesi ir rezultatīvs, pateicoties visu faktoru svstarpējai mijiedarbībai.

DnB NORD Banka sākusi strādāt ar jaunu zīmolu DNB. Vienlaikus DnB NORD zīmola maiņa uz DNB notikusi visā bankas grupā vairāk nekā 20 valstīs, pavēstījusi banka.

«Jau pagājušā gada nogalē par visas DnB NORD grupas īpašnieci kļuva DnB NOR – Norvēģijas lielākā banka un viena no vadošajām un finansiāli spēcīgākajām finanšu institūcijām Ziemeļvalstu reģionā. Lēmums mainīt gan DnB NORD grupas banku, gan DnB NOR nosaukumu pieņemts, lai paplašinātu darbību un veicinātu integrētas banku grupas izveidi,» skaidorja DNB bankas prezidents Andris Ozoliņš.

Līdz ar bankas zīmola maiņu tiks piedāvāti arī jauni produkti un pakalpojumi – multivalūtu bankomāti, iespēja savā filiālē atvērt kontu jebkurā citā DNB grupas bankā Baltijas valstīs un Norvēģijā, brīvo naudas līdzekļu noguldījumi Norvēģijas kronās, plašākas finansējuma saņemšanas iespējas Latvijas uzņēmumiem un jaunas tehnoloģijas, pavēstījusi banka.

DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

A/s DNB banka valdē notikušas izmaiņas, darbu pametot līdzšinējam valdes loceklim norvēģim Sigfredam Andersenam (Sigfred Andersen) un padomes priekšsēdētāja vietniecei, Lietuvas iedzīvotājai Jekaterinai Titaernko. DNB banka valdē darbu uzsācis jauns valdes loceklis, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Par jauno DNB banka valdes locekli iecelts Norvēģijas iedzīvotājs Ole Kristians Borli Karteruds (Ole Christian Borli Karterud).

Izmaiņas bankas valdes locekļu sastāvā reģistrētas šā gada 18. aprīlī.

Darbu DNB banka valdē turpina tās priekšsēdētājs Andris Ozoliņš un valdes locekļi - Toms Erdals, Ivars Kapitovičs un Jānis Teteris.

Bankas padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Terje Turness, bet padomes locekļi ir Margreta Melbje Gronna, Ola Landmarks un Tonijs Samuelsens.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada 11. novembrī a/s DnB Nord banka sāka strādāt ar jauno zīmolu un nosaukumu - DNB banka. Līdz ar DnB Nord zīmola maiņu Latvijā ar jauno nosaukumu sākusi darbu visa DnB NOR grupa vairāk nekā 20 pasaules valstīs.

Turpmāk DNB bankas prezidenta un valdes priekšsēdētāja amata pienākumus veiks ilggadējais DNB bankas darbinieks, valdes loceklis un finanšu direktors Jānis Teteris.

Savukārt līdzšinējais DNB bankas prezidents un valdes priekšsēdētājs Atle Knai savu karjeru turpinās kā DNB Baltijas divīzijas vadītājs.

Iemesls DNB bankas valdes priekšsēdētāja maiņai ir Atles Knai lēmums pieņemt piedāvājumu vadīt DNB grupas Baltijas divīziju. Atle Knai amatā nomainīs Matu Vermelinu, kurš no šā gada 1. septembra kļuvis par DNB grupas Ziemeļeiropas Lielo uzņēmumu un starptautiskā biznesa nodaļas vadītāju. Vienlaikus Atle Knai pildīs arī AS DNB banka padomes priekšsēdētāja amata pienākumus.

Savukārt Latvijā AS DNB banka valdes priekšsēdētāja amatu ieņems ilggadējais AS DNB banka darbinieks - valdes loceklis, viceprezidents un finanšu direktors Jānis Teteris. Viņš ir profesionālis ar plašu redzējumu, padziļinātu ieskatu uzņēmumu ikdienas procesos un nozīmīgu pieredzi darbā ar klientiem. Ieņemot jauno amatu, Jānis Teteris vienlaikus turpinās pildīt arī finanšu direktora amata pienākumus.

Šā gada septembrī, saņemot iemaksu no Norvēģijas DnB NOR bankas 147 miljonu eiro (ap 103,3 miljoni latu) apmērā, tika palielināts DnB NORD Bankas pirmā līmeņa kapitāls.

No saņemtās summas vienlaikus tika atmaksāti subordinētie aizdevumi (ietilpst otrā līmeņa kapitālā) Dānijas DnB NORD bankai un DnB NOR bankai 77 miljonu eiro (ap 54,1 milj. Ls) apmērā.

DnB NORD Bankas prezidents Andris Ozoliņš skaidro, ka DnB NORD Bankas akcionārs, Norvēģijas lielākā banka DnB NOR ir paudusi pārliecību, ka Baltijas valstīm ir lielākas izaugsmes iespējas nekā lielākajai daļai Eiropas valstu. «Bankas pirmā līmeņa kapitāla palielināšana neapšaubāmi liecina par mūsu akcionāru ilgtermiņa stratēģisku apņemšanos attīstīt un paplašināt bankas darbību šajā reģionā,» tā viņš.

DNB grupa Latvijā šā gada pirmo ceturksni ir noslēgusi ar tīro peļņu 4,2 miljonu eiro apmērā, tādējādi šajā periodā sasniedzot par 14% lielāku peļņas apjomu nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī, informē bankas pārstāvji.

Pateicoties stingrai izmaksu kontrolei (operacionālās izmaksas 2015. gada pirmajā ceturksnī bija 10,3 miljoni eiro, kas ir par 5% mazāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī) un augstākam tīro komisiju ieņēmumu apjomam (tas sasniedza 3 miljonus eiro, kas ir par 9% vairāk nekā 2014. gada attiecīgajā periodā), DNB grupa Latvijā spēja kompensēt procentu likmju pazemināšanās radīto negatīvo ietekmi.

Pateicoties pastāvīgi īstenotajai sabalansētajai kredītpolitikai, šā gada pirmajā ceturksnī DNB bankas izveidotais uzkrājumu līmenis tika noturēts ļoti zemā līmenī, tam sasniedzot 277 tūkstošus eiro. Pagājušā gada attiecīgajā periodā tie bija 773 tūkstoši eiro.

DNB grupas Latvijā tīrā peļņa 2014. gada beigās sasniegusi 20 miljonus eiro, tādējādi tā ir gandrīz divkāršojusies salīdzinājumā ar 2013. gadā sasniegto peļņas rādītāju, kas bija 10,6 miljoni eiro, informē bankas pārstāvji.

Paredzams, ka 2015. gadā gan Latvijas un globālās tautsaimniecības attīstības zemā tempa, gan ģeopolitiskās situācijas rezultātā Latvijas banku sektors un arī DNB banka saskarsies ar izaicinājumiem. Tomēr jāuzsver, ka DNB grupa Latvijā turpinās savu līdzšinējo stabilo attīstību, turpinot paaugstināt bankas efektivitāti un veicinot klientu apmierinātību ar DNB bankas sniegtajiem finanšu produktiem un pakalpojumiem, saka DNB bankas prezidents Atle Knai.

DNB grupas Latvijā operacionālie ienākumi 2014. gadā sasniedza 60,2 miljonus eiro. Neskatoties uz ienākumu pieaugumu vairākās bankas darbības pamatjomās, kopējo ienākumu apjomu negatīvi ietekmēja eiro ieviešana. Lai uzlabotu darbības rezultātus, viena no DNB bankas darbības prioritātēm 2014. gadā bija arī efektivitātes veicināšana. Īstenojot dažādus uz efektivitātes palielināšanu vērstus projektus, DNB grupas Latvijā kopējie izdevumi tika samazināti par 11% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu, sasniedzot 40,2 miljonus eiro.

DNB grupas Latvijā peļņa 2013.gada decembra beigās sasniedza 10,6 miljonus eiro, kas ir par aptuveni 17% mazāk nekā iepriekšējā gadā.

DNB grupas Latvijā operacionālie ienākumi 2013.gada decembra beigās sasniedza 70,6 miljonus eiro. Grupas operacionālā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem sasniedza 25,2 miljonus eiro.

Bankas klientu skaits 2013.gada laikā palielinājās par 16,5 tūkstošiem privātpersonu un 1760 uzņēmumiem.

DNB grupas Latvijā kredītportfelis Latvijā decembra beigās sasniedza 2 miljardus eiro. DNB grupas depozītu portfelis decembra beigās bija par 17% lielāks nekā gada sākumā, sasniedzot 770 miljonus latu - vairāk nekā 1 miljardu eiro. 97% no DNB bankas depozītu portfeļa veido rezidentu veiktie noguldījumi.

DNB grupas likviditātes rādītājs 2013.gada beigās sasniedza 52,8% un kapitāla pietiekamības rādītājs – 12,29%. Pārskata periodā DNB banka turpināja spēcināt arī kredītportfeļa kvalitāti.

«SEB bankas» un bijušie «DNB Bankas» bankomāti, kuri pēc bankas apvienošanās ar «Nordea» iekļauti apvienotās «Luminor Bank» bankomātu tīklā, turpmāk vairs nebūs draudzīgo bankomātu tīklā.

«SEB bankas» ārējās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke pavēstīja, ka no 26.aprīļa «DNB Bankas» bankomāti vairs nebūs SEB klientiem draudzīgo bankomātu tīklā.

«Sarunās ar «Luminor» par sadarbības turpināšanu kopīgā bankomātu tīklā pašlaik nav izdevies panākt vienošanos par abpusēji pieņemamiem tehniskajiem risinājumiem un nosacījumiem. Tādēļ no 26.aprīļa līdzšinējie DNB bankomāti vairs nebūs «SEB bankas» klientiem draudzīgo bankomātu tīklā. Esam izvērtējuši šo izmaiņu ietekmi uz mūsu klientiem, un, ņemot vērā tiem pieejamās alternatīvas - SEB bankomātu tīkls, «Swedbank» bankomātu tīkls un skaidras naudas izņemšanas iespējas tirdzniecības vietās -, finanšu pakalpojumu pieejamība klientiem nesamazināsies un neērtības būs minimālas,» sacīja Panke.

A/s DNB Banka valdē iecelti divas jaunas amatpersonas – personāla vadītāja Dace Kauliņa un par Finansējuma administrēšanas pārvaldi, Operāciju pārvaldi, Administratīvo pārvaldi, Projektu un procesu pārvaldi un Drošības pārvaldi atbildīgais Intars Sloka, liecina informācija Lursoft.

D. Kauliņa strādā DNB bankā kopš 2011. gada, pirms tam ieņemot SIA Lattelecom Personāla dienesta Personāla pārvaldes nodaļas vadītājas amatu, savukārt I. Sloka strādāja DNB bankā no 1999. līdz 2008. gadam, veicot Filiāļu pārvaldes vadītāja pienākumus, un pēc divu gadu darba valdes priekšsēdētāja vietnieka amatā a/s BM Bankā Ukrainā atgriezās DNB bankā kā Operacionālās darbības vadītājs, liecina informācija bankas mājas lapā.

Izmaiņas bankas valdē reģistrētas 26. februārī, un jaunievēlētie valdes locekļi, tāpat kā pārējie valdes locekļi un valdes priekšsēdētājs, drīks pārstāvēt a/s DNB Banka kopā ar vismaz vēl vienu valdes locekli.

Jaunais Ziemeļvalstu enerģijas biržas Nord Pool Spot (Nord Pool) tirgus modelis, kas darbojas kopš Lietuvas apgabala izveides, ir nepilnīgs un rada ekonomiskos zaudējumus tirgus dalībniekiem visā Baltijas reģionā, uzskat a/s Latvenergo Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns.

Viņš skaidroja, ka Nord Pool biržas darbības teritorija ir Ziemeļvalstis un Baltija, sastāvot no 14 cenu zonām, kuras darbojas kā vienots tirgus. Ja elektroenerģijas pārdevējs - ražotājs - kādā cenu zonā ievieto biržā pārdošanas piedāvājumu, šis piedāvājums tiešā veidā konkurē ar citu ražotāju piedāvājumiem visās Nord Pool cenu zonās.

Dažādās zonās elektroenerģijas tirgus cena var atšķirties no pārējām, ja pārvades tīklam ir ierobežojumi. Piemēram, patlaban Igaunijas cenu zonā ir augstāka tirgus cena nekā Somijas apgabalā, jo Igaunijas cenu zonā biržas dalībnieki aktīvi pērk elektroenerģiju, bet Somiju-Igauniju savienojošās elektrolīnijas Estlink jauda ir par mazu, lai nodrošinātu lētās Somijas elektroenerģijas pārvadīšanu uz Igauniju nepieciešamajā apjomā.

Pie Dānijas Bornholmas salas Baltijas jūrā konstatētās noplūdes no gāzesvadiem "Nord Stream" un "Nord Stream 2" radušās tīšas rīcības, nevis negadījuma rezultātā, otrdien paziņoja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.

"Šobrīd varasiestādes ir nonākušas pie skaidra novērtējuma, ka tās bija tīšas darbības. Tas nebija negadījums," žurnālistiem pavēstīja Frederiksena. "Pašlaik nav informācijas, kas aiz tā varētu stāvēt."

Kopenhāgena prognozē, ka noplūdes no gāzesvadiem, kas nedarbojas, taču ir pilni ar gāzi, "ilgs vismaz nedēļu", kamēr nebeigsies izplūstošais metāns zemūdens cauruļvados, preses konferencē pavēstīja Dānijas enerģētikas un klimata ministrs Dans Jergensens.

Viņš arī apstiprināja seismologu iepriekš sniegto informāciju, ka vispirms noticis sprādziens pirmdien plkst.2.03 pie "Nord Stream 2" uz dienvidaustrumiem no Bornholmas un vēl viens pirmdien plkst.19.03 pie "Nord Stream" uz ziemeļaustrumiem no salas.

A/s DNB Banka meitasuzņēmuma SIA DNB Līzings valdē notikušas izmaiņas, par valdes priekšsēdētāju kļūstot Ivaram Kapitovičam, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Līdz šim I. Kapitovičs uzņēmumā pildīja valdes locekļa amata pienākumus.

SIA DNB Līzings ir viens no diviem a/s DNB banka meitasuzņēmumiem, un tas nodrošina vieglo automašīnu, komerctransporta un industriālās tehnikas līzingu, kā arī faktoringa pakalpojumus. Otrs a/s DNB banka meitasuzņēmums ir IPAS DNB Asset Management, kas pārvalda pensiju otrā līmeņa līdzekļus.

A/s DNB banka ietilpst Norvēģijas lielākās finanšu grupas DNB sastāvā.

Vērtējot pēc 2010. gadā apgrozīto līdzekļu apjoma, a/s DNB banka ierindojās Latvijas lielāko uzņēmumu saraksta Top 500 55. vietā. Uzņēmuma apgrozījums minētajā laika posmā bija 48,61 milj. Ls, un uzņēmums noslēdza gadu ar 28,16 milj. Ls zaudējumiem. A/s DNB banka 2010. gadā strādāja ap 780 darbinieki.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch ir apstiprinājusi DNB bankas ilgtermiņa kredītreitingu A+ un īstermiņa kredītreitingu F1. Aģentūra arī norādījusi, ka bankas nākotnes perspektīvas ir stabilas.

Fitch atzīst DNB stipru iekšzemes franšīzi Norvēģijas ekonomikā, bankas elestīgo rentablitāti un pieņemamas, bet ne spēcīgas kapitāla attiecības.

Iepriekš DNB nākotnes perspektīvas par stabilām atzina arī reitingu aģentūra Standard&Poor’s (S&P). Tāpat S&P apstiprināja Norvēģijas bankas ilgtermiņa kredītreitingu A+ un īstermiņa kredītreitingu A-1.

Db.lv jau vēstīja, ka 11. novembrī DNB Nord banka sāka strādāt ar jaunu zīmolu – DNB. Zīmola maiņa notikusi visā bankas grupā vairāk nekā 20 valstīs.

Arī DnB NORD Bankas meitas uzņēmumi – līzinga kompānija un ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība – turpmāk strādās attiecīgi kā DNB līzings un DNB Asset Management. Savukārt bankas un tās meitas kompāniju reģistrācijas numuri un juridiskās adreses nemainās, un arī klientiem saglabāsies līdzšinējie kontu numuri.

Nesen publiskotā, izglītības un darba tirgus tematikai veltītā «DnB NORD Latvijas barometra» pētījums sniedz vielu interesantām pārdomām par to, kā iedzīvotāji valstī notiekošo saista ar savu personisko materiālo situāciju un ko paši ir gatavi darīt, lai to uzlabotu ja ne tūlīt, tad pārskatāmā nākotnē.

Kopš 2008. gada aprīļa, kad pirmoreiz veikts «DnB NORD Latvijas barometra» pētījums, līdz 2011. gada jūnijam kritisko vērtējumu valstī notiekošajiem procesiem vienmēr bijis vairāk nekā pozitīvo. Tomēr jāatzīst, ka ekonomiskajai situācijai valstī vērtējums ir krietni kritiskāks (ekonomikas stāvokļa indekss svārstās no -78 līdz -42) nekā respondentu ģimenes materiālā stāvokļa novērtējums (tā rādītāji ir robežās no -38 līdz -16).

Skaidrojot šīs nesakritības, jāņem vērā, ka iedzīvotāji savus priekšstatus par situāciju valsts ekonomikā visticamāk veido, balstoties uz informāciju viņu izmantotajos masu informācijas līdzekļos. Līdz ar to vairāk vai mazāk spēcīgu ietekmi uz sabiedrisko domu atstāj arī priekšvēlēšanu un pēcvēlēšanu retorika – piemēram, lielāko «uzrāvienu» pēdējo trīs gadu laikā ekonomikas stāvokļa izmaiņu virziena indekss piedzīvoja ap 10. Saeimas vēlēšanu laiku.

Šā gada otrajā ceturksnī DNB grupa Latvijā strādājusi ar 3,8 milj. Ls lielu operacionālo peļņu. Latvijas ekonomikai pakāpeniski atveseļojoties, DNB bankai Latvijā ir izdevies būtiski palielināt piesaistīto depozītu bāzi un kreditēšanas apjomus, norāda bankas pārstāvji.

Neskatoties uz satricinājumiem Eiropas ekonomikā, šā gada pirmajā pusgadā Latvijas ekonomika turpina stabilizēties un attīstīties, tādējādi turpina palielināties arī uzņēmumu pieprasījums pēc DNB piedāvātā finansējuma, pauž DNB grupas Latvijā pārstāvji.

DNB mātes banka, Norvēģijas lielākā finanšu grupa DNB, šajā pašā periodā ir guvusi 430,5 miljonu Ls peļņu.

DNB grupas Latvijā operacionālā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļu nomaksas 2012. gada pirmajā pusgadā sasniedza 9,1 milj. latu.

Finanšu institūcijas depozītu portfelis 2012. gada otrā ceturkšņa beigās sasniedza 578 miljonus latu, kas ir par 16,9% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Fizisko personu šā gada pirmo divu ceturkšņu laikā veikto noguldījumu apjoms ir par 51% lielāks nekā 2011. gada pirmā pusgada laikā veikto noguldījumu apjoms, liecina bankas un DNB grupas darbības rezultāti.

DNB bankas Latvija deviņu mēnešu operacionālā peļņa ir sasniegusi 14,1 miljonu eiro. Pateicoties zemajam - 0,36 miljoni eiro - uzkrājumu līmenim, neto peļņas līmenis ir ļoti tuvs operacionālās peļņas līmenim, sasniedzot 13,4 miljonus eiro, informē bankā.

Šādu peļņu ir izdevies sasniegt, pateicoties pastāvīgi pieaugošajai DNB bankas klientu aktivitātei, izmantojot bankas sniegtos finanšu produktus un pakalpojumus, kā arī bankas nemitīgajam darbam, paaugstinot efektivitāti un samazinot administratīvās izmaksas.

DNB grupas neto depozītu portfelis 2015. gada trešā ceturkšņa beigās sasniedza 1,2 miljardus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgā perioda beigās. Piesaistīto depozītu un izsniegto kredītu attiecība sasniedza 75%, kas ir par 10 procentu punktiem vairāk nekā 2014. gada attiecīgajā periodā.

DNB banka šā gada pirmajos deviņos mēnešos īpašu uzmanību pievērsa finansējuma pieejamības palielināšanai gan privātpersonām, gan lielajiem, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem. Šā gada pirmajos trīs ceturkšņos tika izsniegti jauni kredīti 169 miljonu eiro apmērā, un šis rādītājs ir par gandrīz 10% augstāks nekā pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos jaunizsniegto kredītu apjoms. DNB grupas Latvijā neto kredītportfelis 2015. gada septembra beigās sasniedza 1,5 miljardus eiro.

Ziemeļvalstu banku Nordea un DNB iecerēto apvienoto banku Baltijas valstīs pēc izveidošanas varētu pārdot vienai no lielākajām Polijas bankām PKO, kas pirms trim gadiem iegādājās Nordea biznesu Polijā, piektdien, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēstīja Lietuvas ziņu portāls 15min.lt.

Tāda iespēja ir īpaši svarīga ziņai Igaunijai, kur paredzēts izvietot apvienotās bankas galveno biroju. Polijas bankas pārstāvji paziņoja, ka banka plāno jaunus pārņemšanas darījumus ārvalstīs, kas ir ietverti arī pagājušajā nedēļā prezentētajā PKO jaunajā stratēģijā.

«Tas būtu loģiski, jo banka jau iegādājās Nordea Polijā,» 15min.lt teica anonīms avots Igaunijā.

«PKO nesen apstiprināja jauno stratēģiju. Tā paredz uzņēmējdarbības modeļa paplašināšanu ārvalstīs, tādējādi atbalstot mūsu klientu intereses,» ziņu portāls citēja PKO komunikācijas vadītāju Izabelu Švidereku-Kovaļčiku.

Paredzēts, ka DNB un Nordea apvienošanas rezultātā tiks izveidota otrā lielākā banka Baltijas valstīs.

Šī gada 2. ceturksnis DNB grupai Latvijā noslēdzies ar 12,2 miljonu eiro tīro peļņu, bet bankas operacionālā peļņa šajā periodā bijusi 10,6 miljoni eiro. Kreditēšanas jomā DNB Latvijā labākie rezultāti fiksēti privātpersonu segmentā, savukārt juridisko personu kreditēšanā straujākā attīstība uzrādīta mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, informē bankas pārstāvji.

Klientu noguldījumu apjoms uz šī gada 30. jūniju saglabājies 1,2 miljardu eiro apmērā, savukārt kopējo neto aizdevumu portfelis bija 1,5 miljardi eiro. Šī gada otrajā ceturksnī turpināja uzlaboties arī bankas kredītportfeļa kvalitāte; iepriekš izveidotie uzkrājumi problemātiskajiem kredītiem tika samazināti vēl par 1,4 miljoniem eiro. Tādējādi 2017. gada pirmajā pusgadā kopējais iepriekš izveidoto uzkrājumu problemātiskajiem kredītiem samazinājums veidojis 2,1 miljonu eiro.

Tīro procentu ienākumu jomā 2017. gada pirmais pusgads noslēdzies ar 19,5 miljoniem eiro, rādītājiem saglabājoties iepriekšējā gada pirmā pusgada līmenī. Savukārt izmaksu kopējais apjoms veido 18,4 miljonus eiro, kas ir 6 % samazinājums, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, atzīmē bankā.