Jaunais Ziemeļvalstu enerģijas biržas Nord Pool Spot (Nord Pool) tirgus modelis, kas darbojas kopš Lietuvas apgabala izveides, ir nepilnīgs un rada ekonomiskos zaudējumus tirgus dalībniekiem visā Baltijas reģionā, uzskat a/s Latvenergo Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns.
Viņš skaidroja, ka Nord Pool biržas darbības teritorija ir Ziemeļvalstis un Baltija, sastāvot no 14 cenu zonām, kuras darbojas kā vienots tirgus. Ja elektroenerģijas pārdevējs - ražotājs - kādā cenu zonā ievieto biržā pārdošanas piedāvājumu, šis piedāvājums tiešā veidā konkurē ar citu ražotāju piedāvājumiem visās Nord Pool cenu zonās.
Dažādās zonās elektroenerģijas tirgus cena var atšķirties no pārējām, ja pārvades tīklam ir ierobežojumi. Piemēram, patlaban Igaunijas cenu zonā ir augstāka tirgus cena nekā Somijas apgabalā, jo Igaunijas cenu zonā biržas dalībnieki aktīvi pērk elektroenerģiju, bet Somiju-Igauniju savienojošās elektrolīnijas Estlink jauda ir par mazu, lai nodrošinātu lētās Somijas elektroenerģijas pārvadīšanu uz Igauniju nepieciešamajā apjomā.
Nord Pool, nosakot elektroenerģijas plūsmas cenu starp zonām, balstās uz to, ka elektroenerģija vienmēr plūst no lētākas cenas zonas uz dārgākas cenas zonu, tādā veidā nodrošinot maksimālu pārvades līniju noslodzi un pēc iespējas zemākas cenas importa zonās.
Lietuvas cenu zona patlaban nav iekļauta aprakstītajā Nord Pool tirgū un darbojas izolēti no tā. Kā skaidro Junghāns, tas nozīmē, ka, pirmkārt, piemēram, Somijas vai Igaunijas ražotāju elektroenerģijas pārdošanas piedāvājumi Nord Pool biržā tiešā veidā nekonkurē ar Lietuvas ražotājiem. Otrkārt, Nord Pool nenosaka elektroenerģijas plūsmu starp Igaunijas un Lietuvas cenu zonu, tādējādi negatīvi ietekmējot konkurenci Baltijas tirgū un neveicinot maksimālu pārvades tīkla jaudu izmantošanu, īpaši pārvades līniju jaudu starp Igauniju un Latviju, kas ir kritiska Latvijas un Lietuvas reģionam lētas elektroenerģijas importam no Igaunijas un Somijas.
Pirmo divu nedēļu laikā, kopš sāka darboties jaunais tirgus modelis, vidējā tirgus cena Lietuvas cenu zonā bija 44,9 eiro (31,4 lati) par megavatstundu (MWh), kas ir par 55% augstāka nekā Igaunijas cenu zonā, kur tā bija 28,9 eiro (20,2 lati) par MWh. Tajā pašā laikā vidējā Igaunijas-Latvijas pārvades līniju noslodze bija tikai 81%. Tas norāda, ka, neskatoties uz lētākas elektroenerģijas pieejamību Igaunijā, un to, ka pārvades tīkla jauda ļāva Latvijas un Lietuvas pircējiem tai piekļūt, tirgus modeļa nepilnību dēļ šī iespēja netika pilnībā izmantota, skaidroja Junghāns.
Normālā situācijā, ja starp Baltijas valstīm nav pārvades ierobežojumu, tirgus cenai visā Baltijā jābūt vienādai.
Kamēr Lietuvas cenu zona nav iekļauta kopējā Nord Pool tirgū, ekonomiskos zaudējumus, ko rada esošā tirgus modeļa nepilnības, izjūt tirgus dalībnieki visā Baltijas reģionā, norādīja kompānijas pārstāvis.
Latvenergo piedāvātais risinājums ir pēc iespējas ātri integrēt Lietuvas cenu zonu kopējā Nord Pool tirgū. Šādā risinājumā Nord Pool būtu atbildīgs par tirdzniecības plūsmu noteikšanu uz Igaunijas-Latvijas robežas pēc līdzīga principa, kā tas ir starp citām Nord Pool cenu zonām.
Jau ziņots, ka Lietuvas apgabals darbību sāka 18.jūnijā, kad divās daļās tika sadalīta arī Igaunijas cenu zona. Līdz ar šī apgabala darbības sākumu bija vērojams gan elektrības tirgus cenu, gan tirdzniecības apjoma pieaugums reģionā. Lietuvas apgabala cena bija gan augstāka nekā Igaunijā, gan arī augstāka nekā iepriekšējās dienās Lietuvā.
Igaunijas Nord Pool apgabals darbību sāka 2010.gadā, savukārt Lietuvā līdz šim bija sava birža Baltpool. Latvijā vēl elektroenerģijas birža nedarbojas.