Baltijas elektrosistēma joprojām ir cieši «sajūgta» ar Krieviju un Baltkrieviju, situāciju varētu mainīt politisks lēmums un jaunu starpsavienojumu izbūve.
To Eiropas lielākās un vecākās elektrības biržas Nord Pool apmeklējuma laikā DB pastāstīja Nord Pool pārstāvji. Pretēji gaidītajam Nord Pool birža īstenībā ir maza – tās centrālajā birojā Oslo strādā vien 35 cilvēki. Caur šķietami ikdienišķo biroju gada laikā tiek notirgotas aptuveni 432 teravatstundas (TWh) Eiropas elektrības (salīdzinājumam – visa Baltija pērnā gada laikā patērēja vien 25 TWh.
Elektrības birža, kuras cenu apgabalam no 3. jūnija pievienosies arī Latvija – pēdējā no trim Baltijas valstīm –, elektrības cenu tirgū nenosaka, cenu veido pieprasījuma un piedāvājuma princips. Kā redzams pēc Nord Pool Spot ikmēneša vidējās elektrības cenas grafika, elektrība Lietuvā caurmērā vienmēr ir dārgāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs, jo ierobežoto pārvades jaudu dēļ starp Igauniju un Latviju Lietuvā nevar nonākt pietiekami liels daudzums elektroenerģijas no Skandināvijas.
Skaidrojot situāciju Latvijas elektrības tirgū, Nord Pool Spot Baltijas un Krievijas reģiona menedžeris Hando Sutters sacīja, ka ar uzstādīto jaudu šeit pilnīgi pietiek, taču jāņem vērā, ka a/s Latvenergo piederošo HES darbība ir atkarīga no ūdens pieteces daudzuma, savukārt dabasgāzes koģenerācijas stacijas neesot komerciāli efektīvi darbināt ārpus apkures sezonas. «Baltijā kopumā importētās elektroenerģijas apjoms kopš 2010. gada pieaug, sasniedzot pat 30% gadā, jo importēt elektrību ir lētāk nekā ražot pašiem.,» piebilst H. Sutters.
Latvijā pagaidām patērētāju interese par elektrības biržu nav bijusi liela. Taču vērojama tendence tai pieaugt. Piemēram, a/s Valmieras stikla šķiedra nesen paziņoja, ka papildu savam bāzes elektrības patēriņam, ko uzņēmumam nodrošina trīs elektrības tirgotāji, izmantos arī elektroenerģijas iepirkumu par attiecīgās stundas cenu biržā.