«Pēdējo trīs gadu laikā elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs ir turpinājusi kristies, problēma nav jaudu trūkums, bet gan ražošanas konkurētspēja tirgū.»

To reģionālajā enerģētikas diskusijā, ko organizē Polijas vēstniecība Rīgā , sacīja Nord Pool Spot biržas Baltijas un Krievijas reģionālais vadītājs Hando Suters. Viņš norādīja, ka liels elektroenerģijas apjoms Baltijā tiek importēts no Krievijas, lai gan pamazām pieaug arī Ziemeļvalstu elektroenerģijas apjomi, kas varētu vēl palielināties, kad tiks izbūvēti plānotie starpsavienojumi starp Igauniju - Somiju un Lietuvu - Zviedriju. Kā lielu notikumu Baltijas elektroenerģijas tirgū viņš atzīmē Latvijas pievienošanos Nord Pool Spot, kas sagaidama nākamā gada 3. jūnijā. «Latvijas pievienošanās izbeigtu arī Lietuvas izolāciju no kopējā Nord Pool Spot tirgus, kas pašlaik ir novērojama,» sacīja H. Suters. Viņš stāstīja, ka pievienošanās Nord Pool tirgum ir vienīgā Baltijas valstu iespēja, nodrošināt savu elektroenerģijas tirgu likviditāti, jo katrā no valstīm vēsturiski ir izveidojies viens liels elektroenerģijas ražotājs, kas joprojām saražo teju 100% no kopējā valstī saražotā elektroenerģijas apjoma. Pēc Latvijas pievienošanās Nord Pool Spot viņš prognozēja, ka visās Baltijas valstīs nākotnē vajadzētu būt vienādai elektroenerģijas cenai. Pašlaik tas ne vienmēr tā ir, jo Igaunija un Lietuva jau ir pievienojušās Nord Pool Spot, kamēr Latvija vēl nav, turklāt vasarās starp Latviju un Igauniju novērojami pārvades jaudas ierobežojumi, bet Lietuvai pagaidām nav savienojumu ar Skandināvijas tirgu. Nord Pool Spot ir elektroenerģijas birža, kas darbojas jau 20 gadus, tajā ar elektrību tirgojas 370 uzņēmumi no 20 valstīm.

No šā gada 3. jūnija ir atvērta Nord Pool Spot elektroenerģijas biržas Latvijas cenu zona, līdz ar to visas trīs Baltijas valstis ir iekļautas Skandināvijas kopējā elektroenerģijas tirgū.

Kopš Nord Pool Spot biržas Latvijas un Lietuvas cenu zonu atvēršanas mēs esam kļuvuši par lieciniekiem diezgan dramatiskām izmaiņām elektroenerģijas tirgū. Kopš 2013. gada vasaras bija vērojamas salīdzinoši augstas cenas Nord Pool Spot biržā Latvijas un Lietuvas zonās, lielas cenu atšķirības starp Igaunijas un Lietuvas/Latvijas elektroenerģijas cenu zonām, kā arī izdevīgu/konkurētspējīgu fiksētas cenas piedāvājumu trūkums elektroenerģijas tirgū, kopš viens no tirgotājiem – SIA Enefit nolēma nepiedāvāt jaunus fiksētās cenas līgumus.

Augstas cenas Spot tirgū ir tiešā veidā saistītas ar augstām mainīgām izmaksām elektrostacijās Latvijā un Lietuvā vasaras laikā un starpvalstu līniju pārvades jaudas ierobežojumiem. Augsto tirgus cenu dēļ daudzi elektroenerģijas mazumtirgotāji, kuri bija noslēguši izdevīgus fiksētās cenas līgumus bez sava iepirkuma portfeļa nodrošinājuma, tagad cieš zaudējumus vai slēdz savu biznesu. Ar ieiešanu Nord Pool Spot tirgū izveidojās lielas cenu atšķirības starp Latvijas/Lietuvas un Igaunijas cenām sakarā ar elektroenerģijas deficītu vasaras laikā Latvijā un Lietuvā un ierobežotu importa jaudu no Igaunijas un trešām valstīm.

AS Latvenergo un Eiropas elektroenerģijas birža Nord Pool Spot AS (NPS) 19.jūnijā noslēdza līgumu, kas nodrošina iespēju AS Latvenergo piedāvāt visu saražoto elektroenerģiju biržā. Rezultātā elektroenerģijas biržā Latvijā vairākas reizes palielināsies elektroenerģijas piedāvājums un apgrozījums, informē uzņēmums.

Šāda līguma noslēgšanu iespējamu darījuši veiktie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtību, kas stājās spēkā 2014. gada 19. jūnijā: tagad ir noteikta turpmāka elektroenerģijas nodokļa atbrīvojuma piemērošanas kārtība uzņēmumiem, kas pārdod biržā no atjaunīgajiem energoresursiem vai efektīvā koģenerācijā saražotu elektroenerģiju.

Mikael Lundin, Nord Pool Spot izpilddirektors, norāda: «Šī noslēgtā vienošanās ir pozitīvi vērtējams solis, jo ļauj biržai nodrošināt lielāku tirgus likviditāti, kā arī veidot arvien drošāku un caurspīdīgāku Ziemeļvalstu/Baltijas elektroenerģijas tirgu. AS Latvenergo vienošanās ar Nord Pool Spot paredz, ka lielākā daļa no Baltijā saražotās elektroenerģijas tiks pārdota biržā. Ir būtiski šo darbu reģionā ar ražotājiem turpināt, lai visi Baltijas ražotāji un piegādātāji veiktu tirdzniecību caur biržu. Tas nodrošinātu stabilu un pārskatāmu elektroenerģijas tirgu reģionā.»

Aizvadītajā nedēļā visos Nord Pool tirdzniecības reģionos samazinājās elektroenerģijas spot cenas, informē AS Latvenergo.

Baltijas valstu starpā vislielākais nedēļas vidējās elektroenerģijas cenu samazinājums bija Latvijā un Lietuvā – abās valstīs par 3,3 % līdz 53,22 EUR/MWh. Igaunijā elektroenerģijas cena samazinājās par 0,2 % un sasniedza 43,28 EUR/MWh. Nord Pool sistēmas vidējā nedēļas cena samazinājās par 9 % līdz 37,15 EUR/MWh.

Nord Pool aizvadītajā nedēļ’a elektroenerģijas cenu galvenokārt ietekmēja augsta vēja staciju izstrāde reģionā. Pieaugot nokrišņu daudzumam Ziemeļvalstīs, uzlabojās hidrobilances rādītāji, kā arī augsts atomelektrostaciju ģenerācijas līmenis sekmēja cenu samazinājumu Nord Pool tirdzniecības apgabalos.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš pieauga līdz 7 545 GWh un arī izstrādes apjoms pieauga līdz 7 568 GWh.

Aizvadītajā nedēļā visos Nord Pool biržas apgabalos vidējais cenu līmenis bija 50 EUR/MWh, liecina AS Latvenergo dati.

Šajā laikā Nord Pool sistēmas cena samazinājās par 8 % līdz 50,10 EUR/MWh. Lietuvas tirdzniecības apgabalā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 12 % līdz 50,71 EUR/MWh. Vidējā nedēļas spot cena Igaunijā un Latvijā bija 51,62 EUR/MWh, kas ir par 10 % zemāk nekā nedēļu iepriekš. Kopumā visās Baltijas valstīs spot cena bija zemāka nekā Somijas tirdzniecības apgabalā – 51,63 EUR/MWh.

Elektroenerģijas cenu līmeni biržā joprojām nosaka hidrorezervuāru līmenis un augstas CO2 emisijas kvotu cenas. Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas patēriņa samazinājumu visā Nord Pool reģionā ietekmēja siltāki laikapstākļi. Palielinoties nokrišņu apjomam, aizvadītajā nedēļā nedaudz palielinājās hidrorezervuāru piepildījums Zviedrijā. Gāzes un ogļu tirgus pieprasījums noteica zemāku šo izejvielu cenu, tajā pašā laikā elektroenerģijas cenu samazinājumu veicināja arī augsta vēja staciju izstrāde.

17.augusta vakarpusē no plkst.18 līdz 19 (no plkst.17 līdz 18 pēc Centrāleiropas laika) elektroenerģijas stundas cena Latvijā sasniegs "Nord Pool" biržas griestus - 4000 eiro par megavastundu (MWh), liecina informācija "Nord Pool" biržas mājaslapā.

Tāpat arī pārējās Baltijas valstīs - Lietuvā un Igaunijā - cena šajā stundā sasniegs 4000 eiro par MWh, kas ir tehniski iespējami augstākā stundas cena biržas ietvaros.

Trešdienas vidējā elektroenerģijas cena vienoti Latvijā un Lietuvā sasniegs 823,98 eiro par MWh, savukārt Igaunijā tā būs 682,05 eiro par MWh.

Kā norādīja Latvijas Elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas valdes izpilddirektors Gunārs Valdmanis, cenas kāpuma pamatā ir jaudu deficīts, ko, pēc viņa ieskatiem, varētu radīt divi faktori - ražošanas jaudu atslēgumi Igaunijā un gāzes deficīts reģionā.

Viņš pauda, ka Igaunijā patlaban aktīvi norit elektroenerģijas ražošanas staciju tehniskā apkope, kas arī ierobežo valsts spēju saražot elektrību.

Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena šī gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgu periodu pagājušajā gadā, ir bijusi gandrīz par piektdaļu zemāka, atsaucoties uz elektroenerģijas vairumtirgus biržas Nord Pool Spot statistiku, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Šī brīža tirgus tendences liecina, ka arī nākamajos četros mēnešos elektroenerģijas biržas cenas saglabās pirmajā pusgadā iezīmēto tendenci un nepārsniegs pagājušā gada vairumtirdzniecības cenas.

Augustā elektroenerģijas cena vairumtirgus biržas Nord Pool Spot Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 46,4 EUR/MWh. Lai arī kopš šī gada marta, kad elektroenerģijas cena sasniedza vēsturiski zemāko vērtību kopš biržas darbības uzsākšanas Latvijā un bija 32,22 EUR/MWh, ir novērots pakāpenisks vairumtirdzniecības cenu kāpums, elektroenerģijas cenas joprojām saglabājas zemākas, salīdzinot ar pagājušo gadu. Augustā elektroenerģijas cena ir par 16,1% zemāka par iepriekšējā gada attiecīgo periodu, kas skaidrojams ar vairākiem faktoriem. Ja gada sākumā cenu kritumu ietekmēja siltais laiks un fakts, ka pali sākās martā, tad vasarā cenas pieaugumu noteica zemā ūdens pietece Daugavā, samazinot HES saražotās elektroenerģijas apjomu un palielinot citu – dārgāku elektroenerģijas avotu īpatsvaru, kā rezultātā vairumtirgū cenas vasaras mēnešos pieauga.

Elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot Latvijas un Lietuvas apgabalā pašlaik fiksēta būtiski augstāka elektroenerģijas cena nekā Skandināvijas valstīs un Igaunijā.

Ja Skandināvijā un Igaunijā minimālā elektroenerģijas cena ir 31,54 eiro (22,17 lati) par megavatstundu un maksimālā, piemēram, Igaunijā sasniedz 42,42 eiro (29,81 lats) par MWh, tad Latvijas un Lietuvas apgabalos minimālā cena ir 33,03 eiro (23,21 lats) par MWh, bet maksimālā tā dēvētajās maksimumstundās no plkst.8 līdz 15 - 100,02 eiro (70,29 lati) par MWh.

Līdz ar to elektroenerģijas augstākā cena Latvijā 2,4 reizes pārsniedz augstāko cenu Igaunijā.

Kā biznesa portālam skaidroja Latvenergo, Igaunijas-Latvijas ierobežotās pārvades dēļ, ko izraisīja līnijas šķērsgriezuma 100% noslogojums gandrīz visas diennakts garumā, Latvijai un Lietuvai, kur rodas elektroenerģijas deficīts, nebija iespējams importēt lētāku elektroenerģiju no Somijas un Igaunijas.

Apskatot tuvāk jaunos “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” iesniegtos tarifu projektus, skaidri redzams, ka galvenais lielo izmaksu kāpuma cēlonis abos gadījumos ir viena pozīcija – izmaksas tīkla zudumu kompensēšanai.

Elektroenerģijas iegādi šo zudumu kompensēšanai operatori joprojām iecerējuši iepirkt par Nord Pool biržas spot cenām tā vietā, lai fiksētu šīs izmaksas, kas plānoto izmaksu kāpumu spētu samazināt par vairākiem desmitiem miljonu eiro.

Tīkla zudumi, kas rodas, pārvadot elektroenerģiju pa vadiem līdz galalietotājiem, kā fizikāls process ir ne tikai neizbēgami, bet arī iespaidīgi: “Augstsprieguma tīkls” tam izmanto aptuveni 170 gigavatstundu gadā, bet “Sadales tīkls” – aptuveni 255 gigavatstundas elektroenerģijas gadā.

Abu tīkla operatoru zudumu apjomi ierindo tos valstī lielāko elektroenerģijas patērētāju saraksta pašā augšgalā. Attiecīgi ar elektroenerģijas zudumiem un tehnoloģiska pašpatēriņa apjoma saistītā iepirkuma izmaksas ir vienas no lielākajām izmaksu komponentēm abos tīkla operatoru iesniegtajos tarifu projektos. Šobrīd “Augstsprieguma tīkls” tam paredz aptuveni 46 miljonus eiro gadā jeb 66% no kopējo izmaksu pieauguma, bet “Sadales tīkls” – 68 miljonus eiro gadā jeb 20% no kopējo izmaksu proporcijas jaunajā tarifu projektā.

Iepriekšējā nedēļā Nord Pool sistēmas cena samazinājās par 9% līdz 54.63 EUR/MWH, informē Latvenergo.

Lai arī cenu samazinājums ir novērojams visos biržas tirdzniecības apgabalos, tās saglabājušās augstā līmenī. Visās Baltijas valstīs nedēļas vidējā spot cena samazinājās par 12% un bija zemāka par Somijas tirdzniecības apgabala cenu – 57.36 EUR/MWh. Igaunijā un Latvijā spot cena bija 57.35 EUR/MWh, Lietuvā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena bija 57.31 EUR/MWh.

Aizvadītājā nedēļā siltāku laikapstākļu rezultātā samazinājās elektroenerģijas patēriņš. Ziemeļvalstīs joprojām ir zems ūdens rezervuāru piepildījuma līmenis, kas ietekmē augsto cenu līmeni visā Nord Pool tirdzniecības reģionā. Iepriekšējā nedēļā ogļu un gāzes pieprasījuma samazinājuma rezultātā samazinājās šo izejvielu tirgus cenas. Elektroenerģijas spot cenu ietekmēja arī oglekļa emisijas kvotu tirgus vērtības samazinājums.

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas vidējā cena samazinājās par 15 % līdz 40,12 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Samazinājās arī cena visos Nord Pool tirdzniecības reģionos atsevišķi, - Igaunijā par 17 % līdz 42,15 EUR/MWh, Latvijā spot cena bija par 1 % mazāka – 57,80 EUR/MWh, bet augstākā aizvadītās nedēļas vidējā cena Baltijā bija Lietuvā – 57,83 EUR/MWh.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas kritumu Nord Pool reģionā galvenokārt ietekmēja augsta vēja staciju izstrāde un, uzlabojoties hidroloģiskai situācijai, pieaugusī hidroizstrāde Ziemeļvalstīs. Arī izejvielu un emisijas kvotu cenu samazinājums sekmēja cenu samazinājumu. Divas nedēļas agrāk nekā plānots tika pabeigti Zviedrijas–Lietuvas starpsavienojuma NordBalt remontdarbi, kas tika uzsākti 13. augustā, līdz ar to ar pilnu jaunu tirgū tas ir pieejams kopš 11. oktobra. Cenu svārstības Baltijas valstīs ietekmēja Igaunijas – Latvijas šķērsgriezuma jaudas samazināšanās par 25 % līdz 595 MW, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu.

Pagājušajā nedēļā Nord Pool tirdzniecības reģionā vidējā spot cena bija augstāka par 60 EUR/MWh, palielinoties par 13% līdz 60.12 EUR/MWh, salīdzinot ar 3. nedēļu, informē AS Latvenergo.

Visās Baltijas valstīs nedēļas vidējā spot cena pieauga par 19%, Igaunijā sasniedzot 64.83 EUR/MWh, Lietuvas tirdzniecības apgabalos vidējā elektroenerģijas cena sasniedza 65.06 EUR/MWh, savukārt Latvijā – 65.08 EUR/MWh. Visās Baltijas valstīs nedēļas vidū spot cenas pārsniedza 79 EUR/MWh.

Aizvadītājā nedēļā aukstie laikapstākļi, it īpaši krasais gaisa temperatūras samazinājums nedēļas vidū, veicināja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos.

Sausie laikapstākļi un sniega trūkums Ziemeļvalstu ūdens rezervuāros sekmēja zemu piepildījuma līmeni. Papildu faktori, kas veicināja cenu pieaugumu, bija zema vēja staciju izstrāde reģionā, kā arī oglekļa emisijas kvotu tirgus vērtība, kas aizvien palielinājās.

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas vidējā cena pieauga par 5 % līdz 45,96 EUR/MWh, informē AS Latvenergo. Igaunijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena bija 49,13 EUR/MWh, kas ir par 9 % augstāka nekā nedēļu iepriekš.

Latvijā nedēļas elektroenerģijas spot cena pieauga par 10% līdz 53,47 EUR/MWh. Lietuvā bija novērots cenu pieaugums par 11% un aizvadītās nedēļas vidējā cena bija 53,75 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā augošu cenu tendenci galvenokārt nosaka prognozētie sausie laikapstākļi, kas būtiski ietekmē Ziemeļvalstu hidroloģisko bilanci, un tādēļ ir zema hidroenerģijas izstrāde. Iepriekšējā nedēļā pieauga tirgus cena oglēm un gāzei, oglekļa emisijas kvotas cena sasniedza 20 EUR/t, kas kopumā sadārdzināja elektroenerģijas ražošanas izmaksas.

Samazinoties vēja staciju izstrādei, saules staciju izstrādei un augstām kvotu cenām, paaugstinājās spot cenas Vācijā, un tas savukārt atsaucās uz cenu pieaugumu Ziemeļvalstīs. Elektroenerģijas cenu ietekmēja arī starpsavienojumu jaudu samazinājums Baltijas valstīs: Estlink kabeļa jauda samazinājās par 30% līdz 709 MW, tāpat bija samazināta jauda arī līnijā no Baltkrievijas uz Lietuvu un no Polijas uz Lietuvu.

Otrdien elektrības cenas Nord Pool Spot biržā Baltijas valstīs pieauga divkārtīgi, ko Igaunijas uzņēmums Eesti Energia skaidro ar augsto pieprasījumu no Latvijas un Lietuvas, raksta EER News. Latvijas pārstāvji gan noraida runas par iespējamo cenu dzīšanu uz augšu.

«Jūnijā ir bijuši vairāki notikumi, kas paaugstinājuši elektrības vairumtirdzniecības cenu virs ierastajiem līmeņiem,» laikrakstam Aripaev sacījis Eesti Energia pārstāvis Elis Venniks, uzsverot, ka galvenokārt cenas uz augšu dzen Latvijas un Lietuvas spēcīgais pieprasījums. Viņš arī skaidroja, ka divas uzņēmuma elektroenerģijas ražošanas vienības Narvā patlaban ir slēgtas remontam, tādēļ piegādes apjomi ir mazāki nekā parasti.

Savukārt Igaunijas Ekonomikas ministrijas enerģētikas jomas ģenerālsekretāra vietnieks Ando Lepimans informēja, ka ministrija un Konkurences padome patlaban izmeklē augsto cenu iemeslus. Viņš sacīja, ka pārējās Baltijas valstis neražo elektrību ar pilnu jaudu, un Eesti Energia nākas segt Latvijas un Lietuvas enerģētikas deficītu, kā rezultātā abas valstis, iespējams, sadarbojas cenu dzīšanā uz augšu.

Nord Pool tirdzniecības apgabalos Ziemeļvalstīs novērots elektroenerģijas spot cenu pieaugums. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, sistēmas cena pieauga par 6% līdz 53,10 eiro par megavatstundu (MWh),informē AS Latvenergo.

Igaunijā nedēļas spot cena bija 52,78 eiro par megavatstundu (MWh), palielinoties par 3%. Latvijas un Lietuvas tirdzniecības apgabalos vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 3%, un abās valstīs vidējā nedēļas cena bija 54,66 eiro par megavatstundu (MWh).

Aukstāki laikapstākļi Nord Pool reģionā veicināja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu. Hidrorezervuāru ūdens piepildījuma līmenis joprojām ir deficīta pozīcijā. Nedēļas pirmajā pusē bija augsta vēja staciju izstrāde. Aizvadītajā nedēļā pieauga gan kurināmo izejvielu (ogļu un gāzes) tirgus cenas, gan oglekļa emisijas kvotu cenas.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš pieauga līdz 10 305 GWh, bet izstrādes apjomi pieauga līdz 9 909 GWh.

Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Partss vēstulē Latvijas un Lietuvas kolēģiem paudis neapmierinātību par kaimiņvalstu vilcināšanos atvērt elektrības tirgus, brīdinot par elektrības plūsmas bloķēšanu pāri Latvijas un Igaunijas robežai, vēsta Igaunijas raidkorporācija ERR.

J. Partss norāda, ka Baltijas valstis 2009. gadā parakstīja saprašanās memorandu (BEMIP) par enerģētikas tirgus attīstību un tā pamatā bija elektrības tirgu atvēršana un valsts kontroles atcelšana pār mājsaimniecību elektrības tarifiem.

«Igaunija ir izpildījusi rīcības plānu, par kuru puses vienojās,» vēstulē Latvijas ekonomikas ministram Danielam Pavļutam un Lietuvas enerģētikas ministram Jaroslavam Neverovičam raksta J. Partss.

J. Partss norāda, ka jūnijā piedzīvotais elektroenerģijas cenu pieaugums neatbilst reālajai tirgus situācijai, jo liela daļa Latvijas un Lietuvas ražotāju nav piedāvājuši pārdošanā elektroenerģiju Baltijas un Ziemeļvalstu kopīgajā biržā Nord Pool Spot.

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Aizvadītajā nedēļā visos Nord Pool tirdzniecības reģionos auga elektroenerģijas spot cena, vidējai sistēmas cenai kāpjot par 27 % līdz 47,22 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Baltijas valstīs lielākais elektroenerģijas cenu pieaugums bija Igaunijā, kur vidējā cena pieauga par 17 % un sasniedza 50,56 EUR/MWh. Otrs lielākais kāpums – par 12 % – bija Lietuvā, cenai sasniedzot starp Baltijas valstīm augstāko līmeni – 59.41 EUR/MWh. Savukārt Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, kāpums bija zemākais – par 10 % līdz 58,59 EUR/MWh.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenu Nord Pool reģionā galvenokārt ietekmēja patēriņa pieaugums, sākoties vēsākiem laikapstākļiem. Līdz ar vēja staciju izstrādes samazinājumu un Zviedrijas atomelektrostacijas remontdarbiem bija ierobežota pieejamā izstrādes jauda Ziemeļvalstīs. Arī augstas gāzes un emisijas kvotu cenas ietekmēja ražošanas cenu pieaugumu, tādējādi veicinot spot cenu kāpumu.

Augustā Latvijas un Lietuvas Nord Pool spot biržas reģionos elektroenerģijas cenas samazinājās par 3,5%, salīdzinot ar jūliju. Savukārt Igaunijā cenas kritums sasniedza pat 11,5%.

Tādējādi ir apstājies kopš šī gada marta visā Baltijā novērotais elektroenerģijas cenu kāpums - liecina elektroenerģijas tirgotāja SIA Enefit sagatavotais Baltijas tirgus apskats.

Latvijā un Lietuvā augusta mēneša vidējā elektroenerģijas cena bija 55,31 eiro par megavatstundu, bet Igaunijā tā sasniedza 38,38 eiro. Iepriekš Latvijā zemākā elektroenerģijas cena šogad tika fiksēta martā, kad tā bija 41,61 eiro par megavatstundu.

«Elektroenerģijas cenu kritumu galvenokārt izraisīja apkopes darbu pabeigšana Latvijas un Lietuvas elektrostacijās un elektroenerģijas importa pieaugums abās valstīs. Tomēr fakts, ka gan Latvijai, gan Lietuvai nav pietiekami jaudīgu starpsavienopjumu ar Skandināvijas valstīm, joprojām liek vietējiem patērētājiem par elektroenerģiju maksāt ievērojami augstāku cenu nekā Igaunijā, Somijā, Norvēģijā vai Zviedrijā,» skaidro Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena pieauga visos tirdzniecības apgabalos, liecina AS Latvenergo dati.

Sistēmas cena pieauga par 13 % līdz 54,31 EUR/MWh. Lietuvas un Latvijas tirdzniecības apgabalos cenas pieaugums bija par 9 %: Lietuvā cena pieauga līdz 57,35 EUR/MWh, Latvijā – līdz 57,04 EUR/MWh. Igaunijā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 7 % līdz 55,64 EUR/MWh.

Nord Pool reģionā galvenie cenu ietekmējošie faktori iepriekšējā nedēļā bija zems nokrišņu daudzums, zems hidrorezervuāru līmenis Ziemeļvalstīs un samazināta vēja staciju enerģijas izstrāde, salīdzinot ar 49. nedēļu. Aukstāks laiks ietekmēja elektroenerģijas patēriņa apjoma pieaugumu, un tādējādi palielinājās fosilo kurināmo staciju izstrāde. Pieaugot gāzes, ogļu un oglekļa emisijas kvotu cenām, attiecīgi palielinājās ražošanas izmaksas, kas noteica spot sistēmas cenu kāpumu reģionā.

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Nord Pool cenu svārstības ietekmējušas mainīgās laikapstākļu prognozes, un nākošās dienas izsolēs elektroenerģijas vidējā cena samazinājās par 5 % līdz 42.55 EUR/MWh, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, informē AS Latvenergo.

Vidējā nedēļas spot cena Igaunijā un Latvijā samazinājās par 6 % līdz 43.62 EUR/MWh. Lietuvas tirdzniecības apgabalā nedēļas vidējā elektroenerģijas bija 43.61 EUR/MWh, samazinoties par 5 %.

Aizvadītajā nedēļā siltāki laikapstākļi Ziemeļvalstīs veicināja sniega kušanu, tādēļ nedaudz uzlabojās hidrorezervuāru līmenis. Taču, neraugoties uz to, reģionā joprojām saglabājas 23,7 TWh liels hidrobilances deficīts, kura lielums aptuveni atbilst Baltijas gada patēriņam.

Gāzes, ogļu un CO2 kvotu tirgus cenas, kā arī augsta vēja staciju izstrāde iepriekšējā nedēļā reģionā bija elektroenerģijas cenu pazeminošie faktori Nord Pool tirdzniecības apgabalos. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš palika nemainīgā līmenī 9174 GWh, un izstrādes apjomi pieauga līdz 8 953 GWh.

Nord Pool sistēmas cena iepriekšējā nedēļā samazinājās par 2% līdz 49,23 EUR/MWh, liecina AS Latvenergo dati.

Latvijas tirdzniecības apgabalā vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 5% līdz 46.95 EUR/MWh. Igaunijā spot cena samazinājās par 5% līdz 46.84 EUR/MWh. Lietuvā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 6% līdz 46.45 EUR/MWh.

Iepriekšējā nedēļā Nord Pool reģionā bija novēroti augsti vēja stacijas izstrādes apjomi, sasniedzot gandrīz maksimālo izstrādes līmeni. Pieauga arī nokrišņu daudzums, kas veicinās iespējamo hidrobilances uzlabošanos, piepildot rezervuāru līmeni Ziemeļvalstīs. Izejvielu tirgū samazinājās cenas oglei un gāzei, ietekmējot ražošanas izmaksas kurināmās stacijās.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā elektroenerģijas patēriņš pieauga līdz 9 171 GWh, bet izstrādes apjomi pieauga līdz 8 816 GWh.

Nord Pool Spot biržā ar elektrību var tirgoties visi, kas vēlas, tomēr tas nav mājsaimniecību līmeņa tirgus.

To intervijā DB sacīja Nord Pool Spot (NP) prezidents Mikaels Lundins, kurš kopā ar citu NP speciālistu komandu ieradās Latvijā uz pirmo NP konferenci. DB jau ziņoja, ka pēc vairāku gadu sagatavošanās posma šā gada 3. jūnijā arī Latvija – pēdējā no trīs Baltijas valstīm - pievienosies NP.

Latvijā tiks izveidota atsevišķa elektrības biržas NP cenu zona un Latvijā esošajiem elektrības tirgus dalībniekiem būs iespējams gan tieši, gan pastarpināti pirkt un pārdot elektrību NP.

«NP var piedalīties visi, kas to vēlas, ne tikai elektroenerģijas ražotāji. Aktīvajiem dalībniekiem ir jāparaksta biržas dalībnieku līgums un jāmaksā fiksēta dalībnieku nodeva. Papildu tam ir jāmaksā arī nodeva par katru pārdoto un nopirkto megavatstundu (MWh),» skaidro M. Lundins.

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.