#Esošie gāzes tirgus spēlētāji iespējāmā konkurenta ienākšanu gāzes tirgū uzskata par loģisku.

Grupai Lietuvos energija piederošā uzņēmuma Energijos tiekimas meitas uzņēmums Geton Energy šogad plāno uzsākt dabasgāzes tirdzniecību Latvijā

Pēc teju piecu gadu ilgas darbības Latvijas elektroenerģijas tirgū Geton Energy lēmis par labu iesaistei arī dabasgāzes tirgū, atklāj uzņēmuma izpilddirektore Diāna Kazakeviča. Sākotnēji pakalpojumu paredzēts piedāvāt jau esošajiem klientiem, vēlāk portfeli paplašinot, koncentrējoties uz juridisko klientu segmentu.

Pērn enerģijas tirdzniecību Polijā veiksmīgi uzsāka Geton Energy mātes uzņēmums Energijos tiekimas, atklāj D.Kazakeviča. «Ar sasniegtajiem rezultātiem Polijā esam ļoti apmierināti, jo licenci, kuras iegūšana var aizņemt pat 12 mēnešus, Energijos tiekimas ieguva divu mēnešu laikā. Tas bija labs signāls, ka spējam sekmīgi ienākt arī citos tirgos,» uzskata D. Kazakeviča. Viņa uzsver, ka lēmums par gāzes tirdzniecības uzsākšanu Latvijā lielā mērā pieņemts, balstoties uz klientu vajadzībām.

Uzņēmums «Geton Energy» no šī gada maija plāno parakstīt pirmos līgumus ar klientiem par abu enerģijas veidu - elektroenerģijas un gāzes piegādi, informē «Geton Energy» pārdošanas vadītājs Kristaps Muzikants.

«Geton Energy» veiktie aprēķini liecina, ka elektroenerģijas un dabasgāzes iegāde no viena piegādātāja ļaus klientiem samazināt administratīvās izmaksas, iegādājoties enerģiju par zemāku cenu, informē uzņēmuma pārstāvis.

Dabasgāzes piegādes jomā «Geton Energy» sadarbības partneris ir UAB «Lietuvos Duju Tiekimas», kas importē dabasgāzi, izmantojot LNG terminālu.

UAB «Lietuvos Duju Tiekimas» uzsāka dabasgāzes piegādes Latvijas uzņēmumiem pērnā gada vidū un līdz gada beigām Latvijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības klientiem piegādāja 1.2 TWh dabasgāzi, aptverot teju 10 procentu tirgus.

«Plānojam izveidot pakalpojumu portfeli veiksmīgai vidēja un maza patēriņa klientu apkalpošanai, kas klientiem ļaus samazināt enerģijas izmaksas un ietaupīt laiku,» skaidro K. Muzikants.

Enerģētikas uzņēmumu grupa «Lietuvas Enerģija», kura ir izvērsusi savu darbību ārvalstīs, maina nosaukumu un zīmolu, kļūstot par starptautisku enerģētikas uzņēmumu «Ignitis grupa». Izmaiņas skars arī Latvijā strādājošo grupas uzņēmumu, kas līdz šim bijis pazīstams kā SIA «Geton Energy».

Uzņēmums pārtaps par SIA «Ignitis Latvija».

Šīm izmaiņām ir vairāki iemesli. Pirmkārt, tā ir iespēja efektīvāk izmantot resursus un konsolidēt vairāk nekā 14 grupas pārvaldītos uzņēmumus ar vienu atpazīstamu zīmolu gan Lietuvā, gan starptautiskajos tirgos. Otrkārt, pārmaiņas nepieciešamas klientu ērtībām, jo tagad visi svarīgākie enerģētikas pakalpojumi tiks sniegti no viena uzņēmuma, nevis dažāda nosaukuma uzņēmumiem, kā tas bijis iepriekš. Treškārt, ar šo soli arī pakāpeniski tiek mainīts priekšstats par Lietuvā strādājošu monopoluzņēmumu.

«Viena no vēsturiskajām enerģētikas izmaiņām ir atbrīvošanās no monopoliem, patērētājiem sniedzot vairāk brīvības un izvēles iespēju. Kā kādreiz izzuda «Lietuvos kuras» vai «Lietuvos telekomas» monopoli, arī «Lietuvos energija» monopolam nav nākotnes. Mums ir jāatbrīvojas no postpadomju valsts monopola tēla,» komentē Darius Maikštens, Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Lai gan līderpozīcijas gāzes un elektroenerģijas tirgos joprojām saglabā bijušie monopolisti, klientu portfeli turpina audzēt arī citi spēlētāji.

Latvenergo tirgus daļa 2018. gada 1. ceturksnī mājsaimniecību segmentā veidoja 92–97%, savukārt juridisko klientu segmentā – 45–55%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) jaunākie apkopotie dati. Pērnā gada maijā Latvenergo uzsāka arī dabasgāzes tirdzniecību, šogad pietuvojoties lielākā dabasgāzes klientu portfeļa īpašniekam Latvijas Gāze, kas apkalpo 45–55% klientu juridiskajā segmentā. Nozares pārstāvji atzīst, ka konkurence abos tirgos ir vienlīdz spēcīga un tuvākajā laikā tā, visticamāk, saasināsies.

Bijušo monopolistu tirgus daļas abos tirgos ir samazinājušās, secina AJ Power Holding valdes loceklis Roberts Samtiņš. «To var saistīt gan ar pieaugošo konkurenci, gan ar patērētāju zināšanu līmeņa pieaugumu par tirgus iespējām un nebaidīšanos no tirgotāju maiņas. Konkurence ir ļoti aktīva. Pārsvarā klientus uzrunā četri, pieci uzņēmumi, un lēmumu parasti izšķir nianses,» uzskata R.Samtiņš. Viņš atklāj, ka sīvākie AJ Power konkurenti gan dabasgāzes, gan elektroenerģijas tirgū ir abi līderi – Latvijas Gāze un Latvenergo. SPRK sniegtā informācija liecina, ka AJ Power tirgus daļa 2018. gada 1. ceturksnī juridisko klientu segmentā veidoja 5–15%, līdzīgu skaitu klientu apkalpoja arī Inter RAO Latvija un Geton Energy. Inter RAO Latvija rīkotājdirektors Pāvels Sosņickis apgalvo, ka būtiskas izmaiņas tirgus sadalījumā viņš neredz. «Līderi joprojām ir tie paši,» uzsver P. Sosņickis.

Pērn vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena Latvijā bija par 2,60 EUR/MWh augstāka nekā 2016. gadā, eksperti prognozē, ka cena turpinās kāpt

Lai gan laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam dabasgāze Latvijā un Eiropā kļuva lētāka, no 2017. gada atkal vērojams cenu kāpums, liecina Enefit apokopotā informācija. Vācijas Gaspool biržā dabasgāzes cena šā gada augustā bija par 5,20 EUR/MWh augstāka nekā 2017. gada janvārī, savukārt Nīderlandes Title Transfer Facility (TTF) biržā cena pieaugusi par 4,73 EUR/MWh. Tiek prognozēts, ka cenas Gaspool un TTF biržās turpinās kāpt, rudenī sasniedzot 25 EUR/MWh atzīmi, liecina Powernext 23. augusta cenu prognozes. Attiecīgi dabasgāze varētu kļūt dārgāka arī Latvijā.

Nākotnē dabasgāzes cenas ietekmēs daudzi savstarpēji saistīti faktori, tostarp dabasgāzes cenu svārstības biržās un ģeopolitiskie notikumi pasaulē, uzsver Geton Energy izpilddirektors Kristaps Muzikants. «Raugoties uz šā brīža situāciju pasaulē un Eiropā, jāsecina, ka dabasgāzes cenām nav pamata samazināties, līdz ar to tās, visticamāk, varētu pieaugt, bet pēc tam – stabilizēties,» prognozē K. Muzikants, uzsverot, ka Geton Energy regulāri seko līdzi dabasgāzes cenu izmaiņām un ar to saistītajiem procesiem, līdz ar to ir gatavi operatīvi pielāgoties tirgus situācijai. Arī enerģētikas eksperts Edgars Vīgants uzskata, ka šoruden gaidāms dabasgāzes cenu pieaugums.

Latvijas dabasgāzes tirgū darbību sākuši 11 tirgotāji, par vienu no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem uzskatāma Baltijas valstu reģionālā gāzes tirgus izveide.

Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā publicētā informācija liecina, ka vienotu Baltijas valstu reģionālo gāzes tirgu plānots izveidot līdz 2020. gadam. Jau iepriekš publiskajā telpā nozares pārstāvji pauduši, ka šāda tirgus izveide sekmētu konkurenci, kā arī veicinātu Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) un dabasgāzes pārvades infrastruktūras izmantošanu, kā arī sniegtu citus ieguvumus. Decembra sākumā organizētajā Baltijas dabasgāzes konferencē vairāki eksperti gan norādīja, ka vienota tirgus izveide ir sarežģīts process.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Pērn elektroenerģijas tirgotājs Imlitex Latvija, salīdzinot ar 2017. gadu*, dubultojis savu tirgus daļu juridisko klientu segmentā, iesaistīties mājsaimniecību segmentā uzņēmums pagaidām neplāno.

SIA Imlitex Latvija ir daļa no Imlitex Holdings, kas vietējā tirgū sāka darboties 2003. gadā kā pārtikas un ķīmiskās rūpniecības izejvielu tirgotājs, bet Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izveidotajam elektroenerģijas tirgotāju reģistram pievienojās 2012. gadā. Lursoft dati liecina, ka pēdējos piecos gados Imlitex Latvija apgrozījums palielinājies trīs reizes, 2017. gadā sasniedzot 16,7 miljonus, trīskāršojusies arī peļņa.

Paplašina piedāvājumu

Kā elektroenerģijas tirgotājs Imlitex šobrīd darbojas visās Baltijas valstīs, norāda uzņēmuma elektroenerģijas tirdzniecības vadītājs Regimants Juška (Regimantas Juška). «Elektroenerģijas tirdzniecība ir viena no mūsu biznesa nozarēm, ko līdz šim esam veiksmīgi attīstījuši, tāpēc ienākšana Latvijas tirgū bija loģisks solis. Pašlaik juridisko klientu segmentā nodrošinām elektrības tirdzniecību gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā, tāpat piedāvājam iegādāties arī elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER),» atklāj R.Juška.

Gāzes tirgus Latvijā ir atvērts jau vairāk nekā divus gadus, taču mājsaimniecības gāzi joprojām var iegādāties par regulētu cenu.

Nodrošinot dabasgāzes tirgus atvēršanu, grozījumi Enerģētikas likumā paredzēja, ka no 2017. gada 3. aprīļa visiem dabasgāzes lietotājiem ir tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju, atgādina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK). Tajā pašā laikā mājsaimniecībām joprojām saglabātas tiesības dabasgāzi iegādāties par regulētu cenu, tādā veidā paredzot iespēju pakāpeniski pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Šobrīd nav zināms, kad regulētā cena mājsaimniecībām varētu tikt atcelta un tirgus pilnībā atvērts. Tirgotāji uzskata, ka šis fakts būtiski traucē brīvā dabasgāzes tirgus attīstībai.

Vajadzīga konkurence

Mājsaimniecību skaits, kas vēlas nomainīt savu dabasgāzes tirgotāju, ir pavisam neliels, teic AS Latvijas Gāze (LG) Vairumtirdzniecības un produktu attīstības departamenta vadītājs Jānis Kalējs, piebilstot, ka nereti nākas saskarties arī ar situācijām, kurās cilvēki tirgotāja maiņu veikuši pārpratuma un neinformētības dēļ, tāpēc vēlas atgriezties pie LG. «Ja tirgus ir regulēts, tad tas ir caurspīdīgs un pārskatāms, jo dabasgāzes cenu un tirgotājam gūstamos ieņēmumus nosaka un uzrauga SPRK. Tāpat svarīgi, ka cena mājsaimniecībām tiek fiksēta pusgadu uz priekšu. Ja šajā periodā ir noticis dabasgāzes cenu kritums, mājsaimniecības neko nepārmaksā, bet cenu starpības rezultātā saņemtais tiek pārdalīts un nākamajā periodā atgriezts. Izejot brīvā tirgū, kas nav pakļauts šādai regulācijai, var gadīties, ka lietotājs, veicot neapzinātu tirgotāja izvēli, galu galā pārmaksā par saņemtajiem pakalpojumiem,» klāsta J. Kalējs, norādot, ka esošais cenu noteikšanas mehānisms ir lietotājiem izdevīgs. «Tieši regulētās cenas konkurētspējas dēļ tirgotājiem varētu būt sarežģīti izveidot alternatīvu piedāvājumu, taču tas nav pamats, lai apgalvotu, ka regulētā cena traucē tirgus attīstībai,» pauž LG pārstāvis. Liela daļa tirgotāju gan domā citādi, uzsverot, ka brīvs tirgus un regulētas cenas nav savienojamas lietas.

Akciju sabiedrība Rīgas Gāze uzsākusi sarunas ar Krievijas kompāniju Gazprom. Uzņēmuma pārstāvji cer, ka līgumu par dabasgāzes piegādi varētu noslēgt līdz šā gada beigām.

Rīgas Gāze dabasgāzes tirgotāju reģistrā iekļauta 2017. gada martā, taču reālu darbību tirgū uzņēmums pagaidām vēl nav uzsācis. Rīgas Gāzes Tirdzniecības daļas vadītājs Arnis Krastiņš skaidro, ka šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka šobrīd aktīvi tiek risināts jautājums par dabasgāzes piegādes līgumu. Ja uzņēmumam izdotos vienoties ar Krievijas koncernu, Rīgas Gāze būtu otrais dabasgāzes tirgotājs, kuram noslēgts tiešais piegādes līgums ar Gazprom.

Šobrīd darām visu nepieciešamo, lai šo vienošanos panāktu, paredzams, ka tuvākajā laikā to, visticamāk, arī izdarīsim un sāksim darbību dabasgāzes tirgū, norāda A. Krastiņš. «Pagaidām aktīvu tirdzniecību neesam sākuši tāpēc, ka nevēlamies būt starpnieki starp patērētāju un gāzes piegādātāju, bet gribam nodrošināt tiešās piegādes. Šo procesu mēģināsim pabeigt līdz šā gada beigām, lai ar nākamo gadu jau varētu nodrošināt savus klientus,» atzīst uzņēmuma Tirdzniecības daļas vadītājs, atklājot, ka šobrīd līguma noslēgšanu kavē Gazprom birokrātija. «Tā ir organizācija, kurā viss notiek diezgan sarežģīti. Sarunās ar citiem dabasgāzes tirgotājiem esam secinājuši, ka Gazprom nelabprāt slēdz tiešos piegādes līgumus ar maziem tirgus spēlētājiem, taču mēs neuzskatām par vajadzīgu darīt kaut ko tikai tāpēc, lai darītu, – mēs vēlamies būt tiešie piegādātāji. Gadījumā, ja šo mērķi izdosies sasniegt, redzam, ka par mūsu klientiem nākotnē varētu kļūt arī vairāki lielie spēlētāji, kas šobrīd darbojas kā starpnieki. Paredzam, ka Rīgas Gāzes tirgus daļa pēc līguma noslēgšanas varētu būt diezgan būtiska, jo vairāki pašreizējie tirgus dalībnieki nelabprāt strādā ar akciju sabiedrību Latvijas Gāze, kurai jau ir līgums ar Krievijas koncernu,» pauž A. Krastiņš.

Šogad biržā piedzīvots pēdējos piecos gados straujākais elektroenerģijas cenu kāpums, kas būtiski ietekmē arī nākotnes darījumu cenas.

Nord Pool Spot dati liecina, ka 16. novembrī elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza 56,37 eiro/MWh, kas ir teju divreiz vairāk nekā šajā pašā datumā pērn, kad elektroenerģija biržā maksāja 33,46 eiro/MWh. Vidējā elektroenerģijas cena biržā 2017. gadā bija 34,68 eiro/MWh, šogad - 48,90 eiro/MWh. Vairāki elektroenerģijas tirgotāji uzsver, ka šo izmaiņu dēļ patērētājiem jārēķinās ar elektrības cenu kāpumu arī savos rēķinos. DB jau ziņoja, ka aizvadītajā nedēļā par cenu pieaugumu paziņoja uzņēmums Latvenergo, norādot, ka zīmola Elektrum mājsaimniecību klientiem no 2019. gada 1. janvāra rēķini par elektroenerģiju varētu pieaugt līdz 15%.

Pagājušajā gadā līderpozīcijas elektroenerģijas tirgū saglabāja uzņēmums Latvenergo, nozares pārstāvji prognozē, ka konkurence starp tirgotājiem turpinās augt

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sniegtā informācija liecina, ka 2018. gadā juridisko klientu segmentā lielāko elektroenerģijas apjomu izdevās pārdot Latvenergo, otro vietu ieņēma Enefit, trešo - Geton Energy, bet lielāko elektroenerģijas tirgotāju piecinieku juridisko klientu segmentā noslēdza Scener un Imlitex Latvija. Latvenergo līderpozīcijas saglabāja arī mājsaimniecību tirgū, aiz sevis atstājot Lattelecom, Alexela (iepriekš 220 Enerģija), Baltcom un Latvijas dzelzceļu. Konkrētus datus par tirgus procentuālo sadalījumu SPRK vairs nesniedz.

Juridisko klientu segmentā konkurence ir bijusi ļoti dinamiska jau gandrīz desmit gadus, zināma attīstība notiek arī mājsaimniecību tirgū, uzsver Latvenergo Pārdošanas funkcijas direktors Uldis Mucinieks. «Konkurence ir noderīga katram tirgotājam, un arī mums tā ir iespēja arvien paplašināt savas iespējas. To, ka konkurence ir aktīva un efektīga, pierāda arī tas, ka starp salīdzināmiem dažādu tirgotāju piedāvājumiem rēķina atšķirības ir ļoti nelielas. Tajā pašā laikā konkurences attīstībai līdzi nāk arī dažas konsekvences. Apstākļos, kad cenu atšķirības starp piedāvājumiem ir nelielas, biežāk novērojama tirgotāju vēlme manipulēt ar atsevišķiem līguma nosacījumiem, kas patērētājam paliek nepamanīti, bet tirgotājam ļauj piedāvāt šķietami labāku elektroenerģijas cenu, salīdzinot savstarpēji nesalīdzināmus piedāvājumus,» stāsta U. Mucinieks, uzsverot, ka kopumā Latvenergo tirgus daļas dinamika aizvadītajos gados nav būtiski mainījusies - 50% juridisko klientu segmentā un 90 līdz 95% mājsaimniecību tirgū. «Likumsakarīgi, ka kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanās daļa klientu ir izvēlējušies kādu citu elektroenerģijas piegādātāju, tomēr 2018. gads ir iezīmējis arī jaunas tirgus tendences. Proti, klientu plūsma arvien vairāk kļūst divvirzienu, jo liela daļa no tiem, kas iepriekš ir izvēlējušies citu elektroenerģijas tirgotāju, ir pieņēmuši lēmumu atgriezties pie Elektrum. Jāsaka, ka šie skaitļi nav mazi - kopumā tie ir apmēram desmit tūkstoši klientu, kuri jau ir atgriezušies atpakaļ pie mums. Protams, pateicamies klientiem par kompetences un sniegto pakalpojumu augsto novērtējumu - 2018. gadā tas bija gandrīz katrs trešais klients, kas atgriezās pie Elektrum,» uzsver Latvenergo pārstāvis.