Enerģētika

Imlitex Latvija grib būt starp līderiem

Armanda Vilcāne,05.03.2019

Jaunākais izdevums

Pērn elektroenerģijas tirgotājs Imlitex Latvija, salīdzinot ar 2017. gadu*, dubultojis savu tirgus daļu juridisko klientu segmentā, iesaistīties mājsaimniecību segmentā uzņēmums pagaidām neplāno.

SIA Imlitex Latvija ir daļa no Imlitex Holdings, kas vietējā tirgū sāka darboties 2003. gadā kā pārtikas un ķīmiskās rūpniecības izejvielu tirgotājs, bet Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izveidotajam elektroenerģijas tirgotāju reģistram pievienojās 2012. gadā. Lursoft dati liecina, ka pēdējos piecos gados Imlitex Latvija apgrozījums palielinājies trīs reizes, 2017. gadā sasniedzot 16,7 miljonus, trīskāršojusies arī peļņa.

Paplašina piedāvājumu

Kā elektroenerģijas tirgotājs Imlitex šobrīd darbojas visās Baltijas valstīs, norāda uzņēmuma elektroenerģijas tirdzniecības vadītājs Regimants Juška (Regimantas Juška). «Elektroenerģijas tirdzniecība ir viena no mūsu biznesa nozarēm, ko līdz šim esam veiksmīgi attīstījuši, tāpēc ienākšana Latvijas tirgū bija loģisks solis. Pašlaik juridisko klientu segmentā nodrošinām elektrības tirdzniecību gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā, tāpat piedāvājam iegādāties arī elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER),» atklāj R.Juška.

SPRK dati liecina, ka pērn Imlitex Latvija bija piektais lielākais elektroenerģijas tirgotājs Latvijā juridisko klientu segmentā, atpaliekot vien no AS Latvenergo, SIA Enefit, SIA Geton Energy un SIA Scener. Uzņēmuma pārstāvis stāsta, ka Imlitex lielākie klienti Latvijā galvenokārt ir ražošanas uzņēmumi, komunālo pakalpojumu sniedzēji, kā arī tirdzniecības centri. «Pagājušajā gadā biznesa klientiem Latvijā mēs pārdevām 0,3 TWh elektroenerģijas, pārdotais elektroenerģijas apjoms aug ne tikai Latvijā, bet arī Imlitex biznesa grupā kopumā. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka mēs joprojām esam attīstības sākuma stadijā, jo katrs gads nes līdzi arvien jaunus izaicinājumus. Šobrīd īpašu uzmanību pievēršam attiecību veidošanai ar klientiem un tirgus dalībnieku izglītošanai,» stāsta R.Juška, norādot, ka iesaistīties mājsaimniecību segmentā Imlitex Latvija pagaidām gan neplāno. Zināms, ka no marta elektroenerģijas tirdzniecību Latvijas mājsaimniecībām sāks Enefit. DB jau vēstīja, ka 2018. gadā mājsaimniecību segmentā lielāko elektroenerģijas apjomu izdevās pārdot AS Latvenergo, otro vietu ieņēma SIA Lattelecom, trešo - SIA Alexela (iepriekš SIA 220 Enerģija), bet lielāko tirgotāju piecinieku noslēdza SIA Baltcom un VAS Latvijas dzelzceļš.

Konkurenti novērtē

Imlitex Latvija ir zināms un aktīvs tirgus dalībnieks, tāpēc tā esošā pozīcija Latvijas tirgū ir likumsakarīga, domā Geton Energy izpilddirektors Kristaps Muzikants. «Arī šī uzņēmuma izaugsmes iespējas, manuprāt, ir labas, jo tas ir parādījis savu gribēšanu darboties šajā tirgū, kā arī ir pietiekami aktīvs. Jāsaka, ka, ja ir vēlme būt veiksmīgam biznesā, ir jārespektē savi konkurenti un jābūt gataviem viņus pārspēt, tāpēc mēs Imlitex Latvija uztveram kā nopietnu konkurentu. Tajā pašā laikā vairāk koncentrējamies uz lietām, kuras mēs paši varam uzlabot, nevis uz to, ko tieši dara mūsu konkurenti,» atzīmē K.Muzikants. Arī Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers atzīst, ka Imlitex Latvija ir aktīvs tirgus dalībnieks. «Imlitex Latvija elektroenerģiju papildus savam pamatbiznesam ar lielāku vai mazāku intensitāti juridiskajiem klientiem tirgo jau vairākus gadus. Enerģijas produkti šajā gadījumā ir kā papildu piedāvājums, līdzīgi mājsaimniecību segmentā darbojas arī vairāki telekomunikāciju uzņēmumi. Jāsaka, ka pašlaik vērtēt uzņēmuma ilgtermiņa potenciālu elektroenerģijas tirdzniecībā ir sarežģīti, jo, ņemot vērā, ka tas nav tā pamatbizness, arī kapacitāte un stratēģiskie mērķi elektronerģijas tirgū var atšķirties no tirgotājiem, kuriem elektroenerģijas tirdzniecība ir galvenais biznesa fokuss,» secina J. Bethers.

Turpina attīstīties

SPRK mājsalapā pieejamā informācija liecina, ka 2017. gadā Imlitex iesaistījās arī Latvijas dabasgāzes tirgū. «Ņemot vērā to, ka uzņēmumam pieejami konkurētspējīgi piegādes avoti un labi integrēta klientu pārvaldība, arī ienākšana šajā tirgū bija loģisks lēmums. Mēs to redzējām kā iespēju palielināt tirgus konkurenci un palīdzēt mūsu klientiem iegūt labāku dabasgāzes piegādes cenu, kā arī nodrošināt kvalitatīvākus pakalpojumus. Jāsaka, ka sākotnēji tas bija vairāk altruistisks lēmums ieguldīt mūsu potenciālo klientu izglītošanā, mēģinot panākt to, ka viņi saprot, ka konkurence rada arī zemākas izmaksas patērētājiem,» pauž R.Juška, atzīmējot, ka dabasgāzes tirgus, visticamāk, vēl piedzīvos būtiskas pārmaiņas, kas kopumā palielinās piegādātāju efektivitāti Baltijas valstīs. «Mēs ticam, ka klienti galu galā vairāk pieņems patstāvīgus un viņiem izdevīgus lēmumus, kā arī sapratīs liberālā tirgus vērtību, izvēloties produktus, kas garantē augstāko rentabilitāti neatkarīgi no vispārējās prakses. Tāpat jāpiebilst, ka konkurenci tirgū palielinās arī Baltijas valstu un Polijas integrācija, kas klientiem bez šaubām būs izdevīga. Paredzu, ka nākotnē mēs darbosimies diezgan efektīvā, labi apgādātā un diversificētā dabasgāzes tirgū, kurā spēs strādāt tikai izturīgākie un elastīgākie piegādātāji,» domā R.Juška. Detalizētus uzņēmuma nākotnes plānus attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes tirgošanu Latvijā viņš gan pagaidām neatklāj, norādot vien to, ka Imlitex Latvija turpinās būt aktīvs tirgus spēlētājs.

* precizēts laikrakstā Dienas bizness 2019. gada 4.martā publicētais raksts Grib būt starp līderiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas produktus no Krievijas 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums

LETA,08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli nākamajā biznesa gadā, kas sākas oktobrī, izmantos seši klienti, informēja Lietuvas valsts kontrolētais naftas produktu un LNG termināļu operators "Klaipedos nafta".

Gaidāms, ka 2024.gāzes gadā tiks regazificētas 34 terevatstundas (TWh) LNG, regazifikācijas līmenim saglabājoties šā gada apmērā. Gāzi Klaipēdas terminālim piegādās 34 LNG kuģi un termināļa pakalpojumus izmantos seši klienti, informēja "Klaipedos nafta".

Uzņēmuma komercdirektors Mindaugs Naviks apliecināja, ka Klaipēdas LNG darbība ir raita un gandrīz ar maksimālo jaudu.

Lielāko daļu jeb 24 TWh dabasgāzes nākamajā gadā saņems klienti Lietuvā, Latvijā un Polijā, kuri pērn rezervēja ilgtermiņa LNG termināļa jaudu. Vēl četras TWh jaudas no tūlītējā tirgus tiks piešķirtas nākamgad, balstoties uz nepieciešamību importēt dabasgāzi, lai nodrošinātu izolētu elektrības sistēmas darbību, bet, ja tādas nepieciešamības nebūs, to jaudu varēs izmantot citos dabasgāzes pieprasījuma gadījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā līderpozīcijas elektroenerģijas tirgū saglabāja uzņēmums Latvenergo, nozares pārstāvji prognozē, ka konkurence starp tirgotājiem turpinās augt

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sniegtā informācija liecina, ka 2018. gadā juridisko klientu segmentā lielāko elektroenerģijas apjomu izdevās pārdot Latvenergo, otro vietu ieņēma Enefit, trešo - Geton Energy, bet lielāko elektroenerģijas tirgotāju piecinieku juridisko klientu segmentā noslēdza Scener un Imlitex Latvija. Latvenergo līderpozīcijas saglabāja arī mājsaimniecību tirgū, aiz sevis atstājot Lattelecom, Alexela (iepriekš 220 Enerģija), Baltcom un Latvijas dzelzceļu. Konkrētus datus par tirgus procentuālo sadalījumu SPRK vairs nesniedz.

Juridisko klientu segmentā konkurence ir bijusi ļoti dinamiska jau gandrīz desmit gadus, zināma attīstība notiek arī mājsaimniecību tirgū, uzsver Latvenergo Pārdošanas funkcijas direktors Uldis Mucinieks. «Konkurence ir noderīga katram tirgotājam, un arī mums tā ir iespēja arvien paplašināt savas iespējas. To, ka konkurence ir aktīva un efektīga, pierāda arī tas, ka starp salīdzināmiem dažādu tirgotāju piedāvājumiem rēķina atšķirības ir ļoti nelielas. Tajā pašā laikā konkurences attīstībai līdzi nāk arī dažas konsekvences. Apstākļos, kad cenu atšķirības starp piedāvājumiem ir nelielas, biežāk novērojama tirgotāju vēlme manipulēt ar atsevišķiem līguma nosacījumiem, kas patērētājam paliek nepamanīti, bet tirgotājam ļauj piedāvāt šķietami labāku elektroenerģijas cenu, salīdzinot savstarpēji nesalīdzināmus piedāvājumus,» stāsta U. Mucinieks, uzsverot, ka kopumā Latvenergo tirgus daļas dinamika aizvadītajos gados nav būtiski mainījusies - 50% juridisko klientu segmentā un 90 līdz 95% mājsaimniecību tirgū. «Likumsakarīgi, ka kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanās daļa klientu ir izvēlējušies kādu citu elektroenerģijas piegādātāju, tomēr 2018. gads ir iezīmējis arī jaunas tirgus tendences. Proti, klientu plūsma arvien vairāk kļūst divvirzienu, jo liela daļa no tiem, kas iepriekš ir izvēlējušies citu elektroenerģijas tirgotāju, ir pieņēmuši lēmumu atgriezties pie Elektrum. Jāsaka, ka šie skaitļi nav mazi - kopumā tie ir apmēram desmit tūkstoši klientu, kuri jau ir atgriezušies atpakaļ pie mums. Protams, pateicamies klientiem par kompetences un sniegto pakalpojumu augsto novērtējumu - 2018. gadā tas bija gandrīz katrs trešais klients, kas atgriezās pie Elektrum,» uzsver Latvenergo pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru