DNB bankas prezidents Andris Ozoliņš pēc DNB bankā nostrādātiem 13 gadiem, no kuriem astoņi gadi pavadīti, veicot bankas valdes priekšsēdētāja un prezidenta pienākumus, no šā gada 1.septembra nolēmis šo amatu atstāt, informē DNB bankas pārstāve Teika Lapsa.

Ozoliņš savus turpmākos plānus patlaban neatklāj, sacīja Lapsa.

No 1.septembra par DNB bankas prezidentu kļūs Osmunds Skars, kas pašlaik ir DNB Hjūstonas filiāles (ASV) vadītājs.

«Esmu strādājis šajā bankā gandrīz 13 gadus, un šo periodu ir raksturojis intensīvs un rezultatīvs darbs - banka šajā laikā ir attīstījusies no 14.bankas Latvijas finanšu sektorā līdz vienai no vadošajām universālajām bankām. Kāds ir teicis, ka dzīve ir mūsu izvēļu kopsumma. Biju plānojis mainīt karjeru jau 2008.gadā, bet, sākoties ekonomiskajai krīzei, uzskatīju par savu pienākumu neatstāt banku un savus kolēģus šajā saspringtajā periodā,» skaidro Ozoliņš.

Ekonomiskās problēmas daudzās valstīs, kas likušas ekspertiem malu malās sākt runas par jaunu krīzes vilni, nekavējoties ir atspoguļojušās arī liekpasta izplatītāju uzņēmējdarbībā, informē Kaspersky Lab, kas analizējis surogātpasta izplatītāju darbību šā gada septembrī.

Ekonomiskās konjunktūras pārmaiņas atspoguļojas, piemēram, liekpasta tematiskajā sastāvā. Tādējādi otrajā vietā popularitātes ziņā ir nonākuši nekustamā īpašuma pārdošanas piedāvājumi, kuru lielākā daļa ir māju Spānijā reklāma. Tas norāda uz nekustamā īpašuma pārdevēju mēģinājumu atrast noietu šīm mājām, kuru cena drīzumā var ievērojami samazināties. Līderpozīcijās joprojām ir ziņas par izglītības tematiem, bet pirmo trijnieku noslēdz surogātpasta izplatīšanas pakalpojumu reklāma. Populārāko tematu pirmajā piecniekā atkal iekļuvuši medicīnas preču un pakalpojumu piedāvājumi, kā arī luksusa preču atdarinājumu reklāma.

Dažādība ir iespēja. Iespēja skatīties uz pasauli plašāk, saredzēt to no citiem skatpunktiem un bagātināt savu pieredzi. DNB iekļautība un dažādības pieņemšana nav tikai īstermiņa akcija jūnijā. Tā ir viena no pamatnostadēm, kas jau vairākus gadus ir tiešā fokusā un tiek aktīvi praktizēta mūsu ikdienā. Mēs patiesi redzam, kā dažādība darba vidē nes reālu pienesumu ikdienas darbā. Dažādība un iekļaujoša vide uzņēmumā palīdz veidot stiprākas komandas, veicina sadarbību, notur talantus, sekmē jaunu ideju rašanos un rada aicinošu un labvēlīgu darba vidi ikvienam.

Kā mēs veidojam iekļaujošu darba vidi?

Vai vari padalīties ar savu DNB un Latvijas stāstu?

Pievienojos DNB 2015. gada septembrī. Sākotnēji mūsu darba valoda bija angļu, bet vēlāk man tika dota iespēja apgūt norvēģu valodu. Manas valodas zināšanas nekad nav likušas man justies mazāk iekļautam, un tā esmu juties jau no pirmās dienas uzņēmumā. Vienmēr esmu jutis patiesu interesi no kolēģu puses par manu izcelsmi. Esmu pateicīgs DNB par iespēju šeit strādāt, par to, ka darba devējs praktizē cieņpilnu attieksmi un rūpes. Arī Latvijā es vienmēr esmu juties gaidīts – jūtos šeit kā mājās. Neapšaubāmi, dažkārt izaicinājumus sagādā latviešu valoda, bet ceru to apgūt arvien labāk.

DNB grupa Latvijā 2015. gada pirmo pusgadu ir noslēgusi ar tīro peļņu 8,1 miljona eiro apmērā. Šī gada otrā ceturkšņa tīrā peļņa bijusi 4 miljoni eiro - šis rezultāts ir līdzvērtīgs gada pirmajā ceturksnī sasniegtajam peļņas apmēram.

Bankā norāda, ka šādu peļņu bija iespējams sasniegt, pateicoties stabilam procentu ieņēmumu un komisiju ieņēmumu līmenim, kā arī stingrajai izmaksu kontrolei.

Pastāvīgi īstenotās sabalansētās kredītpolitikas rezultātā 2015.gada otrajā ceturksnī DNB bankas izveidotais uzkrājumu līmenis tika noturēts ļoti zemā līmenī, tam sasniedzot 386 tūkstošus eiro.

DNB grupas neto depozītu portfelis 2015.gada otrā ceturkšņa beigās sasniedza 1,2 miljardus eiro, kas ir par 9% vairāk nekā pagājušā gada otrā ceturkšņa beigās. Piesaistīto depozītu un izsniegto kredītu attiecība sasniedza 74%, kas ir par 11 procentu punktiem vairāk nekā 2014.gada attiecīgajā periodā.

DNB Latvijas filiāles vadītāja Svetlana Kočerova sevi droši var saukt par “gandrīz norvēģieti”. Viņas darba vieta jau vairāk kā 10 gadus ir DNB Bank ASA Latvijas filiālē, un tieši šeit viņas karjera izaugusi no koordinatora līdz pat filiāles vadītājai. Šobrīd DNB Rīgas filiālē strādā ciešā sadarbība ar Norvēģijas organizāciju un nodarbina vairāk kā 400 darbinieku, kas ik dienu pavada Norvēģijas darba vidē, Rīgā. Sarunā atskatījāmies uz DNB Latvijas filiāles izaugsmes lēcienu pēdējā gada laikā, darbinieku labbūtību, kā arī to, kā 24 stundās paspēt visu – darbu, ģimeni, doktora grādu un izbrīvēt mirkli arī sev.

DNB Latvijas filiālē ir pagājis ļoti jaudīgs gads. Ar kādām sajūtām un plāniem tu pagājušajā gadā atsāki strādāt jaunajā amatā, un kādas ir sajūtas šī gada noslēgumā?

Pagājušā gada janvārī man bija liels prieks atgriezties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un atsākt strādāt DNB. Iesākumā mans uzdevums bija nodrošināt filiāles veiksmīgu turpmāko darbību, sakārtot iekšējos procesus, pielietojot LEAN metodi, kas arī ir mana specialitāte un doktora darba tēma. Šajā laikā man bija skaidrs, ka Rīgas filiāle var daudz, un ar šo pārliecību arī gāju uz priekšu, kopā ar komandu ieviesām vērienīgas pārmaiņas iekšējā kultūrā un procesos, vienlaikus pārliecinot mūsu vadītājus Norvēģijā, ka esam spēcīgs atbalsts. Būtiski bija arī veidot DNB kā laba darba devēja tēlu Latvijā, jo, atšķirībā no Norvēģijas, kur DNB ir vislielākā un atpazīstamākā banka valstī, un ikviens darbinieks ļoti labi apzinās organizāciju, kurā strādā, Latvijā šīs atpazīstamības un sajūtas bija jārada un jāattīsta. Pavasarī Norvēģijas DNB bija gatavi pie mums, Latvijā, atvērt papildu nodaļas, tāpēc jau vasarā sākās aktīvas izaugsmes posms, kad ik mēnesi mūsu darbinieku skaits sāka pieaugt. Atskatoties varu teikt, ka kopumā šis ir bijis straujas izaugsmes gads ar lielu fokusu uz skandināvu darba kultūru un vērtībām, par ko ļoti priecājos, jo tas norāda uz to, ka kopā mēs varam daudz, arī mainīties. Rīgā ir daudz spējīgu profesionāļu, izcilu vadītāju un mūsu komandas darbs patiesi ir rezultatīvs, pateicoties visu faktoru svstarpējai mijiedarbībai.

DnB NORD Banka sākusi strādāt ar jaunu zīmolu DNB. Vienlaikus DnB NORD zīmola maiņa uz DNB notikusi visā bankas grupā vairāk nekā 20 valstīs, pavēstījusi banka.

«Jau pagājušā gada nogalē par visas DnB NORD grupas īpašnieci kļuva DnB NOR – Norvēģijas lielākā banka un viena no vadošajām un finansiāli spēcīgākajām finanšu institūcijām Ziemeļvalstu reģionā. Lēmums mainīt gan DnB NORD grupas banku, gan DnB NOR nosaukumu pieņemts, lai paplašinātu darbību un veicinātu integrētas banku grupas izveidi,» skaidorja DNB bankas prezidents Andris Ozoliņš.

Līdz ar bankas zīmola maiņu tiks piedāvāti arī jauni produkti un pakalpojumi – multivalūtu bankomāti, iespēja savā filiālē atvērt kontu jebkurā citā DNB grupas bankā Baltijas valstīs un Norvēģijā, brīvo naudas līdzekļu noguldījumi Norvēģijas kronās, plašākas finansējuma saņemšanas iespējas Latvijas uzņēmumiem un jaunas tehnoloģijas, pavēstījusi banka.

Jūnijā novērots daudz surogātpasta ar finanšu piramīdas MMM reklāmu. Aktīvo mēstuļu izplatīšanu, visticamāk, veicinājis MMM 2011 sabrukumus un jaunas struktūras – MMM 2012 – izveidošana, pieļauj datoru drošības kompānijas Kaspersky Lab eksperti.

Visās surogātpasta vēstulēs lietotāji tiek mudināti kļūt par skandalozā projekta dalībniekiem. Informācija par S. Mavrodi lolojumu tiekot izplatīta arī vāciski, tādējādi cerot piesaistīt klientus arī Vācijā.

Vasaras pirmais mēnesis kopumā bijis ievērojams ar surogātpasta daudzuma samazināšanos. Salīdzinājumā ar maiju, jūnijā tā īpatsvars sarucis gandrīz par 2% un kopējā e-pasta datplūsmā sasniedzis 71,9%. Vienlaikus parādījušies jauni paņēmieni, kā inficēt lietotāju datorus, izmantojot surogātpastu.

«Kopš atvaļinājumu sezonas sākuma internetā tiek aktīvi izplatīti ziņojumi, kas līdzinās viesnīcas rezervēšanas apstiprinājumam, kuros kaitīgais pielikums tiek uzdots par rezervēšanas informāciju. Lai nekļūtu par šādas krāpšanas upuri, jābūt piesardzīgiem, noformējot tūrisma braucienus tiešsaistē, un jāatceras, ka neviens liels pakalpojumu sniedzējs nesūta apstiprinājumus ZIP arhīvdatnē,» brīdina Kaspersky Lab.

DnB NORD grupa Latvijā šogad pirmajā pusgadā piedzīvojusi 6,9 miljonu latu zaudējumus, ko radīja 19,1 miljona latu uzkrājumu izveidošana. Zaudējumu apjoms gan ir divas reizes mazāks nekā pērn šajā laika periodā.

DnB NORD grupas Latvijā operacionālā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem 2011. gada pirmajā pusgadā sasniedza 12,2 miljonus latu. Ieņēmumi no pamatdarbības šajā periodā bija 25,8 miljoni latu, Db.lv informēja bankā. Pagājušā gada pirmajā pusgadā DnB NORD Banka cieta 15,7 miljonu latu zaudējumus, bet grupas zaudējumu apjoms bija 16,3 miljoni latu.

Tikmēr DnB NORD Bankas akcionāra, Norvēģijas DnB NOR, peļņa 2011. gada otrajā ceturksnī sasniedza 322,8 miljonus latu, kas ir par 20% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

DnB NOR prezidents Rune Bjerke atzina, ka sasniegtā peļņa ir otrs lielākais ceturkšņa peļņas rādītājs kopš finanšu krīzes sākuma. DnB NOR grupā šogad otrajā ceturksnī samazinājās veikto uzkrājumu apjoms, sasniedzot 41,5 miljonus latu, kas ir par 48% jeb 38,3 miljoniem latu mazāk nekā izveidotie uzkrājumi attiecīgajā periodā pirms gada.

DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Šā gada septembrī, saņemot iemaksu no Norvēģijas DnB NOR bankas 147 miljonu eiro (ap 103,3 miljoni latu) apmērā, tika palielināts DnB NORD Bankas pirmā līmeņa kapitāls.

No saņemtās summas vienlaikus tika atmaksāti subordinētie aizdevumi (ietilpst otrā līmeņa kapitālā) Dānijas DnB NORD bankai un DnB NOR bankai 77 miljonu eiro (ap 54,1 milj. Ls) apmērā.

DnB NORD Bankas prezidents Andris Ozoliņš skaidro, ka DnB NORD Bankas akcionārs, Norvēģijas lielākā banka DnB NOR ir paudusi pārliecību, ka Baltijas valstīm ir lielākas izaugsmes iespējas nekā lielākajai daļai Eiropas valstu. «Bankas pirmā līmeņa kapitāla palielināšana neapšaubāmi liecina par mūsu akcionāru ilgtermiņa stratēģisku apņemšanos attīstīt un paplašināt bankas darbību šajā reģionā,» tā viņš.

Turpmāk DNB bankas prezidenta un valdes priekšsēdētāja amata pienākumus veiks ilggadējais DNB bankas darbinieks, valdes loceklis un finanšu direktors Jānis Teteris.

Savukārt līdzšinējais DNB bankas prezidents un valdes priekšsēdētājs Atle Knai savu karjeru turpinās kā DNB Baltijas divīzijas vadītājs.

Iemesls DNB bankas valdes priekšsēdētāja maiņai ir Atles Knai lēmums pieņemt piedāvājumu vadīt DNB grupas Baltijas divīziju. Atle Knai amatā nomainīs Matu Vermelinu, kurš no šā gada 1. septembra kļuvis par DNB grupas Ziemeļeiropas Lielo uzņēmumu un starptautiskā biznesa nodaļas vadītāju. Vienlaikus Atle Knai pildīs arī AS DNB banka padomes priekšsēdētāja amata pienākumus.

Savukārt Latvijā AS DNB banka valdes priekšsēdētāja amatu ieņems ilggadējais AS DNB banka darbinieks - valdes loceklis, viceprezidents un finanšu direktors Jānis Teteris. Viņš ir profesionālis ar plašu redzējumu, padziļinātu ieskatu uzņēmumu ikdienas procesos un nozīmīgu pieredzi darbā ar klientiem. Ieņemot jauno amatu, Jānis Teteris vienlaikus turpinās pildīt arī finanšu direktora amata pienākumus.

DNB grupa Latvijā šā gada pirmo ceturksni ir noslēgusi ar tīro peļņu 4,2 miljonu eiro apmērā, tādējādi šajā periodā sasniedzot par 14% lielāku peļņas apjomu nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī, informē bankas pārstāvji.

Pateicoties stingrai izmaksu kontrolei (operacionālās izmaksas 2015. gada pirmajā ceturksnī bija 10,3 miljoni eiro, kas ir par 5% mazāk nekā 2014. gada pirmajā ceturksnī) un augstākam tīro komisiju ieņēmumu apjomam (tas sasniedza 3 miljonus eiro, kas ir par 9% vairāk nekā 2014. gada attiecīgajā periodā), DNB grupa Latvijā spēja kompensēt procentu likmju pazemināšanās radīto negatīvo ietekmi.

Pateicoties pastāvīgi īstenotajai sabalansētajai kredītpolitikai, šā gada pirmajā ceturksnī DNB bankas izveidotais uzkrājumu līmenis tika noturēts ļoti zemā līmenī, tam sasniedzot 277 tūkstošus eiro. Pagājušā gada attiecīgajā periodā tie bija 773 tūkstoši eiro.

A/s DNB banka valdē notikušas izmaiņas, darbu pametot līdzšinējam valdes loceklim norvēģim Sigfredam Andersenam (Sigfred Andersen) un padomes priekšsēdētāja vietniecei, Lietuvas iedzīvotājai Jekaterinai Titaernko. DNB banka valdē darbu uzsācis jauns valdes loceklis, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Par jauno DNB banka valdes locekli iecelts Norvēģijas iedzīvotājs Ole Kristians Borli Karteruds (Ole Christian Borli Karterud).

Izmaiņas bankas valdes locekļu sastāvā reģistrētas šā gada 18. aprīlī.

Darbu DNB banka valdē turpina tās priekšsēdētājs Andris Ozoliņš un valdes locekļi - Toms Erdals, Ivars Kapitovičs un Jānis Teteris.

Bankas padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Terje Turness, bet padomes locekļi ir Margreta Melbje Gronna, Ola Landmarks un Tonijs Samuelsens.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada 11. novembrī a/s DnB Nord banka sāka strādāt ar jauno zīmolu un nosaukumu - DNB banka. Līdz ar DnB Nord zīmola maiņu Latvijā ar jauno nosaukumu sākusi darbu visa DnB NOR grupa vairāk nekā 20 pasaules valstīs.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī pavēstījis, ka finanšu transakciju nodoklis, kurš izpelnījies apzīmējumu «Robina Huda nodoklis», valstī tiks ieviests jau no šā gada augusta.

Finanšu transakciju nodeva 0,1% apmērā tiks ieviesta neskatoties uz to vai Parīzes piemēram sekos arī citas Eiropas valstis. Tāpat N. Sarkozī pauda cerības, ka šāds solis liks arī citām valstīm ieviest transakciju nodokli.

«Mēs vēlamies radīt triecienvilni un parādīt, ka nav pilnīgi nekāda iemesla, ka tiem, kuri ir palīdzējuši izveidot krīzi, nevajadzētu piedalīties finanšu atjaunošanā,» klāstīja N. Sarkozī.

N. Sarkozī arī norādīja, ka transakciju nodoklis valstij dos ienākumus viena miljarda apmērā un tādējādi samazinās Francijas budžeta deficītu. Pret Francijas plāniem vienpusēji ieviest finanšu transakciju nodokli iebilst valsts centrālā banka, kura apšauba tā izpildes iespējamību.

DNB grupas Latvijā peļņa 2013.gada decembra beigās sasniedza 10,6 miljonus eiro, kas ir par aptuveni 17% mazāk nekā iepriekšējā gadā.

DNB grupas Latvijā operacionālie ienākumi 2013.gada decembra beigās sasniedza 70,6 miljonus eiro. Grupas operacionālā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem sasniedza 25,2 miljonus eiro.

Bankas klientu skaits 2013.gada laikā palielinājās par 16,5 tūkstošiem privātpersonu un 1760 uzņēmumiem.

DNB grupas Latvijā kredītportfelis Latvijā decembra beigās sasniedza 2 miljardus eiro. DNB grupas depozītu portfelis decembra beigās bija par 17% lielāks nekā gada sākumā, sasniedzot 770 miljonus latu - vairāk nekā 1 miljardu eiro. 97% no DNB bankas depozītu portfeļa veido rezidentu veiktie noguldījumi.

DNB grupas likviditātes rādītājs 2013.gada beigās sasniedza 52,8% un kapitāla pietiekamības rādītājs – 12,29%. Pārskata periodā DNB banka turpināja spēcināt arī kredītportfeļa kvalitāti.

DNB grupas Latvijā tīrā peļņa 2014. gada beigās sasniegusi 20 miljonus eiro, tādējādi tā ir gandrīz divkāršojusies salīdzinājumā ar 2013. gadā sasniegto peļņas rādītāju, kas bija 10,6 miljoni eiro, informē bankas pārstāvji.

Paredzams, ka 2015. gadā gan Latvijas un globālās tautsaimniecības attīstības zemā tempa, gan ģeopolitiskās situācijas rezultātā Latvijas banku sektors un arī DNB banka saskarsies ar izaicinājumiem. Tomēr jāuzsver, ka DNB grupa Latvijā turpinās savu līdzšinējo stabilo attīstību, turpinot paaugstināt bankas efektivitāti un veicinot klientu apmierinātību ar DNB bankas sniegtajiem finanšu produktiem un pakalpojumiem, saka DNB bankas prezidents Atle Knai.

DNB grupas Latvijā operacionālie ienākumi 2014. gadā sasniedza 60,2 miljonus eiro. Neskatoties uz ienākumu pieaugumu vairākās bankas darbības pamatjomās, kopējo ienākumu apjomu negatīvi ietekmēja eiro ieviešana. Lai uzlabotu darbības rezultātus, viena no DNB bankas darbības prioritātēm 2014. gadā bija arī efektivitātes veicināšana. Īstenojot dažādus uz efektivitātes palielināšanu vērstus projektus, DNB grupas Latvijā kopējie izdevumi tika samazināti par 11% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu, sasniedzot 40,2 miljonus eiro.

Nesen publiskotā, izglītības un darba tirgus tematikai veltītā «DnB NORD Latvijas barometra» pētījums sniedz vielu interesantām pārdomām par to, kā iedzīvotāji valstī notiekošo saista ar savu personisko materiālo situāciju un ko paši ir gatavi darīt, lai to uzlabotu ja ne tūlīt, tad pārskatāmā nākotnē.

Kopš 2008. gada aprīļa, kad pirmoreiz veikts «DnB NORD Latvijas barometra» pētījums, līdz 2011. gada jūnijam kritisko vērtējumu valstī notiekošajiem procesiem vienmēr bijis vairāk nekā pozitīvo. Tomēr jāatzīst, ka ekonomiskajai situācijai valstī vērtējums ir krietni kritiskāks (ekonomikas stāvokļa indekss svārstās no -78 līdz -42) nekā respondentu ģimenes materiālā stāvokļa novērtējums (tā rādītāji ir robežās no -38 līdz -16).

Skaidrojot šīs nesakritības, jāņem vērā, ka iedzīvotāji savus priekšstatus par situāciju valsts ekonomikā visticamāk veido, balstoties uz informāciju viņu izmantotajos masu informācijas līdzekļos. Līdz ar to vairāk vai mazāk spēcīgu ietekmi uz sabiedrisko domu atstāj arī priekšvēlēšanu un pēcvēlēšanu retorika – piemēram, lielāko «uzrāvienu» pēdējo trīs gadu laikā ekonomikas stāvokļa izmaiņu virziena indekss piedzīvoja ap 10. Saeimas vēlēšanu laiku.

Pie Dānijas Bornholmas salas Baltijas jūrā konstatētās noplūdes no gāzesvadiem "Nord Stream" un "Nord Stream 2" radušās tīšas rīcības, nevis negadījuma rezultātā, otrdien paziņoja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.

"Šobrīd varasiestādes ir nonākušas pie skaidra novērtējuma, ka tās bija tīšas darbības. Tas nebija negadījums," žurnālistiem pavēstīja Frederiksena. "Pašlaik nav informācijas, kas aiz tā varētu stāvēt."

Kopenhāgena prognozē, ka noplūdes no gāzesvadiem, kas nedarbojas, taču ir pilni ar gāzi, "ilgs vismaz nedēļu", kamēr nebeigsies izplūstošais metāns zemūdens cauruļvados, preses konferencē pavēstīja Dānijas enerģētikas un klimata ministrs Dans Jergensens.

Viņš arī apstiprināja seismologu iepriekš sniegto informāciju, ka vispirms noticis sprādziens pirmdien plkst.2.03 pie "Nord Stream 2" uz dienvidaustrumiem no Bornholmas un vēl viens pirmdien plkst.19.03 pie "Nord Stream" uz ziemeļaustrumiem no salas.

Jaunais Ziemeļvalstu enerģijas biržas Nord Pool Spot (Nord Pool) tirgus modelis, kas darbojas kopš Lietuvas apgabala izveides, ir nepilnīgs un rada ekonomiskos zaudējumus tirgus dalībniekiem visā Baltijas reģionā, uzskat a/s Latvenergo Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns.

Viņš skaidroja, ka Nord Pool biržas darbības teritorija ir Ziemeļvalstis un Baltija, sastāvot no 14 cenu zonām, kuras darbojas kā vienots tirgus. Ja elektroenerģijas pārdevējs - ražotājs - kādā cenu zonā ievieto biržā pārdošanas piedāvājumu, šis piedāvājums tiešā veidā konkurē ar citu ražotāju piedāvājumiem visās Nord Pool cenu zonās.

Dažādās zonās elektroenerģijas tirgus cena var atšķirties no pārējām, ja pārvades tīklam ir ierobežojumi. Piemēram, patlaban Igaunijas cenu zonā ir augstāka tirgus cena nekā Somijas apgabalā, jo Igaunijas cenu zonā biržas dalībnieki aktīvi pērk elektroenerģiju, bet Somiju-Igauniju savienojošās elektrolīnijas Estlink jauda ir par mazu, lai nodrošinātu lētās Somijas elektroenerģijas pārvadīšanu uz Igauniju nepieciešamajā apjomā.

Kibernoziedznieki sākuši izmantot bezmaksas spēles, ieskaitot Angry Birds, lai Android viedtālruņus pārvērstu par surogātpasta izsūtīšanas ierīcēm. Programmatūras, kas izsūtīja surogātpastu, kods bija apslēpts daudzās populārās spēlēs.

Pēc spēles uzstādīšanas kods tika aktivizēts un programmatūra sazinājās ar kādu interneta serveri, kurš uzturēja tālruņu numuru datubāzi, un sāka sūtīt surogātpastu, vēsta BBC. Medijs norāda, ka noziedznieki izmantojuši arī tādas populāras spēles kā Angry Birds Space, Need for Speed Most Wanted u. c.

Vispirms noziedznieki centušies izveidot surogātpasta izplatīšanas tīklu, cilvēkiem izsūtot tūkstošiem ziņojumu, kas piedāvājuši populāru Android spēļu bezmaksas versijas, noskaidrojusi interneta drošības kompānija Cloudmark.

Inficētās bezmaksas spēļu kopijas bijušas izvietotas uz servera Ķīnā un nav bijušas pieejamas oficiālajā Google Play tiešsaistes veikalā.

Pēc nozīmīgā surogātpasta daudzuma pieauguma februārī, martā liekpasta apjoms ir nostabilizējies 70,1% līmenī, taču e-pastos ievērojami palielinājās kaitīgo pielikumu īpatsvars, sasniedzot 4%, tā secinājuši Kaspersky Lab speciālisti.

Martā surogātpasta izplatītāji uzmanības piesaistīšanai savām vēstulēm tradicionāli centās izmantot svētku tēmu, kā arī vēsti par Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa nāvi. Vieni no pirmajiem uz notikumu reaģēja interneta krāpnieki, kas lielapjoma e-pastos sāka aktīvi izmantot ar Bolivāra Republiku saistītus tematus. Piemēram, viena no krāpnieciskajām vēstulēm tika izplatīta it kā Venecuēlas ostas priekšnieka vārdā, kurš it kā lūdz palīdzēt viņam saglabāt naudu, kas saņemta par dīzeļdegvielas pārdošanu Dienvidsudānai. Turklāt pirmajā vēstulē blēži nesola adresātam noteiktu summu par palīdzību, un tikai turpmākās sarakstes gaitā tiek piedāvāta naudas atlīdzība.

Krāpnieki, izmantojot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem e-pastus, kuros lūdz viņiem aizdot naudu kādu negaidītu izdevumu segšanai. Šādi viltus e-pasti izsūtīti, piemēram, ekonomista Ulda Oša un SIA Afterdog vadītāja Mārtiņa Vidzenieka vārdā.

Epastā angļu valodā skaidrots, ka persona atrodas Ukrainā, taču ir pazaudējusi maku un telefonu, tādēļ netiek projām no viesnīcas, jo pasi paņēmis tās personāls. Epasta saņēmējs tiek lūgts aizdot naudu, lai varētu samaksāt par viesnīcu un tikt mājās. Pats ekonomists jau sociālajā portālā Twitter informējis, ka ziņojumu nav sūtījis viņš. Arī M. Vidzenieks apstiprina, ka ir Latvijā un Ukrainā nemaz nav bijis. Viņš gan skaidro, ka epastus saņēmuši visi viņa kontakti epastā, un viņš vēl šodien turpina atbildēt uz telefona zvaniem un skaidrot, ka viņam nevajag materiālo palīdzību.

Tas, ka epasts ir sūtīts it kā no zināmas personas epasta, ir ļoti viegli izdarāms, stāsta Kaspersky Lab vecākā surogātpasta (Spam) analītiķe Tatjana Ščerbakova, skaidrojot, ka surogātpasta sūtītāji var ielikt lauciņā «from» visu, ko vien viņi vēlas. Tomēr viņa norāda, ka ir jāpievērš uzmanība pašai vēstulei - ja tekstā nav personīgās uzrunas, bet pats teksts izskatās dīvains, tad tas ir surogātpasts. Tas attiecas arī uz lūgumiem aizdot naudu vai standarta stāstiem par sarežģītajām situācijām. Parasti surogātpasta izplatītāji atrod savu upuru e-pasta adreses, izmantojot vai nu piemeklēšanas stratēģiju vai skenējot web-lapas, ziņojumu dēļus, sociālos tīklus, forumus, čatus.

Nevēlamu sūtījumu īpatsvara samazināšanās e-pasta datu plūsmā izrādījusies par vienu no pēdējo divpadsmit mēnešu tendencēm, un kopumā pērn surogātpasta apjomi samazinājušies par astoņiem procentpunktiem, novērojuši Kaspersky Lab eksperti.

Lai arī nevēlamo sūtījumu apjoms ir sarucis, Kaspersky Lab pārstāvji norāda, ka kaitīgus pielikumus saturošu e-pastu apjoms samazinājies nedaudz un pašlaik veido vidēji 3,4% no kopējās datu plūsmas, kas uzskatāms par augstu rādītāju. Turklāt šajos skaitļos nav ietvertas mēstules, kas satur kaitīgu vietņu saites. Visbiežāk surogātpasta ar kaitīgu vietņu saitēm sūtītāji tajās izvietoja kaitīgas programmas, kas paredzētas lietotāju dažādu tīmekļa kontu lietotājvārdu un paroļu zagšanai.

«Aizvadītajā gadā ir novērota pozitīva surogātpasta daudzuma samazināšanās tendence. To ir veicinājuši vairāki faktori, tostarp pretsurogātpasta aizsardzības līmeņa paaugstināšana, e-pasta pakalpojumu sniedzēju ciparparaksta prasība domēna, no kura nosūtīta vēstule, apliecināšanai. Tādējādi liekpasta izsūtīšana kļūst neefektīva, kas liek surogātpasta izplatītājiem pārcelties uz citām platformām,» komentē Kaspersky Lab Satura analītiķu nodaļas vadītāja Darja Gudkova.