Samazināta PVN likme pārtikai būtu nozīmīgs atbalsts šīs nozares ražotājiem, paātrinot naudas apriti un ceļot vietējo uzņēmēju konkurētspēju.

Latvija ir paradoksu valsts. Arī nodokļu ziņā. DB nupat aprakstīja ZAB Varul pētījuma rezultātus par PVN likmēm Eiropas Savienībā (ES). Galvenais secinājums ir skarbs – Latvija PVN likmes lieluma ziņā pārtikai atpaliek tikai no Dānijas. Varētu domāt, ka arī labklājības, iedzīvotāju un uzņēmumu turības ziņā Latvijas līmenis būtu tuvs Dānijai, taču te minētais pētījums rāda citu ainu. Daudzas attīstītas Eiropas valstis piemēro pārtikai samazinātu PVN likmi – Vācija 7%, Luksemburga – 3%, Lielbritānija vispār 0%, taču vidējās algas līmenis šajās valstīs gan ir stipri atšķirīgs no Latvijas – Luksemburgā tie ir teju 3200 eiro, Lielbritānijā – 2500 eiro, bet Latvijā (hm!) – 504 eiro. Un tomēr turīgās Eiropas valstis nesteidzas PVN likmi paaugstināt, lai gan no iedzīvotāju maksātspējas viedokļa to, šķiet, mierīgi varētu atļauties.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

ES PVN direktīva ļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi pārtikai.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Latvija, iespējams, no 2024. gada 1. janvāra pārstās piemērot šī nodokļa samazināto 5% likmi Latvijā raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem. BDO Latvia pētījums liecina, ka arī bez šī papildinājuma mūsu valstī PVN likme ir viena no augstākajām.

Atpaliekam tikai no Dānijas

Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. «Attīstītās valstis (Vācija – 7% likme, Luksemburga – 3%) piemēro daudz zemāku samazinātā PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties to celt, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītājs Artūrs Radziviļčuks. Viņš kā pārsteidzošu vērtē situāciju, ka Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – šādas samazinātās PVN likmes pārtikai netiek piemērotas. Samazinātās PVN likmes pārtikai nav arī Dānijā. «Izveidojusies absolūti neloģiska aina – jo nabadzīgāka valsts, izņemot Dāniju, jo augstāks PVN pārtikai,» secina A. Radziviļčuks.

22 no 28 ES dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku PVN, ieskaitot nesen pievienojušos Horvātiju un krīzē smagi cietušo Grieķiju, un tikai piecas valstis, tostarp Latvija to nedara

Par to liecina ZAB Varul pētījums. Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES. Pēc PVN likmes lieluma Latvija atpaliek tikai no Dānijas. Attīstītās valstis (Vācija –7% likme, Luksemburga –3% un Lielbritānija – 0%) piemēro daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka tās varētu atļauties ieviest arī augstāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks un viņi būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt, lai arī pēdējie gadi ir uzskatāmi par ekonomiskās krīzes periodu un valstis meklēja iespējas palielināt budžeta ieņēmumus.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) norāda uz Latvijas lauksaimnieku satraukumu par pārtikas ražošanas izmaksu straujo pieaugumu, kā rezultātā arvien pieaug pārtikas cenas veikalos.

LOSP provizoriskie aprēķini skaidri norāda uz to, ka 2022. gads lauksaimniecībā un saistītājās nozarēs būs īpaši saspringts energoresursu, degvielas, gāzes un mēslošanas līdzekļu, lopbarības, graudaugu cenu pieauguma dēļ. Vienlaikus cenu pieaugumu veicinās arī notiekošā pāreja uz jauno Kopējo lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu līdz 2027. gadam, t.sk. jaunas vides prioritātes. Vēl straujāk situāciju nozarē ietekmē karš Ukrainā - graudu deficīts Eiropas reģionā var izsaukt vispārēju pieprasījuma pieaugumu pasaules tirgū pēc pārtikas produktiem, jo īpaši graudiem.

24. martā plkst.10 sākas LOSP un Zemkopības ministrijas organizētā konference “PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai”.

Valdība šodien neatbalstīja ideju piemērot pārtikai samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Inese Olafsone valdības sēdē atzina, ka valsts finansiālā situācija patlaban neatļauj samazināt PVN pārtikai, tomēr darba devēju pārstāve aicināja šo jautājumu nenoņemt no dienaskārtības pavisam, bet pie tā varētu atgriezties, kad būs iespējams.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure FM ziņojumu nodēvēja par subjektīvu, jo tajā netika ņemti vērā citi pētījumi par PVN mazināšanu pārtikai, kuros, piemēram, secināts, ka, samazinot PVN pārtikai, ēnu ekonomika pārtikas nozarē samazinātos par 8%. Tāpat Šure pārmeta ministrijai, ka tā ziņojumu nav saskaņojusi ar nozari.

Visbeidzot politiski jāizšķiras par samazinātas PVN likmes piemērošanu pārtikai, taču atbildīgās ministrijas runā katra savā valodā

Iekasētā PVN apjoms gadu no gada aug – kopš 2012. gada tas pakāpies vairāk nekā par 300 miljoniem eiro, bet pēdējā gada laikā vien – par 100 miljoniem, tā rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati. Nevajag jau bliezt ar veseri pa nodokļu ieņēmumiem, tomēr varbūt ir īstais brīdis palēnām, gadu no gada ar PVN likmes samazināšanu dot impulsu atsevišķām jomām, vispirms sākot ar daudz cietušo piena vai pelēkās konkurences nomocīto dārzeņu biznesu. Tā pamazām svaigā pārtika un būtiskākas izejvielas tiktu atbrīvotas no PVN pašlaik ļoti ciešā apskāviena. Lauksaimnieki un pārtikas rūpnieki sagaida tādu PVN likmes samazinājumu, lai pašmāju ražotāji spētu konkurēt ar importa preci.

Samazinot pievienotās vērtības nodokli (PVN) augļiem un dārzeņiem, palielināsies pašmāju produkcijas patēriņš un vietējo ražotāju konkurētspēja, tomēr pagaidām vēl nav pilnīgas pārliecības, vai šāds solis mazinās ēnu ekonomiku, kuras īpatsvars nozarē ir vairāk nekā 40%, secināts šodien Zemkopības ministrijā notikušajā ekspertu grupas sanāksmē.

Starpinstitūciju darba grupas pirmajā sēdē tās vadītājs, ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis akcentēja, ka galvenais uzdevums ir izvērtēt, vai samazināts PVN pozitīvi ietekmēs ražotāju konkurētspēju, kāpinās vietējo produktu patēriņu, uzlabos maznodrošināto iedzīvotāju pirktspēju. Tāpat vēl nav skaidrs, vai samazināts PVN ietekmēs cenas veikalos, kam nodokļa samazināšanas gadījumā vajadzētu kļūt mazākām.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvis Noris Krūzītis gan apliecināja, ka gadījumā, ja tiktu samazināts PVN pārtikai, pārtikas cenas mazumtirdzniecībā samazinātos.

«Tirgotāji šajā jautājumā būs godprātīgi. Un arī augļu un dārzeņu sektors būs ieguvēji. Ja Latvijā ienāk lielās fūres ar nezināmas izcelsmes lētu preci un tas viss parādās tirgū, tad mēs veikalos nevaram vairs iztirgot vietējo produkciju un veikt pasūtījumus piegādātājiem. Pārstrāde investējusi lielu naudu, lai palielinātu ražošanas apjomus, bet mēs nevaram to visu paņemt pretī. No praktiskā aspekta PVN samazināšana pelēko tirgu samazinātu vismaz par 30%,» sacīja Krūzītis.

Ekonomisti šobrīd neatbalsta PVN likmes samazināšanu pārtikai, bet ideju ieviest t.s. «tauku» nodokli vērtē kā apspriežamu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikai šobrīd būtu kategoriski nevēlama, jo tādā veidā būtiski samazinātos valsts budžeta ieņēmumi. Valstī, kur nodokļu iekasēšana nav optimāla un iedzīvotājiem ir tendence nemaksāt nodokļus, PVN ir viens no nedaudzajiem nodokļu veidiem, no kura ir grūti izvairīties. Uzlabojot nodokļu iekasēšanu un maksāšanas disciplīnu citās kategorijās, ilgākā termiņā varētu domāt arī par PVN pakāpenisku samazināšanu pārtikai, DB skaidro Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Nākotnē PVN likmes samazināšana pārtikai vai daļai pārtikas produktu būtu pieļaujama, tomēr tā būtu jāskata kontekstā ar kopējo nodokļu politiku un to, kā padarīt Latvijas nodokļu sistēmu progresīvāku, līdzīgās domās ir SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis. Savukārt patlaban PVN likmes samazināšana pārtikai, arī pēc viņa domām, diezin vai būtu pareizais solis, ņemot vērā budžeta iespējas, jo šāds solis nozīmētu PVN nodokļu ieņēmumu samazinājumu, bet tas automātiski nenodrošinātu arī pārtikas preču cenu krišanos par tādu pašu procentu. «Tādējādi PVN likmes samazināšana nozīmē mazākus ieņēmumus budžetā, bet patērētājs šo PVN likmes samazināšanu neizjustu pilnībā, turklāt šajā gadījumā lētākas pārtikas preces būtu arī sabiedrības turīgākajam slānim. Līdz ar zemāku PVN gan varētu sagaidīt pārdoto pārtikas preču apjomu pieaugumu, tomēr šis pieaugums procentuāli būtu mazāks nekā cenu izmaiņas, turklāt PVN samazināšana visai pārtikai var sekmēt tādu pārtikas produktu iegādi, kuri nav uzskatāmi par veselīgiem pārtikas produktiem,» klāstīja E. Rudzītis.

Finanšu ministrija (FM) 2016.gada budžetā ir gatava runāt par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu pārtikai, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Mēs pie šī mērķa [samazināt PVN pārtikai] paliksim. Pozitīvā ziņa ir tā, ka Finanšu ministrija (FM) par šo jautājumu, gatavojot 2016.gada budžetu, ir gatava runāt,» norādīja zemkopības ministrs.

Viņš arī piebilda, ka Zemkopības ministrija (ZM) prasību samazināt PVN likmi pārtikai uztur spēkā visu laiku. «Es nevaru piekrist FM aprēķiniem. Manā rīcībā ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesores Irinas Pilveres aprēķini un tie visiem ir publiski pieejami. Diemžēl daļa cilvēku pieņem, ka visi ar šo nodokļa likmi šmauksies. Es tam nevaru piekrist. Esmu runājis ar visiem lielajiem tirgotāju tīkliem – viņi saka, cenas samazināsim tajā pašā brīdī, kad samazināsies PVN pārtikai, nāciet un pārbaudiet,» norādīja ministrs.

Lai izvērtētu iespēju pārtikai vai atsevišķām tās preču grupām piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokli (PVN), Zemkopības ministrija izveidojusi ekspertu darba grupu. To vadīs Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis, informē ZM.

Darba grupai uzdots izvērtēt citu valstu pieredzi diferencētās PVN likmes pārtikai piemērošanā, kā arī samazināta PVN visai pārtikai vai atsevišķām produktu grupām ieviešanas ietekmi uz Latvijas pārtikas produktu ražotāju konkurētspēju un ietekmi uz nelegālās pārtikas tirdzniecības ierobežošanu.

Eksperti vērtēs arī samazināta PVN pārtikai ieviešanas ietekmi uz maznodrošināto iedzīvotāju pirktspēju un to, vai nodokļa samazināšana kāpinās Latvijā ražoto pārtikas produktu patēriņu, tādejādi veicinot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.

Tāpat tiks vērtēta PVN diferencētās likmes visai pārtikai vai atsevišķām produktu grupām ieviešanas ietekme uz valsts budžetu. Pēc visu šo uzdevumu veikšanas darba grupai uzdots sagatavot priekšlikumus par iespēju PVN samazināšanu pārtikai vai atsevišķām produktu grupām un iesniegt zemkopības ministram Jānim Dūklavam.

Banku analītiķi norāda, ka šogad inflācija Latvijā turpinās kāpt, tās stabilizācija vai samazināšanās gaidāma vien gada nogalē. Inflācija atstāj aizvien jūtamāku ietekmi uz cenām un patērētāju iespējām iegādāties kāroto.

Kā vienu no iespējamiem risinājumiem Zemkopības ministrija minēja priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) primārajiem pārtikas produktiem. Šāds solis nav viennozīmīgs – tas radītu gan priekšrocības, gan trūkumus, taču, kopumā raugoties, tas nesniegs cerēto rezultātu tādā apjomā, kā to varētu sagaidīt daļa sabiedrības. Daudz būtiskāks efekts būtu no izmaiņām darbaspēka nodokļos, kas ļautu ražotājiem nepaaugstināt cenas, turklāt arī darba ņēmējiem būtu plašāka rocība un nauda paliktu pašmāju ekonomikā.

PVN samazinājums nenozīmē tāda paša apjoma cenu samazinājumu

Ideja par PVN samazinājumu pārtikai nav jauna. 2018. gadā jau tika realizēts eksperiments ar 5% PVN likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Latvijas Lauksaimniecības universitātes veiktais pētījums apliecināja, ka augļu, ogu un dārzeņu cena samazinājās par 11,7%. Jāpiezīmē, ka ilgtermiņā šis samazinājums pakāpeniski izlīdzinājās. Šobrīd Zemkopības ministrija piedāvā PVN likmes samazināšanu no 21% līdz 5% svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena pamatproduktiem. Šajā kontekstā ir svarīgi atcerēties, ka PVN samazināšana par 16% nenozīmē, ka arī minēto produktu cena samazināsies tieši šādā apjomā. Brīvā tirgus ekonomikā valsts nevar diktēt ražotājiem vai tirgotājiem, kā rīkoties pēc PVN samazinājuma, tāpēc pastāv risks, ka uz šādu izmaiņu rēķina nopelnīs starpnieki, bet patērētāji nesajutīs reālas izmaiņas savos maciņos.

Lai arī viedoklis par to, ka PVN likme kopumā būtu jāpalielina, ir nepopulārs, tomēr citu iespēju valstij «salasīt» vajadzīgo naudas daudzumu nodokļos var arī nebūt

Krievijas embargo ES un Latvijā ražotajiem pārtikas produktiem komplektā ar rudenī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām ar jaunu sparu uzjunda jautājumu par iespējamām PVN likmju izmaiņām. Lai arī viedoklis par to, ka PVN likme kopumā būtu jāpalielina, ir nepopulārs, tomēr daļa aptaujāto skaudri apzinās, ka citu iespēju valstij «salasīt» vajadzīgo naudas daudzumu nodokļos varot arī nebūt. Proti, Latvijas kopējā sociālekonomiskā situācija signalizējot par neatrisinātām problēmām, kas velkot atvarā.

Biedē situācija

«Valsts ir parādā vienu gada budžetu, darbspējīgo iedzīvotāju emigrācija uz ārzemēm turpinās, papildu naudu vajag izglītībai, veselībai, infrastruktūrai utt., bet nodokļu maksātāju skaits neaug, patērētāju daudzums pat sarūk, kam vēl papildu pipariņus piedos Krievijas embargo, tāpēc vieglākais ceļš patiešām būtu vienkārši palielināt nodokļus, piemēram, PVN likmi, tomēr šāds solis nebūt neveicinās patēriņu un vienlaikus prasīs papildu apgrozāmos līdzekļus biznesam,» situāciju raksturo konsultāciju SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Viņš atzīst, ka darbspējīgo cilvēku emigrācija tikai pasliktina kopējo situāciju, jo tie ir potenciālie nodokļu maksātāji, darbaspēks investoriem, kurus valsts zaudē un līdz ar to zaudē investīciju piesaistes iespējas, kā arī nodokļu maksātājus, galu galā arī patērētājus. «Paraugoties uz valstī nodarbināto skaitu, kuri maksā nodokļus, piemēram, 2007. gadā un šogad, ir skaidrs, ka šis apjoms ir sarucis, savukārt nodokļu ieņēmumu apmērs ir pretējs. Tas nozīmē, ka mazāks strādājošo skaits ir samaksājis vairāk – tātad lielākus nodokļus. Tēlaini izsakoties, ja agrāk 100 eiro nodokļus, samaksāja 10 nodokļu maksātāji, tad tagad to pašu vai pat vēl vairāk jāspēj izdarīt astoņiem nodokļu maksātājiem. Ja šo apburto loku neizdosies pārraut, tad varam nonākt situācijā, kad nodokļu maksātāju skaits vienkārši nevarēs samaksāt tik daudz nodokļos, cik valstij būs vajadzīgs,» brīdina Dz. Putnis. Viņu arī uztraucot trūcīgās iedzīvotāju kategorijas pieaugums. «Lai šie cilvēki vismaz būtu paēduši, PVN pārtikai – maizei, pienam, dāzeņiem – tāpat kā daudzās vecajās ES dalībvalstīs – būtu jābūt ievērojami mazākam par pašreizējo pamatlikmi,» – atzīmēja Dz. Putnis.

Viens no karstāk apspriestajiem notikumiem aizvadītajā nedēļā ir Finanšu ministrijas piedāvātais nodokļu samazināšanas plāns, kas paredz, jau sākot ar šā gada 1. jūliju, pašreizējo 22% PVN likmi samazināt līdz 21%.

Diskutabls jautājums šajā sakarā ir - vai vispār un cik liela būs šādas PVN samazināšanas efektivitāte? Jau izskanējušas bažas par to, ka simboliskā PVN samazināšana realitātē labumu var dot tikai tad, ja tiek panākta īpaša vienošanās ar tirgotājiem par to, ka nodokļa samazinājums tiek atspoguļots arī cenās, kas izskatās vēl samērā reāli īstenojams attiecībā uz precēm ar augstu vērtību, bet pilnīgi nereāli - lielākajam ikdienas preču klāstam, tostarp pārtikai. Līdz ar to kā viens no efektīvākajiem risinājumiem situācijā, kad valstī ir liels iedzīvotāju skaits ar ļoti ierobežotu pirktspēju, ir būtiskāks - vismaz par 10%! - PVN likmes samazinājums pārtikas precēm, pašreizējo 22% vietā tādējādi piemērojot vismaz 12% likmi. Vienlaikus jānorāda, ka samazinātas PVN likmes piemērošana pārtikai nav tikai zāles iedzīvotāju tēriņu mazināšanai, bet arī reāls instruments mazo uzņēmēju un ražotāju darbības sekmēšanai.

Iekšējo patēriņu varētu palielināt straujāka PVN likmes samazināšana pārtikai, saredz pašmāju pārtikas ražotāji. Arī Itālijas eksperti uzskata, ka Latvijai būtu jāizmanto ES spēkā esošā iespēja noteikt samazinātas PVN likmes.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir vienīgais īstais vienotais nodoklis Eiropā, DB rīkotajā konferencē Pārtikas nozares forums 2012 apliecināja Itālijas LUM Žana monē universitātes nodokļu tiesību profesors Mario Damiani un universitātes nodokļu tiesību pētniece Končeta Riči. Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) direktīvai PVN kopējā likme nevar būt mazāka par 15%, bet samazinātā likme - par 5%. Atsevišķas vecās ES dalībvalstis var noteikt arī zemākas likmes.

Eksperti iesaka Latvijai izmantot to, ka atsevišķiem produktiem un pakalpojumiem iespējams piemērot samazinātās likmes. Lai veicinātu savu uzņēmumu konkurētspēju, nodokļu likmes jānosaka harmonizēti ar citām valstīm, skaidroja K. Riči. «Nodokļu likmju harmonizācija ES vēl notiek,» atzina M. Damiani, uzsverot, ka katras valsts liktenis ir savās rokās. Samazinātās likmes iespējams piemērot īpašiem produktiem, piemēram, kādai pārtikas precei, pakalpojumiem, utt. Itālijā PVN pamatlikme ir 21%, samazinātā likme 10%, bet 4% saglabāta pārtikas produktiem, izejvielām, ko izmanto pārtikas produktu ražošanai. Latvijā samazinātā PVN likme tiek piemērota siltumenerģijai, medikamentiem un medicīniskajām ierīcēm, zīdaiņiem paredzētajiem produktiem, grāmatām, avīzēm, žurnāliem, sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē u.c.

Ja īstenosies Eiropas Komisijas (EK) iecere nākotnē ieviest vienotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, Latvijas ražotāji būs zaudētāju lomā, jo vismaz 12 Eiropas Savienības (ES) valstīs tiks saglabāts īpašās labvēlības statuss un attiecīgi - vēl zemākas nodokļa likmes, atzina aptaujātie pārtikas ražotāji.

Kā ziņots, šonedēļ EK sākta sabiedriskā apspriešana par PVN likmju nākotni, jautājot, vai samazinātās PVN likmes ir sasniegušas solīto, vai arī nerada vairāk problēmu nekā labumu. Apspriešanā tiek vaicāts, vai samazinātās likmes neizkropļo konkurenci vienotajā tirgū, vai tās nav pretrunā ar ES mērķiem un kā vienāda veida precēm un pakalpojumiem būtu jāpiemēro vienots PVN. Sabiedriskās apspriešanas rezultāti tiks ņemti vērā, nākamgad EK gatavojot jaunus priekšlikumus par PVN likmēm.

Kā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure, gadījumā, ja ES pieņems vienotu PVN likmi pārtikai, Latvija būs zaudētāja lomā, jo atsevišķas valstis tomēr saglabās esošo ievērojami zemāko likmi.

No pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanas pārtikai nebūs gaidītā efekta cenu virzienā, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Viņa atgādināja, ka PVN likmes samazināšana radītu budžetā ievērojamu iztrūkumu. «Tie ir 200 miljoni budžetā. Mums bija pētījums, kad vēl biju zemkopības ministres amatā, ka ar laiku [pārtikas] cenas izlīdzinās pirmos dažus mēnešus,» teica premjere.

«Es neredzu efektu, ko gaida lauksaimnieki,» atzina Straujuma, piebilstot, ka tādēļ valdība piekritīs Finanšu ministrijai (FM), kas PVN likmi pārtikai aicina nesamazināt.

Valdība otrdien izskatīs FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par samazināto pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām un fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.

Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pozitīvi, jo nākotnē bioloģiskie pārtikas produkti kļūs arvien pieprasītāki, teica Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš pastāstīja, ka 10.jūlijā ticies ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) un pārrunājis Latvijā ražotu produktu īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos, augļu un dārzeņu samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanas rezultātus, kā arī citus aktuālus tirdzniecības jomas jautājumus.

Pēc Krūzīša teiktā, tirgotāju novērojumi liecina, ka bioloģiskie produkti kļūst arvien pieprasītāki. Pozitīvi vērtējams, ka arī Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un nākotnē tās izaugsmei ir perspektīvas. Latvija jau šobrīd ir samērā «zaļa» un ir potenciāls audzēt bioloģiskos produktus. Pēc Krūzīša teiktā, arī kopumā Eiropā bioloģisko produktu ražošanas apmēri ir sasnieguši samērā lielu kapacitāti, un to cenas jau ir pietuvinājušās industriāli ražoto produktu cenām.

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo situāciju.

Šāds lēmums piektdien pieņemts valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Ārkārtējās situācijas laikā brīvdienās ierobežos tirdzniecības centru darbu, paredz piektdien valdības ārkārtas sēdē pieņemtais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

No nākamās nedēļas iedzīvotājiem būs pieejami tie klātienes pakalpojumi, kuri ir īpaši svarīgi veselīgai un drošai sadzīvei un kuru pieejamība nav atliekama. Izprotot ārkārtējās situācijas pasākumu ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību kopumā, vienlaikus tiek strādāts pie atbalsta mehānismu izstrādes darba devējiem, darba ņēmējiem un tām iedzīvotāju grupām, kuras visvairāk skar vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi.

Valdība šodien vēl neskatīja izmaiņas ražotāju un atsevišķas sabiedrības daļas neapmierinātību izsaukušajos noteikumos, kas paredz ierobežojumus pārtikai izglītības iestādēs, un uzdeva Veselības ministrijai (VM) tuvāko nedēļu laikā panākt vienošanos ar iesaistītajām pusēm.

Sākotnēji Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) uzdeva vienošanos panākt nedēļas laikā, tomēr tālākās diskusijas laikā konkrēts termiņš netika noteikts. Neviens jums neliedz strādāt. Kaut vai pa naktīm, teica Straujuma, dzirdot ierosinājumu saskaņošanai atvēlēt trīs nedēļas laika.

Sašutis par grozījumu virzību bija zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kurš norādīja - ja šādā veidā tiks turpināts darbs un noteikumi tiks virzīti tālāk bez saskaņošanas, ēdināšanas sistēma skolās tiks novesta līdz tam, ka bērnus nebūs iespējams pabarot.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) gan uzsvēra, ka ar kolēģi ļoti labi saprotas un vēlreiz ieklausīsies ražotāju viedoklī, un saprātīgie priekšlikumi tiks ņemti vērā. Mēs pieiesim ar saprātu, solīja Belēvičs.

Latvijas Tirgotāju asociācija atbalsta ikvienu iniciatīvu, kas stiprina rūpes par bērnu un pusaudžu veselību, taču uzskata, ka Enerģijas dzērienu aprites likumā noteiktie ierobežojumi radīs šķēršļus veselīgai konkurencei, vairos nevienlīdzību starp tirgotājiem un mazinās pircēju plūsmu mazajās tirgotavās, norādīts tās šodien izplatītajā paziņojumā.

LTA Valsts prezidentam nosūtījusi vēstuli, kurā aicina prezidentu likumu nosūtīt Saeimas deputātiem atkārtotai izskatīšanai, lai atrastu visām pusēm, tai skaitā mazajiem tirdzniecības uzņēmumiem, pieņemamu risinājumu.

LTA prezidents Henriks Danusēvičs komentē: «Ja likums stāsies spēkā Saeimā pašreiz pieņemtajā redakcijā, mazajiem tirgotājiem radīsies virkne papildu pienākumu, kā arī vairākas no likumā noteiktajām prasībām būs ļoti sarežģīti izpildāmas. Piemēram, daudziem mazajiem tirgotājiem, it īpaši Latvijas reģionos, būs grūti izpildīt likuma prasību par enerģijas dzērienu izvietošanu mazumtirdzniecības vietās atsevišķā stendā, savrup no citiem pārtikas produktiem, jo tas prasa papildu platības. Atgādināsim, ka produktu norobežošana atsevišķos plauktos ir iecienīta Latvijas likumdevēju represiju pret mazajiem tirgotājiem forma: bez alkohola un tabakas, arī produkti ar ĢMO klātbūtni ir jānorobežo. Lai nenonāktu pretrunā ar likumu, daudzi mazie tirgotāji būs spiesti atteikties no enerģijas dzērienu tirdzniecības. Būtībā šāda likuma norma vienīgi palielina nevienlīdzību starp tirgotājiem, samazina mazo tirgotavu pircēju plūsmu un mākslīgi rada šķēršļus veselīgai konkurencei, jo attiecīgā produkta lietotājs, neatradis kāroto dzērienu mazajā piemājas tirgotavā, dosies uz kādu no lielo tirdzniecības tīklu veikaliem, kuriem pietiek resursu likuma prasību izpildei.»

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

Par to, ka Latvijā pēc vairākiem nodokļu sloga celšanas gadiem ir nepieciešama tā samazināšana, šķiet, nevienam šaubu nav. Šobrīd galvenā izšķiršanās ir par to, kā to darīt, un šajā kontekstā vairāk vai mazāk ekonomiski domājoši cilvēki ir nostājušies teju vai divās pretējās pusēs, turklāt vismaz pagaidām uzvar nesaprātīgākā.

Vienā pusē ir Latvijas valdība, kurai ir pārliecība, ka no šā gada vidus ir jāsamazina PVN pamatlikme par vienu procentpunktu, otrā - ekonomisti, uzņēmēji un arī DB, uzskatot, ka ievērojami lielāks efekts būtu, samazinot PVN likmi noteiktām preču grupām, taču krietni vien lielākā apmērā. Proti, mūsu valstī jau pietiekami daudzus gadus ir diskutēts par to, vajag vai nevajag ieviest samazināto PVN likmi pārtikai. Šāds solis nebūtu nekas unikāls, ņemot vērā, ka šāda pieeja jau ir īstenota gan Polijā, gan arī ekonomiski krietni vien attīstītākajās valstīs Vācijā un Lielbritānijā. Ņemot vērā, ka mūsu valdība nekādi nespēj izšķirties par būtisku neapliekamā minimuma palielināšanu, kas ļautu iedzīvotāju maciņos nonākt ievērojami lielākam naudas daudzumam, ko novirzīt patēriņam, var teikt, ka šobrīd nu ir pienācis laiks, lai pārtikai PVN tiešām tiktu mazināts. Ar šādu soli tiktu panākti uzreiz pāris būtisku efektu. Pirmkārt, tas var atstāt reālu iespaidu uz inflāciju, atšķirībā no PVN likmes samazināšanas par vienu procentpunktu, kas, taisnību sakot, visticamāk, neietekmēs pilnīgi neko. Otrkārt, mēs beidzot varēsim runāt par kaut vai nelielu labklājības pieaugumu attiecībā uz tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir mazi. Respektīvi, viņi varēs vairāk atļauties. Tādējādi tiks panākts gan lielāks sociālais efekts, gan arī pamatīgāks produkcijas noiets, kas ir svarīgi ražotājiem un tirgotājiem.

Vairākkārt atsildītajai zupai jeb iecerei pārtikai vai atsevišķām produktu grupām piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokli trūkst vajadzīgā asumiņa – politiskās gribas

Līdz šim valdība vienmēr noraidījusi ieceri piemērot samazinātu PVN pārtikai vai kādām preču grupām. Lai gan zemkopības ministrs Jānis Dūklavs allaž intervijās par šo iespēju izsakās cerīgi, viņa priekštece amatā, vēlākā ministru prezidente un pašlaik Saeimas deputāte Laimdota Straujuma bija pret ilgi muļļāto ideju, atsaucoties uz Finanšu ministrijas aplēsēm. Ministrija biedināja ar aprēķiniem, ka, samazinot likmi pārtikai līdz 12%, valsts budžetā rastos zaudējumi 200 miljonu eiro apmērā. Tomēr toreizējās valdības vadītājas pieķeršanos šiem aprēķiniem varētu nosaukt arī par subjektīvu skatījumu uz problēmu, ņemot vērā, ka bija arī citi pētītāji un rēķinātāji, kas uzrādīja arī pozitīvu efektu, izmaiņām atvieglojot iedzīvotāju trauksmes līmeni par iztikas nodrošinājumu (piemēram, daļēji kompensējot elektrības rēķinu sadārdzināšanos). Var jau teikt, ka PVN samazināšana pārtikai būtu kā pārlieku palīdzīga roka lauksaimnieku un pārtikas rūpnieku nedienās un šādas palīdzības efekts būs īslaicīgs attiecībā pret ēdēju, tirgotājam pārtikas produktu cenas ātri vien uzceļot iepriekšējā līmenī. Tomēr ārpus Latvijas, kur likme ir zemāka vai tiek diferencēta pa produktu grupām, acīmredzot valstis tiek galā ar šo kalambūru, kas varbūt ir pat lielākais bažu avots – nokritīs pārtikas cenas proporcionāli likmes samazināšanai vai tomēr nē. Pretējā gadījumā efekta, ko sagaida ārvalstu lētās produkcijas nomāktie Latvijas lauksaimnieki, nebūs.

Saeima ceturtdien noraida priekšlikumu piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā veselīgai un bioloģiskai pārtikai, aģentūra BNS uzzināja Saeimā.

Priekšlikumu grozījumiem PVN likumā bija iesnieguši opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības deputāti – ārsts Mārtiņš Šics un Jānis Ruks.

Deputātu priekšlikums paredzēja PVN likmes samazināšanu, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, lai šie grozījumi neietekmētu pieņemto vidējā termiņa budžetu turpmākajiem trīs gadiem.

Par priekšlikumu balsoja 37 deputāti, pret bija 27, bet atturējās - 25 tautas kalpi.

Priekšlikumi piemērot samazināto PVN likmi pārtikai līdz šim parlamentā un valdībā nav guvuši atbalstu, lai arī to ierosinājuši gan zemnieki, gan opozīcijas partijas pārstāvji.