Visbeidzot politiski jāizšķiras par samazinātas PVN likmes piemērošanu pārtikai, taču atbildīgās ministrijas runā katra savā valodā
Iekasētā PVN apjoms gadu no gada aug – kopš 2012. gada tas pakāpies vairāk nekā par 300 miljoniem eiro, bet pēdējā gada laikā vien – par 100 miljoniem, tā rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati. Nevajag jau bliezt ar veseri pa nodokļu ieņēmumiem, tomēr varbūt ir īstais brīdis palēnām, gadu no gada ar PVN likmes samazināšanu dot impulsu atsevišķām jomām, vispirms sākot ar daudz cietušo piena vai pelēkās konkurences nomocīto dārzeņu biznesu. Tā pamazām svaigā pārtika un būtiskākas izejvielas tiktu atbrīvotas no PVN pašlaik ļoti ciešā apskāviena. Lauksaimnieki un pārtikas rūpnieki sagaida tādu PVN likmes samazinājumu, lai pašmāju ražotāji spētu konkurēt ar importa preci.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs jau šā gada pirmajā DB numurā apņēmīgi klāstīja, ka turpmākajos mēnešos sagaidāma virzība sarunās par PVN likmes samazināšanu pārtikai vai, precīzāk, atsevišķām grupām, piemēram, «pirmās nepieciešamības» precēm vai bērnu pārtikai. Zemkopības ministrijas pretpols šajā diskusijā – Finanšu ministrija – bija solījusies, veidojot nākamā gada budžetu, smalki izanalizēt iespējas PVN samazināt. Vai arī nesamazināt. Pirmais ceturksnis aiz muguras, un laikrakstā Diena J. Dūklavs joprojām izsakās tikai par gatavību runāt ar Finanšu ministriju. Pārtikas nozarei un lauksaimniekiem par nelaimi nodokļu ministrijā dzirdīgu ausu šajā jautājumā zemkopības ministram acīmredzot nav. Argumenti par to, ka jārēķina ne tikai iekasēto vai neiekasēto nodokļu apmērs, bet jāņem vērā arī sociālais aspekts pārtikas pieejamības un iedzīvotāju pirktspējas kontekstā, nav izturējuši ne iepriekšējā finanšu ministra Jāņa Reira, ne arī pašreizējās ministres Danas Reiznieces-Ozolas kritiku, kas uz jautājumu, vai notiks PVN samazināšana pārtikai, atbild aplinkus, izceļot PVN kā nozīmīgāko no visiem nodokļiem, bet nerunājot par lietu.
Skaidrs ir tas, ka rīt samazinātā likme spēkā nestāsies, bet atklāts paliek jautājums par to, vai, veidojot nākamā gada valsts budžetu, tautsaimniecībai būtiskā nozare beidzot sagaidīs jelkādas izmaiņas šajā jomā. Premjers Māris Kučinskis PVN likmes jezgā iesējis vēl vienu mezglu, paziņojot, ka PVN likmes samazināšana pārtikai vienkārši «ir efektīvs populistisks pirmsvēlēšanu solījums». Šādiem apgalvojumiem, pat ja tajos ir apslēpts arī kāds patiesības grauds, nevajadzētu pielikt punktu pasenajai, taču līdz šim kuslajai diskusijai, kamēr ierēdņi vēl pat nav nopirkuši biļetes, lai dotos smelties pieredzi uz zemēm, kurās PVN likme pārtikai ir zemāka. Izbrīna, ka ievērojami labāk paēdušas ES dalībvalstis ar augstāku dzīves līmeni var atļauties samazināt PVN likmi pārtikai (atsevišķos gadījumos līdz pat 0%), bet mums jāizlec, turot to augsti paceltu. Tieši kādas likmes, diferencētas pa produktu grupām vai kā citādi sadalītas, būtu piemērotākās Latvijas gadījumā – tās ir detaļas, kas sekos politiskās gribas izpausmei.