Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

ES PVN direktīva ļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi pārtikai.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Latvija, iespējams, no 2024. gada 1. janvāra pārstās piemērot šī nodokļa samazināto 5% likmi Latvijā raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem. BDO Latvia pētījums liecina, ka arī bez šī papildinājuma mūsu valstī PVN likme ir viena no augstākajām.

Atpaliekam tikai no Dānijas

Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. «Attīstītās valstis (Vācija – 7% likme, Luksemburga – 3%) piemēro daudz zemāku samazinātā PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties to celt, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītājs Artūrs Radziviļčuks. Viņš kā pārsteidzošu vērtē situāciju, ka Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – šādas samazinātās PVN likmes pārtikai netiek piemērotas. Samazinātās PVN likmes pārtikai nav arī Dānijā. «Izveidojusies absolūti neloģiska aina – jo nabadzīgāka valsts, izņemot Dāniju, jo augstāks PVN pārtikai,» secina A. Radziviļčuks.

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

22 no 28 ES dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku PVN, ieskaitot nesen pievienojušos Horvātiju un krīzē smagi cietušo Grieķiju, un tikai piecas valstis, tostarp Latvija to nedara

Par to liecina ZAB Varul pētījums. Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES. Pēc PVN likmes lieluma Latvija atpaliek tikai no Dānijas. Attīstītās valstis (Vācija –7% likme, Luksemburga –3% un Lielbritānija – 0%) piemēro daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka tās varētu atļauties ieviest arī augstāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks un viņi būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt, lai arī pēdējie gadi ir uzskatāmi par ekonomiskās krīzes periodu un valstis meklēja iespējas palielināt budžeta ieņēmumus.

Samazināta PVN likme pārtikai būtu nozīmīgs atbalsts šīs nozares ražotājiem, paātrinot naudas apriti un ceļot vietējo uzņēmēju konkurētspēju.

Latvija ir paradoksu valsts. Arī nodokļu ziņā. DB nupat aprakstīja ZAB Varul pētījuma rezultātus par PVN likmēm Eiropas Savienībā (ES). Galvenais secinājums ir skarbs – Latvija PVN likmes lieluma ziņā pārtikai atpaliek tikai no Dānijas. Varētu domāt, ka arī labklājības, iedzīvotāju un uzņēmumu turības ziņā Latvijas līmenis būtu tuvs Dānijai, taču te minētais pētījums rāda citu ainu. Daudzas attīstītas Eiropas valstis piemēro pārtikai samazinātu PVN likmi – Vācija 7%, Luksemburga – 3%, Lielbritānija vispār 0%, taču vidējās algas līmenis šajās valstīs gan ir stipri atšķirīgs no Latvijas – Luksemburgā tie ir teju 3200 eiro, Lielbritānijā – 2500 eiro, bet Latvijā (hm!) – 504 eiro. Un tomēr turīgās Eiropas valstis nesteidzas PVN likmi paaugstināt, lai gan no iedzīvotāju maksātspējas viedokļa to, šķiet, mierīgi varētu atļauties.

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Valdība šodien neatbalstīja ideju piemērot pārtikai samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Inese Olafsone valdības sēdē atzina, ka valsts finansiālā situācija patlaban neatļauj samazināt PVN pārtikai, tomēr darba devēju pārstāve aicināja šo jautājumu nenoņemt no dienaskārtības pavisam, bet pie tā varētu atgriezties, kad būs iespējams.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure FM ziņojumu nodēvēja par subjektīvu, jo tajā netika ņemti vērā citi pētījumi par PVN mazināšanu pārtikai, kuros, piemēram, secināts, ka, samazinot PVN pārtikai, ēnu ekonomika pārtikas nozarē samazinātos par 8%. Tāpat Šure pārmeta ministrijai, ka tā ziņojumu nav saskaņojusi ar nozari.

Nodokļu administrācijai būs tiesības uzņēmumu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja nodokļu maksātājs sešus mēnešus nebūs norādījis nevienu darījumu, kā arī, neuzsākot darbību, veiks visu amatpersonu nomaiņu ar personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot piedāvātos grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā. Attiecībā uz piedāvāto normu redakcijām daudz jautājumu bija gan Saeimas Juridiskajam birojam, gan atbildīgās komisijas deputātiem, un normas nāksies precizēt.

Lielas pilnvaras

Izmaiņas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

2015. gads Latvijā varētu atnest «dāvanu» – augstāku PVN likmi, valdības vadītāja noliedz šādas iespējas apspriešanu, savukārt budžeta eksperti to uzskata par neizbēgamu, uzņēmēji – par nepieļaujamu

Vētru ar PVN standartlikmes paaugstināšanu sacēla nesen Saeimas deputāta pienākumus pildīt sākušais Gatis Sprūds, kurš savā Twitter kontā paziņoja, ka saņēmis informāciju – tiekot gatavota PVN likmes palielināšana par 1 vai pat 2 procentpunktiem, kuru centīšoties nepieļaut. Tieši tāpēc uz šo jautājumu nācās atbildēt arī Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kura noliedza, ka patlaban tiktu apspriesta iecere par 1 – 2 procentpunktiem palielināt PVN nodokļa likmi. «Valdībā nekas tāds nav lemts, neesmu neko tādu apspriedusi arī ar Finanšu ministriju,» valdības vadītājas sacīto citē aģentūra LETA. Pērn novembrī LETA rakstīja, ka finanšu ministra padomnieks Reinis Strolis diskusijā atzinis: nākamajos gados būs jādiskutē par izmaiņām saistībā ar PVN – gan par samazināto PVN, gan akcīzes nodokļa celšanu tabakai. Neoficiāla informācija liecina, ka valdību veidojošo partiju starpā ir bijusi runa par to, kur ņemt papildu naudu valsts budžetam. Viena no idejām ir bijusi PVN pamatlikmes palielināšana par vienu procent- punktu, lai atgrieztos situācijā, kāda tā bija līdz 2012. gada 1. jūlijam, kad nodokļa likme tika samazināta, lai iegrožotu inflāciju un Latvija varētu izpildīt iestāšanās kritērijus eirozonā. Kā vēl viens papildu arguments PVN likmes pacelšanai ir tas, ka no 2015. g. iecerēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana. Protams, šāds nepopulārs solis diez vai tiks sperts pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, bet tieši pēc tām, jo neviens politiskais spēks visdrīzāk negribēs solīt paaugstināt visu vēlētāju makus skarošu nodokli. Tomēr, kā uzskata daļa aptaujāto, šāds PVN likmes palielinājums ir tikai laika jautājums, jo alternatīva ir budžeta izdevumu revīzija, kas īsti nevienam nepatīkot.

Ja īstenosies Eiropas Komisijas (EK) iecere nākotnē ieviest vienotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, Latvijas ražotāji būs zaudētāju lomā, jo vismaz 12 Eiropas Savienības (ES) valstīs tiks saglabāts īpašās labvēlības statuss un attiecīgi - vēl zemākas nodokļa likmes, atzina aptaujātie pārtikas ražotāji.

Kā ziņots, šonedēļ EK sākta sabiedriskā apspriešana par PVN likmju nākotni, jautājot, vai samazinātās PVN likmes ir sasniegušas solīto, vai arī nerada vairāk problēmu nekā labumu. Apspriešanā tiek vaicāts, vai samazinātās likmes neizkropļo konkurenci vienotajā tirgū, vai tās nav pretrunā ar ES mērķiem un kā vienāda veida precēm un pakalpojumiem būtu jāpiemēro vienots PVN. Sabiedriskās apspriešanas rezultāti tiks ņemti vērā, nākamgad EK gatavojot jaunus priekšlikumus par PVN likmēm.

Kā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure, gadījumā, ja ES pieņems vienotu PVN likmi pārtikai, Latvija būs zaudētāja lomā, jo atsevišķas valstis tomēr saglabās esošo ievērojami zemāko likmi.

Iekšējo patēriņu varētu palielināt straujāka PVN likmes samazināšana pārtikai, saredz pašmāju pārtikas ražotāji. Arī Itālijas eksperti uzskata, ka Latvijai būtu jāizmanto ES spēkā esošā iespēja noteikt samazinātas PVN likmes.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir vienīgais īstais vienotais nodoklis Eiropā, DB rīkotajā konferencē Pārtikas nozares forums 2012 apliecināja Itālijas LUM Žana monē universitātes nodokļu tiesību profesors Mario Damiani un universitātes nodokļu tiesību pētniece Končeta Riči. Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) direktīvai PVN kopējā likme nevar būt mazāka par 15%, bet samazinātā likme - par 5%. Atsevišķas vecās ES dalībvalstis var noteikt arī zemākas likmes.

Eksperti iesaka Latvijai izmantot to, ka atsevišķiem produktiem un pakalpojumiem iespējams piemērot samazinātās likmes. Lai veicinātu savu uzņēmumu konkurētspēju, nodokļu likmes jānosaka harmonizēti ar citām valstīm, skaidroja K. Riči. «Nodokļu likmju harmonizācija ES vēl notiek,» atzina M. Damiani, uzsverot, ka katras valsts liktenis ir savās rokās. Samazinātās likmes iespējams piemērot īpašiem produktiem, piemēram, kādai pārtikas precei, pakalpojumiem, utt. Itālijā PVN pamatlikme ir 21%, samazinātā likme 10%, bet 4% saglabāta pārtikas produktiem, izejvielām, ko izmanto pārtikas produktu ražošanai. Latvijā samazinātā PVN likme tiek piemērota siltumenerģijai, medikamentiem un medicīniskajām ierīcēm, zīdaiņiem paredzētajiem produktiem, grāmatām, avīzēm, žurnāliem, sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē u.c.

Samazinot pievienotās vērtības nodokli (PVN) augļiem un dārzeņiem, palielināsies pašmāju produkcijas patēriņš un vietējo ražotāju konkurētspēja, tomēr pagaidām vēl nav pilnīgas pārliecības, vai šāds solis mazinās ēnu ekonomiku, kuras īpatsvars nozarē ir vairāk nekā 40%, secināts šodien Zemkopības ministrijā notikušajā ekspertu grupas sanāksmē.

Starpinstitūciju darba grupas pirmajā sēdē tās vadītājs, ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis akcentēja, ka galvenais uzdevums ir izvērtēt, vai samazināts PVN pozitīvi ietekmēs ražotāju konkurētspēju, kāpinās vietējo produktu patēriņu, uzlabos maznodrošināto iedzīvotāju pirktspēju. Tāpat vēl nav skaidrs, vai samazināts PVN ietekmēs cenas veikalos, kam nodokļa samazināšanas gadījumā vajadzētu kļūt mazākām.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvis Noris Krūzītis gan apliecināja, ka gadījumā, ja tiktu samazināts PVN pārtikai, pārtikas cenas mazumtirdzniecībā samazinātos.

«Tirgotāji šajā jautājumā būs godprātīgi. Un arī augļu un dārzeņu sektors būs ieguvēji. Ja Latvijā ienāk lielās fūres ar nezināmas izcelsmes lētu preci un tas viss parādās tirgū, tad mēs veikalos nevaram vairs iztirgot vietējo produkciju un veikt pasūtījumus piegādātājiem. Pārstrāde investējusi lielu naudu, lai palielinātu ražošanas apjomus, bet mēs nevaram to visu paņemt pretī. No praktiskā aspekta PVN samazināšana pelēko tirgu samazinātu vismaz par 30%,» sacīja Krūzītis.

Ekonomisti šobrīd neatbalsta PVN likmes samazināšanu pārtikai, bet ideju ieviest t.s. «tauku» nodokli vērtē kā apspriežamu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikai šobrīd būtu kategoriski nevēlama, jo tādā veidā būtiski samazinātos valsts budžeta ieņēmumi. Valstī, kur nodokļu iekasēšana nav optimāla un iedzīvotājiem ir tendence nemaksāt nodokļus, PVN ir viens no nedaudzajiem nodokļu veidiem, no kura ir grūti izvairīties. Uzlabojot nodokļu iekasēšanu un maksāšanas disciplīnu citās kategorijās, ilgākā termiņā varētu domāt arī par PVN pakāpenisku samazināšanu pārtikai, DB skaidro Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Nākotnē PVN likmes samazināšana pārtikai vai daļai pārtikas produktu būtu pieļaujama, tomēr tā būtu jāskata kontekstā ar kopējo nodokļu politiku un to, kā padarīt Latvijas nodokļu sistēmu progresīvāku, līdzīgās domās ir SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis. Savukārt patlaban PVN likmes samazināšana pārtikai, arī pēc viņa domām, diezin vai būtu pareizais solis, ņemot vērā budžeta iespējas, jo šāds solis nozīmētu PVN nodokļu ieņēmumu samazinājumu, bet tas automātiski nenodrošinātu arī pārtikas preču cenu krišanos par tādu pašu procentu. «Tādējādi PVN likmes samazināšana nozīmē mazākus ieņēmumus budžetā, bet patērētājs šo PVN likmes samazināšanu neizjustu pilnībā, turklāt šajā gadījumā lētākas pārtikas preces būtu arī sabiedrības turīgākajam slānim. Līdz ar zemāku PVN gan varētu sagaidīt pārdoto pārtikas preču apjomu pieaugumu, tomēr šis pieaugums procentuāli būtu mazāks nekā cenu izmaiņas, turklāt PVN samazināšana visai pārtikai var sekmēt tādu pārtikas produktu iegādi, kuri nav uzskatāmi par veselīgiem pārtikas produktiem,» klāstīja E. Rudzītis.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm medikamentiem piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvijā piemērotā šī nodokļa likme — 12% ir ne tikai augstākā Baltijā, bet pat visā Austrumeiropā, liecina a/s BDO Latvia pētījums.

Latvijā PVN likme medikamentiem ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Dānijā, Īrijā, Bulgārijā.

«Attīstītās valstis (Somija — 10%; Beļģija – 6%, Luksemburga – 3%, Zviedrijā pat 0% ) piemēro salīdzinoši daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties ieviest arī lielāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir salīdzinoši augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka pat salīdzinājumā ar Baltijas valstīm Latvija ir PVN rekordiste – kamēr Lietuvā un Igaunijā kompensējamajām zālēm piemēro samazināto 5 un 9% PVN, Latvijā tas ir 12%. Būtiski zemāka PVN likme zālēm ir Austrumeiropas — jaunajās ES dalībvalstīs Ungārijā, Polijā. «Jāņem vērā, ka medikamentu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli pat dažādās Eiropas Savienības valstis ir ļoti atšķirīga un pat sarežģīta, jo ir tādas grupas, kurām tiek piemērota šī nodokļa standarta likme, piemēram, bezrecepšu medikamentiem, ir tādi medikamenti, kuriem tiek piemērota pazeminātā PVN likme un pat ir tādas zāles, kurām šī PVN likme ir 4% vai pat 0%,» kopējo ainu medikamentu aplikšanā ar PVN skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka ir valstis, piemēram, Dānija, Īrija, Bulgārija, kurās visas zāles apliek ar valstīs esošo PVN standartlikmi, ir tādas valstis, kā piemēram, Itālija un Francija, kur daļu medikamentu apliek ar 10%, otru ar daudz zemāko 4% vai pat 2,1% likmi.

Latvijā nostiprinājies uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums, sacīja Auto asociācijas vadītājs Ingus Rūtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēdējo gadu laikā mazlietotu automobiļu iegādes darījumos izkristalizējusies krāpniecības shēma, tos pārdodot kā lietotas preces un rēķinā neuzrādot PVN, kam būtu jānonāk valsts kasē. Iepriekš PVN bija negodīgo tirgotāju papildus peļņas avots, jo tas netika nomaksāts valsts kasē, taču pēdējos gados, konkurencei saasinoties, pārdevēji atsakās arī no PVN tiesas un samierinās vien ar pāris simtu eiro komisiju par darījumu.

Tomēr automobilis, neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns vai lietots, ir tāda pati prece kā jebkura cita, un tās pārdošanas gadījumā tas ir ar PVN apliekams darījums. Tiesa, izņēmums ir automobiļiem, kas ir bijuši privātpersonu īpašumā un par kuriem PVN ir pilnā apmērā samaksāts, tos iegādājoties.

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz atvieglot un vienādot PVN piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Ar grozījumiem likumā plānots pārskatīts esošo atvieglojumu, kas ļauj MVU, ievērojot noteiktu slieksni, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN.

Pašlaik MVU var piemērot atbrīvojumu nemaksāt PVN līdz noteiktam slieksnim tikai savā valstī. Savukārt pēc likuma grozījumiem MVU, kas veic ar PVN apliekamus darījumus arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, būs tiesīgs piemērot attiecīgās ES dalībvalsts PVN atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kā to ir noteikusi konkrētā ES dalībvalsts.

Kā priekšnoteikums šādu tiesību īstenošanai būs MVU apgrozījums, kas nevarēs pārsniegt attiecīgās ES dalībvalsts atbrīvojuma slieksni un kopējo apgrozījumu ES, kas ir noteikts 100 000 eiro apmērā. Šī kārtība būs attiecināma uz citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē, kā arī iekšzemes PVN maksātāji varēs izmantot MVU atbrīvojumu citās ES dalībvalstīs.

No šīs dienas stājas spēkā grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paredz ieviest samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

PVN samazināto likmi 5% apmērā piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Samazināto PVN likmi piemēros aronijām, avenēm, brūklenēm, cidonijām, citronliānas ogām, dzērvenēm, ērkšķogām, irbenes ogām, jāņogām, kazenēm, kazeņavenēm, korintēm, krūmmellenēm, lācenēm, mellenēm, meža zemenēm, pīlādžu ogām, plūškoka ogām, sausserža ogām, smiltsērkšķu ogām, upenēm un zemenēm, kā arī āboliem, bumbieriem, ķiršiem un plūmēm, burkāniem, cukurkukurūzai, fenhelim, galda bietēm, galda rāceņiem, galviņkāpostiem, lapu kāpostiem, brokoļiem, ziedu kāpostiem un tamlīdzīgiem pārtikas kāpostaugiem, kā arī gurķiem, kabačiem, cukini, kartupeļiem, kāļiem, kolrābjiem, mārrutkiem, ķiplokiem, ķirbjiem, melnajiem rutkiem, pastinakiem, patisoniem, pētersīļu saknei, pupām, pupiņām, puraviem, redīsiem, selerijām (sakņu, kātu, lapu), kā arī sīpoliem, tostarp šalotes, sparģeļiem, tomātiem, tominambūriem, turnepšiem un zirņiem. Samazināto PVN likmi piemēros arī dārza salātiem (galviņsalātiem) un cigoriņiem (tai skaitā lapu cigoriņiem), garšaugiem (tai skaitā dillēm, lapu pētersīļiem, bazilikam, koriandram (kinzai), piparmētrām un tml.), kā arī ķiploku lokiem, dsalātu dārzeņiem (tai skaitā romiešu salātiem, ozollapu salātiem, rukolai, endīvijām, mizunai un dīgstiem), skābenēm, spinātiem, rabarberiem, mangoldiem un sīpollokiem.

Valdniekam jārīkojas kā bitei, kas savāc medu, nenodarot sāpes augam. /Mahābhārata/

Ko Latvija varētu darīt ar EUR 1 miljardu gadā? Varbūt pajautāsim skolotājiem, policistiem, ierēdņiem? Man pašam kā prioritāte šķiet, ka varētu reformēt VID, lai tur strādātu perspektīvākie jaunieši un spējīgākie nodokļu speciālisti un saņemtu konkurētspējīgākas algas un bonusus, ja ir izpildīti gada sākumā ieplānotie mērķi un ja VID klienti – nodokļu maksātāji – sniegtu atsauksmes, ka saņēmuši labāko servisu, kāds vien iespējams. Tad VID auditā skaidrotu, kur uzņēmums kļūdījies, kā pareizi samaksāt un sodītu tikai, ja VID konstatē ļaunprātību, piemēram, ja uzņēmums atkārtoti ignorē VID norādes par nekorektu rīcību.

Lai arī viedoklis par to, ka PVN likme kopumā būtu jāpalielina, ir nepopulārs, tomēr citu iespēju valstij «salasīt» vajadzīgo naudas daudzumu nodokļos var arī nebūt

Krievijas embargo ES un Latvijā ražotajiem pārtikas produktiem komplektā ar rudenī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām ar jaunu sparu uzjunda jautājumu par iespējamām PVN likmju izmaiņām. Lai arī viedoklis par to, ka PVN likme kopumā būtu jāpalielina, ir nepopulārs, tomēr daļa aptaujāto skaudri apzinās, ka citu iespēju valstij «salasīt» vajadzīgo naudas daudzumu nodokļos varot arī nebūt. Proti, Latvijas kopējā sociālekonomiskā situācija signalizējot par neatrisinātām problēmām, kas velkot atvarā.

Biedē situācija

«Valsts ir parādā vienu gada budžetu, darbspējīgo iedzīvotāju emigrācija uz ārzemēm turpinās, papildu naudu vajag izglītībai, veselībai, infrastruktūrai utt., bet nodokļu maksātāju skaits neaug, patērētāju daudzums pat sarūk, kam vēl papildu pipariņus piedos Krievijas embargo, tāpēc vieglākais ceļš patiešām būtu vienkārši palielināt nodokļus, piemēram, PVN likmi, tomēr šāds solis nebūt neveicinās patēriņu un vienlaikus prasīs papildu apgrozāmos līdzekļus biznesam,» situāciju raksturo konsultāciju SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Viņš atzīst, ka darbspējīgo cilvēku emigrācija tikai pasliktina kopējo situāciju, jo tie ir potenciālie nodokļu maksātāji, darbaspēks investoriem, kurus valsts zaudē un līdz ar to zaudē investīciju piesaistes iespējas, kā arī nodokļu maksātājus, galu galā arī patērētājus. «Paraugoties uz valstī nodarbināto skaitu, kuri maksā nodokļus, piemēram, 2007. gadā un šogad, ir skaidrs, ka šis apjoms ir sarucis, savukārt nodokļu ieņēmumu apmērs ir pretējs. Tas nozīmē, ka mazāks strādājošo skaits ir samaksājis vairāk – tātad lielākus nodokļus. Tēlaini izsakoties, ja agrāk 100 eiro nodokļus, samaksāja 10 nodokļu maksātāji, tad tagad to pašu vai pat vēl vairāk jāspēj izdarīt astoņiem nodokļu maksātājiem. Ja šo apburto loku neizdosies pārraut, tad varam nonākt situācijā, kad nodokļu maksātāju skaits vienkārši nevarēs samaksāt tik daudz nodokļos, cik valstij būs vajadzīgs,» brīdina Dz. Putnis. Viņu arī uztraucot trūcīgās iedzīvotāju kategorijas pieaugums. «Lai šie cilvēki vismaz būtu paēduši, PVN pārtikai – maizei, pienam, dāzeņiem – tāpat kā daudzās vecajās ES dalībvalstīs – būtu jābūt ievērojami mazākam par pašreizējo pamatlikmi,» – atzīmēja Dz. Putnis.

Visbeidzot politiski jāizšķiras par samazinātas PVN likmes piemērošanu pārtikai, taču atbildīgās ministrijas runā katra savā valodā

Iekasētā PVN apjoms gadu no gada aug – kopš 2012. gada tas pakāpies vairāk nekā par 300 miljoniem eiro, bet pēdējā gada laikā vien – par 100 miljoniem, tā rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati. Nevajag jau bliezt ar veseri pa nodokļu ieņēmumiem, tomēr varbūt ir īstais brīdis palēnām, gadu no gada ar PVN likmes samazināšanu dot impulsu atsevišķām jomām, vispirms sākot ar daudz cietušo piena vai pelēkās konkurences nomocīto dārzeņu biznesu. Tā pamazām svaigā pārtika un būtiskākas izejvielas tiktu atbrīvotas no PVN pašlaik ļoti ciešā apskāviena. Lauksaimnieki un pārtikas rūpnieki sagaida tādu PVN likmes samazinājumu, lai pašmāju ražotāji spētu konkurēt ar importa preci.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) norāda uz Latvijas lauksaimnieku satraukumu par pārtikas ražošanas izmaksu straujo pieaugumu, kā rezultātā arvien pieaug pārtikas cenas veikalos.

LOSP provizoriskie aprēķini skaidri norāda uz to, ka 2022. gads lauksaimniecībā un saistītājās nozarēs būs īpaši saspringts energoresursu, degvielas, gāzes un mēslošanas līdzekļu, lopbarības, graudaugu cenu pieauguma dēļ. Vienlaikus cenu pieaugumu veicinās arī notiekošā pāreja uz jauno Kopējo lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu līdz 2027. gadam, t.sk. jaunas vides prioritātes. Vēl straujāk situāciju nozarē ietekmē karš Ukrainā - graudu deficīts Eiropas reģionā var izsaukt vispārēju pieprasījuma pieaugumu pasaules tirgū pēc pārtikas produktiem, jo īpaši graudiem.

24. martā plkst.10 sākas LOSP un Zemkopības ministrijas organizētā konference “PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai”.

Viena no grāmatām, kas uz mani atstāja fundamentāla darba iespaidu, bija G. Senkeviča Quo vadis. Līdzīgas, fundamentālas pārdomas virmo arī tagad PVN sistēmas sakarā.

Te gan stāsts nav tik daudz par šī brīža lielākajām PVN aktualitātēm Latvijā – jauno PVN likumu¹ vai jauno PVN Rēķinu Direktīvu (2010/45)² . Šis stāsts ir vairāk par Latvijā nepelnīti publisku ievērību neguvušo, bet Eiropā plaši diskutēto procesu par PVN sistēmas uzlabošanu, jeb t.s. Eiropas Komisijas (EK) pieņemto Zaļo Dokumentu Par PVN nākotni. Tas nozīmē, ka visa ES sabiedrība (arī Latvijas iedzīvotāji, t.sk. Tu, dārgais lasītāj) varēja ierosināt – kā uzlabot PVN sistēmu. Rezultātā salīdzinoši nesen tapa EK dokuments ar aptaujas rezultātu (vairāk kā 1 700 priekšlikumu) apkopojumu par vairāk kā 40 gadus vecās PVN sistēmas uzlabošanu. Kādi tad ir EK būtiskākie secinājumi?

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) Nozīmīgo tirgotāju savienība aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī ēdināšanas pakalpojumiem, informē LTA.

Tāds secinājums radās apspriežot jauno lēmumu par samazināto PVN likmi no 21% līdz 5% attiecībā uz Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Uzņēmēji uzskata, ka arī ēdināšanas apkalpojumiem jāsamazina PVN (izņemot alkoholu). Tas ļautu iedzīvotājiem pilnvērtīgi izmantot ēdināšanas pakalpojumus ikdienā un vienlaikus palīdzētu palielināt darbaspēka un sociālo iemaksu apjomu budžetā.

Nosakot PVN samazināšanu tikai Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām, dārzeņiem, ēdināšanas sektorā uzņēmēji tiek nostādīti ļoti neizdevīgā situācijā, norāda LTA. Proti, ja ēdienu gatavošainai nepieciešamajam iepirkumam samazinās PVN, bet pārdodot tālāk patērētājam ēdināšanas iestādē, PVN ir paaugstinātā līmenī, uzņēmējam šī starpība nodokļos būs jāpiemaksā no savas kabatas. Piemēram, iepērkot kartupeļus uzņēmējs maksās 5% PVN, bet sagatavojot tos ēdienā nākas jau piemērot 21% PVN, kas jāsamaksā valstij. Ja PVN būtu vienādi, tad nerastos šī starpība.

Patlaban spēkā esošā samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem nav izrādījusies efektīva, tomēr tādu varētu piemērot restorānu nozarei, intervijā atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Patlaban PVN samazinātā likme 5% apmērā tiek piemērota Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, tomēr izskanējis priekšlikums piemērot samazināto PVN likmi arī pārtikas pamatproduktiem.

Tomēr finanšu ministrs ir skeptisks par samazinātās PVN likmes piemērošanas paplašināšanu. Viņa ieskatā, produktu cenu nenosaka nodokļi, bet piedāvājuma un pieprasījuma attiecības. Kā piemēru Reirs minēja samazinātā PVN piemērošanu Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, kā rezultātā 2018.gadā budžetam gājuši secen 3,8 miljoni eiro.

«Varam jau spriest par to, kā būtu, ja šāda samazinātā likme nebūtu, tomēr objektīvs rādītājs ir restorānu bizness, jo restorāni katru dienu iepērk konkrētu daudzumu produktu. Daudzu restorānu pārstāvji atzina, ka pirmajos trijos mēnešos cena samazinājās, bet pēc tam tās atgriezās iepriekšējā līmenī. Tā ir ilūzija, ka samazināto PVN varam piemērot tikai Latvijas precēm, jo tā tiek piemērota gan spāņu tomātiem, gan Holandes gurķiem u.c.,» stāstīja finanšu ministrs.