Viena no grāmatām, kas uz mani atstāja fundamentāla darba iespaidu, bija G. Senkeviča Quo vadis. Līdzīgas, fundamentālas pārdomas virmo arī tagad PVN sistēmas sakarā.
Te gan stāsts nav tik daudz par šī brīža lielākajām PVN aktualitātēm Latvijā – jauno PVN likumu1 vai jauno PVN Rēķinu Direktīvu (2010/45)2 . Šis stāsts ir vairāk par Latvijā nepelnīti publisku ievērību neguvušo, bet Eiropā plaši diskutēto procesu par PVN sistēmas uzlabošanu, jeb t.s. Eiropas Komisijas (EK) pieņemto Zaļo Dokumentu Par PVN nākotni. Tas nozīmē, ka visa ES sabiedrība (arī Latvijas iedzīvotāji, t.sk. Tu, dārgais lasītāj) varēja ierosināt – kā uzlabot PVN sistēmu. Rezultātā salīdzinoši nesen tapa EK dokuments ar aptaujas rezultātu (vairāk kā 1 700 priekšlikumu) apkopojumu par vairāk kā 40 gadus vecās PVN sistēmas uzlabošanu. Kādi tad ir EK būtiskākie secinājumi?
Nesasniedzamais horizonts
Neskatīsim tik radikālus priekšlikumus, kas sen jau EK līmenī ir izskatīti un noraidīti – vispārējās vietējās reversās PVN sistēmas ieviešana (t.i., priekšlikums ieviest visiem darījumiem tādu sistēmu kā nesen ieviesām celtniecībā) vai ASV esošais pārdošanas nodoklis ES PVN vietā.
Par ko šķēpi lauzti visvairāk?
Bez jau gadu desmitiem diskutētās PVN krāpšanu problēmas lielākie pārmetumi PVN sistēmai ir par to, ka ES faktiski pastāv 27 dažādas PVN sistēmas solītās vienotās sistēmas vietā. Esmu arī pats par to pārliecināts. Piemēram, kad regulāri klātienē satiekamies ar citu ES valstu PVN ekspertiem un pārrunājam aktualitātes, katrai valstij parasti ir attiecīgā jautājuma piemērošanas nianses. Turklāt, Rietumeiropas valstīm raksturīgi, ka šīs nianses ir daudz detalizētākas kā Austrumeiropā.
Starptautiskajam biznesam PVN sistēmas atšķirības ES valstīs parasti nozīmē būtiskus papildu izdevumus konsultantiem un atskaitēm. Turpretī mazajām un vidējām sabiedrībām attiecīgās normas var likties pārāk sarežģītas (dārgas), lai vispār uzsāktu pārrobežu darījumus. Vairāki uzņēmumi tādēļ norādījuši EK, ka zināmos apstākļos dod priekšroku darījumiem ar ārpus ES esošiem darījumu partneriem. Ja tā padomā – kādēļ gan ne? Importam ES ievedmuita rūpniecības precēm (pretstatā lauksaimniecības) parasti ir 0, PVN importam parasti nav jāmaksā, bet tikai jāuzskaita kā + un -, ja tā nav akcīzes prece, paliek tikai nelielais dabas resursu nodoklītis iepakojumam.
Kādas zāles pret šīm PVN sistēmas problēmām atrastas?
EK piedāvā šādus risinājumus (kas sadalīti četros blokos: vienkāršošana, efektivizēšana, krāpšanas apkarošana, noteikumu vienādošana visā ES):
1. Kopīgs ES PVN kodekss (tāpat kā ES Muitas kodekss).
2. Nodokļu maksātājs PVN jautājumus par piegādēm visā ES var atrisināt savas valsts VID. Šis priekšlikums cita starpā paredz veidot bezmaksas portālu, kur varēs iegūt informāciju par PVN pamatprasībām visās ES valstīs, standartizēt PVN deklarācijas formu visās ES valstīs, standartizēt preču eksporta fakta apliecināšanu, samazināt kopējo atskaišu skaitu, utt.
3. Vienotas standarta likmes ieviešana visām (t.sk. samazināto likmju un PVN izņēmumu) piegādēm ļautu samazināt standarta likmi, neradot zaudējumus valsts budžetam. Šis priekšlikums ļautu ne vien samazināt uzņēmēju, bet arī valsts tēriņus PVN administrēšanai. Pie šī paša priekšlikuma paredzēts aplikt arī publiskā sektora pakalpojumus ar PVN, jo izņēmums nodokļa piemērošanā publiskā sektora pakalpojumiem rada negatīvas ekonomiskās sekas (neveicina ārpakalpojumu iepirkšanu pašvaldībās, publiskās un privātās partnerības projektu attīstībā, utt.).
4. No iepriekšējā punkta izriet pat vēl būtiskāks secinājums – priekšnodokli gandrīz vienmēr drīkstētu atskaitīt, kas būtu milzīgs atvieglojums, jo šis parasti ir centrālais jautājums nodokļu maksātāju strīdos ar VID.
5. Apzinoties, ka liela daļa PVN valsts budžetam iet secen dēļ PVN krāpšanas gadījumiem, iepriekš minētā sistēmas vienkāršošana un daudz aktīvāka un sistematizētāka informācijas apmaiņa starp ES nodokļu administrācijām ļaus VID vairāk pievērsties krāpnieku vai aizdomīgu darījumu identificēšanai, nevis krāpnieku (bieži – godīgajiem) klientiem. Šobrīd, diemžēl, pārāk bieži vēl Latvijā un citur ES sastopami nodokļu administrāciju lēmumi un tiesu spriedumi, kur ignorēta ES Tiesas prakse.
Un kas Latvijas komersantam no tā visa?
Paraugoties uz PVN sistēmu no putna lidojuma, vieglāk izprast pamatprincipus, uz kuriem tā būvēta. Tas, savukārt, var ļaut labāk saprast – vai virzāties pareizā virzienā ar jūsu šī brīža PVN problēmu, ja tāda ir radusies.
Tomēr pat, ja jums šāds PVN sistēmas problemātikas apcerējums šķiet cerīgs sistēmas sakārtošanai, nav pamata sagaidīt pārmaiņas tik drīz. Vairums no apjomīgā dokumenta diez vai praksē realizēsies tuvākajā piecgadē. Visā ES PVN kopsumma veido ap LVL 560 miljardiem gadā. Katras ES valsts budžetam tā ir ārkārtīgi svarīga nodokļu ieņēmumu pozīcija. Tādēļ ES valstis, visticamāk, veiks būtiskas manipulācijas ar PVN sistēmu vienīgi gadījumā, ja būs absolūti pārliecinātas, ka ES valstu budžeti no tā necietīs.
1 Par jauno PVN likumprojektu plašāk iespējams uzzināt, piemēram: šeit
2 Par 2013.gada 1.janvārī ieviešamās direktīvas saturu informējām jau 2010.gadā: šeit.