Allaž ir bijušas diskusijas par to, kādas metodes bijušas dažādiem kontrolējošajiem dienestiem Latvijā un kādas funkcijas īsti tie veic – attīsta uzņēmējdarbības vidi no negodīgiem darboņiem, vai arī apgrūtina darbu godīgi strādājošiem uzņēmējiem.
Protams, nevienam uzņēmējam – gan godīgam, gan negodīgam – nepatīk, kad pie viņa ierodas dažādi kontrolētāji. Kāpēc šādas darbības nepatīk negodīgajiem, viss ir skaidrs. Taču problēmas dažādas pārbaudes rada arī godīgi strādājošiem uzņēmumiem – galvenokārt jau tāpēc, ka tās aizņem laiku, traucējot pievērsties tiešajam darbam. Un, ja vēl dažādas kontroles notiek bieži, tas jau var sākt draudēt ar sava veida biznesa dīkstāvi. Šoreiz runa ir par Latvijas muitas dienesta darbu, kas acīmredzot ir nolēmis sasniegt Ginesa rekordu pārbaudīto kravu ziņā no tām kravām, kas vispār šķērso mūsu valsts robežu.
Nevar noliegt, ka muitas kontrolei ir jābūt efektīvai, tādējādi faktiski aizstāvot vietējā tirgus intereses. Tomēr nav skaidrs, kāpēc tam būtu skrupulozi jākrata ne tikai tās kravas, kas ir paredzētas Latvijas tirgum, bet arī tās, kas musu valsti šķērso tranzītā, un realitātē tiek vestas, piemēram, no Krievijas uz Vāciju. Jā, ir svarīgi, lai tranzītam paredzētās kravas «nepazustu» Latvijas teritorijā. Tāpat gadījumos, ja ir aizdomas par kontrabandas preču klātbūtni tranzīta kravā, ir tikai normāli informēt par šādām kravām to valstu atbildīgos dienestus, kurp attiecīgās kravas tiek vestas. Pasaulē tā ir visnotaļ ierasta prakse – gadījumos, kad ir aizdomas par nelikumīgām tranzīta kravām, ļaut tās netraucēti izvest caur savas valsts teritoriju, vienlaikus informējot citu valstu dienestus par potenciāli nelikumīgu kravu. Šādai taktikai ir vismaz divi pozitīvi efekti.
Pirmkārt, tādējādi attiecīgajai valstij nav jātērē savu resursi, lai cīnītos ar notverto likumpārkāpēju.
Otrkārt, netiek radītas liekas rindas robežkontroles punktos. Savukārt šobrīd uzņēmēji sūdzas, ka ilgtermiņā nevar garantēt saviem klientiem pastāvīgas piegādes, jo nav nekādas skaidrības par to, kāda būs dīkstāve, nonākot līdz Latvijas robežai. Citiem vārdiem sakot, Eiropas kravu pārvadājumu tirgū Latvija ir kļuvusi par valsti, kurai patīk iespējami vairāk kau ko pakratīt. Turklāt diez vai ir liela jēga nepārtraukti kratīt viena un tā paša uzņēmuma kravas neskaitāmas reizes viena gada ietvaros, ja, piemēram, pirmie divi mēneši jau ir pierādījuši, ka neko nelegālu ar konkrēto zīmolu braucošās automašīnas neved.
Nav šaubu par to, ka kontrolei ir jābūt, bet šim procesam jābūt efektīvam un labi organizētam, nevis jāveic pārbaudes tikai tāpēc, lai gada beigās varētu pateikt – redz, cik mēs labi strādājām, cik daudz pārbaužu veicām, kā centāmies...
Un vēl, dārgie kontrolējošie dienesti, Dienas Biznesam ir patiess prieks, ka jūsu darbinieki lasa mūsu laikrakstu, bet ir vismaz nekorekti doties «ciemos» tieši pie tiem uzņēmējiem, kuri ir atļāvušies paust kritiskus viedokļus par jūsu darbu.