Atpūta

Piektdienas intervija ar sporta un fitnesa kluba Reaktors vadītāju Anniju Viškinti

Lelde Petrāne,12.12.2014

Santorini, Grieķijā 2014. gada augustā. Viena no pasakainākajām vietām, kur esmu viesojusies

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild sporta un fitnesa kluba Reaktors vadītāja Annija Viškinte. Sporta un fitnesa klubs Reaktors ir latviešu uzņēmums, kurš dibināts 2000. gadā. Reaktora galvenais treneris ir sporta leģenda, kultūrists Aivars Visockis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad vēl mācījos skolā, vasarā piestrādāju Reaktorā par administratori, vēlāk jau kļuvu par sporta kluba vadītājas vietnieci un nu jau vairākus gadus vadu šo sporta klubu. Darbs jau ir kļuvis par sirdslietu, man ļoti patīk atrasties sportiskā vidē, komunicēt ar klientiem, radīt apstākļus, lai cilvēki nāktu uz sporta klubu, nevis tikai trenēties, bet arī iegūt jaunus kontaktus, draugus, realizētu sen lolotus sapņus. Sporta klubā pats svarīgākais ir atmosfēra un to veido ne tikai telpas, aprīkojums vai ārējā vide, bet arī darbinieki, klienti-cilvēki. Daudzi nāk uz sporta klubu socializēties, satikt draugus, atpūsties no ikdienas rūpēm un transformēt negatīvo enerģiju.

Ļoti liels izaicinājums bija sporta kluba telpu maiņa šā gada augustā, kad no Rūpniecības ielas pārvācāmies uz Toma ielu. Klientiem solīju, ka 10 dienu laikā sporta klubs pārcelsies un mums tas izdevās, par to ir ļoti liels gandarījums. Arī tagad, kad sākam iestrādāties jaunajās telpās, ir patīkami dzirdēt no klientiem, cik labi viss sanācis, pat labāk kā bija iepriekš. Šis ir tas gandarījums, ko saņemu un tādēļ ir vērts pilnveidoties un iet uz priekšu.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Esmu Latvijas patriote, man ir bijušas iespējas aizbraukt, gan mācīties, gan dzīvot. Kad mācījos augstskolā, izmantoju iespēju doties apmaiņas programmā uz pusgadu, lai saprastu, vai tas ir man. Padzīvojot ārzemēs, tomēr sapratu, ka vēlos palikt un strādāt Latvijā. Uzskatu, ka ārzemēs, nekad nebūtu «savējā», lai arī cik labi prastu valodu, lai kādu darbu strādātu.

Šobrīd par nozari varu teikt, ka tā joprojām attīstās, Latvijā sporta klubu kultūra ir mazliet aizkavējusies pagātnē, taču ir vērojamas pozitīvas tendences, jāatzīst, ka Lietuvā fitnesa industrija ir vairākus soļus priekšā Latvijai. Latvijā arvien vairāk tiek uzsvērti veselīga dzīvesveida pozitīvie aspekti, līdz ar to cilvēki vairāk vēlas sportot un kustēties. Reaktorā cenšamies tam sekot līdzi un pielāgoties.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Šobrīd noteikti vairāk iepriecina, nevis apbēdina. Sporta klubs atrodas jaunās telpās, ir iespēja visu sākt no sākuma, realizēt idejas, kuras iepriekš neuzdrīkstējos. Man tā ir milzīga pieredze, kura ne katram ir dota, varu sekot līdzi katram attīstības posmam, zinu katru niansi. Priecājos, ja klientiem patīk pie mums un viņi atgriežas, saucot šo par savu sporta klubu.

- Vai Jūs un Jūsu pārstāvēto uzņēmumu var atrast interneta sociālajos tīklos un sociālajos portālos. Kāpēc – jā vai nē?

Jā, kad sāku strādāt Reaktorā, tas bija primārais uzstādījums, ka uzņēmumam ir jābūt aktīvam sociālajos tīklos, mūsdienās tas ir ļoti svarīgi. Šobrīd visa aktuālā informācija, jaunumi un piedāvājumi regulāri tiek izvietoti visos populārākajos portālos un klienti tam rūpīgi seko līdzi un ir ļoti atsaucīgi, līdz ar to rodas atgriezeniskā saite un komunikācija ar klientiem ir daudz operatīvāka, arī mājaslapa ir uzlabota un ērta lietotājiem.

- Vai darbinieku trūkumu izjūtat?

Šobrīd - nē, bet 2009. –2010. gadā bija problēmas ar grupu nodarbību treneriem. Mums ir vairāki darbinieki, kuri strādā Reaktorā no pirmās atvēršanas dienas.

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?

Galvenais, uz ko skatos, pieņemot darbā darbiniekus, ir vēlme darboties un pilnveidot sevi. Intervijās vēlos redzēt interesi un entuziasmu potenciālā darbinieka acīs. Ja tāda nav, tad neuzskatu, ka šim cilvēkam ir vieta sporta klubā. Administratoram ir jābūt cilvēkam, kuram patīk apkalpot klientus un būt dabiski draudzīgam, treneriem ir jābūt profesionāliem savā jomā, pašiem regulāri jānodarbojas ar sportu, tāpat jāpiemīt psihologa ķērienam. Esmu novērojusi, ka vairākos gadījumos cilvēki bez iepriekšējas darba pieredzes ir daudz centīgāki un apņēmības pilni strādāt, nekā tie, kuriem ir vairāku gadu pieredze.

- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

Šobrīd galvenais uzdevums ir iedzīvoties jaunajās telpās, radīt klientiem patīkamo un ierasto vidi, lai varētu turpināt darboties vēl vismaz 15 gadus. Esam plānojuši arī atsvaidzināt trenažieru piedāvājumu, apsveram iespēju par jauna inventāra iegādi grupu nodarbībām, jo viss attīstās, cenšamies iet līdzi, lai klientiem būtu interesanti.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Reaktorā sāku strādāt jau skolas brīvlaikos vasarā, vēlāk jau apvienoju ar augstskolu. Vēlāk kļuvu par sporta kluba vadītājas vietnieci un tagad jau 3 gadus vadu Reaktoru. Šī ir mana pirmā darbavieta.

- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums un logo?

Sporta kluba nosaukumu izdomāja tā īpašnieks, kurš uzaudzis Salaspilī, kurā ir Salaspils atomreaktors. Reaktorā ražo enerģiju, ļoti spēcīgu, un tas šķita ārkārtīgi piemērots profesionālam sporta klubam. Esam lepni ar to, ka Reaktora logo 15 gadu laikā ir palicis nemainīgs.

- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.

Ļoti daudzi klienti, atnākot pirmo reizi uz sporta klubu, domā, ka šeit notiek tikai «muskuļu kačāšana» muskuļotu vīru pavadībā vai arī tikai profesionāļi šeit nāk un trenējas. Tas ir absolūts mīts, uz sporta klubu nāk dažāda vecuma un fiziskās sagatavotības cilvēki ar dažādiem uzstādījumiem. Vienmēr esmu teikusi, ka galvenais ir uzsākt, sajust rezultātu un patīkamo nogurumu, kas rodas pēc katra laba treniņa. Šo gandarījumu novēlu sajust katram.

- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Tā noteikti ir stabilitāte un prognozējamība, lai nodokļu likmes nemainās 6 reizes gadā. Tāpat gribētos lielāku pretimnākšanu un izpratni par uzņēmējdarbību no politiķiem un valsts iestādēm. Mums beidzot jāsaprot, ka bez uzņēmējiem nav iespējama valsts attīstība. Cilvēkiem jādod iespēju nopelnīt, nevis jāizdomā veidi, kā uzņēmējiem sarežģīt dzīvi, ieviešot arvien jaunus ierobežojumus. Nav normāli, ka uzņēmēju prātus nodarbina galvenokārt jautājums par izdzīvošanu, nevis par biznesa attīstību.

- Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Mani ļoti pārsteidz cilvēku nezināšana par savu veselību un kā to uzturēt labā stāvoklī – sportojot vai ēdot veselīgi un sabalansēti. Liela daļa cilvēku nesporto, Eirobarometra aptaujas par 2013.gadu secināja, ka 42% Eiropas iedzīvotāju nekad nenodarbojas ar sportu, pat ne ar garām pastaigām brīvā dabā. Lai sportotu pietiek ar parku vai mežu, sporta klubs ir tikai viens no variantiem. Ļoti ceru, ka drīz šī tendence uzlabosies un cilvēki pievērsīs lielāku uzmanību savai veselībai.

- Kurš ir Jūsu mīļākais ēdiens un dzēriens?

Ikdienas steigā neatliek daudz laika gatavot pašai, bet, kad ir laiks, labprāt pagatavoju kādu veselīgu desertu, nenoliegšu, ka man patīk garšīgi paēst, izmēģināt ko jaunu. Priekšroku dodu franču un ķīniešu virtuvēm, esot ārzemēs, vienmēr iegriežos kādā ķīniešu restorānā, tā jau ir kā tradīcija. Kas attiecas uz dzērieniem, man garšo kafija, laba un kvalitatīva kafija. Nevaru iedomāties savu rītu bez tās.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

Man ir vairākas filmas un grāmatas, kas ietekmējušas manu redzējumu uz dzīvi, patīk lasīt vairākus autorus, lai rodas pašai savs redzējums par lietām. Ļoti patīk Remarka grāmatas, lasot tās, spēju novērtēt, ka man dzīvē viss ir kārtībā, tagad lasu Osho, tas palīdz, ja kādreiz šķiet, ka kaut ko neizprotu līdz galam, ļauj mazliet atslēgties no realitātes.

Par filmām, man ļoti patīk filmas par spēcīgām personībām, kuras iedvesmo, piemēram, Brīnišķais Prāts, Neaizskaramie, Voltera Mitija slepenā dzīve, Savvaļā. Ļoti svarīgi sajust labu pēcgaršu pēc filmas, lai vēl pēc tam varu par to domāt.

- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Lai atgūtu enerģiju, man ir svarīgi doties prom no ierastās komforta zonas, tādēļ šad tad dodos uz Sulu kūri Jūrmalā, kur ir iespēja veltīt laiku tikai sev, tas man ļoti palīdz sakārtot domas un atgriezties darbā ar pilnu jaudu.

- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Strādājot sporta klubā, ik dienu ir jākomunicē ar klientiem, jārisina dažāda veida jautājumi. Šo gadu laikā ir bijušas daudzas kuriozas situācijas. Kad pārvācāmies uz jaunajām telpām, klienti bija izdomājuši, ka varētu veidot dzīvo ķēdi un pārvietot hanteles no Rūpniecības ielas uz Toma ielu. Šo ideju nerealizējām, bet, manuprāt, tā ir lieliska. Jāsaka, ka klienti palīdzēja ar pārvākšanos, tas mani patīkami pārsteidza.

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Darīt to, kas tiešām patīk un būt ar cilvēkiem, kuri ir patiesi. Mūsdienās tas ir retums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēgts sporta un fitnesa klubs "Reaktors", kas bija viens no celmlaužiem svaru zāļu jomā, apliecināja "Reaktors" vadītāja Annija Reskāja.

Rīgas Maskavas priekšpilsētā bijušajās kluba telpās joprojām ir trenažieri, taču paredzēts, ka nākotnē tos varēs izmantot tikai ēkā mītošā uzņēmuma "ELKO Grupa" darbinieki.

"Tā būs privāta zāle, tas nebūs "Reaktors", un nebūs pieejams cilvēkiem no malas," skaidro Reskāja.

"Plānojām slēgt klubu 2.aprīlī. Tas bija paredzams, taču procesi valstī paātrināja procesu," saka "Reaktors" vadītāja, piebilstot, ka kluba darbība tika apturēta 18.martā.

"Iemesli tam bija vairāki. Galvenais, ka tāpat kā visiem biznesiem, nepieciešamas investīcijas. Sporta klubiem vajag attīstīties un piedāvāt kaut ko jaunu. Mūsu nostādne tāda laikam vairs nebija, un arī sākotnējais entuziasms bija noplacis," viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ziemeļkoreja apstiprina kodolreaktora darbības atsākšanu

LETA--AFP,15.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļkoreja otrdien apstiprinājusi, ka Jonbjonas kodolreaktors atsācis darboties normālā režīmā, pastiprinot bažas, ka Phenjana plāno nākammēnes palaist tālas darbības rādiusa raķeti.

Jonbjonas reaktors ir galvenais avots, kas var nodrošināt Ziemeļkoreju ar atomieroču ražošanā izmantojamu plutoniju.

Ziemeļkorejas Atomenerģijas institūta direktors intervijā valsts oficiālajai ziņu aģentūrai KCNA paziņoja, ka Jonbjonas kodolobjekts, tostarp piecu megavatu reaktors atsācis darboties normālā režīmā.

Jonbjonas reaktors tika apturēts 2007.gadā atbilstoši līgumam, kas tika panākts sešu pušu sarunās par Korejas kodolatbruņošanu. Tomēr pēc pēdējā kodolizmēģinājuma 2013.gadā Ziemeļkoreja sāka to atjaunot.

Eksperti uzskata, ka šis reaktors var saražot aptuveni sešus kilogramus plutonija gadā, ar ko pietiek vienai atombumbai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms dažām nedēļām darbu sācis jauns sporta un fitnesa klubs Reaktors.

Kā informēja kluba Reaktors vadītāja Annija Viškinte, pēc 15 gadu ilgās darbības Rūpniecības ielā Reaktoram bija pienācis laiks pārmaiņām. Iepriekšējo telpu īpašnieks plāno nojaukt objektu Rūpniecības ielā 27. Kā plusu viņa min to, ka jaunās telpas ir vizuāli pievilcīgākas.

Jautāta, cik lielas investīcijas ieguldītas jaunā kluba izveidē un kas prasījis vislielākos ieguldījumus, A. Viškinte biznesa portālam db.lv stāstīja: «300 000 eiro. Ventilācijas sistēmas un telpu pielāgošana profesionālajām vajadzībām - profesionālie grīdas segumi.» Lai atvērtu jauno klubu aizņēmums nav ņemts, izmantoti pašu līdzekļi. Ieguldītos līdzekļus plānots atpelnīt 5 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģija otrdienas vakarā atvienoja no sava elektrotīkla vēl vienu kodolreaktoru, valstij turpinot pakāpenisku atteikšanos no atomenerģijas izmantošanas.

Tianžas atomelektrostacijas (AES) 2.reaktors Vācijas robežas tuvumā tika atvienots no valsts elektrotīkla plkst.22.45 (plkst.23.45 pēc Latvijas laika). Tas bija darbojies 40 gadus, vēstīja ziņu aģentūra "Belga", atsaucoties uz operatoruzņēmumu "Engie Electrabel".

Tianžas AES 2.reaktors ir otrais no septiņiem Beļģijas kodolreaktoriem, kuru ekspluatāciju ir paredzēts izbeigt līdz 2035.gadam. Pirmais reaktors pie Antverpenes tika apturēts pērnā gada septembrī.

Abi pirmie apturētie kodolreaktori bija pazīstami to drošības problēmu dēļ. To darbība vairākkārt bija uz laiku apturēta, kopš 2012.gadā tika konstatētas plaisas reaktoru spiediena tvertnēs, kā arī citu problēmu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Riski karojot kodolvalstī (Ukrainā)

Dr. Agris Auce,10.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudz runājot par karu Ukrainā, Krievijas iebrukumu, sankcijām un citiem militāriem un enerģētiskiem aspektiem, dažādajās publiskajās diskusijās nav analizēts (vismaz ne publiski) kāds ļoti nopietns jautājums – Ukrainas kodolreaktori un ar to saistītie riska, ģeopolitiskie un militāri stratēģiskie faktori.

Kāda ir pasaules līdzšinējā pieredze šajā jomā? Daži precedenti kodolreaktoru bombardēšanā pasaulē ir, bet to nav daudz, un nav zināms, ka kaut reizi būtu apšaudīts vai bombardēts darbojošs atomreaktors.

Pirmo zināmo aviācijas uzlidojumu kodolreaktoram ir īstenojusi Irāna 1980.gada 30.septembrī, un pēc tam Izraēla 1981.gada 7.jūnijā, kad tika sekmīgi bombardēts Irākas kodolreaktors Osirak pie Bagdādes. Tiesa gan tas bija vēl nestrādājošs kodolreaktors būvniecības fāzē, kurš vēl nebija iedarbināts. Šis Irākas Osirak kodolreaktors bija neliels pētniecības reaktors kuru bija paredzēts darbināt ar 12 kg 93% bagātināta urāna pildījumu. 1980. un ari 1981.gadā tas vēl nebija darbojošs reaktors. Svarīgi atzīmēt, ka neskatoties uz to, ka tas bija neliels, vēl neiedarbināts reaktors, Irāna katram gadījumam nebombardēja galveno reaktora ēku, bet gan tikai reaktora kontroles centru, dažādas palīgēkas un centrafūgas, jo baidījās, ka reaktorā jau varētu būt ielādēta kodoldegviela, kas radītu plašāku radioaktīvu piesārņojumu. Izraēla gan pēc tam reaktoru sabombardēja, bet urāns tur vēl nebija ievietots, un radiācijas piesārņojuma nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijā naktī uz svētdienu nodots ekspluatācijā Eiropā lielākais kodolreaktors, kas būs trešais reaktors Olkiluoto atomelektrostacijā (AES) un nodrošinās aptuveni 14% no Somijas pieprasījuma pēc elektroenerģijas.

Enerģētikas uzņēmums "Teollisuuden Voima" (TVO) cer, ka jaunais reaktors samazinās nepieciešamību pēc elektroenerģijas importa no Norvēģijas un Zviedrijas.

Plānots, ka jaunais reaktors darbosies vismaz 60 gadus un stabilizēs elektroenerģijas cenas, kā arī spēlēs nozīmīgu lomu Somijas pārejā uz zaļāku enerģiju.

Reaktora jauda ir 1,6 gigavati. Tā būvniecība sākās 2005.gadā. Sākotnēji bija plānots, ka tas tiks atklāts 2009.gadā, bet dažādu tehnisku problēmu dēļ būvniecība tika vairākkārt atlikta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnes komercializācijas platforma "Komercializācijas reaktors" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) nule ir parakstījuši sadarbības memorandu par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesa inkubācijas centra izveidi Rīgā, informēja "Komercializācijas reaktora" vadītājs Nikolajs Adamovičs.

N.Adamovičs pauda gandarījumu par izveidoto sinerģiju ar Baltijā vērienīgāko inženierzinātņu centru – RTU. "Šādi radīsim platformu, kurā apvienota "Komercializācijas reaktora" pieredze zinātnisko atklājumu komercializācijā un RTU zinātniskā un tehnoloģiskā bāze. Tā mēs veicināsim kosmosa tehnoloģiju nozares izaugsmi un uzņēmumu attīstību, lai no tā iespējami vairāk iegūtu Latvijas un starptautiskā sabiedrība," uzsvēra N.Adamovičs.

Pēc viņa teiktā, inkubators ir priekšnosacījums ātrākai zināšanu apmaiņai, jaunu inovāciju radīšanai un pārnesei, komercializācijai, kā arī papildu finansējuma piesaistei jaunuzņēmumu attīstībai, tai skaitā arī no EKA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva iesniedz Baltkrievijai protesta notu par kodoldegvielas ielādēšanu Astravjecas AES reaktorā

LETA--BNS,07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Ārlietu ministrija piektdien iesniegusi Baltkrievijai protesta notu, kurā asi nosoda kaimiņvalstī uzsākto kodoldegvielas ielādēšanu Lietuvas robežas tuvumā uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) reaktorā.

Kā teikts notā, Baltkrievija ar šādu rīcību pārkāpusi atklātuma, caurskatāmības un labu kaimiņattiecību principus. Dokumentā norādīts, ka šīs spēkstacijas darbība rada tiešu apdraudējumu Lietuvas nacionālajai drošībai, videi un iedzīvotājiem, ņemot vērā tās atrašanos Lietuvas galvaspilsētas Viļņas tuvumā, neatrisinātās kodoldrošības problēmas un negarantēto būvdarbu procesa drošumu.

Lietuva aicina Baltkrieviju pārtraukt Astravjecas AES iedarbināšanu, iekams nav izpildītas Eiropas Savienības (ES) stresa testu rekomendācijas, un sadarboties ar Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupu, Eiropas Komisiju un citām starptautiskajām organizācijām.

"Kodoldrošības standartu un vides prasību ievērošana ir būtiska gan Lietuvai, gan pašai Baltkrievijai. Tā ir ne tikai divpusēja, bet arī reģionāla un ES mēroga problēma, kā to ne vienreiz vien uzsvēruši ES vadītāji. Šajos jautājumos nav vietas kompromisiem, un mēs neskatām iespēju vienoties ar Baltkrieviju," notā uzsvēris Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē ir laiks biznesam

Didzis Meļķis,18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valstij ir komerciāli pamatots iemesls piedalīties starptautiska līmeņa fundamentālo zinātņu projektos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Cita starpā Latvijas dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā un eventuāli arī Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN)* dod iespēju Latvijas uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, kas prasa augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus. Tā akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors vadītājs un līdzīpašnieks Nikolajs Adamovičs DB komentē, ka, «ja reiz tu esi spējis kaut ko pārdot CERN, tad tas ir labs, praktisks zīmogs tava darba kvalitātei. Un tas jau ir pakāpiens tālākiem globāliem iepirkumiem.» Pēc CERN pārstāvju vizītes Latvijā (skat. DB 23.05.) Komercializācijas reaktors ir organizācijai prezentējis sešus no saviem projektiem.

CERN ir ieinteresējies arī par Primekss Group betona tehnoloģiju, kas ļauj radīt neplaisājošu un arī šķidruma un gāzu noturīgu betonu. Kompānijas vadītājs un līdzīpašnieks Jānis Ošlejs DB norāda, ka šāda sadarbība nozīmēs ne vien biznesa darījumu, bet arī iespēju turpināt savu produktu pētniecību un attīstību. «Ja ar CERN palīdzību mēs saprastu, kā mūsu betons darbojas saskarsmē konkrēti ar hēlija molekulām, tad tam būtu komerciālais pielietojums ļoti daudzās sfērās,» saka J. Ošlejs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nojaucot sporta kluba Reaktors ēku Rūpniecības ielā un vēl vairākas būves, plānots sākt gatavot būvlaukumu jaunai kvartāla apbūvei Rīgā

Būvprojektu ēkas Rūpniecības ielā 27, kur vēl nesen atradās sporta klubs, un ēkas Rūpniecības ielā 23 demontāžai Rīgas būvvaldē iesniegusi SIA Pētersalas projekts. Uzņēmums pieder Swedbank grupas nekustamo īpašumu uzņēmumam Ektornet Latvia AB, liecina Lursoft informācija. Kompānijai Rūpniecības ielā pieder 2 ha plašs kvartāls.

Gaida atļauju

Demontāžas būvprojekts vēl nav akceptēts. Uzņēmums cer, ka tas notiks drīz, DB apliecina Pētersalas projekta valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Saņemsim atļauju demontāžai un tad lemsim par nākamajiem soļiem, viņš saka, piebilstot, ka ēku nojaukšana ir turpinājums garam procesam, kura rezultāts būs jauns pilsētas kvartāls. Pirms būvniecības uzsākšanas būs nepieciešama arī komunikāciju sakārtošana teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

ABB sadarbosies ar Latvijas iesācējuzņēmumu Adaplab

Lelde Petrāne,22.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules enerģētikas un automātikas tehnoloģiju uzņēmums ABB novērtējis Latvijas iesācējuzņēmuma Adaplab Oil&Gas piedāvāto risinājumu industriālajiem kontrolleriem; šobrīd tiek apspriestas tehniskas detaļas un strādāts pie kopēja projekta uzsākšanas, informē akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors vadītājs Nikolajs Adamovičs.

Pēc Adaplab patentētās tehnoloģijas radītais adaptīvais (pašregulējošais) programmrisinājums bija viena no desmit labākajām tehnoloģijām, kas iekļuva konkursa ABB Drives Innovation Challange finālā. Tā mērķis bija meklēt veidus, kas palīdzētu uzlabot ABB ražotos elektromotoru frekvenču pārveidotājus.

«Ja mēs palūkojamies apkārt, tad elektromotori ir visur: ledusskapjos, gaisa kondicionieros, ūdens sūkņos, u.c. Savukārt frekvenču pārveidotājus izmanto motoru apgriezienu un griezes momenta regulēšanai, tādējādi tie strādā daudz efektīvāk un ir iespējams būtiski samazināt elektrības patēriņu. Šie ieguvumi ir svarīgi gan ražošanas procesiem, gan birojiem, gan arī vienkāršā ikdienas dzīvē,» skaidro Adaplab vadītājs Raivis Ņikitins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas Tev jāzina 29. augustā

Dienas Bizness,29.08.2014

Latvijā.

Kā top?: Ābolu sidrs Mr. Plūme

Lai gan īsta sidra darīšanas joma ir pavisam jauna nozare Latvijā, patērētāju interesei ir tendence augt, stāsta SIA Jumpravas sidrs vadītājs Māris Plūme un valdes locekle Dace Smiltniece-Plūme. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Katram no mūsu vadošajiem programmētājiem kabatā ir piedāvājumi no Spānijas vai citu valstu IT uzņēmumiem,» Piektdienas intervijā atzīst Andris Griķis, Inbox.lv valdes priekšsēdētājs.

Rubrikā «Kā top» vērojam, kā tiek radīts ābolu sidrs Mr. Plūme.

Sporta kluba Reaktors vadītāja Annija Viškinte biznesa portālam db.lv atklāj, ka, veidojot jauno klubu, aizņēmums nav ņemts. Izmantoti pašu līdzekļi, kurus atpelnīs piecu gadu laikā.

Auto apskatā šoreiz - Volvo XC 90.

Pieteikumi šīm un citām aktuālākajām ziņām - raksta galerijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cērtot ceļu uz zinātni

Mārtiņš Šmits, speciāli DB 
,10.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā uzzināt, ka piens ir saskābis? Lielākā daļā gadījumu to noskaidro sadzīviskos apstākļos

Parasti šis «pētījums» notiek spontāni: ielejam pienu rīta kafijā un secinām, ka kafija kļuvusi nedzerama. Līdzīgi darbojas tests ar kukurūzas pār slām vai mannā putru.

Pārtikas rūpniecības nozarē tas viss ir nedaudz sarežģītāk, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Laboratorijas testam, ja vajadzīgs tikai starprezultāts, nepieciešamas četras dienas, savukārt, ja vajadzīgs pilns slēdziens, tests var aizņemt pat septiņas dienas, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras vecākā pētniece Dr.sc.ing. Linda Mežule. «Nāksies jūs apbēdināt, šeit apakšā neslēpjas seksīgs stāsts par nejaušiem romantiskiem atklājumiem. Mēs bijām izstrādājuši tehnoloģiju, kas ļauj identificēt dzeramajā ūdenī esošas baktērijas, un viens no nosacījumiem bija šā testa ātrums. Mūsu izstrādātais tests šo uzdevumu veica divās stundās. Tomēr zinātniekiem pašiem ir ļoti grūti savas idejas un izstrādes komercializēt. Neesam ne pārdevēji, kas spētu izskraidīt pie klientiem, ne arī veiksmīgi investīciju piesaistītāji. Tam ir vajadzīga mazliet cita specializācija un pieredze. Reiz vienā pasākumā radās iespēja pastāstīt par šo zinātnisko izstrādi jaunajiem uzņēmējiem, un mēs tikām uzrunāti – bija jautājums, vai tehnoloģiju var pielietot pārtikas rūpniecībā. Tā arī radās iespēja šo zinātnisko darbu komercializēt,» atceras L. Mežule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā sasilšana pasaules tautsaimniecībai var iespert pa dažādām agrāk neparedzētām vai negaidītām vietām, un sevišķi lielas klimatiskās pārmaiņas skar pasaules lielākās ūdenstilpes. Lai cik tas, iespējams, neizklausītos jocīgi, par pasaules okeānu un jūru lielāko kaitēkli dažu gadu laikā strauji kļuvušas medūzas. Tiek ziņots, ka tās ne tikai arvien vairāk vainojamas pie zivju nāves, bet pat bijušas pie vainas vairāku pasaules atomelektrostaciju darbības pātraukšanā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rezultātā medūzu populācijas pieaugums apdraud gan zvejniecības, gan zivjaudzēšanas nozares. Pagājušajā gadā pie Skotijas krastiem medūzas kādā zivjaudzētavā bija atbildīgas gandrīz par pusmiljonu lašu nāvi. Arī citur medūzas aktīvi sadzeļ vai aizsprosto zivju žaunas vai traucē skābekļa piegādi zivjaudzētavu ūdenim, piepilda zvejnieku tīklus utt.

Savukārt pie Zviedrijas Baltijas jūras krastiem medūzas bijušas atbildīgas pat par šīs valsts atomelektrostacijas (AES) reaktora dzesēšanas cauruļu aizsprostošanu (šīs stacijas bieži tiek būvētas pie lielām ūdenstilpēm), kas E.ON konkrētajai stacijai lika uz laiku pārtraukt savu darbību. Līdzīgi AES negadījumi ar medūzām novēroti arī ASV (Kalifornijā reaktors medūzu dēļ bijis slēgts pat divas nedēļas), Kanādā, Francijā, Apvienotajā Karalistē un Japānā. Turklāt viss notiekošais liecina, ka šādi medūzu ordu uzbrukumi pasaules atomelektrostacijām, visticamāk, tikai palielināsies. Kopumā šādi aizsprostojumi nav nekas īpaši jauns, lai gan šādi gadījumi notiek arvien biežāk. Pie medūzu nedarbiem var minēt arī, piemēram, zivju populācijas panīdēšanu Melnajā jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Atklāts jaunais kupols pār avarējušo Černobiļas AES

Zane Atlāce - Bistere,11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainā oficiāli atklāts par lielāko pārvietojamo metāla būvi dēvētais jaunais metāla kupols pār avarējušo Černobiļas atomelektrostacijas (AES) reaktoru.

Metāla sarkofāgs, kura uzstādīšana tika sākta 2012.gadā, bet izveide kopumā ilga vairāk nekā 20 gadu, ieskauj ceturtā reaktora atliekas, kas palikušas pēc 1986.gada katastrofas.

Kupola izveide izmaksāja 1,5 miljardus eiro. Izmaksas sedza Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) izveidots īpašs fonds, kurā savas finanses ieguldīja kopumā 45 valstis. ERAB finansējums ir aptuveni 700 miljoni eiro.

Tiek lēsts, ka metāla kupols kalpos vismaz 100 gadu. To būvēja Francijas kompāniju Vinci un Bouygues kopuzņēmums Novarka. Salīdzinājumam tiek ziņots, ka ar 108 metrus augsto kupolu varētu nosegt Parīzes Dievmātes katedrāli. Tā svars sasniedz 36 tūkstošus tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Madara Cosmetics: Pirmajā pusgadā īpaši svarīgs projekts bija pievienošanās dekoratīvās kosmētikas segmentam

Žanete Hāka,28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā pusgadā AS Madara Cosmetics īpaši svarīgs projekts bija pievienošanās process jaunam nozīmīgam tirgus segmentam – dekoratīvajai kosmētikai – un ar to saistītie sagatavošanās uzdevumi, šā gada pirmā pusgada pārskatā norāda AS Madara Cosmetics.

Dekoratīvā kosmētika pasaulē veido trešo lielāko skaistumkopšanas nozares kategoriju pēc ādas kopšanas/saules aizsargkrēmu un matu kopšanas produktiem. Dekoratīvās kosmētikas segments pasaulē turpina augt ar stabilu 6% rādītāju. Sociālie plašsaziņas līdzekļi, tostarp selfiju kultūra, veicina kategorijas izmaiņas un attīstību, sniedzot interesantas iespējas jaunu produktu ieviešanai tirgū, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Lai gan aizvien populārākas kļūst dabiskās tendences, dekoratīvās kosmētikas segmentā joprojām dominē ierastie dekoratīvās kosmētikas zīmoli, kuru dabiskuma jēdzieni ir ļoti ierobežoti. Ņemot vērā tirgus gatavību un sekojot īpaši veiksmīgai saules aizsarglīdzekļu, tostarp CC (toņa korekcijas) krēmu ieviešanai tirgū, kas ir ādas kopšanas un dekoratīvo kosmētiku apvienojoši produkti, uzņēmums ir nolēmis turpināt ieguldījumus pigmenta formulu izpētē un attīstībā un ražošanas metodēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien aprit 30.gadadiena kopš Černobiļas katastrofas - pēc neveiksmīga eksperimenta atomelektrostacijas (AES) ceturtais reaktors eksplodēja plkst.1.23 naktī uz 1986.gada 26.aprīli, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni.

Reaktora sprādzienā gāja bojā divi strādnieki, bet nākamo mēnešu laikā no radiācijas mira vēl 28 glābēji un stacijas darbinieki.

Avārijas seku likvidēšanas darbos kopskaitā piedalījās ap 800 000 cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm. No Latvijas šajos darbos tika iesaistīti vairāk nekā 6000 cilvēku.

No tuvējās apkaimes tika evakuēti teju 100 000 cilvēku, puse no kuriem dzīvoja AES darbinieku un viņu ģimeņu izmitināšanai radītajā Pripjatas pilsētā, kas pašlaik pārvērtusies par «spoku pilsētu».

Pašlaik virs avāriju izraisījušā ceturtā kodolreaktora aizvien vēl slejas pēc katastrofas uzbūvētais pagaidu pārsegs. 2010.gadā tur sāka būvēt jaunu pārsegu, ko plānots pabeigt šā gada beigās. Jaunais pārsegs būs 108 metrus augsts, 250 metru plats un 150 metrus garš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti apsveicami, ka likumdevēji ir sākuši rūpēties par jaunuzņēmumu ekosistēmas veidošanu, taču Saeimā izskatīšanai nodotais Jaunuzņēmumu darba atbalsta likums ir orientēts pārāk šauram projektu lokam, uzskata platformas Komercializācijas reaktors vadītājs un līdzīpašnieks Nikolajs Adamovičs.

Pēc ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadībā izstrādātā likumprojekta ir precīzi saprotams, ka valsts nolēmusi atbalstīt IT jomas jaunuzņēmumus, kuri nodarbojas ar dažādu programmproduktu, lietotņu izstrādi, taču šāds skatījums ļoti sašaurina attīstības potenciālu un nekādi nepalīdz, piemēram, zinātnisku izstrādņu pārnesei biznesā.

«Nav saprotams, vai šāda izvēle notikusi apzināti, vai arī likumprojekta autori vienkārši nav ņēmuši vērā to, ka jaunuzņēmumi var būt ļoti dažādi: IT, zinātnes, medicīnas un citu augsto tehnoloģiju nozarēs. Jāatgādina, ka ekonomiskie ieguvumi no zinātnes komercializācijas var būt daudzkārt lielāki nekā no IT jaunuzņēmumiem,» skaidro Adamovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Higiēnas preču rezerves atbilst vairāku mēnešu vidējam patēriņam

Ilze Žaime,19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinot pirmās nepieciešamības higiēnas preču krājumus lielo tirgotāju un izplatītāju noliktavās, tirgotāji apliecinājuši, ka šo preču krājumi gan veikalos, gan noliktavās ir būtiski lielāki kā parasti, informē Ekonomikas ministrija.

Jau šobrīd šo preču krājumi atbilstot vairāku mēnešu vidējam Latvijas patēriņam, līdz ar to neesot pamata bažām, ka esošie satiksmes traucējumi Eiropā būtiski ietekmēs šo preču pieejamību Latvijas veikalos.

Ekonomikas ministrija pastāvīgā dialogā ar tirgotājiem saņēmusi informāciju, ka tirgotāji pat pirms šī uzdevuma saņemšanas ir izveidojuši pirmās nepieciešamības preču krājumus ar rezervi.

Pastiprināti Ekonomikas ministrija uzrauga situāciju tirgū attiecībā uz higiēnas preču - ziepju, mitro salvešu, autiņbiksīšu, zobu pastu, zobu birstu, papīra dvieļu, tualetes papīra un higiēnas preču sievietēm - pietiekamību. Vienlaikus komersanti ir informēti, ka tiklīdz kāda no precēm (jebkurām) sasniedz zemu līmeni, nekavējoši tiek iesniegta informācija Ekonomikas ministrijai, lai sniegtu maksimālo atbalstu un veicinātu preču pietiekamību valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu Latvijā uzsācis pirmais uz ilgdzīves medicīnas uzņēmumu atbalstu vērstais riska kapitāla fonds "LongeVC" un izziņojis pirmo pārdošanas darījumu, informē fonda pārstāvji.

"LongeVC" ir jauns riska kapitāla fonds, kura padomē iesaistījušies pasaulē zināmākie ilgdzīves (longevity – angļu val.) nozares eksperti. Fonds orientēsies uz agrīnas stadijas jaunuzņēmumu atbalstu, un tā bāzes vieta būs Latvija.

Viens no fonda partneriem ir Sergejs Jakimovs – uzņēmējs, kurš Latvijā veiksmīgi attīstījis vairākus zinātnes jaunuzņēmumus akseleratora "Komercializācijas Reaktors" ietvaros. Paredzams, ka fondā pieejamais finansējums būs 35 miljoni dolāru.

"Mēs vēlamies piesaistīt jaunuzņēmumus no visas pasaules. "LongeVC" riska kapitāla fonds būs īpaši noderīgs jaunuzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt sēklas stadijas investīcijas un finansējumu A investīciju raunda ietvaros. Visā pasaulē tieši šīs stadijas jaunuzņēmumiem nav plašu iespēju. "LongeVC" nav svarīga uzņēmuma atrašanās vieta. Jau tagad par fondu interesi ir izrādījuši uzņēmumi no Eiropas, Āzijas un arī ASV. Tā vietā mūsu fokuss būs uz atbalstu jaunuzņēmumiem, kuri strādā ilgdzīves un biotehnoloģiju jomā," attīstības plānus komentē S. Jakimovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu cilvēka dzīves ritms ir tik saspringts! Ar biznesa vidi saistītiem ļaudīm tas ir divkārt saspringts, un sports ir viens no labākajiem veidiem, kā atgūties no stresa. Tomēr iekļaut saspringtajā darba grafikā sporta nodarbības ir visai grūti. Neparedzēti pienākumi, virsstundu darbs, izbraukumi un tikšanās nereti traucē regulārus nodarbību apmeklējumus. Tāpēc reizēm ir grūti fiziskajām aktivitātēm atlicināt pat 30 minūtes, un lielie sportiskie plāni tā arī paliek ieceru līmenī, pat ja esat ideāli disciplinēts cilvēks! Kā gan lai atrod laiku gan sportam, gan biznesam? Te var palīdzēt Sportlex – vienotais sporta abonements Rīgas sporta klubiem, vēlāk arī sporta klubiem visā Latvijā.

Sportlex ir jauns sporta klubu tīkla koncepts. Pērkot vienu abonementu, klients saņem piekļuvi visiem klubiem, kuri ietilpst Sportlex tīklā: tā ir gan trenažieru zāle, gan krosfits, gan aerobika, joga, baseins, TRX, boulings, slidotava un daudz kas cits. Būtiskākā atšķirība – nav piesaistes konkrētam klubam vai ilgstošam līgumam un klienta kartītes vietā – mobilā lietojumprogramma ar ērtu interfeisu. Sportlex aplikācija palīdzēs atrast vispiemērotāko klubu pēc atrašanās vietas, attāluma, pieejamajiem pakalpojumiem un pat parādīs, kā tur nokļūt. Iespējams arī izmantot filtru vajadzīgā treniņa meklēšanai – lietojumprogramma dažu sekunžu laikā atradīs desmitiem izvēles variantu – sākot no tai-bo un beidzot ar dejām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Černobiļas atomelektrostacija vairāk nekā 30 gadus pēc traģēdijas

Laura Mazbērziņa,25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1986. gada 26. aprīlī Černobiļas AES ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja, izraisot kodolkatastrofu, kas novērtēta ar septīto līmeni pēc Starptautiskās kodolnegadījumu skalas.

Šis negadījums tiek uzskatīts par lielāko atomelektrostaciju katastrofu pasaules vēsturē. Sevišķi smagi cieta Ukraina, Baltkrievija un Krievija, kā arī sasniedza daudzas citas Eiropas valstis.

2016. gada beigās Ukraina atklāja pasaulē lielāko metāla struktūru, kas uzstādīta virs Černobiļas atomelektrostacijas (AES) avarējušā ceturtā kodolreaktora, lai garantētu nākamo paaudžu eiropiešu drošību. Būves augstums ir 108 metri un tā sver 36 000 tonnu.

2018. gada 26. aprīlī ukraiņi atzīmēs Černobiļas traģēdijas 32. gadadienu.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

FOTO: Baltkrievija martā plāno «fiziski iedarbināt» Astravjecas AES pirmo energobloku

LETA,12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija plāno nākamā gada martā fiziski iedarbināt netālu no Lietuvas robežas topošās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) pirmo energobloku, trešdien paziņojis šīs valsts enerģētikas ministra vietnieks Mihails Mihadjuks.

Tiek darīts viss nepieciešamais, lai kodoldegviela tiktu atvesta jau nākamgad. 2019.gada martā mums jāveic kodoliekārtas fiziska palaišana - tas nozīmē, ka kodolreaktorā tiks ielādēta degviela un sākti izmēģinājumi, žurnālistiem Astravjecā sacījis ministrs.

Nākamā gada vidū jāpieslēdzas pie valsts kopējās energosistēmas, bet tuvāk gada nogalei plānots sasniegt pilnu jaudu, viņš uzsvēris.

Pagājušajā mēnesī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu apsūdzēja Maskavu, ka tā izjaukusi paredzētos Astravjecas AES projekta termiņus, un pieprasīja šā iemesla dēļ samazināt projekta īstenošanai piešķirtā aizdevuma procentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem, pievēršot uzmanību veselīgam dzīvesveidam, attīstās arī sporta klubu bizness: 2014. gads nesis izmaiņas lielāko klubu dzīvē, izaugsme gaidāma arī šogad, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ņemot vērā nelielo iedzīvotāju skaitu un faktu, ka daudzi fiziskās pašsajūtas uzlabošanai izvēlas, piemēram, skriešanu, nūjošanu, riteņbraukšanu, konkurence sporta klubu vidū ir liela. Tiesa, ka ne visi sporta klubi konkurences cīņu iztur, palaikam dzirdams arī par kāda slēgšanu, jo, kā saka Latvijas veselības un fitnesa asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Allika, «ar mīnusiem klubs ilgi nevar pastāvēt».

Kā nozīmīgu 2014. gada notikumu E. Allika min īpašnieku maiņu vienā no lielākajiem klubu tīkliem – City Fitness. To no Dānijas pilsoņa Laua Stiga Nīlsena nopirka Igaunijas fitnesa klubu tīkls My Fitness. Tas tiek dēvēts par lielāko tīklu Igaunijā – pērn tam bija desmit klubu –, 2013. gadā tā ieņēmumi bija 4,6 milj. eiro lieli.

Komentāri

Pievienot komentāru