Neviens tirgotājs praktiski nevar iztikt bez norēķinu karšu termināla. Latvijas patērētāji ir skaidri parādījuši, ka arvien vairāk viņi priekšroku dod bezskaidras naudas norēķiniem - vairāk nekā 90% cilvēku dod priekšroku šai maksāšanas metodei. Tomēr, izvēloties maksājumu termināla pakalpojuma sniedzēju un pašu terminālu, tirgotājam ir jāpieņem apdomīgs lēmums, ņemot vērā savas vajadzības un iespējas.

Valts Zutis, reDevice īpašnieks, stāsta, ka šogad viņi ir kļuvuši par MakeCommerce klientu, izmantojot gan maksājumu termināļus, gan interneta veikala maksājumu pieņemšanu. "Mēs kā startups vienmēr meklējam gan izdevīgākos, gan mūsu klientam, gan mums pašiem ērtāk lietojamos risinājumus. Iespēja sagatavot maksājuma saiti, ko nosūtīt klientam par papildus piemaksām ir tiešām ērts risinājums abām iesaistītajām pusēm. Makecommerce kopējais risinājums ļauj gan ērti un pārskatāmi klientiem norēķināties mūsu e-komercijas vidē, gan arī norēķināties uz vietas veikalā izmantojot POS termināli. Redzēt visus maksājumus un datus vienuviet ļoti atvieglo mūsu grāmatvedību un uzskaiti."

Apmēram puse iedzīvotāju katrā no Baltijas valstīm neveic nekādas investīcijas. Savukārt, izvēloties, kur ieguldīt naudu, igauņi dod priekšroku nekustamajam īpašumam, latvieši – privātajiem pensiju fondiem, bet lietuvieši vienādi iegulda gan nekustamajā īpašumā, gan pensiju fondos, gan uzkrājošā apdrošināšanā, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir vismazāk to iedzīvotāju, kuri vispār veic kādas investīcijas – 49% aptaujāto atzīmē, ka viņi kaut kur iegulda naudu. Lielākā daļa (24%) iegulda privātajos pensiju fondos. Otrajā vietā ir uzkrājošā apdrošināšana, ko izvēlas 16% respondentu, bet trešajā – nekustamais īpašums, ko izvēlas 11% aptaujāto.

No tiem Latvijas iedzīvotajiem, kuri veic investīcijas, 60% dara to reizi mēnesī. Gandrīz puse no viņiem ik mēnesi iegulda no 20 līdz 50 eiro, ap 20% – līdz 20 eiro un tikpat daudz – no 50 līdz 100 eiro. Pārējie var atļauties novirzīt investīcijām virs 100 eiro mēnesī.

Igaunijas iedzīvotāji ir visaktīvākie ieguldītāji – tur investēšanas pieredze ir 59% iedzīvotāju. Apmēram trešdaļa dod priekšroku nekustamajam īpašumam. Otrajā vietā ir privātie pensiju fondi, ko izvēlas 26% aptaujāto, bet trešajā – akcijas, kurās iegulda 18% respondentu.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Pirms gada enerģētikas krīze Eiropā padarīja Klaipēdas LNG termināli par ļoti nozīmīgu visam reģionam. Tagad mūsu dienvidu kaimiņiem pavērušās iespējas ne tikai saglabāt, bet arī nostiprināt tā pozīcijas, vēsta lrytas.lt.

Kad Krievija ķērās pie tā sauktās "gāzes šantāžas", vairākas Eiropas valstis sāka plānot savu LNG termināļu būvniecību, taču Lietuva jau sen bija izpildījusi šo mājasdarbu – LNG pārvadātājs “Independence”, kas paredzēts kā peldoša LNG uzglabāšanas un regazifikācijas vienība, Klaipēdā darbojas kopš 2014. gada.

Šā gada janvārī Somijas Inko ostā tika atvērts vēl viens terminālis, bet poļi plāno tādu būvēt Gdaņskas līcī.

"Iekustināti ir arī mūsu kaimiņi latvieši. Saeima Skultes LNG termināli ir atzinusi par lielu valsts projektu, kas jāpabeidz līdz 2024. gadam. Taču Latvijas galvenais gāzes piegādātājs “Latvenergo” gandrīz vienlaikus noslēdza piegādes līgumu uz desmit gadiem ar Klaipēdas LNG termināli. Tas nozīmē, ka topošais terminālis Latvijā zaudēja savu galveno pircēju un tam nācās lūgt valsts palīdzību," raksta lrytas.lt.

Interesi par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Latvijā izrādījuši vismaz četri potenciālie attīstītāji, kuri meklējuši iespēju savus piedāvājumus prezentēt Ekonomikas ministrijai, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Līdz ar vēlmi un nepieciešamību samazināt vai pavisam atteikties no dabasgāzes piegādēm no Krievijas visā Eiropā un arī Latvijā intensīvi tiek domāts par alternatīvām un rēķināti izdevīgākie varianti. Viena no iespējām ir sašķidrinātās dabasgāzes piegāde, izmantojot īpašus kuģus un termināļus. Tāds jau agrāk uzbūvēts Klaipēdā. Bet tagad sākušās diskusijas par vēl viena termināļa izbūvi Baltijas reģionā.

Sašķidrinātās gāzes terminālim Klaipēdā pilna jauda ir ap 36 teravatstundām gadā. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik Lietuvas, Latvijas un Igaunijas patēriņš kopā. Tomēr jaudas kļūst nepietiekamas, tiklīdz skatās arī uz Somiju, kas divus gadus ir vienotā tirgū ar Igauniju un Latviju.

Ņemot vērā, ka Latvija ir unikālā situācijā ar zemu CO2 intensitāti un neproporcionāli lielu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un ja vēsturiski esam investējuši dabasgāzes TEC jaudās aptuveni miljards eiro, tad šobrīd neizveidot savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG — liquefied natural gas) termināli būtu neloģiski, jo paļauties tikai uz tirgu nav iespējams.

Šādus infrastruktūras ieguldījumus tikai uz tirgus principiem neviens neveic. Tas nav OIK2, bet gan drošības garantija, ka energosistēmā ir jēga no Inčukalna pazemes gāzes krātuves un TECiem. Ir nepiedodami, ja valsts un/vai "Latvenergo" šīs dabiskās priekšrocības nespēj izmantot, lai amortizētu dabasgāzes cenu kāpumu Latvijas patērētājiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā vēl skaudrāk parādījis nepieciešamību ieguldīt Latvijas enerģētiskajā neatkarībā. Ieguldījumi jādiversificē, bet viens no nozīmīgākajiem ir investīcija LNG importa ekosistēmas izveidei. Latvijas dārgums — Inčukalna pazemes gāzes krātuve — kopā ar LNG importa infrastruktūru atrisinātu lauvas tiesu enerģētiskās neatkarības jautājumu un vēl arī sniegtu iespēju Latvijai piedalīties tirgū kā patstāvīgam spēlētājam.

Lietuvai nav izdevies ar Latviju panākt vienošanos jautājumā par sašķidrinātās gāzes tirgu, bet tā vēl mēģinās runāt ar Igauniju, ziņu aģentūrai BNS trešdien sacījis Lietuvas premjerministra Sauļus Skverneļa padomnieks Deivids Matuļonis, reaģējot uz informāciju, ka Latvijas Ekonomikas ministrija (EM) Baltijas valstu kolēģiem prasīs papildu informāciju par reģionālā sašķidrinātās gāzes risinājuma izmaksām un ieguvumiem.

«Iedrošinos apgalvot, ka mums diemžēl nav izdevies panākt vienošanos. Ja tas būs vajadzīgs, mēs informāciju varam sniegt, bet šobrīd attiecībā uz šo projektu Latvija ir piesardzīga, un varbūt mums jādomā ar igauņiem, ko darīt tālāk,» viņš atzinis.

Pēc Matuļoņa teiktā, tiks meklēti ceļi, kā nodrošināt Eiropas Savienības (ES) atbalstu Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa izpirkšanai, runājot par to tikai ar Igauniju, taču pagaidām vēl grūti spriest, vai Eiropas Komisija atzītu tikai divu Baltijas valstu pieteikumu par reģionālu, kas nepieciešams, lai tas varētu pretendēt uz atbalstu gāzes infrastruktūrai.

«Grūti pateikt, nekur nav sacīts, vai tā ir divu, triju vai četru valstu darīšana. Vai divu valstu projektus nevarētu traktēt kā reģionālos?» retoriski vaicājis Lietuvas premjera padomnieks.

Visu triju Baltijas valstu gāzes vajadzībām pietiek ar Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, tomēr tādam scenārijam ir savi riski, ceturtdien paziņojusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

"Ir jāvērtē ne tikai terminālis, bet arī visa infrastruktūra, arī Inčukalns, un tad kopējā paketē valstis varētu darboties, tomēr tāds scenārijs nevar būt ērts, tāds scenārijs nav bez riska, kas noņemtu šo saspīlējumu," Lietuvas valdības vadītāja klāstījusi ziņu radiostacijai "Žiniu radijas".

Iepriekš Šimonīte bija teikusi, ka ar Klaipēdas LNG jaudu nepietiek pieprasījuma visās trīs Baltijas valstīs apmierināšanai. Savukārt Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis trešdien, 13.aprīlī, paskaidroja, ka premjerministre bija domājusi, ka ar Klaipēdas termināli nepietiek Baltijas valstīm un Somijai, kas veido vienotu tirgu. Kreivis piebilda, ka Somija varot izmantot mazutu gāzes vietā.

Latvija pagājušajā gadā neizmantoja iespēju iegādāties ASV piedāvāto sašķidrināto dabasgāzi, kas bija būtiski lētāka nekā Eiropas tirgū pieejama, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners.

Viņš norāda, ka 2022.gada aprīļa sākumā toreizējais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) ar ierēdņiem un "Latvenergo" pārstāvjiem darba vizītē apmeklēja ASV, lai "pārrunātu ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā".

Vizītes laikā Latvijas delegācija saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto naftas gāzi (LNG) 10 teravatstundu (TWh) apmērā, slēdzot līgumu uz 10 gadiem. Kušners norāda, ka cena atbilstu ASV biržas "Henry Hub" cenai. Pagājušā gada laikā "Henry Hub" augstākā gāzes cena bija 30 eiro par megavatstundu (MWh), kamēr šobrīd tā ir astoņi eiro par MWh, bet piedāvājuma izteikšanas laikā - apmēram 10 eiro par MWh.

Kušners uzsver, ka, ņemot vērā saspringto situāciju LNG tirgū, tā bija pretimnākšana - dot Latvijai iespēju iegādāties LNG no termināļa ASV.

Visu triju Baltijas valstu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi būs nepieciešami, atzīmējusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte, komentējot Latvijas un Igaunijas plānus būvēt savus tremināļus.

"Ar grūtībām var saskatīt risku, ka kāds var kļūt nevajadzīgs, jo īpaši tad, ja Eiropas Savienības (ES) pasākumi, lai atteiktos no Krievijas gāzes būs ilgtermiņa un ilgtspējīgi," ar Latvijas un Igaunijas valdību vadītājiem kopīgā preses konferencē Rīgā teica Šimonīte, atbildot uz jautājumu vai Latvijas un Igaunijas plānotie LNG termināļi rada saspīlējumu Baltijas valstu starpā.

Lietuvas premjerministre atkārtoti pauda pārliecību, ka Baltijas gāzes reģions ir jāvērtē plašāk par trim valstīm, jo ar vienu Klaipēdas LNG termināli un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepietiek visa reģiona gāzes vajadzību apmierināšanai.

"Reģions ir jāskata diezgan plaši - no Somijas līdz Polijai, un starpsavienojumi, kuri jau ir izveidoti vai drīzumā tiks nodoti ekspluatācijā - [Lietuvas-Polijas] starpsavienojoums GIPL tiks atklāts maija sākumā -, ļaus mums uz jautājumu palūkoties diezgan plaši. Te ir svarīga infrastruktūra, kura ir visām valstīm. Krātuve atrodas Latvijā, Klaipēdas terminālis atrodas Klaipēdā. Ar to nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visas vajadzības," klāstīja Šimonīte.

Valdību veidojošās partijas konceptuāli vienojušās Latvijā būvēt sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli, 11.aprīlī pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers norādīja, ka Ekonomikas ministrijai (EM) uzdots strādāt ar potenciālajiem investoriem, lai izvērtētu, kur un kas būvēs šo termināli. Kariņš norādīja, ka šis ir vidēja termiņa projekts.

Savukārt īstermiņā EM turpinās sarunas ar Igauniju un Somiju, lai jau šā gada nogalē varētu nodrošināt dabasgāzes piegādes no topošā Paldisku LNG termināļa Igaunijā, kas varētu tikt uzbūvēts jau šogad.

Tāpat tiks turpinātas sašķidrinātās gāzes piegādes no Klaipēdas LNG termināļa, piebilda Kariņš.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) sacīja, ka sarunas ar privātajiem investoriem jau notiek un šie uzņēmēji ir informējuši, ka Latvijas LNG terminālis varētu sākt darbu 2023.-2024.gadā.

Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vizīte Baltkrievijā var atsaukties uz Klaipēdas ostu, palielinot Latvijas iespējas saņemt lielāku Baltkrievijas kravu daļu uz Klaipēdas rēķina, uzskata Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pasniedzējs Laurīns Jonavičs.

Jau ziņots, ka Kučinskis šonedēļ Minskā ticies ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un premjerministru Andreju Kobjakovu. Vizītes laikā viņš uzsvēris nepieciešamību stiprināt abu valstu ekonomiskās attiecības, it īpaši transporta un loģistikas jomā.

Kā ziņu aģentūrai BNS piektdien sacījis Jonavičs, šīs vizītes laikā lielākā uzmanība pievērsta Baltkrievijas kravu tranzītam un Astravjecas atomelektrostacijai.

Lietuviešiem nav izdevies pārliecināt Latviju pievienoties ierosmei boikotēt elektroenerģiju, kas tiks ražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā kodolspēkstacijā, par kuras neatbilstību drošības standartiem raizējas Lietuva. Latvija un Lietuva arī nemitīgi sacenšas par Baltkrievijas kravu tranzītu.

Ķīniešu finansēto dzelzceļa elektrifikāciju Lietuvas virzienā grib pabeigt 2017. gadā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nākamagad, pieliekot punktu 2015.gada rudenī iesāktajai elektrifikācijai Baltkrievijas dzelzceļa (BDz) posmā Maladzječna‒Gudogaja‒valsts robeža Lietuvas virzienā, būs elektrificēts 21% valsts dzelzceļa līniju, vēsta kaimiņvalsts mediji. Gan baltkrievi, gan naudas aizdevēji ķīnieši elektrifikācijas projektus uzlūko kā Baltkrievijas tranzīta koridora konkurētspējas palielinātāju un būtisku ieguldījumu Zīda ceļa attīstībā.

Kravu pārvadājumu pašizmaksa elektrificētajās līnijās salīdzinājumā ar tām, kur tiek izmantotas dīzeļlokomotīves, ir teju par 20% zemāka, norādījis BDz vadītājs Vladimirs Morozovs. Saskaņā ar speciālistu aplēsēm par 19% varēs pieaugt kravas vilcienu svars un par 24% ‒ kravas un pasažieru vilcienu kustības ātrums.

Tā kā globālie akciju tirgi šī gada pirmajā pusgadā uzrādījuši labu izaugsmi, arī pensiju 2. līmeņa plāniem Latvijā šis ir bijis labs periods. Vērtējot kopš gada sākuma, pozitīvus rezultātus redzam visās plānu kategorijās.

Kā ierasts, labākus rezultātus uzrāda plāni, kas lielāku daļu aktīvu iegulda akcijās, un atsevišķiem plāniem izaugsme pirmajā pusgadā pat pārsniedz +15%. Pozitīvo rezultātu pamatā ir salīdzinoši stabilie makroekonomikas rādītāji, tostarp mērenāka inflācija. To, ka situācija ar inflāciju Eiropā ir normalizējusies, visspilgtāk ilustrēja investoru un sabiedrības ilgi gaidītā bāzes procentu likmes samazināšana, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) veica jūnija sākumā.

Pretēji ECB, ASV centrālā banka procentu likmi vēl atstāja nemainīgu. Pašreiz liela daļa analītiķu prognozē, ka arī ECB nesteigs ar likmju tālāku mazināšanu, un nākamais samazinājums drīzāk gaidāms rudenī, nevis vasarā. Savukārt prognozes par to, kad procentu likmi sāks mazināt ASV centrālā banka arvien ir visnotaļ nekonkrētas.

Inko sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālī Somijā ieradies pirmais kuģis ar Igaunijas dabasgāzes un elektroenerģijas pārdevēja "Eesti Gaas" pasūtīto gāzi no ASV.

"Eesti Gaas" informēja, ka iepriekš LNG no ASV un Norvēģijas ieveda caur Klaipēdas termināli Lietuvā, bet tagad sākta sadarbība ar Inko termināli.

Kompānijai šogad līdz rudenim paredzētas desmit gāzes piegādes. Janvārī un martā Klaipēdas terminālī no ASV un Norvēģijas tika saņemtas trīs LNG kravas, bet septiņas kravas pēc "Eesti Gaas" pasūtījuma pavasarī un vasarā tiks piegādātas Inko.

Pērn "Eesti Gaas" piecas lielas gāzes partijas piegādāja caur Klaipēdas termināli.

Izmantojot zīmolu "Elenger", "Eesti Gaas" darbojas vairākos ārvalstu tirgos - Latvijā, Lietuvā, Somijā un Polijā. Kopumā uzņēmuma ir 50 000 klientu.

"Eesti Gaas" vienīgais akcionārs ir Igaunijas investīciju kompānijas "Infortar".

Kopš valdības lēmuma par Skultes termināļa attīstītāju priekšlikuma noraidīšanu valsts institūcijas nav atsaukušās AS "Skulte LNG Terminal" vadības komandas un investora aicinājumam pārrunāt iespējamos scenārijus Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecībai un projekta tālākai virzībai, pauda viena no "Skulte LNG Terminal" akcionāra AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš skaidroja, ka valsts iesaiste LNG termināļu infrastruktūras izveidei ir tipiska visur Eiropā. Somijas un Lietuvas termināļu gadījumā valsts iesaiste un atbalsts ir mērāms daudzu desmitu miljonu eiro apmērā katru gadu.

Latvijas gadījumā šāda iesaiste pat nebūtu nepieciešama, ja AS "Latvenergo" nebūtu noslēdzis 10 gadu līgumu ar Lietuvas Klaipēdas termināli.

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību 

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais...

"Zīmīgi un reizē arī ļoti savdabīgi ir tas, ka šāds līgums tika noslēgts burtiski dažas dienas pēc tam, kad Latvija lēma par sava termināļa nepieciešamību un Skultes terminālim tika piešķirts Nacionālā Interešu objekta statuss," pauda Vība, skaidrojot, ka Klaipēdas terminālis un lietuvieši tādējādi "ļoti eleganti izmantoja situāciju, lai bremzētu sava konkurenta Skultes termināla attīstību Latvijā". Vība arī uzsvēra, ka šis 10 gadu līgums var tikt definēts kā mūsu valsts garantija, kas bez nekādām diskusijām, bez īpašas publicitātes ir iedota Klaipēdas terminālim.

Kā skaidroja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs, zinot, ka AS "Latvenergo" kā lielākais Latvijas dabasgāzes patērētājs ir "ieslēgts" uz 10 gadiem Klaipēdas līgumā, kā arī to, ka Skultes projekts prasa vērienīgas investīcijas no stratēģiskā investora puses, "Skulte LNG Terminal" lūdza no valsts iesaisti finanšu plūsmas nodrošināšanā pirmajos darbības gados provizoriskā apmērā līdz pieciem miljoniem eiro gadā, atkarībā no termināļa faktiskās noslodzes.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

"Šī valsts iesaiste tiktu atlīdzināta, vēlākajā periodā samazinot termināļa lietošanas maksu. Tāpat tika lūgti daži administratīvas dabas atvieglojumi," skaidroja Vība, piebilstot, ka, viņaprāt, tā nav liela cena par Latvijas energoneatkarību, ja salīdzina ar līdzīgu situāciju citās valstīs, kā arī, ja salīdzina ar Latvijas valsts iespējamo plānu termināli būvēt pašiem, kas valsts budžetam būtu ievērojamas izmaksas, turklāt būvniecības process notiktu arī daudz ilgāk birokrātiskā sloga iepirkumu veikšanā un citu jautājumu dēļ.

Vība skaidroja, ka uzņēmums no valsts puses sagaida konstruktīvu dialogu un pauda nožēlu, ka tas šobrīd nenotiek.

"Kopš valdības lēmuma par termināļa attīstītāju priekšlikuma noraidīšanu valsts institūcijas vismaz pagaidām tā arī nav atsaukušās "Skulte LNG Terminal" vadības komandas un investora aicinājumam pārrunāt iespējamos scenārijus Skultes termināļa būvniecībai un projekta tālākai virzībai. Uzskatām, ka abām pusēm būtu jāpāriet uz daudz intensīvāku sarunu ritmu, lai diskutētu tālākos scenārijus projekta veiksmīgai realizācijai," pauda Vība, piebilstot, ka fiziskas tikšanās būtu daudz produktīvāks sarunu veids nekā "simboliska vēstuļu sūtīšana reizi pāris mēnešos", uz dažām no kurām joprojām nav saņemtas atbildes.

Vība pauda pārliecību, ka šādas komunikācijas rezultātā varētu nonākt pie savstarpēji izdevīga rezultāta visu Latvijas iedzīvotāju, valsts ekonomikas un drošības interesēs.

Viņš arī norādīja, ka būtu nepieciešams veltīt visas pūles, lai nenonāktu situācijā, kad "Latvija kārtējo reizi izšķiež vējā unikālu iespēju veicināt savai ekonomikai pozitīvu efektu radošu projektu līdzīgi, kā tas jau ir noticis iepriekš ar citiem vērienīgiem investīciju projektiem", kas, neredzot valsts ieinteresētību un politisko uzņēmību, to realizēšanā ir aizmigrējuši uz kaimiņvalstīm, kur rada jaunas investīcijas un darba vietas.

"Tā rezultātā ekonomikas attīstības ziņā pēdējā desmitgadē Latvijā turpinām atpalikt no kaimiņvalstīm par spīti mūsu valsts priekšrocībām ar kvalitatīva darba spēka pieejamību un izdevīgu ģeogrāfisko atrašanas vietu," pauda Vība.

Viņš skaidroja, ka Latvijai vismaz nākamos 10-15 gadus būs nepieciešama dabasgāze, jo ar tās palīdzību tiek ražota elektroenerģija un siltums TEC. Tāpat dabasgāze tiek izmantota daudzos ražojošos uzņēmumos kā ērts un ilgtermiņā cenas ziņā salīdzinoši konkurētspējīgs enerģijas avots.

"Tuvāko gadu laikā Baltijas valstis atslēgsies no BRELL elektroapgādes loka. Lai noturētu elektrības frekvenci Baltijā vajadzīgajā līmenī, būs nepieciešamība ražot papildu elektrību. Tādā gadījumā dabasgāzes patēriņš provizoriski var pieaugt par trīs teravatstundām (TWh), no aptuvenā pēdējo gadu vidējā līmeņa, kas ir 10 TWh, līdz potenciāli 13 TWh gadā," skaidroja Vība, uzsverot, ka tāpēc viedoklim par to, kā pēc pāris gadiem Latvijā vairs netiks lietota dabasgāze, nav absolūti nekāda racionāla pamatojuma.

Viņš arī uzsver, ka tajā pašā laikā ir svarīgi audzēt atjaunojamo energoresursu (AER) jaudas Latvijā, taču tas ir investīciju ziņā apjomīgs un laika ziņā ilgstošs process, tāpēc dabasgāzes kā enerģijas avota nozīmība Baltijas reģionā vidējā termiņā paliks ļoti būtiska.

Vība arī skaidroja, ka mūsu reģiona dabasgāzes tirgus ir jāskata Somijas, Baltijas un Polijas mērogā. Pašlaik šī reģiona ikgadējais patēriņš ir aptuveni 80 TWh, kamēr reģionā pašlaik esošo termināļu jauda, kuri atrodas Somijā un Lietuvā ir 60 TWh.

"Bieži ir dzirdēts arguments, ka šo termināļu jauda ir pietiekama, lai apgādātu Baltiju un Somiju, tomēr jāatgādina, ka jau pašlaik liela daļa no Klaipēdas termināļa jaudām tiek virzītas uz mēroga ziņā būtisko Polijas tirgu, tāpēc, manuprāt, tirgū ir vieta vēl vienam terminālim, kas atrastos Latvijā, tādējādi nodrošinot Latviju ne tikai ar energo neatkarību, bet arī ar jaunām investīcijām, darba vietām un augstu potenciālu izkonkurēt kaimiņvalstīs esošos termināļus," norādīja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs.

Vība arī skaidroja, ka Latvijai ir unikāla dabas dota priekšrocība - Inčukalna dabasgāzes krātuve. Praktiski nekur citur Eiropā nav vērojama tāda ģeogrāfiska situācija, kur dabasgāzes krātuve atrodas tik tuvu jūrai un ir savienojama ar gāzes vadu, nešķērsojot pilsētas un citas blīvi apdzīvotas vietas. Tas nozīmē, ka Skultes gadījumā nav jāveic vērienīgas investīcijas LNG krātuvē, kā tas, piemēram, ir Klaipēdā un Somijā, kur šīs krātuves funkcijas pilda dārgs kuģis, bet ir iespēja virzīt piegādāto dabasgāzi tieši no termināla uzreiz uz Inčukalna krātuvi.

"Šāds risinājums prasa aptuveni četras reizes zemākas investīcijas. Tāpat dabasgāzei nav jāmēro daudzu simtu kilometru ceļš uz un no Inčukalna, kā tas ir konkurējošos termināļos, kas prasa būtisku enerģijas patēriņu un pārvades tarifu maksāšanu," pauda Vība, skaidrojot, ka attiecīgi Skultes risinājums spētu piedāvāt krietni zemāku termināļa tarifu nekā citi reģionālie termināļi, kas dotu iespēju pārņemt lielos dabasgāzes patērētājus no Klaipēdas un Somijas, kā arī rezultētos zemākās dabasgāzes un elektrības cenās Latvijas iedzīvotājiem.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets februāra otrajā pusē noraidīja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, jo tai nebija pieņemams prasīto garantiju apjoms.

Kā informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Ministru kabinets 24.janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju.

Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniegusi detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.

Savukārt premjers Krišjānis Kariņš (JV) intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda, ka valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs sašķidrinātās dabasgāzes termināls.

Kariņš skaidroja, ka piedāvājums noraidīts, jo tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

Pēc Kariņa vārdiem, investora piedāvājumā bijušas tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu. Lūgtie atbalsta modeļi bijuši dažādi, piemēram, ka Latvijas patērētāji pat subsidētu gāzes pārvades cenu arī tām kravām, kas iet ārpus Latvijas, "kas nav nopietni".

"Izskatās, ka te kāds saskatīja iespēju bez riska gūt drošu peļņu, bet tā nav - uzņēmējdarbība ir riska darbība," par investoru vēlmēm izteicās politiķis.

Pēc valdības lēmuma pastāvot iespēja, ka parādās kāds cits termināļa projekts, kas neprasītu šādas garantijas, kā arī valdība izskatīs iespēju, ka valsts pati varētu būvēt LNG termināli, klāstīja Kariņš, gan atsakoties vērtēt, cik liela ir iespējamība, ka nonāks līdz valsts būvētam terminālim.

Kariņš tomēr uzsvēra, ka drošības apsvērumi argumentē par labu, lai valstij šāds termināls būtu, taču ir jālīdzsvaro drošības vajadzības pret izmaksām.

Kauņas un Viļņas termināļi apkalpos kravu plūsmu gan rietumu un austrumu, gan dienvidu un ziemeļu virzienā.

Jau pēc nepilna mēneša – 12. maijā – mūsu dienvidu kaimiņvalstī vienlaikus tiks grieztas lentītes intermodālo dzelzceļa termināļu atklāšanas pasākumos Kauņā un Viļņā. Tādējādi Lietuvas dzelzceļš (LtDz) pievienosies to Eiropas valsts uzņēmumu vai ar to saistīto kapitālsabiedrību saimei, kas aktīvi piedalās ne tikai kravu pārvadājumos, bet arī papildu pakalpojumu sniegšanā kravu nosūtītājiem. Rezultātā iegūst visas iesaistītās puses: dzelzceļš – papildu ienākumus, kā arī lielāku tirgus daļu loģistikas ķēdē, klienti – jaunas iespējas, bet valsts – lielākus nodokļus.

Abi faktiski tukšās vietās izveidotie termināļi kā dzelzceļa infrastruktūras objekti pieder valstij, un LtDz šajās apkalpes vietās būs jāsniedz pakalpojumi visiem klientiem ar vienādiem nosacījumiem. Projekti saņēmuši 85% līdzfinansējumu no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, bet 15% līdzekļu nācis no LtDz. Kauņas terminālī ieguldīti 23 milj. eiro, Viļņā – 36 milj. eiro. Kamēr termināļi nesasniegs savas kapacitātes robežu, papildu investīcijas tajos plānotas netiek.

Igaunijā turpinoties diskusijām par labāko vietu iecerētajam sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim, Harju apriņķa Rietumharju pagasta pašvaldības vadība noraidījusi Paldisku Ziemeļu ostas īpašnieka "Paldiski Sadamate" apgalvojumu, ka šī osta tam ir piemērotāka nekā sākotnēji izraudzītā vieta Pakri pussalas galā, kuru pašlaik attīsta kompānijas "Alexela" un "Infortar".

"Ziemeļu osta pēdējā laikā visai skaļi iestājusies par to, ka tā ir vislabākā iespējamā vieta peldošajam terminālim. Tas ir nepārdomāts apgalvojums, jo pašreizējā vieta izvēlēta vairāku iemeslu dēļ," norādījis pašvaldības vadītājs Jānuss Sāts.

Konkrēti, pagasta vadība uzskata, ka termināli nevajadzētu veidot pilsētas vidū, jo Ziemeļu ostas piestātnes atrodas Paldisku pilsētas teritorijā, tikai 500 metrus no tuvākās skolas. Tā norāda, ka labākā vieta peldošajai piestātnei būtu Laheperes līcī un ka Pakri pussalas gals šim nolūkam izraudzīts rūpīgi pārdomātā procesā.

"LNG terminālis ir objekts, kam jāgarantē valsts stratēģiskā enerģētiskā drošība un dabasgāzes piegāžu drošums, un tā plānošana sākta pirms vairāk nekā 15 gadiem. Šis process norisinājās ciešā saistībā ar gāzesvada "Balticconnector" projektu starp Igauniju un Somiju un gāzes kompresoru stacijas atrašanās vietu tur, kur tas mūsu pusē ieiet jūrā," skaidrots pašvaldības paziņojumā.

Globālie akciju tirgi šī gada pirmo ceturksni noslēguši pozitīvi, līdz ar to gada pirmajos trīs mēnešos izaugsmi uzrādījuši arī teju visi Latvijas pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāni.

Gan Eiropas, gan ASV akciju tirgu pozitīvo rezultātu pamatā šajā periodā ir salīdzinoši labie makroekonomiskie rādītāji – inflācija ir pierimusi, centrālo banku bāzes procentu likmes palikušas nemainīgas, un investori prognozē to iespējamu samazināšanu jau šajā vasarā. Atsevišķiem pensiju 2. līmeņa plāniem, kas lielāko daļu līdzekļu iegulda akcijās, tas sekmējis izaugsmi pat vairāk nekā 10% apmērā trīs mēnešu laikā.

Jau aizvadītajā gadā ASV un Eiropas akciju tirgu savstarpējā dinamika bija ļoti interesanta – dažbrīd labāk veicās Eiropas akciju indeksiem, citkārt – ASV. Šī gada pirmajā ceturksnī līderos – uzrādot lielāku izaugsmi – izvirzījusies Eiropa, ja salīdzinām ASV Standard&Poor’s 500 pret Eiropas EuroStoxx 50 indeksu. Viens no iemesliem tam varētu būt tā saucamā “ģeogrāfiskā rotācija” – proti, investori, izvērtējot, cik daudz ir vērts maksāt par vienu peļņas dolāru (vai eiro), pārvirza līdzekļus uz reģionu, kurā viņiem interesējošie ieguldījumu ir lētāki. Taču, raugoties kopumā, rezultāts bijis labs abos Atlantijas okeāna krastos.

Pensiju 2. līmenis tiek veidots no mūsu darba algas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pašlaik tie ir 6% katru mēnesi no bruto algas sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā. Tā tas ir rakstīts un publicēts publiskajā telpā. Tomēr, ikmēneša 6% no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksām nemaz nenonāk līdz izvēlētajam ieguldījumu plānam. Līdz ieguldījumu plānam nonāk mazāka summa.

2016.gadā tie ir 5,80%, jo 0,20% paņem VSAA priekš iestādes funkcionēšanas uzturēšanas, definējot kā Administratīvās Izmaksas.

Kā nākamās komisijas maksas jāmin maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem. Kopējā līdzekļu pārvaldītāju komisijā ir iekļautas izmaksas par turētājbankas pakalpojumiem, tirdzniecības izmaksas un pārvaldīšanas izmaksas.

Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv dažādas iespējas, kur izvietot no mums saņemtās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās, piemēram, var ieguldīt banku depozītos, obligācijās, akcijās vai citos fondos. Banku depozītu gadījumā pensiju pārvaldniekam nav jāpiepūlas veikt ieguldījumus. Obligāciju gadījumā, salīdzinoši ar citiem finanšu instrumentiem, arī ieguldīšana ir salīdzinoši vieglāka, tātad mazāks darbs jāpatērē. Var teikt, ka obligāciju izvēle ir graudu izlasīšana no pelavām – finansiāli drošu kompāniju izvēle. Obligācijas peļņa ir fiksēta, obligācija nevar pelnīt vairāk kā ir noteikts, peļņa un risks ir ierobežots. Citādāk ir ar ieguldīšanu akcijās. Tā kā peļņa teorētiski ir neierobežota, risks arī ir salīdzinoši augsts, un tā kā akciju atlase līdzekļu pārvaldītājiem ir sarežģītāks darbs, arī izmaksas ir augstākas. Turpinot graudu analoģiju var teikt, ka akcijas ir ne tikai graudu izlasīšana no pelavām, bet arī to iesēšana ar cerību, ka būs veiksmīga raža nākotnē. Tātad, ir lielāks darbs un lielāks risks. Kā citu sadaļu ir jāmin ieguldīšana fondos. Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv iespēja ieguldīt dažādos fondos. Ieguldīšana fondos palīdz diversificēt (dažādot) ieguldījumus, tomēr tai pat laikā jāatzīmē, ka ieguldīšana fondos arī atvieglo līdzekļu pārvaldītāju darbu, jo, lielākoties, tiek ieguldīts plašā tirgū, lēmumu pieņemšana tiek deleģēta citiem un atbildība samazinās.

65% uzņēmumu pasaulē jau iegulda robotikas un automatizācijas iniciatīvās, bet gandrīz tikpat, jeb 64% jau veic ieguldījumus mākslīgā intelekta (AI) un analītikas risinājumos, liecina EY jauno tehnoloģiju ieviešanas pētījums EY Reimagining Industry Futures Study 2023.

Tāpat vēl attiecīgi 14% un 16% plāno veikt investīcijas šajos tehnoloģiju virzienos jau nākamgad, nostiprinot robotiku, automatizāciju un mākslīgo intelektu jauno tehnoloģiju popularitātes vadībā. EY pētījums veikts visos pasaules reģionos, tostarp Austrumeiropā.

“Tas, ko mēs novērojam uzņēmējdarbības vidē šobrīd ir automatizācijas un mākslīgā intelekta “bruņošanās sacensības”. Proti, uzņēmējiem Latvijā jāņem vērā, ka mākslīgā intelekta, automatizācijas risinājumi, lietu internets, 5G un citas “uzlēcošās” tehnoloģijas dramatiski izmaina uzņēmumu konkurētspēju, radot jaunu produktu un pakalpojumu piedāvājumu un samazinot esošo produktu portfeļu izmaksas. Attiecīgi, ja uzņēmums šīs jaunās tehnoloģijas neizmanto, tad tas visdrīzāk zaudēs tirgus pozīcijas jau tuvāko gadu laikā. Tas arī izskaidro augsto investīciju īpatsvaru jauno tehnoloģiju klāstā, ” saka Nauris Kļava, EY partneris Baltijas valstīs.

Līdz 2019.gadam Rīgas centrā tiks pārtraukta akmeņogļu pārkraušana, pārceļot šīs operācijas uz Krievu salas termināli, informē Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP).

RBP pauž stingru apņemšanos sekmīgi sasniegt projekta Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu mērķi, līdz ar to novēršot jebkādus finanšu korekciju riskus no Eiropas Komisijas puses.

Stividoriem, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, šīs darbības būs atļautas ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim. Līdz minētajam datumam stividoriem sava darbība ir jāpārceļ uz jaunizbūvēto Krievu salas termināli.

Ja stividori, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, atteiksies pildīt uzņemtās saistības par kravu pārkraušanas operāciju pārcelšanu uz Krievu salas termināli, Rīgas brīvostas pārvalde savas kompetences ietvaros, sākot ar 2019. gadu, noteiks ierobežojumus to kuģu ienākšanai Rīgas brīvostā, kuru mērķis būs ogļu kravu pārkraušanas operācijas Eksportostā, tādējādi pārtraucot šīs teritorijas neatļautu izmantošanu.

Investīciju kompānijas "BaltCap" infrastruktūras fonds ir gatavs attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā, informē "BaltCap" pārstāvji.

Ar šādu piedāvājumu "BaltCap" vērsies arī pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV).

"BaltCap" pārstāvji min, ka "BaltCap" infrastruktūras fonds var pildīt gan finansētāja, gan arī aktīva īpašnieka lomu LNG termināļa būvniecības un ekspluatācijas posmos.

"BaltCap" vadošais partneris Dagnis Dreimanis norāda, ka "BaltCap" ir spējīgs finansēt un attīstīt lielus infrastruktūras projektus, tostarp Latvijai nepieciešamo LNG termināli 150 miljonu eiro apmērā.

BaltCap investīciju direktors Matīss Paegle papildina, ka BaltCap šobrīd nav izšķīries par labu nevienam projektam. Atsaucoties uz Ministru prezidenta K. Kariņa paziņojumu, ka Latvijai LNG terminālis ir nepieciešams un ka tā finansējumam būtu jānāk no privātā sektora, BaltCap ir gatavs finansēt/attīstīt jebkuru no risinājumiem, ko Latvijas valdība uzskata par labāko un vēlamāko valstij. BaltCap ir izteicis arī gatavību arī Igaunijas valdībai finansēt līdz 500 miljonu eiro vērto termināla projektu Paldiskos, ja rastos šāda nepieciešamība. "Mēs uzskatam, ka no infrastruktūras izmaksu viedokļa vēlamākais risinājums ir Latvijā, jo būtisks ir attālums līdz Inčukalna gāzes krātuvei. No šāda risinājuma iegūtu visi gāzes patērētāji," saka M.Paegle.

Baltijas un Somijas reģionā lielākais privātais enerģētikas uzņēmums Elenger šogad vairāk nekā trīskāršos sašķidrinātās dabasgāzes piegādes – salīdzinājumā ar pērn piecām piegādātajām sašķidrinātās dabasgāzes kravām, uzņēmums šogad uz reģionu ar kuģiem nogādās 16 sašķidrinātās dabasgāzes kravas.

“Trešdaļa no sašķidrinātās dabasgāzes importa uz Baltijas reģionu un Somiju tiek piegādāta ar Elenger starpniecību – lieli apjomi un tiešie līgumi ar vadošajiem sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājiem ļauj mums saviem klientiem piedāvāt drošas un pieejamas piegādes un palielināt mūsu tirgus daļu,” sacīja Elenger Latvija valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

“Nepilna gada laikā mēs pilnībā pārorientējāmies uz Rietumu izcelsmes sašķidrinātu dabasgāzi, tika izveidoti jauni piegādes maršruti no Norvēģijas un ASV, kas šodien darbojas labi, un tas reģionālajam gāzes tirgum ir devis lielāku drošību, kā arī palīdzējis samazināt cenu,” norādīja Skulte.

“Gatavojoties jaunajai apkures sezonai, mūsu gāzes patērētāji var nesatraukties – Eiropas gāzes krātuves ir pilnas un gāzes būs pietiekami. Tuvojoties ziemai, gaidāms, ka gāzes cena nedaudz pieaugs, taču saskaņā ar visām prognozēm gaidāmā ziema patērētājiem būs vieglāka nekā iepriekšējā,” teica Skulte.

Aizvadītajā gadā Eiropā esam piedzīvojuši dabasgāzes tirgus pārkārtošanās un pielāgošanās procesu.

Līdz šim Eiropa lielāko daļu no dabasgāzes iepirka no Krievijas, taču tās iebrukums Ukrainā radīja būtiskās izmaiņas dabasgāzes tirgū. Eiropa sāka atteikties no Krievijas gāzes importa, savukārt Krievija ierobežoja gāzes piegādes, tādēļ Eiropa jaunu bilances līdzsvaru iegūst ar SDG piegādēm un vienlaicīgi arī mazinot gāzes patēriņu.

2023. gads būs pirmais gads, kad Baltija, Polija un arī Somija pilnībā izslēgušas dabasgāzes piegādes no Krievijas. Šī ir pilnīga jauna tirgus konfigurācija, kurā dalībniekiem būs daudz jāmācās. Būtisks priekšnosacījums tam ir gan Norvēģijas - Polijas dabasgāzes starpsavienojuma (Baltic Pipe) darbības uzsākšana 2022. gada septembrī, gan Inko SDG termināļa nodošana ekspluatācijā 2023. gada janvārī (regazifikācijas jauda – ap 40 TWh), kas kopā ar Klaipēdas SDG termināli Lietuvā un Svinoujsces (Świnoujście) SDG termināli Polijā ļauj pilnībā nodrošināt reģionam nepieciešamo dabasgāzes apjomu.