Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir nepieciešama dažu mājasdarbu izpilde, no kuriem būtiskākie ir tehniskie risinājumi pieaugošo izmaksu samazināšanai, kā arī valdības lēmums par šādas ieceres atbalsta formu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Skulte LNG Terminal ģenerāldirektors Renārs Miķelsons. Viņš atzīst, ka pirmā kuģa ar sašķidrināto gāzi uzņemšanai Skultes ostā 2024. gada rudenī var būt nepieciešams pagaidu risinājums - peldoša barža ar regazifikācijas iekārtām, bet iecerētās platformas piegāde notiks vēlāk.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija tagad - sešus mēnešus pēc valdības lēmuma par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes LNG terminālim?

Lai arī par sašķidrinātās gāzes termināli Latvijā ir runāts jau vairāk nekā 10 gadu, tikai pērn pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, kad bija skaidrs, ka no Krievijas dabasgāzi nepirksim, arī valdībā tika izskatīts mūsu piedāvājums un tas guva atbalstu. Proti, lai terminālis varētu tapt, ir nepieciešami trīs būtiski stūrakmeņi.

Baltijas valstīm noteikti ir vajadzīgs trešais saspiestās dabasgāzes (LNG) terminālis Latvijā, jo ziemā ar esošajām jaudām nav iespējams apmierināt pieprasījumu, intervijā teica viens no "Skulte LNG Terminal" akcionāriem un projekta īstenotājiem Pēteris Ragaušs.

Šobrīd LNG terminālis ir Lietuvā un gada beigās tāds būs arī Igaunijā. Uz jautājumu, vai, ņemot vērā straujo atjaunojamo energoresursu izmantošanas attīstību, trešo gāzes termināli Baltijas valstīs vispār vajag, Ragaušs atbildēja, ka pilnīgi noteikti Baltijas valstīm ir vajadzīgs trešais terminālis.

"Ziemā, aukstajā laikā, ar esošajām jaudām nav iespējams apmierināt pieprasījumu. Arī Somijā, Polijā tagad ir gāzes deficīts bez Krievijas gāzes, tās arī paļausies uz šiem termināļiem. Tādējādi sanāk jau piecas valstis, ne tikai triju Baltijas valstu reģions," teica "Skulte LNG Terminal" akcionārs, piebilstot, ka Polija un Somija ir daudz lielākas valstis ar daudz lielāku pieprasījumu.

Interesi par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Latvijā izrādījuši vismaz četri potenciālie attīstītāji, kuri meklējuši iespēju savus piedāvājumus prezentēt Ekonomikas ministrijai, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Līdz ar vēlmi un nepieciešamību samazināt vai pavisam atteikties no dabasgāzes piegādēm no Krievijas visā Eiropā un arī Latvijā intensīvi tiek domāts par alternatīvām un rēķināti izdevīgākie varianti. Viena no iespējām ir sašķidrinātās dabasgāzes piegāde, izmantojot īpašus kuģus un termināļus. Tāds jau agrāk uzbūvēts Klaipēdā. Bet tagad sākušās diskusijas par vēl viena termināļa izbūvi Baltijas reģionā.

Sašķidrinātās gāzes terminālim Klaipēdā pilna jauda ir ap 36 teravatstundām gadā. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik Lietuvas, Latvijas un Igaunijas patēriņš kopā. Tomēr jaudas kļūst nepietiekamas, tiklīdz skatās arī uz Somiju, kas divus gadus ir vienotā tirgū ar Igauniju un Latviju.

Pirms gada enerģētikas krīze Eiropā padarīja Klaipēdas LNG termināli par ļoti nozīmīgu visam reģionam. Tagad mūsu dienvidu kaimiņiem pavērušās iespējas ne tikai saglabāt, bet arī nostiprināt tā pozīcijas, vēsta lrytas.lt.

Kad Krievija ķērās pie tā sauktās "gāzes šantāžas", vairākas Eiropas valstis sāka plānot savu LNG termināļu būvniecību, taču Lietuva jau sen bija izpildījusi šo mājasdarbu – LNG pārvadātājs “Independence”, kas paredzēts kā peldoša LNG uzglabāšanas un regazifikācijas vienība, Klaipēdā darbojas kopš 2014. gada.

Šā gada janvārī Somijas Inko ostā tika atvērts vēl viens terminālis, bet poļi plāno tādu būvēt Gdaņskas līcī.

"Iekustināti ir arī mūsu kaimiņi latvieši. Saeima Skultes LNG termināli ir atzinusi par lielu valsts projektu, kas jāpabeidz līdz 2024. gadam. Taču Latvijas galvenais gāzes piegādātājs “Latvenergo” gandrīz vienlaikus noslēdza piegādes līgumu uz desmit gadiem ar Klaipēdas LNG termināli. Tas nozīmē, ka topošais terminālis Latvijā zaudēja savu galveno pircēju un tam nācās lūgt valsts palīdzību," raksta lrytas.lt.

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

Kundziņsalas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Rīgas ostā ātrākajā gadījumā darbību varētu sākt nākamajā vasarā, norādīja kompānijas "Millennium Energy Partners LLC" valdes priekšsēdētājs Laša Šanidze.

ASV kompānijai "Millennium Energy Partners LLC" pieder Kundziņsalas projekta attīstītājs - SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts".Šanidze norādīja, ka projektam ir divi laika grafiki. Lai izbūvētu LNG uzglabāšanas tvertnes, kas bija paredzētas sākotnējā projektā, ir nepieciešami divi vai divi ar pusi gadi. Tomēr, ja ir nepieciešamas daudz ātrākas piegādes, gada laikā var izbūvēt gāzes cauruļvadu.

"Tādēļ projektam ir iespējami divi īstenošanas laiki - gāzes piegādes var sākt jau nākamajā vasarā, bet pilnā apjomā termināli var pabeigt divu vai divarpus gadu laikā," skaidro Šanidze.

Kundziņsalas projekts paredz izbūvēt LNG termināli, kurā būs regazifikācijas sistēma, kas ļaus gāzi transportēt pa cauruļvadiem, kā arī no kura gāzi tālāk varēs nogādāt ar autocisternām. Sākotnēji projekts bija plānots nelielā apjomā - 300 000 tonnu sašķidrinātās gāzes gadā, un paredzēja piegādes tikai ar autocisternām Latvijā un citās Baltijas valstīs.

Pārorientēšanās uz gāzes piegādi caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli iespējama jau patlaban, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.

Viņš uzsvēra, ka Krievija nav vienīgais gāzes piegādātājs Latvijai un jau patlaban pastāv alternatīvas gāzes piegādes iespējas.

Šaicāns informēja, ka Klaipēdas LNG termināļa sašķidrinātās gāzes gazifikācijas jauda ir 40 teravatstundu (TWh) sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā - 10 TWh, bet Igaunijā - piecas TWh.

"Līdz ar to pārorientēšanās uz piegādēm caur Klaipēdu iespējama jau tagad un Klaipēdas terminālis var nodrošināt Baltijas valstu patēriņu. Pagaidām problēma ir Lietuvas-Latvijas starpsavienojums, taču jau tagad tiek strādāts pie tā caurlaides spējas paaugstināšanas," teica Šaicāns.

Gāzes cena Eiropā sasniegusi rekordaugstu līmeni 

Gāzes cena Eiropas biržās trešdien pieaugusi par aptuveni 50% un sasniegusi rekordaugstu...

Viņš informēja, ka Klaipēdas LNG termināļa jauda ir 122 gigavatstundas (GWh) dienā, bet Lietuvas-Latvijas starpsavienojuma caurlaides spēja ir 67 GWh dienā.

Šaicāns norādīja, ka pārvades operatori jau strādā, lai palielinātu esošās sistēmas caurlaides spēju, palielinot spiedienu Lietuvas pusē. Tas varētu tikt izdarīts jau šomēnes.

Savukārt 2023.gadā, pabeidzot ELLI projektu, Lietuvas-Latvijas starpsavienojuma caurlaides spēja sasniegs 130 GWh dienā, kas nozīmē, ka būs iespējams izmantot visu Klaipēdas termināļa jaudu.

Tāpat Šaicāns informēja, ka maijā sāks darboties Polijas-Lietuvas starpsavienojums, kura caurlaides spēja būs 74 GWh dienā Lietuvas virzienā un 58 GWh dienā Polijas virzienā.

Šaicāns piebilda, ka problemātiska ir Somijas nodrošināšana ar gāzi gadījumā, ja Krievija pārtrauc piegādes. Esošā "Balticconnector" Igaunijas-Somijas starpsavienojuma jauda ir 55 GWh dienā un šis apjoms nespēj nosegt visu Somijas patēriņu.

Viņš arī minēja, ka savukārt esošā gāzesvada no Krievijas uz Latviju caurlaides spēja ir 158 GWh dienā. "Krievija Baltijai ir pietiekoši nozīmīgs piegādātājs, bet nevajag pārspīlēt tās lomu un jāņem vērā, ka ir iespējas gāzi saņemt pa alternatīviem ceļiem. Līdz šim noteicošais bija cenas faktors," teica Šaicāns.

Viņš informēja, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves tehniskā jauda ir 21,8 TWh un šajā apkures sezonā krātuve bija aizpildīta par 80% jeb aptuveni 17-18 TWh. Patlaban gāzes atlikums krātuvē ir 5,4 TWh apmērā, bet jau 26.februārī sākta gāzes iesūknēšana krātuvē, lai gan parasti iesūknēšana tiek sākta maijā.

EM ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju patlaban strādā arī pie gāzes pārglabāšanas tarifa atcelšanas. Šaicāns skaidroja, ka šī tarifa atcelšana ļaus tirgotājiem gāzes pārpalikumu sezonas beigās neizsūknēt no Inčukalna krātuves, bet uzglabāt to krātuvē līdz nākamajai sezonai.

Uz komisijas vadītāja Vjačeslava Dombrovska jautājumu, vai EM atbalsta LNG termināļa būvniecību Latvijā, Šaicāns sacīja, ka gadījumā, ja kāds privātais investors saredz šāda biznesa perspektīvu, tad to var darīt. Vienlaikus Šaicāns piebilda, ka valstij šādā projektā nebūtu jāiesaistās.

"Pareizi un plānveidīgi izmantojot esošo infrastruktūru, Baltijas gāzes patēriņu iespējams nodrošināt var jau tagad. Būvējot papildu jaudas, kādam tās ir jāapmaksā. Tie, visticamāk, būtu vietējie patērētāji. Tādēļ EM strādā pie tā, lai maksimāli noslogotu esošo infrastruktūru," teica Šaicāns.

Dombrovskis norādīja, ka, lai nodrošinātu gāzes piegāžu drošību, ir nepieciešama kvalitatīva situācijas analīze un plāns par to, kā Latvija var pilnībā pārslēgties uz sašķidrināto gāzi. Viņš komisijas vārdā aicināja EM sniegt priekšlikumus par to, kā veikt gāzes piegādātāju maiņu.

Komisija ir lūgusi EM mēneša laikā sagatavot ziņojumu par iespējamo stratēģiju piegādātāju nomaiņai un tās īstenošanai nepieciešamo laiku, informēja Dombrovskis. Tāpat komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka komisija aicinājusi veikt gāzes piegādātāju maiņas iespējamo izmaksu aplēses.

Igaunijas un Somijas gāzes sistēmu operatori "Elering" un "Gasgrid Finland" trešdien parakstīja sadarbības līgumu kopīga sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa nomai un pārvaldībai, lai garantētu gāzes piegāžu drošību Igaunijā un Somijā un vairs nevajadzētu lietot Krievijas gāzi, kas tiek piegādāta pa cauruļvadiem.

"Elering" valdes priekšsēdētājs Tāvi Veskimegi sacīja, ka līgumā precizēta visnozīmīgākā LNG piegādes ķēdes daļa - peldošais LNG terminālis.

"Plānam atbilstoši virzās mūsu kopīgais process, kas ietver arī to, ka līdz gada beigām reģionā tiks nodrošināts kuģis," viņš komentēja.

Veskimegi norādīja, ka tagad ir vienošanās par peldošo termināli un turpināsies sarunas ar kompānijām "Alexela" un "Infortar" par piestātni Paldisku ostā.

"Elering" un "Gasgrid" sadarbības līgums noteic, ka puses attīstīs nepieciešamo infrastruktūru LNG peldošā termināļa izveidei un uzņemsies ar to saistītās izmaksas attiecīgajā valstī. Vienlaikus peldošā termināļa nomas izmaksas uzņēmumi segs kopīgi, ņemot vērā Igaunijas un Somijas gāzes patēriņa attiecību, kas nozīmē, ka "Elering" daļa būs 20%, bet "Gasgrid Finland" - 80%.

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais piedāvājums Skultes LNG termināļa attīstībai. Mūsu skatījumā tā ir valdības tuvredzīga rīcība, domājot par Latvijas enerģētisko neatkarību un diversificējot gāzes piegādes iespējas no Krievijas Gazprom.

Kā noraidījuma iemesls publiski tika minēts pārmērīgās garantijas, ko attīstītājs esot prasījis no valsts. Vēlamies norādīt, ka tā ir dezinformācija.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

Tāpat premjera Krišjāņa Kariņa teiktais šodien “Rīta Panorāmā” par Skulte LNG termināļa prasībām, ka esam piedāvājuši modeli, kuri Latvijas patērētāji subsidētu gāzes pārvades izmaksas kravām, kas iziet ārpus Latvijas, neatbilst patiesībai. Skulte LNG Terminal nekad nav izvirzījusi šādu prasību.

Kāda valsts iesaiste nepieciešama?

Valsts iesaiste ir tipiska prakse visur Eiropā

Valsts iesaiste termināļa darbības uzsākšanas posmā ir tipiska prakse visur Eiropā, atšķiras tikai kārtība un apjoms. Piemēram, valsts atbalsts Klaipēdas terminālim pirms kara Ukrainā mērāms 60 milj. eiro apmērā gadā, arī Inkoo terminālim Somijas valsts ir piešķīrusi 105 milj. eiro tikai 2022. un 2023. gada darbības izmaksu segšanai. Skultes LNG prasītā iesaiste nav salīdzināma ar šo apmēru.

Skultes priekšrocība jāizmanto 

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir...

Esam pārliecināti, ka Skultes terminālis būtu rentablākais un efektīvākais terminālis, kāds reģionā ir uzbūvēts. Skulte LNG Terminal ir unikāla priekšrocība – atrašanās tuvu Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Tādēļ nav nepieciešams izbūvēt platformu sašķidrinātās dabasgāzes izkraušanai, kas maksā simtiem miljonus. Tas ievērojami samazina Skultes LNG termināļa izmaksas, un līdz ar to ļauj konkurēt ar citiem LNG tirgotājiem reģionā.

Valstij pašai būvēt ir ilgāk un daudz dārgāk

Lai arī kāda, valsts vai privāta, kapitālsabiedrība attīstītu Skultes LNG termināli, tā konkurētspējīgais tehniskais risinājums prasa reformēt pašlaik esošo kārtību no kaimiņvalstīm. Arī termināļa darbības uzsākšanai bez līgumiem ar lielākajiem Latvijas lietotājiem, valsts iesaiste finanšu nodrošināšanā būs jebkura projekta finansētāja obligāts nosacījums kā privātai tā arī valsts kapitālsabiedrībai. Protams, projekta kredītrisku var vadīt finansējot projektu no valsts budžeta vai, piemēram, no elektroenerģijas pārvades tarifa, tomēr šādus pasākumus Latvijas un ES likumi atļauj īstenot tikai t.s. “tirgus kļūdu” gadījumos, kad projekta īstenošanai nav iespējams piesaistīt privātu attīstītāju. Līdz ar to juridiski situācija kļūtu sarežģīta, ja “priekšrocības un garantijas”, ko valdība liedz AS “Skulte LNG Terminal”, vēlāk tiktu sniegtas projekta izraudzītajai valsts komercsabiedrībai.

Nevienam, arī mums nav noslēpums, kā valstij sekmējas ar lielu komerciālu projektu īstenošanu. Ja valsts izšķirtos par soli būvēt – ir visas iespējas to darīt, bet tas būs daudz dārgāk, ilgāk un papildu slogs valsts budžetam. Turklāt projektam būs tādi paši izaicinājumi, ar kādiem saskaramies mēs – lietošanas līgumi, sadārdzinājumi, finansēšana utt. Valstij arī būtu jāpiesaista projekta īstenošanas konsultanti, starptautiski LNG infrastruktūras eksperti.

Sagaidām konstruktīvas sarunas

Aicinām Latvijas valsti izveidot kvalificētu sarunu vešanas komandu, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt sarunas ar attīstītāju, jo līdz šim tādas nav notikušas. Tas palīdzētu tuvināt pozīcijas un novērst neskaidrības, un nonākt pie savstarpēji izdevīga rezultāta visu Latvijas iedzīvotāju un tautsaimniecības interesēs. Vēlamies arī norādīt uz pilnīgi nepieņemamo sarunu īstenošanas praksi, ko izmanto Latvijas valsts. Pēdējā gada laikā esam iesnieguši valdībai vairākus priekšlikumus, tomēr neesam saņēmuši kvalificētas atbildes uz nevienu no tiem. Lai saprastu, vai esam domubiedri, sagaidām konstruktīvas sarunas ar Klimata un enerģētikas ministriju jau tuvākajā laikā.

Atgādinām arī, ka 2022. gada martā Ekonomikas ministrijai nosūtījām vēstuli, kurā aicinājām izvērtēt iespēju projektā kā dibinātājiem iesaistīties arī Latvenergo un Conexus, lai stimulētu abu kapitālsabiedrību interesi. Arī uz šo piedāvājumu netika saņemta atbilde. Likums paredz termināli uzbūvēt līdz 2024. gada septembrim, un šī termiņa neievērošana kā arī ar to saistītie energoapgādes riski kļūs par Latvijas politiķu atbildību. Ar šādu nekonsekventu rīcību, valdībai nu jau gadu it kā vedot, bet tomēr nevedot sarunas ar privātajiem investoriem, šie riski kļūst aktuālāki un vienlaikus parāda Latviju lieliem investīciju projektiem nelabvēlīgā gaismā arī starptautisko investoru acīs.

Taču visļaunākais, ka cietīs pilnīgi visi Latvijas iedzīvotāji. Ja terminālis Latvijai nebūs, maksāsim bargu naudu kaimiņu termināļiem, kad tie būs pieejami. Latvijas valsts būs pakļauta riskam, ka jāturpina gaidīt laiku maiņa un atkal radīsies iespēja saņemt gāzi no Gazprom. Vienlaikus, būs vajadzīgi līdzekļi, lai kompensētu iedzīvotājiem izdevumus par apkuri, jo, lūk, gāze būs ļoti dārga.

Ja Latvijai nebūs savs LNG terminālis, valsts saskarsies ar tādu pašu situāciju kā pērn rudenī, kad pa dārgo, steigā iepirka 2 TWh gāzes no Klaipēdas termināla, samaksājot par 2 gāzes kuģiem tā brīža augsto cenu – vairāk nekā 250 miljonus eiro. Tagad šāds gāzes apjoms maksā vien 100 miljonus eiro. Šķiet, ka 150 miljoni jau ir pazaudēti, kas ir akurāt tik, cik maksā izbūvēt termināli Skultē.

Skulte LNG Terminal attīstītāji aicina valdību uz izlēmīgu rīcību un neatteikties no idejas par sava LNG termināļa būvniecību tepat Latvijā. Ja Latvija pati nenoteiks savu enerģētisko politiku un turpinās būt atkarīga no kaimiņu labvēlības dabasgāzes piegādēs, mūsu valsts ekonomiskā atpalicība no Lietuvas un Igaunijas padziļināsies.

Šādi lēmumi nav Latvijas sabiedrības interesēs, jo draud ar bargiem siltuma un elektrības rēķiniem visiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Paļauties uz kaimiņu piedāvātu labvēlīgu cenu bez pašiem savas LNG piegādes ekosistēmas ir pārāk tuvredzīgi.

11. aprīlī Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izplatītais pretrunīgais paziņojums vērtējams kā mēģinājums slēpt Ministru Kabineta mazspēju un izvairīties no pārmetumiem nākotnē, kad abi, KEM un Ministru Kabinets, var tikt pamatoti kritizēti par bezdarbību enerģētiskās neatkarības un arvien lielākas ekonomiskās atpalicības no kaimiņvalstīm Baltijā veicināšanā. Gan Igaunijai, gan Lietuvai būs savs LNG terminālis, bet Latvija kā ierasti nebūs tikusi galā ar uzdevumiem.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis pie Skultes ostas Saulkrastu novadā varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro, kas ir par 20 miljoniem vairāk, nekā rēķināts iepriekš, teica AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Sadārdzinājums radies, ņemot vērā pieaugušās cenas izejmateriāliem. Miķelsons apgalvoja, ka termināli ātrākais varētu uzbūvēt 2023.gadā.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors informēja, ka terminālis sastāv no divām daļām - savienojuma un platformas. Ikdienas apstākļos platformas piegādei būtu nepieciešams līdz diviem gadiem, tomēr, ja ir vajadzība to sagādāt strauji, piegādātāji būtu gatavi šo pasūtījumu izpildīt arī gada laikā. Tikmēr savienojumam ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepieciešamos cauruļvadus var saņemt apmēram četru līdz piecu mēnešu laikā, bet to izbūve pie ātrākā scenārija prasītu apmēram sešus mēnešus.

Pret Skultes termināļa izbūvi pie Saulkrastiem iebilst šīs vēsturiskās kūrortpilsētas iedzīvotāji. Turklāt pētījumā par vispiemērotāko LNG termināļa atrašanās vietu Latvijā, kurā tika salīdzinātas četras iespējamās vietas, iepriekš tikusi atzīta Rīga.

Dabasgāzes cena Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) nokritusies līdz līmenim, kāds tika reģistrēts pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā.

Trešdien dienas pirmajā pusē dabasgāzes cena nākotnes līgumos bija nedaudz zem 70 eiro par megavatstundu.

Neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā februāra beigās dabasgāzes cena veidoja aptuveni 88 eiro par megavatstundu.

Savukārt augustā, kad Krievija būtiski samazināja gāzes piegādes Eiropai, cena pārsniedza 340 eiro par megavatsundu, bet 1.decembrī tā bija noslīdējusi līdz 140 eiro.

Analītiķi norāda, ka gāzes cenu kritumu veicina gaisa temperatūra, kas ir augstāka par normu, krātuvēs esošās gāzes izmantošana un Krievijas gāzes aizstāšana ar gāzi no citiem pasaules reģioniem.

"Mums šobrīd ir labi apgādāts Eiropas Savienības (ES) gāzes tirgus pat bez Krievijas gāzes," norāda politiskā riska konsultāciju uzņēmuma "Eurasia Group" enerģētikas, klimata un resursu direktors Hennings Gloišteins. "Tas atspoguļojas pašreizējās cenās."

Latvija pagājušajā gadā neizmantoja iespēju iegādāties ASV piedāvāto sašķidrināto dabasgāzi, kas bija būtiski lētāka nekā Eiropas tirgū pieejama, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners.

Viņš norāda, ka 2022.gada aprīļa sākumā toreizējais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) ar ierēdņiem un "Latvenergo" pārstāvjiem darba vizītē apmeklēja ASV, lai "pārrunātu ilgtermiņa sadarbību enerģētikas jomā".

Vizītes laikā Latvijas delegācija saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto naftas gāzi (LNG) 10 teravatstundu (TWh) apmērā, slēdzot līgumu uz 10 gadiem. Kušners norāda, ka cena atbilstu ASV biržas "Henry Hub" cenai. Pagājušā gada laikā "Henry Hub" augstākā gāzes cena bija 30 eiro par megavatstundu (MWh), kamēr šobrīd tā ir astoņi eiro par MWh, bet piedāvājuma izteikšanas laikā - apmēram 10 eiro par MWh.

Kušners uzsver, ka, ņemot vērā saspringto situāciju LNG tirgū, tā bija pretimnākšana - dot Latvijai iespēju iegādāties LNG no termināļa ASV.

Ņemot vērā, ka Latvija ir unikālā situācijā ar zemu CO2 intensitāti un neproporcionāli lielu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un ja vēsturiski esam investējuši dabasgāzes TEC jaudās aptuveni miljards eiro, tad šobrīd neizveidot savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG — liquefied natural gas) termināli būtu neloģiski, jo paļauties tikai uz tirgu nav iespējams.

Šādus infrastruktūras ieguldījumus tikai uz tirgus principiem neviens neveic. Tas nav OIK2, bet gan drošības garantija, ka energosistēmā ir jēga no Inčukalna pazemes gāzes krātuves un TECiem. Ir nepiedodami, ja valsts un/vai "Latvenergo" šīs dabiskās priekšrocības nespēj izmantot, lai amortizētu dabasgāzes cenu kāpumu Latvijas patērētājiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā vēl skaudrāk parādījis nepieciešamību ieguldīt Latvijas enerģētiskajā neatkarībā. Ieguldījumi jādiversificē, bet viens no nozīmīgākajiem ir investīcija LNG importa ekosistēmas izveidei. Latvijas dārgums — Inčukalna pazemes gāzes krātuve — kopā ar LNG importa infrastruktūru atrisinātu lauvas tiesu enerģētiskās neatkarības jautājumu un vēl arī sniegtu iespēju Latvijai piedalīties tirgū kā patstāvīgam spēlētājam.

Visu triju Baltijas valstu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi būs nepieciešami, atzīmējusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte, komentējot Latvijas un Igaunijas plānus būvēt savus tremināļus.

"Ar grūtībām var saskatīt risku, ka kāds var kļūt nevajadzīgs, jo īpaši tad, ja Eiropas Savienības (ES) pasākumi, lai atteiktos no Krievijas gāzes būs ilgtermiņa un ilgtspējīgi," ar Latvijas un Igaunijas valdību vadītājiem kopīgā preses konferencē Rīgā teica Šimonīte, atbildot uz jautājumu vai Latvijas un Igaunijas plānotie LNG termināļi rada saspīlējumu Baltijas valstu starpā.

Lietuvas premjerministre atkārtoti pauda pārliecību, ka Baltijas gāzes reģions ir jāvērtē plašāk par trim valstīm, jo ar vienu Klaipēdas LNG termināli un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepietiek visa reģiona gāzes vajadzību apmierināšanai.

"Reģions ir jāskata diezgan plaši - no Somijas līdz Polijai, un starpsavienojumi, kuri jau ir izveidoti vai drīzumā tiks nodoti ekspluatācijā - [Lietuvas-Polijas] starpsavienojoums GIPL tiks atklāts maija sākumā -, ļaus mums uz jautājumu palūkoties diezgan plaši. Te ir svarīga infrastruktūra, kura ir visām valstīm. Krātuve atrodas Latvijā, Klaipēdas terminālis atrodas Klaipēdā. Ar to nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visas vajadzības," klāstīja Šimonīte.

Ekonomikas ministrija (EM) šodien valdošās koalīcijas sanāksmē piedāvās Latvijai atteikties no Krievijas gāzes piegādēm no nākamā gada, šorīt intervijā Latvijas Radio stāstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Ministrs atzīmēja, ka koalīcija jau ir paziņojusi par virzīšanos uz atteikšanos no Krievijas gāzes. EM šodien piedāvās partijām atteikties no Krievijas gāzes piegādēm no nākamā gada 1.janvāra kopā ar Somiju un Igauniju, jo tad darbu būs sācis Igaunijā topošais Paldisku sašķidrinātās gāzes terminālis.

Vitenbergs atzina, ka pagaidām Latvija iesaistīsies Paldisku termināļa projektā, jo tā ir vienīgā iespēja sākt sašķidrinātās gāzes piegādes jau šī gada rudenī.

Krievijas dabasgāzes piegāžu liegums radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas  

Lēmums aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes uz Latviju radītu enerģētikas krīzi un augstākas...

Igaunijas piedāvājums iesaistei projektā ir segt izmaksas proporcionāli gāzes lietojumam, kas Latvijai būtu apmēram trešdaļa, taču projektā vēl esot gana daudz precizējamu aspektu, tāpēc precīzas summas nosaukt vēl nevarot.

Paralēli EM piedāvās attīstīt sašķidrinātās gāzes termināļa projektu arī Latvijā. Konkrēti, kādu termināli attīstīs Latvijā, politiķis vēl nenosauca, norādot, ka projekti ir vairāki - kā minimums trīs piedāvājumi no uzņēmējiem, viens no kuriem ir Skultes terminālis. Latvijas projekta izmaksas varētu būt virs 100 miljoniem eiro.

Nesenās vizītes laikā ASV Latvijas puse ne vien runājusi par termināļa projektiem, bet arī meklējusi sašķidrinātās gāzes piegādāšanas ilgtermiņa partnerus "Latvenergo". Seši uzņēmumi piedāvājuši sadarbību, un drīz tikšot parakstīti līgumi.

Taujāts, par kādu cenu piedāvāts gāzi piegādāt salīdzinājumā ar esošajām cenām, Vitenbergs konkrētu skaitli nenosauca, sakot, ka precīzas vienošanās vēl ir laika jautājums, bet viņš cer, ka tā būšot konkurētspējīga esošajiem apstākļiem, kad visu energoresursu cenas aug.

Latvija ir salīdzinoši labākā situācijā nekā Igaunija vai Lietuva, jo jau ir zināmas dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Tiesa, kuros tirgos šī gāze tiks realizēta, rādīs laiks, taču noteicošais faktors, visticamāk, būs cena.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Viņa norāda, ka ekspluatācijā ir nodots dabasgāzes savienojums starp Lietuvu un Poliju, kas ļauj zilo energoresursu iegādāties citviet Eiropā un to pārsūknēt uz Latviju. Ir arī gāzes savienojums starp Igauniju un Somiju, bet Latvijai paredzēto sašķidrināto gāzi pašlaik var saņemt, izmantojot Klaipēdas termināli un vēlā rudenī – arī Paldisku termināli.

Fragments no intervijas

Cik daudz dabasgāzes pašlaik ir Latvijā?

Šā gada 25. jūlijā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē kopumā bija 11,12 TWh gāzes. (Latvija kopumā gadā patērē ap 12 TWh). Protams, ka tikai daļa no dabasgāzes, kas atrodas Inčukalnā, pieder tiem uzņēmumiem, kuri šo energoresursu tirgo Latvijā. Diemžēl informācija, kuram uzņēmumam un cik daudz dabasgāzes pieder Inčukalna pazemes noliktavā, ir komercnoslēpums. Varu teikt, ka Inčukalnā ir dabasgāzes valsts rezerves un energokompānijas Latvenergo pašu rezerve 2 TWh, kā arī 0,8 TWh no tām 2 TWh, kuras valdība uzdeva iegādāties Latvenergo.

Lietuvas valsts kontrolētais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu operators "Klaipedos nafta" būs komerciālais operators Elbehafenes LNG terminālim Brunsbitelē Vācijas ziemeļos.

Tādējādi "Klaipedos nafta" būs komerciālais operators jau diviem Vācijas LNG termināļiem pēc tam, kad pērn rudenī Vācijas enerģētikas kompānija "Uniper" izraudzījās Lietuvas kompāniju Lejassaksijas pilsētā Vilhelmshāfenē esošajam terminālim Ziemeļjūras piekrastē.

Elbehafenes LNG terminālis atrodas Brunsbitelē Elbas upes grīvā. Tā attīstītājs Vācijas valdības vārdā ir Vācijas enerģētikas grupas RWE meitasuzņēmums "Elbehafen LNG".

Parakstītais līgums par komerciālās termināļa pārvaldības pakalpojumiem paredz, ka "Klaipedos nafta" nodrošinās loģistikas darbības pārvaldību, gāzes nosūtīšanas darbību, gāzes uzskaiti un ziņojumu sagatavošanu, kā arī citus termināļa darbības pakalpojumus atbilstoši klienta vajadzībām.

Ar funkcionējošu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļiem Lietuvā, Polijā un drīzumā Somijā, kā arī vērtīgu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi Baltija ir ceļā uz energoapgādes drošumu, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Enerģijas vairumtirdzniecības direktors Guntis Lūsis un vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka šobrīd faktiski funkcionējošs terminālis Baltijas un Somijas reģionā ir Klaipēdas LNG terminālis, un līdz decembrim šī ir vienīgā vieta Baltijas dabasgāzes infrastruktūrā, kas pieņem sašķidrinātās dabasgāzes kuģu kravas, regazificē, nododot pārvades sistēmā.

Prognozējams, ka decembrī darbu sāks Inko LNG terminālis Somijā, kura jauda ir plānota līdzvērtīgi Klaipēdas LNG termināļa jaudai.

"Divi termināļi ir neatsverams stiprinājums energoapgādes pietiekamībai, un tie spēj segt Baltijas un Somijas pieprasījumu, tikai darbojoties nepārtraukti. Tomēr tie nespēj pilnībā nodrošināt pieprasījumu Lietuvas-Polijas starpsavienojumā GIPL no Vācijas un Polijas puses," norāda "Latvenergo" pārstāvji.

Paļauties tikai uz vienu sašķidrinātās dabasgāzes termināli ir tehniski riskanti, tāpēc mums steidzami jādomā par otra reģionālā termināļa būvniecību, atzīmē Joahims Hokerts, AS Gaso valdes loceklis.

(LNG) termināļa un Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas ir pietiekamas, lai pilnībā apgādātu visas trīs Baltijas valstis, taču nedrīkst aizmirst, ka mums pieejama tikai daļa no tām, tāpēc vēl viens terminālis reģionam ir vitāli nepieciešams, uzsver J. Hokerts. Viņš norāda, ka ilgtermiņā liela loma Baltijas valstu enerģētiskās drošības stiprināšanā būs arī atjaunojamajiem energoresursiem, taču tie, visticamāk, mums nepalīdzēs izdzīvot nākamo apkures sezonu. Jaunu ražošanas jaudu uzstādīšanai vajadzīgs ilgāks laiks, tāpēc šajā ziemā būs jāmeklē citi risinājumi, spriež J. Hokerts.

Visa pasaule šobrīd saskaras ar būtisku energoresursu cenu kāpumu. Kādas ir jūsu prognozes – vai arī ilgtermiņā cenu līmenis saglabāsies tik augsts?

Igaunijā turpinoties diskusijām par labāko vietu iecerētajam sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim, Harju apriņķa Rietumharju pagasta pašvaldības vadība noraidījusi Paldisku Ziemeļu ostas īpašnieka "Paldiski Sadamate" apgalvojumu, ka šī osta tam ir piemērotāka nekā sākotnēji izraudzītā vieta Pakri pussalas galā, kuru pašlaik attīsta kompānijas "Alexela" un "Infortar".

"Ziemeļu osta pēdējā laikā visai skaļi iestājusies par to, ka tā ir vislabākā iespējamā vieta peldošajam terminālim. Tas ir nepārdomāts apgalvojums, jo pašreizējā vieta izvēlēta vairāku iemeslu dēļ," norādījis pašvaldības vadītājs Jānuss Sāts.

Konkrēti, pagasta vadība uzskata, ka termināli nevajadzētu veidot pilsētas vidū, jo Ziemeļu ostas piestātnes atrodas Paldisku pilsētas teritorijā, tikai 500 metrus no tuvākās skolas. Tā norāda, ka labākā vieta peldošajai piestātnei būtu Laheperes līcī un ka Pakri pussalas gals šim nolūkam izraudzīts rūpīgi pārdomātā procesā.

"LNG terminālis ir objekts, kam jāgarantē valsts stratēģiskā enerģētiskā drošība un dabasgāzes piegāžu drošums, un tā plānošana sākta pirms vairāk nekā 15 gadiem. Šis process norisinājās ciešā saistībā ar gāzesvada "Balticconnector" projektu starp Igauniju un Somiju un gāzes kompresoru stacijas atrašanās vietu tur, kur tas mūsu pusē ieiet jūrā," skaidrots pašvaldības paziņojumā.

Pašlaik tiek darīts viss iespējamais, lai gaidāmajā ziemā gāze būtu pieejama pilnīgi visiem lietotājiem un nekādi administratīvi patēriņa ierobežojumi nebūtu nepieciešami, atzīmē Uldis Bariss, AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs.

Ja dabasgāzes piegāde ir traucēta, krīzes vadība notiek atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas paredz, ka ar gāzi primāri tiek apgādāti nodrošināmie lietotāji, tajā skaitā mājsaimniecības, publiskais sektors un siltumuzņēmumi, skaidro U.Bariss. Viņš nenoliedz, ka krīzes situācijā ar dabasgāzes patēriņa samazinājumu nāktos samierināties atsevišķiem rūpniekiem un ražotājiem, taču tas ir tikai plāns B.

Raugoties no šodienas viedokļa, gaidāmajā apkures sezonā nevajadzētu veidoties tik sliktai situācijai, ka gāzes apgādi kādai no patērētāju grupām vajadzētu būtiski ierobežot, teic Conexus valdes priekšsēdētājs, norādot, ka šobrīd primāri tiek strādāts pie plāna A, kas paredz ar nepieciešamo gāzi nodrošināt visus lietotājus. Ja Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) aizpildīšana turpināsies tādā pašā tempā, un, ja Somija daļēji savu patēriņu ziemas otrajā pusē varēs nodrošināt, izmantojot jauno sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, ļoti kritiskai situācijai šajā apkures sezonā nevajadzētu veidoties, spriež U.Bariss.

Privātās kompānijas "Alexela" un "Infortar" pārtraukušas sarunas ar Igaunijas valsts pārvades sistēmu operatoru "Elering" par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidi Paldisku ostā, piektdien paziņoja kompānijas.

Abu kompāniju skatījumā "Elering" piedāvājums par LNG termināļa piestātnes būvniecību privātajiem partneriem nav pieņemams un tādēļ sarunas ar valsts kompāniju ir uzskatāmas par izbeigtām, jo "Elering" neesot izrādījusi pietiekamu vēlmi īstenot projektu.

Lai garantētu piegāžu drošību, "Alexela" un "Infortar" turpinās sarunas ar Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju, paziņojumā medijiem norādīja uzņēmumi.

"Alexela Group" valdes priekšsēdētājs Marti Hēls pauda viedokli, ka divus mēnešus ilgušajās sarunās "Elering" nav izrādījusi vēlmi strādāt, lai Igaunijā "līdz rudenim vai vispār jebkad" izveidotu LNG termināli.

Hēls paskaidroja, ka runa bijusi par to, vai kompānijai uzņemties 15 vai 30 miljonu eiro zaudējumus, investējot nepilnus 40 miljonus eiro, kamēr "Elering" plāno par "gandrīz simt miljoniem eiro Igaunijas nodokļu maksātāju naudas praktiski nopirkt kuģi somiem. Un šķērslis nav tas, ka desmit gadu noma vairāk nekā divas reizes pārsniedz sākotnējās kuģa būvniecības izmaksas un kuģa īpašnieks gūst ārkārtīgi lielu peļņu".

Pašlaik Baltijas un Somijas reģionā pieprasījumu pēc gāzes pilnībā nodrošina sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi Klaipēdā Lietuvā un Inko Somijā, tādēļ nav redzams, kā komerciāli varētu atmaksāties Skultes LNG termināļa projekts, intervijā aģentūrai LETA pauda Igaunijas gāzes kompānijas "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāziks.

"Kas attiecas uz Skulti vai jebkuriem citiem projektiem, tad pašlaik ir grūti saskatīt iespēju, ka tos varētu realizēt, jo pēc gāzes nav tik liela pieprasījuma. Izņēmums ir tikai tad, ja tam tiek piešķirts publiskais finansējums, jo ar valsts naudu var paveikt teju jebko. Taču kā komerciālam projektam, es tam pašlaik redzu visai mazu pamatojumu," sacīja Kāziks, jautāts, vai Baltijas un Somijas reģionā vajadzētu izbūvēt vēl ceturto LNG piegādes punktu, līdztekus Klaipēdai Lietuvā, Inko Somijā un Paldiskiem Igaunijā.

Viņš piebilda, lai vēl vienam LNG terminālim būtu komerciāls pamatojums, gāzes patēriņam reģionā ir jāatgriežas vismaz tādā pašā līmenī, kāds bija pirms diviem gadiem, un pat nedaudz virs tā. Tomēr tas nav ticami. Lai gan, cenām turpinot kristies, zināma gāzes patēriņa atjaunošanās būs redzama, kādreizējie patēriņa apmēri, visdrīzāk, vairs netiks sasniegti.