Samērā gludais ceļš pēc elitārā kluba dalībvalsts titula atdūries pret jautājumiem, kuru atrisināšanai politiskā griba bija jāatrod pašu mājās, nevis jāsagaida ārzemju mājieni ar slotaskātu
Latvijas valsts pārvalde nav tik elastīga kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD bija cerējusi, tādēļ šo visai kokaino veidojumu izlocīt pēc organizācijas standartiem nemaz nenākas viegli. Jautājumi, kas satraukuši OECD dalībvalstis Latvijas kontekstā, ir pašiem labi zināmās valsts pārvaldes ēnas puses. Neraugoties uz novērtētajiem pūliņiem uzlabot banku sektora pārraudzību, iestāšanās sarunu beigu fāzē uzpeldējušas sen labi zināmās problēmas ar korupciju. OECD bažīgi pakratītais pirksts par kukuļošanas nepietiekamo apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos un valsts kapitālsabiedrību pārvaldīšanas vājajām vietām arī nevienam nav pārsteigums. Svarīgi OECD izceltās problēmas risināt pēc būtības, nevis skata pēc un tādēļ vien, ka, tiecoties uz steidzamas iestāšanās mērķi, nepieciešams vēl viens ķeksītis, kā to prasa šis vai cits starptautisks veidojums. 20 gadu vecā stratēģiskā mērķa sasniegšanas ātrumam pašlaik kāju priekšā aizlikuši politisko buču dalītāji un saņēmēji.
Valsts līdzšinējo attieksmi šādās situācijās labi raksturo pašreizējais satiksmes ministrs Uldis Augulis, kurš TV3 paudis bažas par to valsts uzņēmumu padomju kandidātu diskriminēšanu, kuriem ir politiska bagāža, piemetinot, ka kandidātam drīzāk jābūt «bijušam un esošam labam cilvēkam». Tomēr valdība ir un paliek apņēmusies veidot profesionālas un nepolitiskas valsts uzņēmumu padomes. Nevar noliegt, ka atrast tādus pretendentus padomju locekļu amatiem, kas būtu «politiski nevainīgi» un ar spīdošu reputāciju, varētu būt pagrūti. Visticamāk, tie būs cilvēki, kas jau pabijuši vadošos amatos, bet – kur vara, tur arī kašķi. Kā definēt distanci, cik tuvu kandidāti drīkst atrasties no potenciālās politiskās ietekmes? Padomes pirms to likvidēšanas 2009. gadā bija degradējušās, tagad tām jāatgriežas uz skatuves bez šīs bagāžas. OECD neticība Latvijas politiķu apgalvotajam tikai izgaismo politiskā ķēķa aizķēzītos kaktus, bet iestāšanās atlikšana pašlaik neliecina par labu nestabilajam valsts tēlam.
Atrašanās nobriedušo ekonomiku klubā būs zināms labas reputācijas garants starptautiski, īpaši investīciju piesaistes aspektā. Iespējams, statuss nodrošinās lielāku uzticamību mūsu ekonomikas potenciālam, kas nav mazsvarīgi ap- stākļos, kad pie durvīm gruzd Krievijas garastāvoklis.
Jau iepriekš DB rakstījis, ka reputācija ietekmē arī valsts starptautisko kredītreitingu un procentu likmes, ar kādām valsts un uzņēmumi var aizņemties naudu. Vai šī organizācija pēc iestāšanās būs arī sava veida garants disciplīnai, rādīs laiks. Līdz tam varam priecāties par izrādīto godu, mums atsūtot ielūgumu, bet ar pliku godu vien dūšu nepiesiesi. Savukārt valdības vadītāja apņemšanās piepildījumu – šogad tomēr noslēgt iestāšanās sarunas – būs rādītājs politiskā mugurkaula veselības stāvoklim.