Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” atklājis biroju Jelgavā, radot 130 jaunas darbavietas. Tagad divos reģionālajos birojos – Jelgavā un Rēzeknē – uzņēmums nodrošina 280 jaunas darbavietas, informē “Bite Latvija”.

Kā norāda Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, kopējais piecu gadu ieguldījums algās, darbinieku labumos un infrastruktūrā abos reģiona birojos pārsniegs 33 miljonus eiro. Tas būs nozīmīgs stimuls vietējai ekonomikai, jo būtiska šīs summas daļa paliks reģionā.

Pagājušā gada rudenī tika atklāts “Bite Latvija” birojs Rēzeknē, radot 150 jaunas darbavietas. Turpinot paplašināt savu klātbūtni Latvijas reģionos, uzņēmums atvēris biroju arī Jelgavā. Īstenojot šīs abas iniciatīvas, uzņēmums nodrošina 280 jaunas darbavietas ārpus Rīgas, tādējādi veicinot reģionu darba tirgus attīstību un ekonomisko izaugsmi.

“Man ir gandarījums, ka, paplašinot uzņēmuma darbību reģionos, mēs ne tikai veicinām Bites izaugsmi, bet arī nosakām jaunus standartus vietējā darba tirgū un sekmējam ekonomisko attīstību. Atverot birojus Rēzeknē un Jelgavā, ir radītas 280 jaunas darbavietas, un kopējais piecu gadu ieguldījums abos reģionos pārsniegs 33 miljonus eiro, stimulējot vietējo ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi, jo būtiska šīs summas daļa tiks reinvestēta reģionā,” uzrunā klātesošajiem biroja atklāšanas pasākumā sacīja „Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Rīgas plānošanas reģions kopā ar Pierīgas pašvaldībām – Ādažu, Ķekavas, Ropažu un Salaspils – šogad aprīlī uzsāka īstenot granta programmu uzņēmējdarbības atbalstam, paredzot jaunu, subsidētu darbavietu radīšanu remigrantiem vai dodot iespēju remigrantiem izveidot pašiem savus uzņēmumus.

Granta programma Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām ir piešķirta trīs gadiem: 2024. gadā kopējā granta programmas summa ir 106 tūkstoši eiro, bet 2025. un 2026. gadā tā katru gadu ir plānota ne mazāk kā 80 tūkstošu eiro apjomā.

Šobrīd visas pašvaldības ir izsludinājušas konkursus un dalību tajos var pieteikt remigranti ar savām uzņēmējdarbības idejām un uzņēmumi, kas atbalstītu remigrantu nodarbināšanu.

Ķekavas novada pašvaldība katru gadu līdz 2026. gadam plāno atbalstīt 8 jaundibinātus remigrantu uzņēmumus vai 8 darba vietas remigrantiem savā novadā. Kopējais valsts un pašvaldības līdzfinansējums trīs gados plānots 288 tūkstoši eiro.

Ādažu novada pašvaldībā no 2024. līdz 2026. gadam katru gadu plāno sniegt atbalstu sava uzņēmuma izveidei trīs jauniem uzņēmumiem, katram kopā ar valsts finansējumu paredzot līdz 9000 eiro projekta līdzfinansējumu. 2024. gadā atbalsts plānots 27 tūkstošu eiro apmērā.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs "Bite Latvija" 28.februārī atklās biroju Jelgavā, Dobeles šosejā 2, radot 130 jaunas darbavietas. Līdzās "Bite Latvija" Rēzeknes birojam tas kļūs par otru uzņēmuma reģionālo klientu apkalpošanas centru, veicinot ne tikai uzņēmuma izaugsmi, bet arī būtiski stimulējot vietējo ekonomiku.

Pagājušā gada rudenī tika atklāts "Bite Latvija" reģionālais birojs Rēzeknē ar 150 jaunām darbavietām. Savukārt, turpinot stiprināt un paplašināt uzņēmuma klātbūtni Latvijas reģionos, februāra beigās plānots oficiāli atklāt jaunu biroju Jelgavā. Kopumā, īstenojot šīs abas iniciatīvas, uzņēmums nodrošina 280 jaunas darbavietas ārpus Rīgas, tādējādi reģionos sniedzot būtisku ieguldījumu darba tirgū un stimulējot ekonomisko izaugsmi.

"Pērn Bite uzsāka stratēģisku paplašināšanos reģionos, atklājot biroju Rēzeknē, kas sekmēja nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti šajā pilsētā. Jelgavas biroja atklāšana ir vēl viens svarīgs solis, kas rada jaunas darbavietas un veicina uzņēmējdarbības attīstību arī šajā reģionā. Tā rezultātā tiek samazināts slogs uz sociālās palīdzības sistēmu, palielināti nodokļu ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetos, kā arī tiek veicinātas vietējo cilvēku nodarbinātības iespējas," norāda Arunas Mickevicius, "Bite Latvija" ģenerāldirektors.

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Tikai pārejot no investīcijām betonā uz ieguldījumiem cilvēkos, Latvija var novērst ekonomisko atpalicību, radīt labi atalgotas un globāli konkurētspējīgas darbavietas, kā arī vairot iedzīvotāju apmierinātību ar savu valsti, uzsvērts Ekonomistu apvienības jaunākajā pētījumā "No betona uz cilvēku? ES fondi, ANM un Latvijas cilvēkkapitāla akumulēšana".

Latvijai nākamajā desmitgadē no Eiropas Savienības būs pieejami neredzēti milzīgi finanšu resursi, kas paredzēti atveseļošanās pasākumiem un tautsaimniecības transformācijai. Iepriekš ES finansējums prioritāri tika novirzīts dažādu infrastruktūras objektu rekonstrukcijai un būvniecībai. Šajā desmitgadē ir nepieciešama kardināla investīciju politikas maiņa - par galveno prioritāti ir jākļūst ieguldījumiem cilvēkkapitālā, transformējot Latviju no lēta darbaspēka ekonomikas par "labo darbavietu" ekonomiku.

Kopumā no Eiropas Savienības 2021. - 2027. daudzgadu budžeta, NextGenerationEU programmām, tajā skaitā Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM), Latvija saņems 10,6 miljardus eiro grantos. Šo līdzekļu ieguldīšanā centrālo lomu spēlēs publiskais sektors, un līdz ar to šajā desmitgadē pieņemtie lēmumi par šo resursu sadali izšķirs to, vai Latvija un iedzīvotāji būs pietiekoši gatavi jaunās ekonomikas un jaunā darba tirgus prasībām. Vai Latvija joprojām fokusēsies uz celtņu un infrastruktūras objektu transformāciju, vai arī koncentrēs resursus iedzīvotāju sagatavošanai darbam jaunajā ekonomikā.

26 gadus pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošanas pilsētā ir tapušas desmitiem jaunas rūpnīcas, izveidoti moderni industriāli parki, izbūvētas ielas un inženierkomunikācijas. Ja vēro šo procesu laika skalā, attīstība notiek sprādzienveidīgi.

No šodienas viedokļa skatoties, šķiet, ka pirmsākumiem nav nozīmes, bet nozīme ir un ļoti liela. Par to arī Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums jautājām Liepājas SEZ pārvaldniekam Uldim Hmieļevskim.

Fragments no intervijas

1997. gadā izveidoja Liepājas SEZ. Kāds bija mērķis, uzdevums? Sakopt pilsētu vai izveidot rūpniecību?

Īsā atbilde – radīt darbavietas, papildināt pilsētas budžetu un attīstīt pilsētu un reģionu. Industrija Liepājā bija absolūti sabrukusi. Līdzšinējā darbība uz plašo PSRS valstu saimes pieprasījumu vairs nebija aktuāla, bet vietējais tirgus bija nepietiekams izdzīvošanai, par attīstību pat nerunājot. Rūpnīcas bankrotēja cita pēc citas un Tosmares mikrorajonos pat 35-38%.

Lai palīdzētu pārvarēt Covid-19 izraisītās grūtības, krīzes skartajiem dzīvotspējīgajiem uzņēmumiem līdz 25. martam izmaksāts valsts atbalsts – granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai jau vairāk nekā 109 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrijā.

Savukārt, lai palīdzētu saglabāt darbavietas un nodrošināt cilvēkus ar iztikas līdzekļiem, līdz 25. martam izmaksāti dīkstāves atbalsti un algu subsīdijas kopumā 95 miljonu eiro apmērā.

"Svarīgi bija sniegt šo valsts atbalstu. Atbalsts Latvijā ir daudz plašāks nekā citās valstīs, kur tas pamatā bija orientēts uz to, lai uzņēmumi varētu nomaksāt nodokļus. Mēs sapratām, ka krīzes ietekme ir daudz lielāka, un tāpēc mūsu programma ir daudz plašāka. Valsts atbalstu uzņēmējiem un strādājošajiem galvenais mērķis, no kura mēs nenovirzāmies, ir darba vietu saglabāšana. Daudziem svaigā atmiņā vēl ir 2007. gada krīze, kad bezdarba rādītāji sasniedza 17%, un tas noveda pie ilgstošām traģiskām sekām. Tagad mēs to nepieļausim! Mūsu unikālā atbalsta programma – dīkstāves pabalsts – ir ļāvusi saglabāt vismaz 40 000 darbavietas, un es ceru, ka, beidzoties šim krīzes vilnim, šie cilvēki atgriezīsies savās darbavietās tāpat kā pagājušā gada vasarā," komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma 2024. gada datiem, viena no galvenajām uzņēmumu vadītāju bažām ir darbaspēka trūkums, to atzīstot par nozīmīgu draudu darba tirgum un biznesa videi tuvākajos gados.

Vienlaikus Eiropā, kur darbaspēka trūkums ierindojas pirmajā vietā, uzņēmumi, kas paplašinās darbību reģionos, piekļūs līdz šim neieraudzītiem talantiem. Arī “Bite Latvija” pieņēma stratēģisku lēmumu attīstīties reģionos, pērn atklājot biroju Rēzeknē un uzsākot komplektēt komandu Jelgavā. Kāpēc smelties reģionu darbaspēka potenciālā un kā tas var mainīt darba tirgus dinamiku Latvijā?

Ja paraudzīsimies uz uzņēmējdarbības un investīciju vidi Latvijā, cilvēkkapitālam ir izšķiroša loma. Uzņēmumi meklē talantus, jo tie ir pamats veiksmīgai biznesa attīstībai. Tiesa, talantu atlasē jau gadiem esam saskārušies ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, kvalificēta darbaspēka trūkumu un sīvu konkurenci par tā dēvētajiem “starta pozīciju” darbiniekiem. Turklāt tas nav izaicinājums tikai telekomunikāciju nozarē, līdzīgas rūpes ir arī viesmīlības, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, mazumtirgotājiem, IKT jomas pakalpojumu sniedzējiem u.c. nozaru spēlētājiem.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", nosakot, ka valsts atbalsts jaunu darbavietu veidošanai ir attiecināms arī uz Liepājas speciālo ekonomisko zonu, informē LSEZ.

Tas veicinās Liepājas un reģiona turpmāko ekonomisko attīstību, kā arī mazinās COVID-19 izraisītās krīzes seku ietekmi uz LSEZ kapitālsabiedrību darbību.

Paplašinot valsts atbalstu jaunizveidotajām darba vietām, tiks veicināta LSEZ konkurētspēja ārvalstu investoru piesaistē un jaunu darba vietu radīšanā Liepājā, piesaistot augstas pievienotās vērtības uzņēmumus, kuri radītu labi apmaksātas darbavietas.

Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks norādīja, ka attiecīgie grozījumi daudz straujāk veicinās jaunu ražošanas rūpnīcu un jaunu darba vietu izveidi Liepājas SEZ teritorijā. "Investori ir novērtējuši uzņēmējdarbības vides kvalitāti Liepājā. Liepājas SEZ teritorijā dominē Skandināvijas valstu investīcijas, bet kopumā ir investori no 43 dažādām valstīm. No 2017. gada ir uzbūvētas 11 jaunas rūpnīcas, 5 vēl būvē un vismaz 5 projektē, kas devušas vairāk kā 500 jaunas, labi apmaksātas darbavietas un ik gadu nodokļos tiek samaksāti vairāk kā 30 miljonus eiro."

Igaunijas biorafinēšanas uzņēmums "Fibenol" koksnes biorafinēšanas ražotni Valmierā varētu sākt būvēt 2027.gadā un pabeigt būvniecību trīs gadu laikā, otrdien informatīvajā pasākumā Valmieras tehnikumā sacīja "Fibenol" meitasuzņēmuma "Fibenol Latvia" valdes locekle Merili Palu.

Patlaban tiek veikta rūpnīcas priekšizpēte, ietekmes uz vidi novērtējums, ko varētu pabeigt līdz 2026.gada beigām, un tad plānots sākt ražotnes būvniecību.

Palu sacīja, ka investīcijas ražotnē varētu būt 600-700 miljoni eiro, savukārt produkcijas ražošana varētu sākties 2030.gadā.

Paredzēts, ka jaunajā ražotnē tiks radītas aptuveni 100 tiešās augsti kvalificētas darbavietas, kā arī ražotne nodrošinās aptuveni 600 netiešās darbavietas, piemēram, celtniecībā, piegādēs, loģistikā, kas kopumā nodrošinātu aptuveni septiņus miljonus eiro gadā nomaksātos darbaspēka nodokļos.

"Fibenol" ražotne Valmierā varētu pārstrādāt vairāk nekā 700 000 kubikmetrus koksnes gadā, kas ļautu ražot 85 000 tonnu lignīna un 127 000 tonnu celulozes ogļhidrātu gadā, kas būtu vairāk nekā 10 reizes vairāk nekā patlaban ražo kompānijas pilotražotne Imaverē, Igaunijā.

Ražotājs "MAN" investēs aptuveni 100 miljonus eiro akumulatoru bateriju rūpnīcas izveidē Nirnbergā, informē automašīnu "MAN Truck & Bus" oficiālā importētāja Latvijā SIA "Avar Auto" pārstāvji.

No 2025. gada sākuma "MAN Truck & Bus" savā Nirnbergas ražotnē lielos apjomos ražos augstsprieguma akumulatoru baterijas elektriskajām kravas automašīnām un autobusiem. Šim nolūkam uzņēmums nākamajos piecos gados ražotnē ieguldīs aptuveni 100 miljonus eiro.

Ražošanas jauda tiks palielināta līdz vairāk nekā 100 000 akumulatoru bateriju gadā. Ieguldījumi akumulatoru bateriju ražošanas izstrādē nodrošinās 350 darbavietas. Šis lēmums par investīcijām tika pieņemts, uzņēmumam cieši sadarbojoties ar darbinieku pārstāvjiem, kā arī to aktīvi atbalstot Bavārijas politiķiem. Šis lēmums tradicionālajai Nirnbergas ražotnei rada skaidru nākotnes perspektīvu.

Uzņēmums SIA “EcoLead” piesaistījis bankas “BlueOrange” finansējumu 4,36 miljonu eiro apmērā, kas tiks izlietots nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidei Kalnciemā.

Projektam piesaistot Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzekļus, kopējais investīciju apjoms pārsniedz 8 miljonus eiro. Lielākā daļa saņemtā finansējuma tiks izmantota pārstrādei paredzēto iekārtu iegādei un uzstādīšanai.

Rūpnīcas vajadzībām tiks pielāgota industriālā ēka Kalnciema rūpnieciskajā zonā, Jelgavas ielā 21. Teritorijā šobrīd jau īstenoti rekonstrukcijas, teritorijas sakārtošanas un nepieciešamās infrastruktūras izveides darbi, kā arī uzstādītas pirmās iekārtas. Tuvāko mēnešu laikā rūpnīca plāno saņemt un uzstādīt metalurģijas krāsni un dažādu pārstrādes procesu īstenošanai nepieciešamās iekārtas. Rūpnīcas nodošana ekspluatācijā plānota 2022.gada 3. ceturksnī, un 2023. gada sākumā plānots uzsākt pārstrādi.

Krievijas invāzija Ukrainā un sekojošās 10 sankciju paketes ir ierobežojušas, bet vairākos segmentos pilnībā paralizējušas darījumus ar Krieviju, tomēr medikamentu segmentā, kas pagaidām nav ticis pakļauts sankcijām, kaimiņvalsts tirgū Eiropas un ASV lielās farmācijas kompānijas sekmīgi turpina savu produktu realizāciju.

Lai arī kopš pērnā gada 24. februāra ir bijuši daudzi aicinājumi pilnībā pārtraukt jebkāda veida darījumu attiecības ar Krievijas kompānijām, tādējādi ne tikai vājinot tās ekonomiskās iespējas, bet arī radot produktu, tehnoloģiju iztrūkumu daudzu būtisku sfēru sekmīgā funkcionēšanā, tomēr kara gadadiena rāda, ka darījumi ar Krieviju notiek un no šīs valsts joprojām tiek saņemta nauda par precēm, kuru tirdzniecība nav pakļauta sankcijām.

Viena situācija, ja Krievijas tirgū radušos deficītu savā labā cenšas izmantot to valstu kompānijas, kuras nepievienojās ES un ASV noteiktajām sankcijām, bet tomēr citāda ir situācija, ja šo izmanto sankciju ieviesējvalstu kompānijas. Nenoliedzami, ka no biznesa skatupunkta viss ir loģiski un saprotami — tirdzniecība ar Krieviju notiek tikai tajās preču grupās, uz kurām sankcijas neattiecas. Tomēr sīvas konkurences apstākļos, šķiet, daudzās sfērās vismaz pašlaik nav panākta vienota pozīcija, tāpēc, piemēram, Latvijas uzņēmēju aiziešana no Krievijas tirgus, ja tajā turpina strādāt Eiropas un ASV kompānijas, nekādu būtisku ļaunumu kaimiņvalstij neradīs.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 460 tūkstošu eiro apmērā Ventspils Augsto Tehnoloģiju parkam daudzpusīga digitālo inovāciju projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” (Next Generation Micro Cities of Europe) īstenošanai.

2021. gadā paredzēts izveidot Digitālo Inovācijas centru izglītības tehnoloģiju jomā, kurā ietilps nākotnes mācību klase, prototipēšanas darbnīca, tehniskā koprades telpa un tiešsaistes platforma, ar kuras palīdzību tiks popularizētas iespējas, ko sniedz jaunais centrs.

Projekta aktivitāšu īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu pilsētas digitalizācijā, iedzīvotāju izglītošanā, prasmju audzēšanā darbam ar mūsdienu tehnoloģijām, kā arī radīs jaunas darbavietas. “Latvijas iedzīvotāji un to iemaņas, prasmes, talanti ir viens no mūsu vērtīgākajiem resursiem. Sekojot tehnoloģiju attīstībai pasaulē, redzam, ka mūsdienu prasībām atbilstošas digitālās prasmes kļūst arvien nepieciešamākas gan ikdienā, gan darba tirgū. Šāda īstenota procesu digitalizācija var palīdzēt arī mazināt plaisu starp galvaspilsētas un reģionu pilsētām digitālo iemaņu ziņā, veicinot ne tikai iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū, bet ļaujot veikt virkni ikdienas lietu digitāli,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Lai atbalstītu bezdarbniekus, darba meklētājus un nodarbinātos, kuriem nepieciešams pilnveidot prasmes atbilstoši darba tirgus prasībām, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un uzņēmums “Google” arī šogad piedāvā iespēju bez maksas apgūt darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes.

Tiešsaistes mācības un profesionālo sertifikātu iegūšana notiks četrās izglītības programmās: "IT atbalsts", "Datu analīze", "Lietotāju pieredzes dizains", "Projektu vadība". Uzņēmuma “Google” atbalstītajās mācībās šogad plānots iesaistīt 350 darba meklētājus un nodarbinātos.

“Darba tirgus digitālā transformācija paātrinās aizvien straujāk, pieprasījums pēc digitālajām prasmēm novērojams pat vienkāršajās profesijās, tāpēc darba ņēmējam savas darbavietas saglabāšanai un veiksmīgas karjeras izveidei ir nepieciešams visa darba mūža garumā mācīties, profesionāli attīstīties, apgūt un pilnveidot darba tirgū pieprasītās kompetences un prasmes. Esmu gandarīta, ka mūsu sadarbība ar uzņēmumu “Google” turpinās, un klientiem arī šogad varam piedāvāt mūsdienīgas mācību iespējas digitālo prasmju apguvei,” komentē NVA direktore Evita Simsone.

“Tiamo grupa” gada laikā zīmola “Čili Pizza” picēriju atvēršanā galvaspilsētā kopumā investējusi pusotru miljonu eiro, radot papildu 240 darbavietas.

Jaunākās, kopumā sestās “Čili Pizza” izveidē Rīgā, tirdzniecības centrā Olimpia, investēti vairāk nekā 250 000 eiro. Plānotas aptuveni 40 jaunas darbavietas. Šogad “Tiamo grupa” gatavojas atvērt Rīgā vēl citas zīmola “Čili Pizza” picērijas.

“Kopš pērnā gada vasaras “Tiamo grupa” turpina sistemātiski īstenot uzņēmuma stratēģiju un, reaģējot uz pieprasījumu, atver Rīgā picērijas dažādos rajonos, sākot no centra līdz pat Mežciemam, Teikai un Ķengaragam,” stāsta Monta Magone, “Tiamo grupas” valdes locekle.

Līdz pagājušajam gadam “Tiamo grupa” darbojās Liepājā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā un Daugavpilī, tomēr no 2020. gada jūnija uzņēmums piedāvā ēdināšanas pakalpojumus arī Rīgā.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ir vienojusies par sadarbību ar “Microsoft” 90 000 ASV dolāru apmērā, kas arī 2023. gadā ļauj turpināt izglītības un kvalifikācijas uzlabošanas programmu “Virtuālās prakses Baltijā”, informēja LIKTA prezidente profesore Signe Bāliņa.

Šī būs “Virtuālo prakšu Baltijā” programmas trešā kārta. LIKTA šo projektu īsteno kopā ar Latvijas Universitātes Inovāciju centru LUMIC un sadarbības partneriem Lietuvā un Igaunijā.

Pēc LIKTA prezidentes paustā, projektā visiem interesentiem Baltijā tiek piedāvāti bezmaksas kursi par aktuāliem digitālajiem rīkiem un programmām, kas palīdz vienkāršot un uzlabot darbu un ir pielietojamas ikdienā. Dziļākas intereses gadījumā šīs mācības var pavērt ceļu karjerai informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomā. Dalībnieki kursos iegūst praktiskas zināšanas, pēc tam piedalās virtuālajās praksēs, kur apgūtās prasmes izmēģina reālai darba videi identiskos apstākļos, apgūstot praktiskas iemaņas dažādās Baltijas organizācijās.

Jaunie AS “Sadales tīkls” tarifi sākotnēji var šķist sociāli netaisnīgi, maz skaidroti, ar nevajadzīgi lielām atlaidēm elektrības ražotājiem, piemēram, Latvenergo, taču kopumā tie ir ekonomiski konkurētspējīgi, kas ir būtiski, lai uzņēmumi spētu iegūt izmaksu priekšrocības pār reģiona konkurentiem preču un pakalpojumu tirgū, kopumā labvēlīgi ietekmējot Latvijas ekonomiku.

Līdzšinējie tarifi nav bijuši balstīti uz precīzu faktisko izmaksu struktūru, kas radījis ražojošo uzņēmumu vidū nesamērīgus konkurences apstākļus. Rūpniecības uzņēmumi sedza daļu no iedzīvotāju izmaksām, īpaši maz noslogotiem pieslēgumiem un tas bija nepareizi, tuvredzīgi un neilgtspējīgi, jo bremzēja investīcijas jaunās ražošanas līnijās un ar tām saistītajās darbavietās, kā arī neveicināja rūpniecības pāreju no dabasgāzes uz elektroenerģiju, tai pašā laikā notika neefektīvi izmantotas elektroinfrastruktūras paplašināšanās ar pieaugošām uzturēšanas izmaksām.

Vismaz pēdējo 10 gadu laikā apstrādes rūpniecības uzņēmumu izmaksas par sadales sistēmas pakalpojumiem pārsniedza Lietuvā vai Igaunijā līdzīgu uzņēmumu rēķinus un vien izteikti energointensīvu uzņēmumu izmaksas pietuvojās kaimiņu valstu tīklu operatoru izmaksām. Ir pamats pieļaut, ka Latvijas ekonomika arī šī iemesla dēļ zaudēja noteiktu apjomu investīcijas rūpniecībā un līdz ar to netika radītas labi apmaksātas darbavietas un pievienotā vērtība. Būtībā esošie rūpnieciskie patērētāji maksāja politiskā populisma nodevu, jo ne regulators, ne AS “Sadales tīkls” un tā īpašnieks – Ministru kabinets nevēlējās to mainīt, lai neriskētu ar traci sabiedrībā.

Lai gan nodokļu atgūšana no ārvalstu darbavietas valsts Latvijā nav vairs nekāds jaunums, liela daļa cilvēku joprojām vilcinās izmantot pārmaksāto nodokļu atgūšanu. Ienākuma nodokļa atgriešana un vispārējais pārmaksu atgūšanas process daudziem joprojām šķiet pārāk mulsinošs. Kāds tam varētu būt iemesls? Sākot no dažādajiem mītiem un zināšanu trūkumam, līdz pat laika un pūļu taupīšanai. Taču tas ir tikai pats pirmais un bieži vien nepareizs priekšstats. Jaunais gads ir lieliska iespēja bez kavēšanās sākt nodokļu atgriešanas procesu.

Lielākie šķēršļi ir nepamatotas bailes

Neskaitāmi cilvēki katru gadu dodas uz ārvalstīm strādāt, gluži tas pats notiek pretējā virzienā – cilvēki pēc strādāšanas atgriežas dzimtenē. Daži, lai nopelnītu papildu naudu, dodas uz daudzu cilvēku iecienīto Lielbritāniju, savukārt citi izvēlas Norvēģiju, Vāciju un bieži vien arī Dāniju. Nesen arī Nīderlande ir iekarojusi lielu popularitāti latviešu vidū. Izdevīgie darba piedāvājumi uz šo valsti vilina gan jauniešus, kas tikko pabeiguši skolu, sezonas darbam, gan vecākus cilvēkus, kuri ir apņēmības pilni strādāt šajā valstī ilgāk. Taču gan jauni, gan vecāka gadagājuma cilvēki aizmirst, ka, atgriežoties mājās pēc strādāšanas ārzemēs, viņiem pienākas nodokļu atgriešana - dāvana, kas rodas no nodokļu pārmaksāšanas. Tāpat arī ievērojama daļa no tiem, kas atgriezušies no strādāšanas ārzemēs, joprojām nevēlas ne atgūt pārmaksātos nodokļus, ne arī deklarēt savus ienākumus.

Liela daļa strādājošo koronavīrusa pandēmijas dēļ pametuši savas iepriekšējās darbavietas un mainījušas savas prioritātes, pirmdien paziņoja ANO Starptautiskā Darba organizācija (ILO).

"Mēs jau redzam iespējamu ilgstošu kaitējumu, kas tiek nodarīts darba tirgiem, līdz ar nabadzības un nevielīdzības pieaugumu," skaidro ILO vadītājs Gajs Raiders. "Liela daļa darbinieku ir spiesti pārorientēties uz citiem darba veidiem, piemēram, ilgstošas lejupslīdes tūrisma nozarē dēļ."

Raiders jo īpaši norāda uz ēdināšanas, mazumtirdzniecības un aprūpes sektoriem. Liela daļa cilvēku apjautuši, ka viņu iepriekšējās darbavietas vairs neatbilst viņu prasībām vai viņi nesaņem pelnīto atzinību.

Šī iemesla deļ liela daļa strādājošo vairs aktīvi nemeklē jaunas darba iespējas, tādējādi reālais bezdarbs varētu būt augstāks, nekā tas tiek uzrādīts oficiālajos datos, uzsver Raiders.

Lietuvas daudznozaru uzņēmumu grupas SBA nekustamā īpašuma attīstīšanas uzņēmums SBA Urban kopā ar globālu un vietēju pieredzi guvušiem arhitektūras uzņēmumiem Rīgā projektēs un attīstīs unikāla nekustamo īpašumu projekta arhitektonisku koncepciju.

Pasaulē pazīstamā uzņēmuma Gensler un Latvijas kompānijas Arhis Arhitekti sadarbosies, lai izstrādātu koncepciju daudzfunkcionālai teritorijai 7,3 hektāru lielā platībā Lielirbes ielā, kas organiski apvienos telpu augsto tehnoloģiju nozarei, dzīvošanai, darbam un atpūtai. Platības ziņā šis būs lielākais nekustamo īpašumu projekts Latvijas galvaspilsētā.

"Mūsu mērķis ir radīt unikālu, ilgtspējīgu un inovatīvu projektu, kas kļūs par nākotnes pilsētas simbolu. Lai to paveiktu, esam piesaistījuši pasaulē atzītus arhitektus, kuri nevis seko globālajām tendencēm, bet tās rada. Tajā pat laikā mēs vēlamies, lai projekts būtu pievilcīgs un, pats svarīgākais, tuvs Rīgas iedzīvotāju sirdīm, tāpēc viena no Latvijā slavenākajām arhitektu komandām projekta konceptam pievienos vietēju raksturu un unikalitāti. Mūsu pieredze rāda, ka projekti, kas ietver starptautisku arhitektu radošo enerģiju un tos arhitektus, kuri pazīst vietējo kultūru, rada pirmšķirīgas rezultātus," norāda SBA Urban nekustamo īpašumu attīstīšanas nodaļas vadītājs Luks Geležausks.

Pieprasītākajās specialitātēs potenciālo praktikantu konkurence ir augsta, prakses devēji saņem vairākus desmitus vai pat simtus studentu pieteikumu, jo iespējas nodrošināt prakses vietas ir ierobežotas – uzņēmumam tas nozīmē ieguldīt zināmus resursus, topošajiem speciālistiem nodrošināt prakses vadītājus, jārēķinās, ka uzticētie darbi uzreiz var tik labi nesekmēties, vajadzēs laiku, lai praktikants iestrādātos, iedzīvotos kolektīvā.

Prakses devējs studentam nodrošina iespēju zināšanas izmēģināt darba procesā un prakses vadītāja uzraudzībā gūt jaunas, augt profesionāli – tas ir topošā speciālista papildu ceļš uz izaugsmi un bieži vien nākamo darbavietu, tomēr vajadzētu koncentrēties uz prakses vietas iegūšanu pašreiz, mazāk uz nākotnes darbu, noteikti nebaidīties par savām zināšanām un spējām – nenovērtēt sevi par zemu un atcerēties, ka viena no svarīgākajām prakses devēja vērtētajām īpašībām būs attieksme pret darbu prakses laikā.

SIA ZZ Dats galvenie darbības virzieni ir vienotā pašvaldības sistēma, mākoņskaitļošana un oriģinālprogrammatūras izstrāde, ieviešana un uzturēšana, sniedzot pakalpojumus Latvijas pašvaldībām, valsts iestādēm un komercuzņēmumiem. Uzņēmuma birojs atrodas Rīgas Klusajā centrā, tajā strādā 230 darbinieki, un šogad uz prakses sludinājumu saņemti 70 pieteikumi, tai skaitā 19% no tiem bija iesniegušas jaunietes. Informācijas tehnoloģiju (IT) nozare ir viena no tām, kurā zinošiem studentiem praksi atrast ir salīdzinoši viegli, tomēr jebkuram arī no viņiem potenciālais prakses devējs jāspēj pārliecināt par sevi kā labāko kandidatūru.

Jaunuzņēmumu nozare plašāk pazīstama ir vien dažus gadus, bet pēdējā laikā to plosa medijos izskanējusī informācija, ka daži neogodprātīgi uzņēmēji no Krievijas un Baltkrievijas savulaik izmantojuši tā saukto jaunuzņēmumu vīzu, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Latvijā.

Pēc tam ir bijuši gadījumi, kad tā ir izmantota dažādiem - diemžēl, arī negodprātīgiem mērķiem. Mūsu visu attieksme pret atsevišķām kaimiņvalstīm pēc 2022. gada februāra ir mainījusies. Mainās arī fokuss attiecībā uz reģioniem, ar kuriem vēlamies sadarboties. Taču viena lieta paliek nemainīga - Latvijas ekonomikai papildspēki noder.

Negodprātīgu privilēģiju izmantošanu nav iespējams izslēgt nevienā nozarē - ne jaunuzņēmumos, ne pārtikas ražošanā, ne loģistikā. Un nav pamata uzskatīt, ka tieši jaunuzņēmumu vīzas saņēmēji ir negodprātīgāki, kā citi uzņēmēji. Šādas vīzas ir plaši izmantots atbalsta mehānisms, ko daudzas pasaules valstis lieto, lai pievilinātu inovatīvu uzņēmumu dibinātājus.

Vācijas otra lielākā banka "Commerzbank" šīgada ceturtajā ceturksnī atvēlēs 610 miljonus eiro, lai segtu apjomīgo darbavietu likvidēšanu.

Banka ar darba padomi panākusi vienošanos laika periodā no 2021.gada līdz 2024.gadam likvidēt 2300 darbavietas.

Tādējādi ceturtajā ceturksnī tā papildu izdevumos reģistrēs 610 miljonus eiro, teikts bankas publiskotajā paziņojumā.

Nepieciešamību likvidēt darbavietas banka skaidro ar klientu uzvedības izmaiņām, tiem aizvien vairāk pievēršoties interneta bankas pakalpojumu un bezskaidras naudas maksājumu lietošanai.

Vienlaikus "Commerzbank" prognozē, ka šis gads, visticamāk, tiks noslēgts ar pirmajiem zaudējumiem kopš 2009.gada.

Trešajā ceturksnī banka slēdza 200 filiāles.

Itālijas starptautiskā finanšu kompānija "UniCredit" piektdien paziņoja, ka saņēmusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) apstiprinājumu, lai iegādātos līdz pat 29,9% akciju Vācijas otrajā lielākajā bankā "Commerzbank".

"UniCredit" septembrī pārsteidza finanšu tirgus un Vācijas valdību, paziņojot, ka tā palielinājusi sev piederošo "Commerzbank" akciju daļu līdz aptuveni 21%, bet decembrī tika publiskota informācija, ka šī akciju daļa pieaugusi līdz aptuveni 28%.

Tāpat izskanējuši pieņēmumi, ka "UniCredit" varētu "Commerzbank" pārņemt pilnībā.

"UniCredit" piektdien pavēstīja, ka gaida iespēju, lai sāktu konstruktīvu dialogu ar jauno Vācijas valdību pēc tās izveides saistībā ar "Commerzbank" akciju iegādi.

"Commerzbank" februārī paziņoja, ka līdz 2028.gadam plāno likvidēt aptuveni 3900 darbavietas jeb 10% no kopējā darbavietu skaita.

Tikmēr bankas peļņas pērn pieauga par 20% līdz aptuveni 2,7 miljardiem eiro, kas ir rekordaugsts līmenis. "Commerzbank" plāno peļņu līdz 2028.gadam palielināt līdz 4,2 miljardiem eiro.